VSAOI

Aprīlis ir pirmais sezonas mēnesis, kurā lauksaimnieki var sākt nodarbināt strādniekus sezonas laukstrādnieku nodokļa (SLN) režīmā. Pirms ķeramies pie nodokļu un grāmatvedības lietām saistībā ar SLN režīmu, īsumā apskatīsim Ministru kabinetā iesniegto informatīvo ziņojumu "Par samazinātu darbaspēka nodokļu likmju piemērošanu sezonālajos darbos nodarbināto ienākumam". Ziņojums ir lasāms MK mājaslapā, un tajā ir pieejama izvērsta informācija ar SLN režīma izmantošanas statistiku jau kopš 2014. gada. Ziņojumā norādīts, ka, lai risinātu augļkopības un dārzkopības nozarē īslaicīgajos sezonas darbos nodarbināto personu nodarbināšanas un darbaspēka nodokļu maksāšanas problēmas, 2014. gada 1. jūnijā stājās spēkā grozījumi likumā "Par IIN", dodot iespēju augļkopības un dārzkopības nozares ražotājiem kā alternatīvu jau esošajiem darbaspēka nodokļiem piemērot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa ieviešanas mērķis bija: samazināt nelegālās nodarbinātības līmeni sezonas laukstrādnieku vidū; samazināt darba devējiem (lauksaimniekiem) administratīvo slogu, kas saistīts ar lauksaimniecības nozarei raksturīgo nevienmērīgo sezonas darbinieku plūsmu. Pirmajā izvērtējumā par SLN režīmu tika secināts, ka laika...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Autopārvadājumu likuma 35. pantā minētais pārvadātājs pirms speciālās atļaujas (licences) saņemšanas maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI, obligātās iemaksas) avansu 130 EUR kalendāra mēnesī par katru taksometru vai vieglo automobili, ar kuru tiek veikti pasažieru komercpārvadājumi, īpaši šim mērķim paredzētajā kontā. Autopārvadājumu likuma izpratnē komersants, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kas pēc pasūtījuma vai līguma ar nosūtītāju, pasažieri vai uz cita tiesiska pamata uzņemas pārvadājuma saistību, ir uzskatāms par pārvadātāju. VSAOI avansu ieskaita kontā LV17TREL813105600300B. Veicot maksājumu, nodokļu maksātājam jānorāda: nodokļu maksātāja reģistrācijas kods; nodokļu maksātāja pilns nosaukums; taksometra vai vieglā automobiļa, par kuru tiek veikts obligāto iemaksu avansa maksājums, valsts reģistrācijas numurs vai atsauce uz pielikumu, kurā norādīts taksometra vai vieglā automobiļa, par kuru veikts obligāto iemaksu avansa maksājums, valsts reģistrācijas numurs; kalendāra mēnesis, par kuru tiek veikts obligāto iemaksu avansa maksājums, ja tas netiek norādīts pielikumā pie maksājuma uzdevuma; saņēmēja nosaukums – Valsts...

No 2021. gada otrā pusgada spēkā ir Valsts sociālās apdrošināšanas likuma (VSA) norma, kas nosaka, ka par katru sociāli apdrošināto personu jābūt samaksātām sociālās apdrošināšanas iemaksām (VSAOI) vismaz no minimālās mēneša algas vienā vai vairākās darbavietās (kopsummā). Un, ja pavisam precīzi, tad no ieņēmumiem (dažiem no ienākuma vai apgrozījuma), kas 2021. un 2022. gadā sasniedz 500 eiro, ir jāmaksā "lielā" likme, bet, nesasniedzot šo summu, jāmaksā "mazā" likme (mazā likme jāmaksā arī no summas, kas pārsniedz 500 eiro). Ja iemaksu objekts nesasniedz 1500 eiro ceturksnī, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina minimālās VSAOI. Patlaban ir zināmi 2021. gada III ceturkšņa rezultāti, un tie ir paziņoti 21 538 darba devējiem kopsummā 6 864 691 eiro par 91 474 darba ņēmējiem un 1805 pašnodarbinātām personām par 97 324 eiro. Termiņš samaksai ir 2022. gada 23. marts, tātad ir iespējams noskaidrot iemaksu pamatotību un, iespējams, apstrīdēt to. Šajā rakstā veiksim analīzi, vai esam visu darījuši laikus...

Tāpat kā citās valstīs, arī Latvijā arvien izplatītāka kļūst darbinieku noma no personāla nomas aģentūras vai saistīta uzņēmuma. Šis kādreizējais sezonas darbinieku risinājums ir kļuvis par universālu iespēju nodrošināt darbības nepārtrauktību uzņēmumos, kuri sastopas ar lielu kadru mainību vai neparedzētām izmaiņām darbinieku vai pat vadības komandas sastāvā. Darbinieku noma var sniegt uzņēmumam šādus ieguvumus: samazinās administratīvo resursu patēriņš, atlasot un pieņemot darbā jaunus darbiniekus; samazinās risks, kas saistīts ar nekvalificētu darbinieku piesaistīšanu un atlaišanu, kā arī atkārtotas atlases rīkošanu; palielinās iespēja atrast īstermiņa projektiem nepieciešamos darbiniekus specifisku funkciju veikšanai, paplašinot arī ģeogrāfisko meklēšanas areālu. Nomājot darbiniekus, pastāv arī dažādi riski, kas uzņēmumam jāņem vērā. Piemēram, mazāka iespēja kontrolēt nomātos darbiniekus, kā arī nodokļu riski, it īpaši tad, ja darbiniekus nomā no ārvalsts uzņēmuma vai arī tie strādā vai atrodas ārvalstī. Šajā rakstā ar praktiskiem piemēriem analizējam Latvijas nodokļu sistēmas aspektus, kas saistīti ar darbinieku nomu uzņēmumā, kam uz laiku nepieciešams augstākā līmeņa...

Sakarā ar grozījumiem vairākos nodokļu likumos ("Par valsts sociālo apdrošināšanu", "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likums, Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums), kā arī ņemot vērā Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 8.2 pantu, ar Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumiem Nr. 879 tika veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 827. Latvijas Vēstnesī šī informācija tika publicēta 23. decembrī. Un tā nav laba prakse! Neskatoties uz to, ka ilgus gadus grāmatvežiem tika solīta savlaicīga informācijas sniegšana, mēs to saņēmām pēdējā brīdī — burtiski pirms Ziemassvētkiem un Jaungada. Draugi, tā nav labi! Ar grozījumiem noteikumos Nr. 827 ir svītrotas vairākas normas, savukārt tie ir papildināti ar jaunām normām un daži punkti izteikti citādā (aktualizētā) redakcijā. Lielākā grozījumu daļa stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. Darba devēja ziņojums nav jāsniedz par autoriem No 2022. gada 1. janvāra ir svītrots 1.5. apakšpunkts, kas noteica autoratlīdzības izmaksātāja pienākumu sniegt VID ziņojumu par obligātajām iemaksām pensiju apdrošināšanai, kas...

Vita Cinīte un Anita Jakseboga no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras žurnāla "Bilance" konferencē 13. janvārī uzstājās ar prezentāciju par aktualitātēm sociālās apdrošināšanas jomā, jo īpaši - konstatētajām problēmsituācijām saistībā ar minimālo obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanu. No 1. janvāra mainījies obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālais apmērs, kas iepriekšējo 62 800 eiro vietā sasniedzis 78 100 eiro gadā (tas noteikts 2022., 2023. un 2024. gadam). Arī šogad pašnodarbinātajiem, kuri prognozē, ka ienākumi nesasniegs minimālo algu, ir tiesības iesniegt VID apliecinājumu līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam vai vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem (par 1. ceturksni līdz 17.janvārim, par 2. ceturksni līdz 17.aprīlim utt.) vai 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas (gadījumos, kad pašnodarbinātais vienlaikus ir bijis arī darba ņēmējs). Tādā gadījumā pašnodarbinātajam nav jāmaksā papildus 10% pensiju apdrošināšanai no starpības līdz minimālajai algai. Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) apmērs šogad nemainās, bet no jaunā gada visi...

No 2022. gada vairs nevar maksāt patentmaksu no saimnieciskās darbības. Patentmaksas iespēja ir saglabāta tikai dažām nodokļu maksātāju grupām. Turpmāk saimnieciskās darbības veicējiem ir jāizvēlas kāds no citiem — vispārējā vai mikrouzņēmumu — nodokļu maksāšanas režīmiem. Ar grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" no 2021. gada 1. janvāra tika atcelts patentmaksas režīms. Visu 2021. gadu to vairs nevarēja izvēlēties no jauna. Šis nodokļu režīms turpinājās tikai tām personām, kas samaksu veica 2020. gadā. Taču patentmaksu varēja piemērot ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim. Samazināta patentmaksa No 2022. gada 1. janvāra likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.10 pantā ir saglabāta samazinātās patentmaksas iespēja, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: ir piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) un ir tiesības piemērot pensionāra neapliekamo minimumu vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem maksātājs ir atzīts par personu ar 1. vai 2. grupas invaliditāti; maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 3000 eiro; maksātājs nav algas nodokļa...

Stājās spēkā 2021. gada 12. jūlijā Par apdrošināšanas stāžu Likuma 6. pants papildināts ar 5.2 un 5.3 daļu. Lai fiziskajai personai uzkrātos apdrošināšanas stāžs (īstermiņa sociālajiem pabalstiem un pensijai), tai jābūt sociāli apdrošinātai (jābūt darba ņēmējai vai pašnodarbinātajai) un jāveic sociālās iemaksas. Tiesa gan, īstermiņa sociālos pabalstus fiziskā persona (darba ņēmēja) saņems arī tad, ja darba devējs deklarēs iemaksas (uzrādīs VID iesniegtajā ziņojumā), tomēr pašnodarbinātā persona šos pabalstus saņems tikai tad, ja iemaksas tika veiktas, nevis tās uzrādītas pašnodarbinātās personas ziņojumā. Arī pensijas uzkrājums fiziskajai personai veidojas tikai tad, ja iemaksas tika faktiski veiktas. Tāpēc nevajadzētu jaukt darba stāžu ar apdrošināšanas stāžu! Kā zināms, pandēmijas laikā vairāki darba ņēmēji un pašnodarbinātie bija saņēmuši nevis algu, bet dažādus pabalstus, no kuriem netika maksātas sociālās iemaksas un arī nebija pienākuma tās maksāt. Grozījumi likumā noteica, ka darba ņēmēji un pašnodarbinātie, kuri saņem dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu, atbalstu par dīkstāvi, vecāku pabalsta turpinājumu vai...

Arī šogad tie saimnieciskās darbības veicēji (t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji) un autoratlīdzību saņēmēji, kuri nav darba ņēmēji un prognozē, ka viņu saimnieciskās darbības ienākumi nesasniegs 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī, var izvēlēties neveikt minimālās obligātās sociālās iemaksas. Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) neaprēķinātu šīs iemaksas, cilvēkam savlaicīgi jāiesniedz valsts ieņēmumu dienestam (VID) apliecinājums par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem. Šogad apliecinājumu jāiesniedz īpaši tam izveidotā veidlapā, kas pieejama VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Dokumenti/No veidlapas/Dokumentu grupa/Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu dokumenti/Pašnodarbinātā apliecinājums par plānotajiem ienākumiem”. Apliecinājumā jānorāda laika periods, par kuru prognozē ienākumus (konkrēto ceturksni vai pilnu kalendāro gadu, kad ienākums nesasniegs 1500 eiro ceturksnī vai 6000 eiro gadā). Apliecinājums jāiesniedz šādos termiņos: Līdz 17.01.2022. par visā 2022. gadā plānotajiem ienākumiem vai arī par 2022.gada I ceturksnī plānotajiem ienākumiem; Līdz 17.04.2022. – par 2022.gada II ceturksnī plānotajiem ienākumiem; Līdz 17.07.2022.– par 2022.gada III ceturksnī plānotajiem ienākumiem; Līdz 17.10.2022.– par...

Ja pašnodarbinātais, kurš vienlaikus nav darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums ceturksnī nesasniegs minimālo obligāto iemaksu objektu (1500 eiro), viņš iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) apliecinājumu: līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam vai vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem (par I ceturksni līdz 17. janvārim, par II ceturksni līdz 17. aprīlim utt.), vaiVSAA reizi ceturksnī (līdz ceturksnim sekojošā trešā mēneša 20. datumam) aprēķina pašnodarbinātajiem minimālās obligātās iemaksas un informē VID; pašnodarbinātie var veikt minimālo obligāto iemaksu avansu līdz trešā mēneša 23. datumam; Atgādinām, ka no 2022. gada 1. janvāra jau reģistrētais mikrouzņēmumu (MU) nodokļa maksātājs – sabiedrība ar ierobežotu atbildību – zaudē MU nodokļa maksātāja statusu un VSAOI būs jāmaksā vispārējā kārtībā kā par darba ņēmējiem. No 2022. gada 1. janvāra MU nodokli maksā tikai pašnodarbinātie.

Līdz 2022. gada beigām autoratlīdzības saņēmēji varēs turpināt izmantot īpašo autoratlīdzību nodokļu režīmu, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem. Savukārt tie autoratlīdzības saņēmēji, kuri ir reģistrējuši savu saimniecisko darbību, sociālās iemaksas 10 % apmērā pensiju apdrošināšanai varēs veikt vienu reizi gadā, nevis kā līdz šim – reizi ceturksnī. Līdz 2022. gada beigām ir pagarināts pārejas periods, kurā autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja maksāt nodokļus, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem. Savukārt, ja autoratlīdzības līgums ir noslēgts līdz 2020. gada 31. decembrim un samaksa atbilstoši noslēgtajam autoratlīdzības līgumam tiek izmaksāta 2022. taksācijas gadā, vairs nevarēs piemērot nodokļu normatīvus, kas bija spēkā 2020. gadā, attiecīgi saņemtajai atlīdzībai būs jāpiemēro pašlaik spēkā esošie nodokļu piemērošanas nosacījumi. Tas nozīmē, ka autoratlīdzību izmaksātājs ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) izmaksas vietā no autoratlīdzības ienākuma: līdz 25 000 eiro – 25 %; pārsniedz 25 000 eiro – 40 %. Autoratlīdzības izmaksātājs pirms nodokļa ieturēšanas nepiemēro nosacītos izdevumus. Piemērojamās IIN likmes (autoratlīdzībai līdz...

Labklājības ministrija informē, kādas izmaiņas sagaida iedzīvotājus sociālajā jomā, sākot no 2022. gada. No 2022. gada 1. janvāra Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2022. gadā būs cilvēkiem, kuras sasniegušas 64 gadu un 3 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Tiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t.i., divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2022. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs cilvēki, kuri sasnieguši 62 gadu un 3 mēnešu vecumu. (No 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski, palielinās, t.i., ik gadu par 3 mēnešiem, līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums). Līdz 2022. gada 30. jūnijam pensionāra neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 2100 eiro pusgadā jeb 350 eiro mēnesī (šobrīd 2021. gadā – 3960 eiro gadā jeb 330 eiro mēnesī). Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – obligātās iemaksas) objekta maksimālais apmērs ir 78 100 eiro gadā. Pašnodarbinātie no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma vai ienākuma...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvalde vērš uzmanību par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksimālo apmēru. 2021. gada 16. novembrī ir pieņemti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī. Likuma grozījumi tika iekļauti "Par valsts budžetu 2022. gadam" paketē un tos sagatavojusi Labklājības ministrija. Kā zināms, 2021. gada 31. decembrī beidzas termiņš (trīs gadi), uz kādu ir noteikts obligāto iemaksu un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālais apmērs. 2021. gadā un divus iepriekšējos gadus VSAOI objekta maksimālais apmērs bija 62 800 eiro Savukārt likuma grozījumi noteic, ka VSAOI objekta maksimālais apmērs 2022., 2023. un 2024. gadā ir 78 100 eiro. Atgādinām, ka iemaksu objekta maksimālais apmērs vienlaikus ir arī slieksnis, no kura tiek uzsākta solidaritātes nodokļa maksāšana, kā arī no šī sliekšņa tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) paaugstinātā likme. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem sociāli apdrošinātās personas, kuru gada kopējais...

Otrdien, 30. novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas izstrādāti pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas. Tie paredz, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) minimālo objektu nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās darbinieks atrodas dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ, vai darba ņēmējs ir atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas. Tāpat likumprojektā noteikts, ka VSAOI minimālais objekts netiek aprēķināts un nav jāveic par tiem pārskata mēnešiem, kuros Ministru kabinets visā Latvijas teritorijā ir izsludinājis ārkārtējo situāciju. Par periodu no šā gada 1. jūlija līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai, darba devējam 30 kalendāra dienu laikā ir tiesības iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ziņas par kalendāra dienām, kurās darbinieks atradās dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ, vai kurās darba ņēmējs bija atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas. Kārtību un termiņus, kādā darba devējs iesniedz VID ziņas par darba ņēmējiem, kas atrodas...

Esam jau informējuši, ka, atsaucoties uz Valsts prezidenta aicinājumu, izveidota darba grupa, kuras mērķis ir izstrādāt priekšlikumus minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) regulējuma pilnveidei, lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē 29. novembrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) un Finanšu ministrijas pārstāvji informēja komisiju par veikto VSAOI analīzi un priekšlikumiem minimālo VSAOI regulējuma pilnveidošanai. Apakškomisijas sēdes dalībniekiem tika prezentēts arī apkopojums par darba grupas identificēto problēmu risinājumiem, kas daļēji jau atrodas likumdošanas procesā, kā arī nākotnē risināmiem jautājumiem, turpinot sadarbību specifiskos jautājumos. Līdz šim jau izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos, paredzot, ka līdz 2022. gada 31. decembrim tiks pagarināts likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos noteiktais īpašais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) režīms autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem, ka nodokli ietur ienākuma izmaksātājs. Tāpat ir sagatavoti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz, ka pašnodarbinātie varēs vienu reizi...