VSAOI

Lai gan no nākamā gada 1. jūlija valstī tiek ieviestas minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas (iemaksas kā no minimālās algas objekta - 1500 eiro ceturksnī jeb 500 eiro mēnesī), tomēr paredzēta īpaša kārtība tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu, informē Valsts ieņēmumu dienests. Vispārējā aprēķināšanas un paziņošanas kārtība Minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam un pašnodarbinātajam, aprēķinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra triju mēnešu laikā pēc ceturkšņa beigām un līdz trešā mēneša 20. datumam paziņos par šīm iemaksām Valsts ieņēmumu dienestam. Valsts ieņēmumu dienests vienas darbdienas laikā informēs darba devēju un pašnodarbināto Elektroniskās deklarēšanas sistēmā par aprēķinātajām minimālajām obligātajām iemaksām. Darba devējam būs pienākums līdz trešā mēneša 23. datumam no paziņojuma saņemšanas dienas veikt minimālās obligātās iemaksas par darba ņēmējiem. Pašnodarbinātajam būs tiesības līdz trešā mēneša 23. datumam no paziņojuma saņemšanas dienas veikt minimālo obligāto iemaksu avansa maksājumu. Kā rīkoties pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mazāki par minimālo algu? Ja pašnodarbinātais...

Uz grāmatvežiem būtiskiem jautājumiem saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu jauno regulējumu (minimālajām obligātajām iemaksām), žurnāla BILANCE konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” 27. novembrī atbildēja Anita Jakseboga, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte. Jautājums: Ja darbinieks ir pieņemts uzņēmumā uz pusslodzi un atalgojums ir mazāks par minimālo algu, kā jārīkojas grāmatvedim, lai zinātu, vai darbiniekam ir kādi papildienākumi, kas kopsummā veidos šo minimālo algu? Atbilde: Baidos, ka grāmatvedis to nekādi nevar uzzināt, ja vien pats darbinieks nav ar mieru viņu informēt. Jautājums: Kas notiks ar pārrēķinātajām sociālajām iemaksām un to nobīdi laikā, ja iemaksas nesasniedz minimālo apmēru? Piemēram, cilvēks saslimst, ilgstoši slimo vai saslimst bērns, vai reģistrējas kā bezdarbnieks utml. gadījumi. Sākotnēji izmaksu summu aprēķinās no tā, kas redzams pārskatos, bet pēc pārrēķina (apmēram pēc pusgada tas būs redzams) summai jāpieaug. Kā tiks nodrošinātas piemaksas, cik tās būs korektas? Atbilde: Informāciju...

Jau labu laiku jautājumus daudziem rada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu regulējums no 2021. gada 1. jūlija - īpaši attiecībā uz pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu. Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins skaidroja šo jautājumu žurnāla "Bilance" konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” 27. novembrī - neilgi pirms tam, kad Saeima galīgajā lasījumā arī apstiprināja attiecīgās izmaiņas likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Jautājums: Kādas sociālās iemaksas būs jāmaksā pašnodarbinātajam (gan tam, kurš nopelna līdz minimālajai algai, gan tam, kurš nopelna vairāk par minimālo algu?) no 2021. gada 1. jūlija? Publiskajā telpā izskan pretrunīga informācija par pensiju apdrošināšanas iemaksām (tiem, kas pelna līdz minimālajai algai) - vai jāmaksā 10% no ienākuma, vai 10% no starpības starp ienākumu un minimālo algu, vai abi divi? "Ja ienākumi pārsniedz minimālo algu, tad būs jāmaksā vismaz pamatlikme no minimālās algas (32,15%, kas, iespējams, vēl var tikt...

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu reforma 9. oktobrī pārkāpa pāri būtiskai robežšķirtnei — ar to saistītie normatīvie akti tika apstiprināti valdības ārkārtas sēdē un līdz ar to nosūtīti tālākai izskatīšanai Saeimā. Saeimā trijos lasījumos vēl daudz kas var mainīties, taču šobrīd lūkojamies, kāda ir pašreiz fiksējamā situācija. Minimālās iemaksas būs, bet noteiktas plašākas izņēmumu grupas Darba ņēmējiem un darba devējiem plānotās izmaiņas pamatā saskan ar jau iepriekš ziņoto — par darbiniekiem būs jāmaksā sociālās iemaksas par vienu procentpunktu samazinātās likmes (34,09%) apmērā, turklāt no 2021. gada 1. jūlija, kad tiek ieviestas minimālās obligātās iemaksas, tās nedrīkstēs būt mazākas par iemaksām no minimālās algas apmēra (~170 eiro mēnesī). Par tiem darbiniekiem, kas mēnesī nenopelna minimālo algu, starpību nāksies piemaksāt darba devējiem. Tiesa gan, tagad likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" grozījumos iestrādāta virkne izņēmuma gadījumu, kad minimālās obligātās iemaksas 170 eiro apmērā tomēr nebūs jāveic. Tās varēs neveikt par: notiesāto, kas tiek nodarbināts brīvības atņemšanas...

Valdībā 9. oktobrī apstiprinātie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz, ka obligātās minimālās sociālās iemaksas tomēr tiks ieviestas un nekādi iepriekš piesauktie iespējamie kompromisa risinājumi vismaz pagaidām likumprojektā nav parādījušies (ja neskaita plašāku izņēmumu (atviegloto grupu) sarakstu, uz kuriem prasība par minimālajām obligātajām iemaksām neattieksies). Iecerētie grozījumi paredz, ka no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada beigām būs pārejas periods, kura laikā minimālās obligātās VSAOI pašnodarbinātajiem (un MUN maksātājiem) vēl nebūs jāmaksā, savukārt no 2023. gada būs obligāti jāmaksā sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas (pat tad, ja reālie ienākumi nesasniedz minimālās algas apmēru). Pārejas perioda nosacījumi Pārejas periodā no nākamā gada jūlija līdz 2022. gada beigām pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu (kuri maksā tikai 5% no ienākumiem pensiju apdrošināšanai), pensiju apdrošināšanai būs jāmaksā vairāk. Tie būs gan 10% no ienākumiem (tātad divreiz vairāk nekā tagad), gan arī vēl 10% no starpības starp iemaksu objektu un minimālo algu, skaidro...

Nav nemaz tik sen 2016. gads, kad izgāzās ideja no 2017. gada par katru nodarbināto personu iekasēt sociālās apdrošināšanas iemaksas vismaz no minimālās mēneša algas neatkarīgi no tā, ka atlīdzības summa nesasniedza minimālo algu. Visu 2016. gadu ne no vienas sabiedrības grupas nebija pretenziju pret šo normu, bet pirms tās stāšanās spēkā sacēlās vētra, kaut gan bija veikti dažādi mīkstinoši paņēmieni (izņēmuma grupas, iemaksas no minimālās algas daļas). Norma tika atcelta, bet ne aizmirsta. Ja es arī nebūtu pensionāre, pats pa sevi ir saprotams, ka, ilgus mūža gadus neveicot sociālās iemaksas, nav ko cerēt uz normālu pensiju. Nav jābrīnās arī par niecīgu slimības vai maternitātes pabalstu, arī (kā izrādījās) uz dīkstāves pabalstu. Šogad daudzi no mums šo likumsakarību izjūta uz savas ādas. Tagad sabiedrību it kā pārliecināja: iemaksas ir jāveic, bet vai tas būtu jādara tieši tagad un kārtējo reizi ar steigu? Pēc visām pazīmēm pandēmijai tuvākā laikā nav redzams gals, ekonomika...

Valdībā 9. oktobrī apstiprinātie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz, ka obligātās minimālās sociālās iemaksas tomēr tiks ieviestas un nekādi iepriekš piesauktie iespējamie kompromisa risinājumi vismaz pagaidām likumprojektā nav parādījušies (ja neskaita plašāku izņēmumu (atviegloto grupu) sarakstu, uz kuriem prasība par minimālajām obligātajām iemaksām neattieksies). Iecerētie grozījumi paredz, ka no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada beigām būs pārejas periods, kura laikā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) minimālajā apmērā pašnodarbinātajiem (un mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem) vēl nebūs jāmaksā, savukārt no 2023. gada būs obligāti jāmaksā sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas (pat tad, ja reālie ienākumi nesasniedz minimālās algas apmēru). Pārejas perioda nosacījumi Pārejas periodā no nākamā gada jūlija līdz 2022. gada beigām pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu (kuri patlaban maksā pensiju apdrošināšanai tikai 5% no ienākumiem), pensiju apdrošināšanai būs jāmaksā vairāk. Tie būs gan 10% no ienākumiem (tātad divreiz vairāk nekā patlaban), gan arī vēl 10% no...

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu reforma pagājušajā piektdienā, 9. oktobrī, pārkāpa pāri būtiskai robežšķirtnei - ar to saistītie normatīvie akti tika apstiprināti valdības ārkārtas sēdē un līdz ar to nosūtīti tālākai izskatīšanai Saeimā. Saeimā trijos lasījumos vēl daudz kas var mainīties, taču šobrīd lūkojamies, kāda ir pašreiz fiksējamā situācija. Minimālās iemaksas būs, bet noteiktas plašākas izņēmumu grupas Darba ņēmējiem un darba devējiem plānotās izmaiņas pamatā saskan ar jau iepriekš ziņoto - par darbiniekiem būs jāmaksā sociālās iemaksas jaunās, par vienu procentpunktu samazinātās likmes (34,09%) apmērā, turklāt, sākot no 2021. gada 1. jūlija, kad tiek ieviestas minimālās obligātās iemaksas, tās nedrīkstēs būt mazākas par iemaksām no minimālās algas apmēra (~170 eiro mēnesī). Par tiem darbiniekiem, kas mēnesī nenopelna minimālo algu, starpību nāksies piemaksāt darba devējiem. Tiesa gan, tagad likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" grozījumos iestrādāta vesela virkne ar izņēmuma gadījumiem, kad minimālās obligātās iemaksas 170 eiro apmērā tomēr nebūs jāveic. Tās varēs neveikt par:...

Kultūras ministrija (KM) uz valdības sēdi 6. oktobrī sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par nodokļu piemērošanu autoratlīdzību saņēmējiem", kurā paredzēts šāds risinājums: piemērot 25% apgrozījuma nodokli no izmaksātās autoratlīdzības līdz ienākumu slieksnim – 20 000 eiro gadā, ieņēmumiem, kas pārsniedz 20 000 eiro slieksni, piemērot 40% (25%+15%) apgrozījuma nodokli. Nodokļa ieņēmumu sadalījums: valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) - 80% un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) - 20%. Piemērojot apgrozījuma nodokli autoratlīdzībai, netiek veikta attaisnoto izdevumu atskaitīšana. KM piedāvā divus risinājumus šī nodokļa maksāšanas kārtībai, t.i., saimnieciskās darbības ieņēmumu konts (spēkā no 2022.gada 1.janvāra) vai nodokļa ieturēšana izmaksas vietā (spēkā no 2021.gada 1.jūlija). Autoratlīdzības saņēmējam ir iespēja izvēlēties nodokļu maksāšanas režīmu, veicot nodokļu nomaksu „apgrozījuma nodokļa režīmā” līdzīgi kā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātāji vai kā pašnodarbinātai personai (kas sniedz iespēju atskaitīt attaisnotos izdevumus). Tiek saglabāti līdzšinējie izņēmumi: autortiesību mantinieki maksā IIN, piemērojot progresīvo likmi (nepiemēro attaisnoto izdevumu normas); nemaksā VSAOI; pasīvo autoratlīdzību saņēmēji (piemēram, kolektīvā...

Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA), kas pārstāv nevalstisko organizāciju (NVO) sektoru, aicina sniegt papildu skaidrojumus par Labklājības ministrijas sagatavoto projektu par iespējamiem grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekts ir minimālā alga. LPA norāda, ka nav saprotams, kāds varētu būt risinājums (tai skaitā zaudējumi un ieguvumi), ja neizpildās nosacījums, ka persona ceturksnī gūst trīs minimālās algas. Vēstulē likumprojekta autoriem tiek vērsta uzmanība, ka nevalstiskajā sektorā nodarbinātie strādā galvenokārt projektu ietvaros. Šāda specifika nozīmē, ka biedrībām un nodibinājumiem nav finanses, ar ko segt VSAOI starpību, un šie darbinieki var netikt nodarbināti, vai arī tiks veikta regulāra darbinieku atlaišana. Tāpēc Labklājības ministrijai būtu jāveic padziļināta izpēte par nodarbinātību nevalstiskajā sektorā, jo, kā liecina 2016. gadā sagatavotā informācija, biedrībās un nodibinājumos darba samaksa zem minimālās algas bija 7047 darba ņēmējiem, no kuriem 4048 guva ienākumus citās darba vietās, taču 2999 tā bija vienīgā ienākumu gūšanas vieta. Nekas...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē 21. septembrī turpināja skatīt plānotās izmaiņas darbaspēka nodokļu režīmā no 2021. gada. Kā savā prezentācijā atzina Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins, valdība ir lēmusi neatteikties no autoratlīdzībām, tāpēc FM kopā ar Labklājības ministriju un Kultūras ministriju uzdots izstrādāt piedāvājumu izmaiņām autoratlīdzību izmaksai. Tiek diskutēts par divām iespējām - gadījumā, ja nav reģistrēta saimnieciskās darbība, autoratlīdzībām, kuras saņem uz uzņēmuma līguma, piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā algota darba ienākumam. Savukārt, ja ir reģistrēta saimnieciskā darbība, tad varētu izvēlēties maksāt IIN un VSAOI vispārējā kārtībā kā saimnieciskās darbības veicējs vai maksāt vienkāršotu nodokli, piemēram, mikrouzņēmuma nodokli. Tāpat tiek izskatīta iespēja līdzšinējai autoratlīdzību sistēmai piemērot pārejas periodu un jauno kārtību piemērot no 2021. gada 1. jūlija. Saeimas komisijas sēdē Labklājības ministrijas pārstāve informēja, ka tiek izskatīts jautājums par minimālo obligāto sociālo iemaksu aprēķināšanas kārtību....

Autoratlīdzības saņēmējiem nodokļu režīms ir labvēlīgāks nekā citiem saimnieciskās darbības veicējiem. Turklāt autoratlīdzību bieži vien saņem personas, kas vienlaikus atrodas darba attiecībās ar ienākuma izmaksātāju. Pašreiz to izmanto arī nodokļu optimizācijas nolūkos, dažādu veidu uzņēmuma līgumus pārdēvējot par autortiesību līgumiem. Patlaban Finanšu ministrija (FM) nāk klajā ar savu redzējumu par nodokļu politikas attīstību turpmākajos trijos gados. Viens no jauninājumiem nodokļu sfērā ir sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas pārveidošana, ar to panākot, ka gandrīz ikviens nodokļu maksātājs neatkarīgi no tā ienākumiem samaksā minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas vismaz no attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša algas. Lai nodrošinātu jauno kārtību, jāmaina vairāki likumi un jāprecizē Ministru kabineta noteikumi. FM piedāvā ieviest nodokļu izmaiņas trijos posmos, sākotnēji nosakot veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu (VAOM) piecu procentpunktu apmērā, nepalielinot kopējo darbaspēka nodokļu slogu, bet pārdalot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un solidaritātes nodokļa (SN) likmes. VAOM 5 procentpunkti veidosies: 1) no 1 procentpunkta...

Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 9. septembra sēdē valdība un sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – diskutēja par valsts budžetu 2021. gadam. NTSP pauda atbalstu Finanšu ministrijas piedāvājumam samazināt darbaspēka nodokļus un pakāpeniski ieviest minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Darba devēji: Minimālās VSAOI jāievieš pakāpeniski LDDK atbalsta valdības priekšlikumu samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par 1%, saglabājot sasaisti ar veselības aprūpes finansēšanu. Vienlaikus darba devēji uzsver, ka ir nepieciešams vēl straujāks nodokļu sloga samazinājums, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju Baltijas un visā Ziemeļvalstu reģionā. Savukārt, ieviešot minimālās VSAOI, svarīgi, lai process notiktu pakāpeniski nākamo 2 gadu laikā, motivētu cilvēkus veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, turklāt sistēmai ir jābūt viegli administrējamai. LDDK norāda, ka, aprēķinot nodokļu un sociālo iemaksu apmēru, būtu jāņem vērā mājsaimniecības kopējie ienākumi, kā arī jānodrošina iemaksu summēšana par visiem personas darba ienākumiem, bet atbildība par VSAOI nomaksu...

Tuvojas 2021. gads, un šķiet, ka līdz 2020. gada beigām mums katru mēnesi būs jums ko stāstīt par jaunajām vai precizētajām likumdošanas normām. Šoreiz — par MK noteikumiem Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli", jo 2020. gada 16. jūnijā pieņemti grozījumi (MK noteikumi Nr. 393), kuru lielākā daļa stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, tāpēc rakstā vairāk par šiem grozījumiem. Jāteic, ka grozījumi ir loģiski un pamatoti. Grozījumu iemesli Ministru kabineta noteikumu Nr. 827 grozījumi saistīti ar iepriekš veiktajiem grozījumiem vairākos likumos: likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā, Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā, Maksātnespējas likumā. Minēto likumu grozījumu rezultātā MK noteikumos Nr. 827 vajadzēja iestrādāt jaunas normas, kas saistītas ar: vienotā nodokļu konta ieviešanu; informācijas par nodokļiem citādu uzrādīšanu; ziņojumu...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) bieži saņem jautājumus par to, kā aprēķinās vecuma pensiju, ja darbinieks strādā gan Latvijā, gan citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī. Tiesības uz Latvijas pensiju nosaka Latvijas tiesību akti un Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (regula). Latvijas vecuma pensija būs atkarīga no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Regula paredz, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, vienlaikus strādājot divās vai vairākās dalībvalstīs, ir jāveic tikai vienā dalībvalstī. To, kurā valstī veicamas sociālās apdrošināšanas iemaksas, nosaka personas dzīvesvietas valsts kompetentā iestāde, Latvijā tā ir VSAA. Ja sociālās apdrošināšanas iemaksas par darbu citā dalībvalstī ir veicamas Latvijā, jāvēršas VSAA, lai saņemtu A1 sertifikātu, kas apliecina, ka persona ir pakļauta Latvijas sociālās drošības tiesību aktiem un par darbu citā dalībvalstī sociālās apdrošināšanas iemaksas ir veicamas Latvijā. Izsniegto A1 sertifikātu nepieciešams uzrādīt citas dalībvalsts darba devējam, lai darba devējs veiktu obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas Latvijā. Detalizētāku...