VID INFORMĀCIJA

Valsts ieņēmumu dienests publicējis aktualizētu informatīvo materiālu par komersanta pienākumiem un atbildību, izmaksājot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus fiziskajai personai. Komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, izmaksājot fiziskajai personai – Latvijas rezidentam – ienākumus, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli. Pie ieņēmumiem, no kuriem ienākumu izmaksātājs nodokli ietur izmaksas brīdī, pieder ieņēmumi no saimnieciskās darbības, ko veic fiziskā persona, kurai nav izsniegts Valsts ieņēmumu dienesta apliecinājums par reģistrēšanos saimnieciskās darbības veicēja statusā, tai skaitā: ieņēmumi no uzņēmuma līguma; ieņēmumi, ko izmaksā fiziskajai personai, kura paziņojusi Valsts ieņēmumu dienestam par saimnieciskās darbības nereģistrēšanu likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” atļautajos gadījumos. Par saimnieciskās darbības veicēja reģistrācijas statusu ir iespējams pārliecināties publiski pieejamā nodokļu maksātāju reģistrā. Informācija par fiziskām personām, kas veic...

Līdz 2018.gada 1.februārim tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus (izņemot kredītiestādes), ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informatīvā deklarācija par fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenta – veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem. Informatīvā deklarācija VID jāiesniedz arī kapitālsabiedrībām, ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus. Informatīvā deklarācija jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu jeb EDS, aizpildot un iesniedzot dokumentu “Informatīvā deklarācija par fiziskās personas, Latvijas Republikas rezidenta, veiktajiem līzinga un kredīta vai tikai līzinga vai tikai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 euro vai šādu iemaksu kopsumma kalendāra gada laikā pārsniedz 4320 euro”. Informatīvajā deklarācijā, kas iesniedzama līdz 2018. gada 1. februārim, jānorāda fiziskās personas līzinga/kredīta un ar to saistīto procentu un soda naudu maksājumi, kas veikti 2017. gadā, ja to summa mēnesī pārsniedz 360 euro vai šādu iemaksu kopsumma...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu jautājumā par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu metālizstrādājumu piegādēm. Iesniedzējs ražo mēbeļu kājas no metāla un jautā, vai tās atbilst Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības Pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 7.pielikumā minētajam kombinētās nomenklatūras kodam 7326 90 98 “citur neminēti un neiekļauti dzelzs vai tērauda izstrādājumi” un to piegādēm ir piemērojams īpašais nodokļa piemērošanas režīms? VID, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā sniegto faktu aprakstu un no minētajiem faktiem izrietošus konkrētus jautājumus, atbildes uz kuriem ir atkarīgas no to juridiska vērtējuma, informē, ka minētajā 7.pielikumā “Metālizstrādājumi, kuru piegādēm piemēro īpašo pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas režīmu”, ir izmantota Padomes 1987.gada 23.jūlija regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā un tās grozījumos ietvertā Kombinētā nomeklatūra (KN). Saskaņā ar iesniegumā minēto, KN kodu 7326 90 98 piemēro “citur neminētiem un neiekļautiem dzelzs vai tērauda...

Akcīzes nodokļa nodrošinājuma apliecības ar tajās norādīto beigu termiņu, kuras izsniegtas līdz 2018.gada 12.janvārim, ir spēkā ar tajās norādītajiem nosacījumiem līdz termiņa beigām vai līdz pirmajai pārreģistrācijai. Savukārt līdz 2018.gada 12.janvārim izsniegtās akcīzes nodokļa nodrošinājuma apliecības, kuru derīguma termiņš nav noteikts, ir spēkā ar tajās norādītajiem nosacījumiem līdz 2018.gada 31.decembrim vai līdz pirmajai pārreģistrācijai, informē Valsts ieņēmumu dienests. Iesniegumu nodrošinājuma apliecības saņemšanai, pārreģistrācijai vai anulēšanai iespējams iesniegt, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu: www.eds.vid.gov.lv Minētās izmaiņas saistītas ar to, ka 2018.gada 4.janvārī Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr.16 „Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem”, kā rezultātā zaudē spēku Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumi Nr.302 „Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem”.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2017.gadā ir 8,62 miljardi EUR, kas ir par 0,60 miljardiem EUR jeb 7,5 % vairāk nekā 2016.gadā. Tādējādi VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu plāns 2017.gadam izpildīts 101,1 % apmērā. To galvenokārt veicināja četru lielāko nodokļu (valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, pievienotās vērtības nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un akcīzes nodokļa) ieņēmumi. Ieņēmumu pieauguma temps 2016.gadā un 2017.gadā bija visai līdzīgs. Tomēr, atšķirībā no 2016.gada, kad straujāk pieauga nenodokļu ieņēmumi, pērn pieaugumu nodrošināja tieši nodokļu ieņēmumi. 2017.gadā nodokļu ieņēmumi, salīdzinot ar 2016.gadu, palielinājušies par 0,67 miljardiem EUR jeb 8,8 %. Sākot ar 2017.gada februāri, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, palielinās ienākumus saņēmušo darba ņēmēju skaits (2016.gadā bija vērojama pretēja tendence). Tas kopā ar darba ienākumu pieaugumu veicināja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu palielināšanos un plāna izpildi. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums 2017.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, bija straujākais pēdējo piecu...

Ar 2018.gada 1.janvāri stājās spēkā izmaiņas vairākos nodokļu normatīvajos aktos, tajā skaitā arī Pievienotās vērtības nodokļu likumā. Viena no izmaiņām skar reģistrācijas slieksni Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātāju reģistrā – tas ir samazināts no 50 000 eiro uz 40 000 eiro. Finanšu ministrija atgādina, ka, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, VID PVN maksātāju reģistrā obligāti ir jāreģistrējas visiem tiem iekšzemes nodokļa maksātājiem, kuru ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegusi 40 000 eiro. Finanšu ministrija aicina iekšzemes nodokļa maksātājus, kuri nav reģistrēti VID PVN maksātāju reģistrā, bet kuriem darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, ir pārsniegusi 40 000 eiro, iesniegt iesniegumu reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā ne vēlāk kā līdz tā mēneša piecpadsmitajam datumam, kas seko mēnesim, kad ir pārsniegts šis reģistrācijas slieksnis. Iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties VID PVN...

Kopš 2017. gada 1.oktobra, kad sākās pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, Valsts ieņēmumu dienestā tika saņemti 12 882 pieteikumi. Uz 2018. gada 2.janvāri pieņemti 8283 lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 91 027 665,92 eiro. Nodokļu atbalsta pasākumam šobrīd pieteikušās 5714 fiziskās un 7168 juridiskās personas. Lēmums piemērot nodokļu atbalsta pasākumu ir pieņemts 4918 fiziskām personām par kopējo summu 10 935 766,24 eiro, t.sk. 7 905 382,57 eiro pamatparāds, 529 426,33 eiro nokavējuma nauda un 420 957,03 eiro soda nauda, un 4016 juridiskajām personām par kopējo summu - 79 043 591,46 eiro, t.sk. 65 573 458,10 eiro pamatparāds, 8 977 995,46 eiro nokavējuma nauda 4 492 137,90 eiro soda nauda. Kā zināms, nodokļu atbalsta pasākuma ievaros, kuram varēja pieteikties no 2017.gada 1.oktobra līdz 2018.gada 2.janvārim, samaksājot nodokļu pamatparādu, tiek dzēstas nokavējuma un soda naudas. Atbalsta pasākumam varēja pieteikties gan privātpersonas, gan komersanti, aizpildot īpaši tam paredzētu iesniegumu. VID pieļauj, ka...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir uzsācis sadarbību ar Pasaules bankas ekspertiem, lai Eiropas Komisijas atbalsta projekta ietvaros stiprinātu VID kapacitāti efektīvākai nodokļu iekasēšanai. Projekta mērķis ir VID veiktspējas stiprināšana, sniedzot atbalstu nodokļu ieņēmumu izpildes uzlabošanai un vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādņu īstenošanai. Projektu pilnībā finansē Eiropas Komisija. Projekta programmā būs trīs galvenie virzieni - PVN nemaksāšanas novēršana, t.sk. kontroles funkciju stiprināšana, VID analītiskās spējas pilnveidošana, t.sk. nodokļu plaisas analīze, kā arī darbinieku apmācības vairākās jomās - PVN krāpšanas atklāšana, "aplokšņu" algu noteikšana, e-komercijas kontrole u.c. Pirmā Finanšu ministrijas, VID un Pasaules bankas ekspertu darba tikšanās notika jau šī gada 18. un 19.decembrī. Tās laikā puses vienojās par pirmā posma aktivitātēm, kas tiks uzsāktas 2018.gada februārī un būs saistītas ar PVN plaisas noteikšanas metodes pilnveidi un efektīvu metožu noteikšanu PVN krāpšanas apkarošanai. Tehnisko atbalstu nodrošinās Pasaules banka. Tas ietvers tiesiskā regulējuma pārskatīšanu, lai stiprinātu VID spējas gan novērst, gan pierādīt nodokļu nemaksāšanas gadījumus,...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis metodisko materiālu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu saimnieciskajai darbībai. Materiālā uzskaitītas un aprakstītas arī situācijas, kad, gūstot ienākumus, persona var nereģistrēt saimniecisko darbību un kāda kārtība šajos gadījumos jāievēro. Persona var izmantot tiesības nereģistrēties saimnieciskās darbības veicēja statusā, gūstot ienākumus no īpašuma: nekustamā īpašuma nomas vai īres (arī pārdodot īres tiesības), nododot lietu tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam; kustamās mantas nomas; samaksas par dabas resursu izmantošanu vai izmantošanas aprobežojumiem; kustamas lietas atsavināšanas, ja ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 euro gadā (izņemot ienākumus no personīgā īpašuma (fiziskajai personai piederošas personiskai lietošanai paredzētas tādas kustamas lietas kā mēbeles, apģērbs un citas kustamas lietas)) Izvēloties nereģistrēt saimniecisko darbību, persona nav tiesīga piemērot saimnieciskās darbības izdevumus un tajos iekļaut ar īpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu saistītos izdevumus, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu. Personai piecu darbdienu laikā no līguma noslēgšanas dienas ir jāinformē Valsts ieņēmumu dienests par to, ka tā...

Valsts ieņēmumu dienests vērš uzmanību, ka strauji tuvojas termiņš, līdz kuram ikviens, kam izveidojies nodokļu parāds, var pieteikties nodokļu atbalsta pasākumam, un, nomaksājot pamatparādu, pilnībā dzēst nokavējuma un soda naudas. Atbalsta pasākumam var pieteikties gan privātpersonas, gan komersanti, un tas attiecas uz visiem nodokļu veidiem, izņemot nekustamā īpašuma nodokli un solidaritātes nodokli, neatkarīgi no tā, par cik senu laika posmu nodokļu parāds izveidojies. Juridiskās personas iesniegumu var aizpildīt un nosūtīt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā), savukārt fiziskās personas iesniegumu var iesniegt arī: personīgi vēršoties jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā; izmantojot drošu elektronisko parakstu, nosūtot uz e-pasta adresi [email protected]; sūtot pa pastu uz adresi: Valsts ieņēmumu dienestam, Talejas ielā 1, Rīgā, LV-1978. Šobrīd nodokļu atbalsta pasākumam ir saņemti 8499 pieteikumi un pieņemti 6810 lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 77 881 433.47 euro. Viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ nākas atteikt nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu, ir apstāklis,...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu, skaidrojot PVN piemērošanu no ES reģistrēta nodokļa maksātāja saņemtajiem reklāmas pakalpojumiem. Iesniedzējs iesniegumā sniedz šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs vēlas saņemt reklāmas pakalpojumus sociālajā tīklā “Facebook”, kurus sniedz Īrijā reģistrēts uzņēmums “F…”, pievienotās vērtības nodokļa numurs IEXXX (turpmāk – reklāmas pakalpojumi). Iesniedzējs nepilda valsts pārvaldes uzdevumus. Iesniedzējs nav reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā. Iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu, atbildot uz šādiem jautājumiem: vai Iesniedzējam ir tiesības saņemt reklāmas pakalpojumus, nereģistrējoties pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja reklāmas pakalpojumi tiks izmantoti tikai Iesniedzēja mērķu sasniegšanai un tie netiks izmantoti saimnieciskajā darbībā? vai Iesniedzējam ir tiesības saņemt reklāmas pakalpojumus, nereģistrējoties pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja reklāmas pakalpojumi tiks izmantoti gan Iesniedzēja mērķu sasniegšanai, gan arī saimnieciskajā darbībā? Iesniedzējs norāda, ka uzziņa nepieciešama, lai Iesniedzējs varētu pieņemt lēmumu, vai izmantot reklāmas pakalpojumus. VID, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā ietverto faktu aprakstu un no minētajiem faktiem izrietošus konkrētus jautājumus, atbildes uz kuriem ir...

Salīdzinot ar iepriekš publicētajā sarakstā iekļautajiem nodokļu maksātājiem, šajā sarakstā vairs nav atrodami 5 930 nodokļu maksātāji, savukārt “jaunpienācēji”, kas nebija iekļauti parādnieku sarakstā uz 2017.gada 7.decembri, ir 3 891 nodokļu maksātāju. Liela daļa to uzņēmumu, kas vairs nav atrodami šajā sarakstā, ir savus nodokļu parādus ir nomaksājuši. Pārējiem nodokļu parādi ir dzēsti. Vairumā gadījumu saistībā ar to, ka nodokļu maksātāji ir likvidēti. Savukārt no jauna sarakstā iekļauto 3 891 nodokļu parādnieku saistības vairumā gadījumu radušās sakarā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa aprēķinu. Tam normatīvajos aktos noteikts samaksas termiņš – 15.datums, ko nodokļu maksātāji, iespējams, nav precīzi ievērojuši. VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča aicina uzņēmējdarbības veicējus nekavēt noteiktos maksājumu samaksas termiņus un cer, ka arī turpmāk arvien vairāk uzņēmēju arī tajos gadījumos, kad nodokļu parāds tomēr ir izveidojies, savlaicīgi vērsīsies VID, lai izmantot likumos noteiktās iespējas veikt labprātīgu nokavēto nodokļu maksājumu samaksu. Aktuālais nodokļu parādnieku...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka nodokļu reformas ietvaros ar 2018.gada 1.janvāri vairākas būtiskas izmaiņas skars arī saimnieciskās darbības veicējus (pašnodarbinātās personas), tostarp arī zemnieku saimniecības īpašniekus un individuālos komersantus. Galvenās izmaiņas saimnieciskās darbības veicējiem ir saistītas ar to, kā tiks aprēķināts ienākums, no kura jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Mazāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis Lielai daļai saimnieciskās darbības veicēju nākamgad no ienākumiem būs jāmaksā mazāks nodoklis, jo ir ieviesta progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Tas nozīmē, ka gada ienākumiem līdz 20 004 euro tiks piemērota 20 % iedzīvotāju ienākuma likme (līdzšinējo 23 % vietā); ienākumiem no 20 004 euro līdz 55 000 euro tiks piemērota 23 % likme, un tikai tai ienākumu daļai, kas pārsniegs 55 000 euro tiks piemērota 31,4 % likme. Lai aprēķinātu ienākumu, no kura jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, no visiem ieņēmumiem ir jāatņem ar to...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs ir: gadam – 55 000 euro; gadam – 52 400 euro; gadam – 48 600 euro; gadam – 48 600 euro. Ja fiziskā persona kalendāra gada laikā ir bijusi vairākos apdrošinātas personas statusos (darba ņēmēja statusā, pašnodarbinātā statusā, brīvprātīgi apdrošinātas personas statusā, mikrouzņēmuma darbinieka statusā), iemaksu objekta maksimālais apmērs tiek saskaitīts visos statusos kopā. No 2016.gada 1.janvāra valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts, kas pārsniedz gadam noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, ir solidaritātes nodokļa objekts.

Saskaņā ar šobrīd joprojām vēl spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem šī gada 15. decembris ir tas datums, līdz kuram nodokļu maksātāji var vērsties VID, lai atteiktos vai pieteiktos mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusam. Valsts ieņēmumu dienests aicina pieņemt lēmumu par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa saglabāšanu vai atteikšanos no tā, izvērtējot likumdošanas izmaiņas, kas nākamgad stāsies spēkā. Sākot ar 2018.gada 1.janvāri maksimālais mikrouzņēmumu gada apgrozījums būs 40 000 euro gadā. Likuma pārejas noteikumos paredzēti īpaši nosacījumi tiem nodokļu maksātājiem, kuru apgrozījums 2018. vai 2019.gadā nepārsniedz 52 000 euro. 2018. un 2019. gadā šādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji ir tiesīgi nepiemērot 20 % MUN likmi apgrozījuma ierobežojuma pārsniegumam virs 40 000 euro, ja to apgrozījums 2017.gadā vai 2016.gadā pārsniedza 40 000 euro. Izmaiņas arī paredz, ka turpmāk mikrouzņēmuma darbinieks varēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā. Sākot ar 2018.gada 1.janvāri, VID vairs nereģistrēs mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju mikrouzņēmumā, ja tas ir nodarbināts citā mikrouzņēmumā....