VSAOI

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas stājās spēkā 2021. gada 12. jūlijā. Sadarbībā ar finanšu nozari tika izvērtēta iespēja ieviest brīvprātīgu risinājumu nodokļu maksātājiem, kuri maksā nodokli no apgrozījuma. Ieviešot minēto pasākumu, sasniedzamais mērķis ir atvieglot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem birokrātiskos procesus. Ņemot vērā minēto, lai radītu motivējošu vidi nodokļu samaksai, mazinātu administratīvo slogu, ierobežotu ēnu ekonomiku, radītu modernu un uz jaunākajām tehnoloģijām balstītu nodokļu administrēšanas rīku, tādējādi sekmējot mazā biznesa attīstību, ir nepieciešams izstrādāt un ieviest vienkāršotu nodokļa nomaksas risinājumu, izmantojot saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) kontu tikai vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma ietvaros. Sākotnēji vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu varēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji. Tādējādi papildus tika veikti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, lai tajā noteiktu regulējumu par mikrouzņēmumu nodokļa iekasēšanu, izmantojot vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu. Vispārējais regulējums Sakarā ar to, ka vienkāršotais nodokļa nomaksas risinājums ir paredzēts ne vien MUN maksātājiem, bet arī citiem režīmiem, likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikts vienkāršotā...

Valdības sēdē 17. augustā izskatīti Labklājības ministrijas sagatavotie "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru". Noteikumi nosaka obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru pašnodarbinātajiem un tā noteikšanas kārtību; obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra noteikšanas kārtību un brīvprātīgo apdrošināšanas iemaksu objekta minimālo apmēru un maksimālā apmēra noteikšanas kārtību. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, arī turpmāk paredzēts saglabāt līdzšinējo kārtību, ka personām, kuras kalendāra gadā ir vairākos sociāli apdrošinātas personas statusos (obligāti apdrošinātās personas statusā, brīvprātīgi apdrošinātās personas statusā), piemērot vienu iemaksu objekta maksimālo apmēru. Jaunajos noteikumos ir iekļautas normas, kas precīzi regulē obligātā iemaksu objekta maksimālā apmēra aprēķinu, t.i., aprēķina formulas un noapaļošana. Noteikumi paredz arī noteikt brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo apmēru - Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša darba alga mēnesī. Lai izvairītos no gadījumiem, kad persona piesakās brīvprātīgai apdrošināšanai dažas dienas mēnesī, bet apdrošināšanas stāžā personai tiek ieskaitīts pilns kalendārais mēnesis, brīvprātīgo iemaksu objekts...

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju no saimnieciskās darbības veicējiem (SDV) ir "saņemti 48 989 iesniegumi par prognozēto ienākumu zem 1500 eiro šā gada trešajā ceturksnī". Savukārt tie SDV, kas izvēlēsies iegūt šo statusu pēc 1. jūlija, varēs iesniegt VID analoģisku iesniegumu (apliecinājumu) vienlaikus ar reģistrēšanu. Tātad droši var uzskatīt, ka mazus ienākumus paredz saņemt ap 50 tūkstošiem nodarbināto šajā statusā. Protams, var teikt, ka daži tūkstoši no minētajām personām var papildus piestrādāt citos darbos. Jā, to viņi drīkst darīt, tomēr likuma burts pieļauj apliecinājumu iesniegt tikai tām personām, kurām nav darba devēja! Kāda atšķirība starp SDV, kas prognozē ienākumus, mazākus par 1500 eiro ceturksnī, no cita SDV, kuram arī būs mazi ienākumi, bet viņš nav iesniedzis šo apliecinājumu? Ja persona ir reģistrēta kā SDV, tai par katru ceturksni jāiesniedz VID pašnodarbinātā ziņojums (līdz 17. oktobrim), kurā jāuzrāda ienākums un tam atbilstošas sociālās iemaksas (VSAOI). Piemēram, ienākumi ceturksnī (pa mēnešiem) bijuši...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informējusi par laika periodiem un termiņiem, kad tā aprēķinās un paziņos par minimālajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kas darbiniekiem vai pašnodarbinātajiem jāpiemaksā. VSAA minimālās iemaksas divām nodokļu maksātāju grupām (izņemot tos, kuri atbilst kādai no izņēmuma kategorijām): darba devējiem, kuru darbiniekiem kopējie Valsts ieņēmumu dienestā (VID) deklarētie ienākumi 2021. gada 3. ceturksnī ir mazāki par 1500 eiro pašnodarbinātajiem, kuriem kopējie VID deklarētie ienākumi 2021. gada 3. ceturksnī Pirmo reizi par 2021. gada 3. ceturksni minimālās iemaksas VSAA aprēķinās 2021. gada decembrī (līdz 20. decembrim). Savukārt par 2021. gada 4. ceturksni iemaksas tiks aprēķinātas līdz 2022. gada 20. martam; par 2022. gada 1. ceturksni - līdz 2022. gada 20. jūnijam, par 2022. gada 2. ceturksni - līdz 2022. gada 20. septembrim, par 2022. gada 3. ceturksni - līdz 2022. gada 20. decembrim, par 2022. gada 4. ceturksni - līdz 2023. gada 20. martam. Tāpat līdz 2022. gada...

Valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam — tā nosaka Komerclikuma (KL) 169. pants. Neatkarīgi no tā, kāds līgums un vai vispār būs noslēgts līgums, valdes loceklis par uzņēmumu domās 24 stundas diennaktī. Šajā rakstā apskatīšu, kādus ienākumus valdes loceklis var gūt no uzņēmuma un kādi nodokļi jāmaksā. 1. Līgumu veidi Darba līgums ar valdes locekli Darba likuma (DL) 28. pants nosaka, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Tāpat DL nosaka, ka darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas. Tātad, ja ar valdes locekli tiek nodibinātas darba tiesiskās attiecības, noslēdzot darba līgumu, tad jāvadās pēc DL normām. Attiecībā uz valdes locekļiem saskaņā ar DL 148. pantu nav jāveic darba laika uzskaite, ievērojot darba drošības un veselības aizsardzības principus, kas nostiprināti attiecīgajos normatīvajos aktos, kā arī ja...

Lūdzu precizēt vebinārā dzirdēto par minimālo iemaksu aprēķinu proporcionalitāti! Atbilde Vienam vai vairākiem darba devējiem Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (VSA likums) 20.4 pants, kas ir spēkā no 2021. gada 1. jūlija, nosaka, ka par katru nodarbināto personu jābūt veiktām sociālās apdrošināšanas iemaksām vismaz no 500 eiro mēnesī (1500 eiro ceturksnī). Piemēram, par 2021. gada III ceturksni darba ņēmējam (par nepilnu darba laiku) bija noteikta alga 300 eiro mēnesī un no tās samaksāti nodokļi. Beidzoties III ceturksnim, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķinās trūkstošo sociālo iemaksu objektu 200 eiro (500 – 300) par katru ceturkšņa mēnesi, paziņos par to Valsts ieņēmumu dienestam (VID) līdz 20. decembrim, kurš vienas dienas laikā paziņos piemaksājamo summu darba devējam (34,09% no papildu iemaksu objekta, proti, no 600 eiro, kas ir 204,54 eiro). Šis papildu maksājums darba devējam būtu jāveic līdz 2022. gada 23. martam par 2021. gada III ceturksni (atbilstoši situācijai — līdz 23. jūnijam par...

Pašnodarbināto kā obligāto iemaksu veicēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu. Svarīgi zināt, ka pašnodarbinātie tiek apdrošināti atšķirīgi no darba ņēmējiem. Kā Bilances Akadēmijas rīkotajā e-seminārā "Nodokļu aktualitātes pašnodarbinātajiem – IIN maksātājiem" brīdināja Dr.oec. INGUNA LEIBUS, LLU ESAF Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, pašnodarbinātajam sociālā apdrošināšana skaitīsies tikai par tiem mēnešiem, par kuriem būs veiktas sociālās iemaksas. Apdrošināšanas periods ir svarīgs, lai aprēķinātu, piemēram, vecuma pensiju, dažādus pabalstus u.tml. Ja, piemēram, lauksaimniekam, kurš nodarbojas ar graudu audzēšanu, ienākumi ir tikai tajā mēnesī, kad tiek pārdota raža, tad apdrošināšanas stāžs skaitīsies tikai par mēnesi, kad būs veiktas sociālās iemaksas, neatkarīgi no tā, cik tās būs bijušas apjomīgas. Mēnešos, kuros ir bijuši vienīgi izdevumi, bet nav uzrādīti ienākumi, stāžs nekrāsies. Tāpēc svarīgi būtu parūpēties, lai reāli kaut nelieli ienākumi būtu arī pārējos gada mēnešos. Ja prognozējams, ka pašnodarbinātajam ceturksnī ienākumi būs mazāki par 1500 eiro un tas būs paziņots VID,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atkārtoto aicina tos saimnieciskās darbības veicējus (t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus) un autoratlīdzību saņēmējus, kuri nav darba ņēmēji un prognozē, ka viņu saimnieciskās darbības ienākums turpmāk šogad nesasniegs 1500 eiro katrā ceturksnī, līdz 15.jūlijam informēt par to VID. Atgādinām, ja ienākums nesasniedz 1500 eiro ceturksnī, tad saimnieciskās darbības veicēji maksās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (obligātās sociālās iemaksas) pensiju apdrošināšanai vismaz 10% apmērā un minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas drīkst neveikt. Iesniegumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāiesniedz līdz šī gada 15. jūlijam par šī gada trešo ceturksni un līdz 15. oktobrim par ceturto ceturksni. Iesniegumu aizpilda brīvā formā un iesniedz EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Iesniegumā jānorāda laika periods, par kuru prognozē ienākumus (konkrētus mēnešus vai ceturkšņus, kad ienākums nesasniegs 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī). Iesniegumu par trešo un ceturto ceturksni var iesniegt arī kopā, līdz 2021.gada 15.jūlijam. Tie cilvēki, kas plāno uzsākt saimniecisko darbību pēc...

Labklājības ministrija sniegusi skaidrojumu, kurām iedzīvotāju grupām var nepiemērot minimālās sociālās iemaksas. Kā jau vairākkārt informēts, no 1. jūlija ir stājušās spējā izmaiņas likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas nosaka, ka paredzētās minimālās iemaksas ir obligāts maksājums, ko par katru sociāli apdrošināmo personu veic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša algas. Minimālo iemaksu objekts ir trīs minimālās algas – 1500 eiro ceturksnī jeb 500 eiro mēnesī. Minimālās obligātās iemaksas veic proporcionāli deklarētajam obligāto iemaksu objektam un tām kalendāra dienām, kurās cilvēks ir darba ņēmējs. Ir vairākas sabiedrības grupas, uz kurām minimālais sociālais maksājums netiek attiecināts: notiesātajiem, kas tiek nodarbināti brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā; pensijas vecumu sasniegušajiem un tās saņēmējiem, arī priekšlaicīgās; cilvēkiem ar I un II grupas invaliditāti; tiem, kuru paša vai laulātā nodokļu grāmatiņā ir reģistrēts bērns līdz 3 gadu vecumam; tiem, kuru paša vai laulātā nodokļu grāmatiņā ir reģistrēti trīs vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka personai pirms reģistrēšanās Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāreģistrējas kā individuālajam komersantam vai saimnieciskās darbības veicējam. To noteic Ministru kabineta 2013. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 404 “Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanas kārtība”. Reģistrējoties VID kā saimnieciskās darbības veicējam, iespējams izvēlēties vienu no šādiem nodokļu maksāšanas režīmiem: 1) iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) par ienākumiem no saimnieciskās darbības; 2) samazinātā patentmaksa; 3) mikrouzņēmumu nodoklis. Jāņem vērā, ka samazināto patentmaksu (17 eiro par gadu vai 9 eiro par pusgadu) var izvēlēties ja: • ir piešķirta vecuma pensija (tostarp priekšlaicīgi) un ir tiesības piemērot pensionāra neapliekamo minimumu vai ir persona ar 1. vai 2. grupas invaliditāti; • saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 3000 eiro; • nav algas nodokļa maksātājs; • nenodarbina citas personas; • atbilstoši paša prognozei taksācijas gadā saimnieciskās darbības ieņēmumi (pārrēķinot uz pilnu taksācijas gadu) nepārsniegs...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka saimnieciskās darbības veicēji (t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji) un autoratlīdzību saņēmēji, kuri nav darba ņēmēji un prognozē, ka viņu ienākums turpmāk šogad nesasniegs 1500 eiro katrā ceturksnī, var izvēlēties neveikt jaunās minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Lai šīs iemaksas netiktu aprēķinātas, iesniegumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāiesniedz līdz šī gada 15. jūlijam par šī gada trešo ceturksni un līdz 15. oktobrim par ceturto ceturksni. Iesniegumu par trešo un ceturto ceturksni var iesniegt arī kopā līdz 15. jūlijam. Personas, kas plāno uzsākt saimniecisko darbību pēc 1. jūlija, iesniegumu var iesniegt vienlaikus ar reģistrāciju VID. Iesniegumu aizpilda brīvā formā un iesniedz EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Iesniegumā jānorāda laika periods, par kuru prognozē ienākumus (konkrētus mēnešus vai ceturkšņus, kad ienākums nesasniegs 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī). Savlaicīga iesnieguma iesniegšana ir ļoti būtiska, jo tikai pēc iesnieguma saņemšanas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) neaprēķinās minimālās sociālās iemaksas,...

Skolēni kā apgādājamās personas parasti ir atzīmēti mātes vai tēva algas nodokļa grāmatiņā. Ja viņi vēlas strādāt mācību gada laikā, VID automātiski (saņemot darba devēja ziņas par darba ņēmēju) dzēš apgādību skolēna nodarbinātības periodā. Kad darba attiecības tiek izbeigtas, vecākiem pašiem apgādība jāatjauno. Citi noteikumi ir tad, ja skolēns strādā vasaras mēnešos, bet rudenī turpina mācības. Vecākiem, kuru bērni ir līdz 19 gadu vecumam un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, strādās šajā vasarā, tie vairs nav jānoņem no apgādības arī gadījumā, kad skolēni atzīmēs nodokļa grāmatiņu savā darbavietā. Piemēram, skolēns tiks nodarbināts pie darba devēja, kas maksā nodokļus vispārējā kārtībā. VID, saņemot informāciju par jaunu darba ņēmēju, kurš atzīmējis nodokļa grāmatiņu ieņēmumu gūšanas vietā, nosūta darba devējam prognozēto neapliekamo minimumu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likums nosaka, ka personai, par kuru VID rīcībā nav informācijas par iepriekšējo periodu ieņēmumiem, minimums ir puse no konkrētā gada maksimālās neapliekamā minimuma summas (kas...

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju. Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus. Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem. Tāpat tiek atgādināts, ka sistēmas izstrādes gaitā netika ņemti vērā racionāli un kvalitatīvas sistēmas izveidei nozīmīgi uzņēmēju argumenti, kas būtu devuši iespēju izvairīties no virknes sistēmā konstatējamo brāķu. Vēstules parakstītāji uzskata, ka minimālo VSAOI sistēma ir izstrādāta nepilnīgi...

Valsts Sekretāru sanāksmē 27. maijā izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru”, kas nosaka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, maksimālo apmēru un to noteikšanas kārtību, kā arī brīvprātīgo apdrošināšanas iemaksu minimālo apmēru un maksimālā apmēra noteikšanas kārtību. Jaunie noteikumi paredz, ka minimālais obligāto iemaksu objekts, no kura pašnodarbinātajam ir jāveic obligātās iemaksas visiem pašnodarbinātajam noteiktajiem apdrošināšanas riskiem, ir minimālā mēneša darba alga (ja pašnodarbinātā ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz šo apmēru). Savukārt kā minimālo brīvprātīgo iemaksu objektu gadā plānots noteikt 12 minimālās algas. Lai izvairītos no gadījumiem, kad persona piesakās brīvprātīgai apdrošināšanai dažas dienas mēnesī, bet apdrošināšanas stāžā personai tiek ieskaitīts pilns kalendārais mēnesis, brīvprātīgo iemaksu objekts ir minimālā darba alga mēnesī par katru mēnesi, kurā persona kaut vienu dienu ir brīvprātīgi pievienojusies sociālajai apdrošināšanai, anotācijā skaidro noteikumu projekta autori. Būs gan daži izņēmumi - šo normu...

Tuvojas laiks, kad autoratlīdzību saņēmējiem, kuri to nesaņem no kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, ir jāpieņem lēmums — kādā formā darboties, sākot ar 1. jūliju, t.i., kādus nodokļus maksāt no savas atlīdzības par radīto vai izpildīto darbu. Gada nogalē daļai autoru, kuri izmantos pārejas periodu, būs pie šī jautājuma atkārtoti jāatgriežas, lai izlemtu, kādus nodokļus no autoratlīdzības maksāt, sākot ar 2022. gada 1. janvāri. Šajā rakstā par tuvāko lēmuma pieņemšanas brīdi — 2020. gada jūniju. Autors ir fiziskā persona, kura radošās darbības rezultātā ir radījusi konkrētu darbu. Izpildītājs ir aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu. Autoratlīdzība (honorārs/autortiesību un blakustiesību atlīdzība) ir samaksa par intelektuālo īpašumu — par literatūras, zinātnes vai mākslas darbu radīšanu un atlīdzība par atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu radīšanu; samaksa par darba radīšanu vai izpildīšanu, kā...