VSAOI

Saeima ceturtdien, 7.oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz pašnodarbinātām personām arī nākamgad saglabāt līdzšinējo sociālās apdrošināšanas kārtību. Iemaksu likmi pensiju apdrošināšanai, ko veic visi pašnodarbinātie, paredzēts saglabāt 10 procentu apmērā no ienākuma arī nākamgad. Pašnodarbinātajiem, kuri gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas, 10 procenti pensiju apdrošināšanai no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma būs jāveic vienu reizi gadā, paredz grozījumi. Pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi būs nelieli, minimālās obligātās iemaksas nebūs jāveic, ja Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs iesniegta ceturkšņa ienākumu vai gada ienākumu prognoze. Tiem, kuri prognozi VID nebūs iesnieguši, būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no faktisko ienākumu un minimālā obligāto iemaksu objekta starpības. Savukārt tiem, kuru ienākums mēnesī sasniegs vai pārsniegs minimālo algu, tāpat kā līdz šim būs jāveic obligātās iemaksas patlaban noteikto 31,07 procentu apmērā no brīvi izraudzīta iemaksu objekta, kas nav mazāks par minimālo algu mēnesī. Tāpat būs arī jāmaksā 10 procenti pensiju apdrošināšanai no izvēlētā iemaksu objekta un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie saimnieciskās darbības veicēji, t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāji, un autoratlīdzību saņēmēji, kuri nav darba ņēmēji un prognozē, ka viņu saimnieciskās darbības ienākums šī gada ceturtajā ceturksnī (oktobris – decembris) nesasniegs 1500 eiro, var izvēlēties neveikt jaunās minimālās obligātās sociālās iemaksas. Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) neaprēķinātu šīs iemaksas, līdz 15. oktobrim jāvēršas ar iesniegumu VID. Ja iesniegums jau iesniegts par trešo un ceturto ceturksni kopā, ko varēja izdarīt līdz šī gada 15. jūlijam, tad vēlreiz iesniegums par ceturto ceturksni nav jāsniedz. Taču, ja tas nav izdarīts, tad iesniegumu par šī gada ceturto ceturksni jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) līdz šī gada 15. oktobrim. Iesniegumu aizpilda brīvā formā un iesniedz EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Iesniegumā jānorāda laika periods, par kuru prognozē ienākumus (konkrētus mēnešus vai ceturkšņus, kad ienākums nesasniegs 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī). Tie, kas plāno uzsākt saimniecisko darbību pēc...

Pašnodarbinātām personām arī nākamgad saglabāsies līdzšinējā sociālās apdrošināšanas kārtība - to paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 29. septembrī, konceptuāli atbalstītie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Iemaksu likmi pensiju apdrošināšanai, ko veic visi pašnodarbinātie, paredzēts saglabāt 10% apmērā no ienākuma arī 2022. gadā. Pašnodarbinātajiem, kuri gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas, 10% pensiju apdrošināšanai no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma būs jāveic vienu reizi gadā. Pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi būs nelieli, minimālās obligātās iemaksas nebūs jāveic, ja Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs iesniegta ceturkšņa ienākumu vai gada ienākumu prognoze. Tiem, kuri prognozi VID nebūs iesnieguši, būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no faktisko ienākumu un minimālā obligāto iemaksu objekta starpības. Savukārt tiem, kuru ienākums mēnesī sasniegs vai pārsniegs minimālo algu, tāpat kā līdz šim būs jāveic obligātās iemaksas patlaban noteikto 31,07% apmērā no brīvi izraudzīta iemaksu objekta, kas nav mazāks par minimālo algu mēnesī. Tāpat būs arī jāmaksā 10% pensiju apdrošināšanai no izvēlētā iemaksu objekta...

Ja vēlaties veikt saimniecisko darbību, bet ne gluži dibināt uzņēmumu, tad viena no iespējām ir kļūt par pašnodarbināto personu. Kā šādā gadījumā reģistrēt saimniecisko darbību, un kāds ir nodokļu režīms? Kāda atšķirība starp vispārējo un mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, kad un kā sniedzami pārskati un veicami maksājumi? Valsts ieņēmumu dienesta (VID) seminārā "Kā kļūt un būt par pašnodarbināto" šos jautājumus skaidroja VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Sandra Podniece. Kas ir pašnodarbinātais? Tas ir saimnieciskās darbības veicējs, taču tautā ir iegājis termins "pašnodarbinātais". Likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikts, ka pašnodarbinātais ir statuss attiecībā pret veiktajām sociālajām iemaksām. Tātad pašnodarbinātais nebūs saimnieciskās darbības forma, bet tikai statuss attiecībā pret veicamajām sociālajām iemaksām. Kas ir saimnieciskā darbība? Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikts, ka saimnieciskā darbība ir jebkura darbība ar mērķi gūt peļņu un kas ir vērsta uz: preču ražošanu; darbu izpildi; tirdzniecību; pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību....

Nodokļu izmaiņas, ko ieviesa grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā un kas vēl stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra, nav īsti pamatotas - tiem, kas nekad nav nodarbojušies ar grāmatvedību un uzņēmējdarbību, piemēram, autoriem, liek kļūt pat saimnieciskās darbības veicējiem. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ir jāmaksā visiem, bet tām ir jābūt adekvātām un sabalansētām, kā arī no nodokļu nomaksas ir jābūt atdevei. Likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” būtu jānosaka, ka nevalstisko organizāciju (NVO) projektos un nepilna laika nodarbinātajiem būtu jābūt izņēmumam un viņiem nebūtu jāveic papildus minimālās VSAOI. Ja strādā arī algotu darbu un saņem vismaz pusotru minimālo algu, t.i., 750 eiro, tad Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) mazo un vidējo uzņēmumu MVU platformas platformas darba grupā ir izkristalizējies priekšlikums noslēgto līgumu reģistrēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) un izmaksas brīdī uzņēmums par šo darbu nodokļos samaksā...

Plānots, ka no 2022. gada 1. janvāra pašnodarbinātajiem saglabāsies tāda pati sociālās apdrošināšanas kārtība, kāda likumā ir noteikta no 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim, ziņo Labklājības ministrija. To paredz likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", kas otrdien, 7. septembrī, pieņemts valdības sēdē. Par to gan vēl jālemj un jābalso Saeimai. Likumprojekts paredz, ka no nākamā gada pašnodarbinātie, kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu mēnesī, maksās 10 % pensiju apdrošināšanai no faktiskā ienākuma. Tie pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz vai pārsniedz minimālo algu mēnesī, maksās 31,07 % no brīvi izraudzīta iemaksu objekta, kas nav mazāks par minimālo algu mēnesī, un 10 % pensiju apdrošināšanai no izvēlēta iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības. Pašnodarbinātajiem, kuri gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas, 10 % pensiju apdrošināšanai būs jāaprēķina par gadu un jāsamaksā līdz 23. janvārim. Lai pašnodarbinātie arī turpmāk varētu veikt obligātās iemaksas no faktiskiem ienākumiem, būs jāiesniedz ienākumu prognoze Valsts ieņēmumu dienestam (VID) –...

Šā gada nodokļu reforma autoriem, nodokļu maksātājiem, piedāvā visplašākās izvēles iespējas. Neraugoties uz vairākiem skaidrojošajiem rakstiem, diemžēl nav ņemts vērā, ka lielākā daļa autoratlīdzības saņēmēju nekad nav mācījušies grāmatvedību un ar to nav nodarbojušies. Sākumā — kāpēc jauninājumi tiek ieviesti un vai tas ir "labi vai slikti"? Viedokļi par to, ka autori ir sociāli neaizsargāta personu grupa, virmoja gaisā vairākus gadus. Likumu nosacījumi paredzēja autoriem par ienākumiem, kas gūti par autordarbiem, maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), bet atstāja novārtā sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI). Būtiska īpatnība, kas saistīta ar autoratlīdzības aplikšanu ar nodokli, ir nosacītu (iepriekš tie tika saukti ar autoru attaisnotajiem) izdevumu piemērošana pirms ienākuma nodokļa aprēķināšanas. Tātad viss noritēja likumīgi, arī autori lielākoties bija apmierināti, jo faktiski maksāja mazāku IIN un, attiecīgi, viņiem vairāk palika kabatā. Piemēram, ja autorlīgumā bija minēta summa 100 eiro, to vispirms samazināja par 25% (nosacīti izdevumi), atlikušajai daļai (75 eiro) piemēroja IIN 20% apmērā (IIN —...

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas stājās spēkā 2021. gada 12. jūlijā. Sadarbībā ar finanšu nozari tika izvērtēta iespēja ieviest brīvprātīgu risinājumu nodokļu maksātājiem, kuri maksā nodokli no apgrozījuma. Ieviešot minēto pasākumu, sasniedzamais mērķis ir atvieglot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem birokrātiskos procesus. Ņemot vērā minēto, lai radītu motivējošu vidi nodokļu samaksai, mazinātu administratīvo slogu, ierobežotu ēnu ekonomiku, radītu modernu un uz jaunākajām tehnoloģijām balstītu nodokļu administrēšanas rīku, tādējādi sekmējot mazā biznesa attīstību, ir nepieciešams izstrādāt un ieviest vienkāršotu nodokļa nomaksas risinājumu, izmantojot saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) kontu tikai vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma ietvaros. Sākotnēji vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu varēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji. Tādējādi papildus tika veikti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, lai tajā noteiktu regulējumu par mikrouzņēmumu nodokļa iekasēšanu, izmantojot vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu. Vispārējais regulējums Sakarā ar to, ka vienkāršotais nodokļa nomaksas risinājums ir paredzēts ne vien MUN maksātājiem, bet arī citiem režīmiem, likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikts vienkāršotā...

Valdības sēdē 17. augustā izskatīti Labklājības ministrijas sagatavotie "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru". Noteikumi nosaka obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru pašnodarbinātajiem un tā noteikšanas kārtību; obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra noteikšanas kārtību un brīvprātīgo apdrošināšanas iemaksu objekta minimālo apmēru un maksimālā apmēra noteikšanas kārtību. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, arī turpmāk paredzēts saglabāt līdzšinējo kārtību, ka personām, kuras kalendāra gadā ir vairākos sociāli apdrošinātas personas statusos (obligāti apdrošinātās personas statusā, brīvprātīgi apdrošinātās personas statusā), piemērot vienu iemaksu objekta maksimālo apmēru. Jaunajos noteikumos ir iekļautas normas, kas precīzi regulē obligātā iemaksu objekta maksimālā apmēra aprēķinu, t.i., aprēķina formulas un noapaļošana. Noteikumi paredz arī noteikt brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo apmēru - Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša darba alga mēnesī. Lai izvairītos no gadījumiem, kad persona piesakās brīvprātīgai apdrošināšanai dažas dienas mēnesī, bet apdrošināšanas stāžā personai tiek ieskaitīts pilns kalendārais mēnesis, brīvprātīgo iemaksu objekts...

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju no saimnieciskās darbības veicējiem (SDV) ir "saņemti 48 989 iesniegumi par prognozēto ienākumu zem 1500 eiro šā gada trešajā ceturksnī". Savukārt tie SDV, kas izvēlēsies iegūt šo statusu pēc 1. jūlija, varēs iesniegt VID analoģisku iesniegumu (apliecinājumu) vienlaikus ar reģistrēšanu. Tātad droši var uzskatīt, ka mazus ienākumus paredz saņemt ap 50 tūkstošiem nodarbināto šajā statusā. Protams, var teikt, ka daži tūkstoši no minētajām personām var papildus piestrādāt citos darbos. Jā, to viņi drīkst darīt, tomēr likuma burts pieļauj apliecinājumu iesniegt tikai tām personām, kurām nav darba devēja! Kāda atšķirība starp SDV, kas prognozē ienākumus, mazākus par 1500 eiro ceturksnī, no cita SDV, kuram arī būs mazi ienākumi, bet viņš nav iesniedzis šo apliecinājumu? Ja persona ir reģistrēta kā SDV, tai par katru ceturksni jāiesniedz VID pašnodarbinātā ziņojums (līdz 17. oktobrim), kurā jāuzrāda ienākums un tam atbilstošas sociālās iemaksas (VSAOI). Piemēram, ienākumi ceturksnī (pa mēnešiem) bijuši...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informējusi par laika periodiem un termiņiem, kad tā aprēķinās un paziņos par minimālajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kas darbiniekiem vai pašnodarbinātajiem jāpiemaksā. VSAA minimālās iemaksas divām nodokļu maksātāju grupām (izņemot tos, kuri atbilst kādai no izņēmuma kategorijām): darba devējiem, kuru darbiniekiem kopējie Valsts ieņēmumu dienestā (VID) deklarētie ienākumi 2021. gada 3. ceturksnī ir mazāki par 1500 eiro pašnodarbinātajiem, kuriem kopējie VID deklarētie ienākumi 2021. gada 3. ceturksnī Pirmo reizi par 2021. gada 3. ceturksni minimālās iemaksas VSAA aprēķinās 2021. gada decembrī (līdz 20. decembrim). Savukārt par 2021. gada 4. ceturksni iemaksas tiks aprēķinātas līdz 2022. gada 20. martam; par 2022. gada 1. ceturksni - līdz 2022. gada 20. jūnijam, par 2022. gada 2. ceturksni - līdz 2022. gada 20. septembrim, par 2022. gada 3. ceturksni - līdz 2022. gada 20. decembrim, par 2022. gada 4. ceturksni - līdz 2023. gada 20. martam. Tāpat līdz 2022. gada...

Valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam — tā nosaka Komerclikuma (KL) 169. pants. Neatkarīgi no tā, kāds līgums un vai vispār būs noslēgts līgums, valdes loceklis par uzņēmumu domās 24 stundas diennaktī. Šajā rakstā apskatīšu, kādus ienākumus valdes loceklis var gūt no uzņēmuma un kādi nodokļi jāmaksā. 1. Līgumu veidi Darba līgums ar valdes locekli Darba likuma (DL) 28. pants nosaka, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Tāpat DL nosaka, ka darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas. Tātad, ja ar valdes locekli tiek nodibinātas darba tiesiskās attiecības, noslēdzot darba līgumu, tad jāvadās pēc DL normām. Attiecībā uz valdes locekļiem saskaņā ar DL 148. pantu nav jāveic darba laika uzskaite, ievērojot darba drošības un veselības aizsardzības principus, kas nostiprināti attiecīgajos normatīvajos aktos, kā arī ja...

Lūdzu precizēt vebinārā dzirdēto par minimālo iemaksu aprēķinu proporcionalitāti! Atbilde Vienam vai vairākiem darba devējiem Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (VSA likums) 20.4 pants, kas ir spēkā no 2021. gada 1. jūlija, nosaka, ka par katru nodarbināto personu jābūt veiktām sociālās apdrošināšanas iemaksām vismaz no 500 eiro mēnesī (1500 eiro ceturksnī). Piemēram, par 2021. gada III ceturksni darba ņēmējam (par nepilnu darba laiku) bija noteikta alga 300 eiro mēnesī un no tās samaksāti nodokļi. Beidzoties III ceturksnim, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķinās trūkstošo sociālo iemaksu objektu 200 eiro (500 – 300) par katru ceturkšņa mēnesi, paziņos par to Valsts ieņēmumu dienestam (VID) līdz 20. decembrim, kurš vienas dienas laikā paziņos piemaksājamo summu darba devējam (34,09% no papildu iemaksu objekta, proti, no 600 eiro, kas ir 204,54 eiro). Šis papildu maksājums darba devējam būtu jāveic līdz 2022. gada 23. martam par 2021. gada III ceturksni (atbilstoši situācijai — līdz 23. jūnijam par...

Pašnodarbināto kā obligāto iemaksu veicēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu. Svarīgi zināt, ka pašnodarbinātie tiek apdrošināti atšķirīgi no darba ņēmējiem. Kā Bilances Akadēmijas rīkotajā e-seminārā "Nodokļu aktualitātes pašnodarbinātajiem – IIN maksātājiem" brīdināja Dr.oec. INGUNA LEIBUS, LLU ESAF Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, pašnodarbinātajam sociālā apdrošināšana skaitīsies tikai par tiem mēnešiem, par kuriem būs veiktas sociālās iemaksas. Apdrošināšanas periods ir svarīgs, lai aprēķinātu, piemēram, vecuma pensiju, dažādus pabalstus u.tml. Ja, piemēram, lauksaimniekam, kurš nodarbojas ar graudu audzēšanu, ienākumi ir tikai tajā mēnesī, kad tiek pārdota raža, tad apdrošināšanas stāžs skaitīsies tikai par mēnesi, kad būs veiktas sociālās iemaksas, neatkarīgi no tā, cik tās būs bijušas apjomīgas. Mēnešos, kuros ir bijuši vienīgi izdevumi, bet nav uzrādīti ienākumi, stāžs nekrāsies. Tāpēc svarīgi būtu parūpēties, lai reāli kaut nelieli ienākumi būtu arī pārējos gada mēnešos. Ja prognozējams, ka pašnodarbinātajam ceturksnī ienākumi būs mazāki par 1500 eiro un tas būs paziņots VID,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atkārtoto aicina tos saimnieciskās darbības veicējus (t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus) un autoratlīdzību saņēmējus, kuri nav darba ņēmēji un prognozē, ka viņu saimnieciskās darbības ienākums turpmāk šogad nesasniegs 1500 eiro katrā ceturksnī, līdz 15.jūlijam informēt par to VID. Atgādinām, ja ienākums nesasniedz 1500 eiro ceturksnī, tad saimnieciskās darbības veicēji maksās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (obligātās sociālās iemaksas) pensiju apdrošināšanai vismaz 10% apmērā un minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas drīkst neveikt. Iesniegumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāiesniedz līdz šī gada 15. jūlijam par šī gada trešo ceturksni un līdz 15. oktobrim par ceturto ceturksni. Iesniegumu aizpilda brīvā formā un iesniedz EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Iesniegumā jānorāda laika periods, par kuru prognozē ienākumus (konkrētus mēnešus vai ceturkšņus, kad ienākums nesasniegs 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī). Iesniegumu par trešo un ceturto ceturksni var iesniegt arī kopā, līdz 2021.gada 15.jūlijam. Tie cilvēki, kas plāno uzsākt saimniecisko darbību pēc...