VID INFORMĀCIJA

Lai pasaulē veicinātu cīņu ar pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā un novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, jau šī gada septembrī 52 valstis, tostarp – Latvija, uzsāks automātisku informācijas apmaiņu par finanšu iestāžu kontiem. Tas ir būtisks solis, lai nodokļu administrācijas varētu identificēt nodokļu maksātāja ārvalstīs glabāto naudu, tostarp arī to, kad nodokļu maksātājs gūst ienākumus kā juridiskās personas patiesais labuma guvējs un tādējādi mazinātu iespējas slēpt ienākumus ārzonās. Pēdējos gados ir ievērojami pieaugusi pārrobežu krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Ieņēmumi, kas netiek deklarēti un no kuriem netiek nomaksāti nodokļi, ievērojami samazina valsts budžeta ieņēmumus. Gan Eiropas Savienības, gan pasaules līmenī tiek meklēti risinājumi, lai to novērstu. Turpmāk reizi gadā iesaistīto valstu nodokļu administrācijas sniegs Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par Latvijas rezidentu finanšu kontiem un ienākumiem iesaistīto valstu finanšu iestādēs. Informācija tiks sniegta gan par fiziskajām, gan arī juridiskajām personām (iekļaujot informāciju par trastiem un nodibinājumiem)....

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka gada ienākumu deklarācija obligāti jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri: veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.), guvuši ienākumus ārvalstīs (tai skaitā personas (jūrnieki), kuras bijušas nodarbinātas uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa), izņēmums ir algota darba ienākumi, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli, guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2016. gadā pārsniedza 4000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas), guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10% nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no dividendēm, ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas), un no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā, guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, tai skaitā, no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Fiziskajām personām, kuras...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis informatīvo materiālu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu piemērošanas kārtību. VID ir tiesības uz nodokļu maksātāja motivēta rakstveida iesnieguma pamata: sadalīt nodokļu maksājumu samaksu termiņos uz laiku līdz vienam gadam, iesniedzot iesniegumu ne vēlāk kā mēnesi pēc maksājuma termiņa iestāšanās; sadalīt termiņos uz laiku līdz pieciem gadiem audita vai datu atbilstības pārbaudes rezultātā aprēķināto nodokļu maksājumu, nokavējuma naudas un soda naudas samaksu, iesniedzot iesniegumu trīs dienas pirms maksājuma samaksas termiņa iestāšanās; sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, ja termiņa kavējums radies nepārvaramas varas rezultātā, iesniedzot iesniegumu pēc nepārvaramas varas apstākļu, kuru rezultātā radies nodokļa samaksas termiņa kavējums, iestāšanās; sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksu par ienākumu, kas gūts aizdevuma (kredīta) saistību samazināšanas vai dzēšanas rezultātā, iesniedzot iesniegumu kopā ar gada ienākumu deklarāciju; sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam ar VID lēmumu par...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz 15. maijam jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma tām personām, kurām ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas 2017.gada aprīlī pārsniedza 711,44 eiro. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 2017.gada 30. maijam. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par aktuālākajiem normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2017. gada aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Likums “Par Latvijas Republikas un Japānas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu” Ar likumu tiek pieņemts un apstiprināts 2017. gada 18. janvārī parakstītās Latvijas Republikas un Japānas konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās parakstītais protokols. Konvencijā un Protokolā paredzēto saistību izpildi koordinē Finanšu ministrija. Konvencija un Protokols stājas spēkā Konvencijas 30. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Līdz ar likumu tiek izsludināta Konvencija un Protokols angļu valodā un to tulkojums latviešu valodā. 30.03.2017. 06.04.2017. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Ar grozījumiem noteikts, ka valsts nodeva ir maksājama par iekšējās drošības...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka fiziskām personām - saimnieciskās darbības veicējiem, kuru ienākums no saimnieciskās darbības mēnesī ir vismaz 380 euro, - reizi ceturksnī jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – obligātās iemaksas) valsts budžetā no brīvi izraudzītas saimnieciskās darbības ienākuma daļas, kas nav mazāka par 380 euro mēnesī. 2017.gadā saimnieciskās darbības veicējs kā pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas par tiem pārskata ceturkšņa mēnešiem, kuros ienākumi no saimnieciskās darbības ir sasnieguši vismaz 380 euro. Obligātās iemaksas veic no summas, kas nav mazāka par 380 euro mēnesī. Par šī gada 1. ceturksni (janvāris – marts) iemaksas jāveic līdz 2017. gada 18.aprīlim. Kā aprēķināt un veikt obligātās sociālās iemaksas? Pašnodarbinātie obligāto iemaksu objekta noteikšanas vajadzībām ienākumu, no kura veicamas obligātās iemaksas, nosaka kā konkrētā mēneša saimnieciskās darbības ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpību. Obligāto iemaksu apmēru aprēķina, reizinot obligāto iemaksu objektu ar obligāto iemaksu...

Jaunuzņēmumiem par darbiniekiem būs jāmaksā fiksētais valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu maksājums, kura apmērs ir sociālā nodokļa likme no divām minimālajām mēnešalgām (patlaban - 760 eiro). Fiksēto maksājumu aprēķina, obligāto iemaksu likmes darba ņēmēja daļu ieturot no darbinieka algas, un darba devēja likmes daļa tiek maksāta no darba devēja līdzekļiem, skaidrots Valsts ieņēmumu dienesta metodiskajā materiālā par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu jaunuzņēmumiem. Tāpat jaunuzņēmuma darbiniekam ar darba devēja starpniecību būs jāveic arī papildu obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai vai iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā. Darbinieks pats varēs izvēlēties - maksāt vai nu papildu obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, vai iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā (izvēli varēs izdarīt tikai vienreiz). Papildu obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai vai iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā jābūt vismaz 10 procentu apmērā no darba ņēmējam algotā darbā aprēķinātā bruto ienākuma (kas nav lielāks par obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru gadā) un fiksētā maksājuma objekta starpības. VID sniedz arī...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka saskaņā ar likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikto valsts amatpersonām kārtējās valsts amatpersonu deklarācijas par 2016. gadu ir jāiesniedz līdz šī gada 3.aprīlim ieskaitot. Kopumā kārtējā valsts amatpersonas deklarācija par 2016.gadu ir jāiesniedz 57456 valsts amatpersonām, taču uz 2017.gada 27. martu ir iesniegtas 37 455 deklarācijas jeb 65% no kopējā iesniedzamo deklarāciju skaita. Ja gadījumā ir nozaudēts VID piešķirtais EDS identifikators un parole, to vairs nav nepieciešams atjaunot, lai iesniegtu valsts amatpersonas deklarāciju vai jebkuru citu dokumentu EDS. Dokumentu iesniegšana arī vairs nav jāapliecina ar VID e-paraksta datni. Jau kopš pagājušā gada valsts amatpersonām valsts amatpersonas deklarācijā ir jānorāda arī šāda informācija: ja tā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē ir patiesā labuma guvējs no citai personai piederošas vai pārvaldīšanā nodotas lietas vai tās daļas, par to, vai ir veiktas iemaksas privātajos...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad stingrāk pievērsīsies Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpniecības un optimizācijas shēmu apkarošanai un aplokšņu algu izskaušanai. VID nodokļu kontrolē galveno uzmanību un resursus fokusēs uz PVN krāpniecības apkarošanu, neatkarīgi no darbības sfēras. Otrs prioritārais virziens joprojām būs aplokšņu algas. Šogad nedaudz mainīti kontroles akcenti – auditus VID veic tiem nodokļu maksātājiem, kuri PVN un aplokšņu algu jomā izmanto dažādas optimizācijas shēmas. Mēs mēģinām attīstīt jaunas metodes, kas vērstas uz jomām, kur valstij aiziet garām visvairāk naudas. Šeit tautsaimniecības nozarei īpašas nozīmes nav, mūsu fokusā ir jebkurš uzņēmums, kas mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmu piemēro nepamatoti, norāda VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule. VID uzsver – godprātīgajiem mikrouzņēmējiem maksimāli tiks atvieglota komercdarbība, tomēr dienests uzraudzīs uzņēmumus, kas šo režīmu cenšas izmantot, lai optimizētu nodokļus.

Sākot ar 2017.gada 1.martu visa gada garumā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vecāki vai citi ģimenes locekļi var atgūt daļu pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa arī no tās summas, kas pagājušajā gadā ir samaksāta par bērnu interešu izglītību (pievienojot gada ienākumu deklarācijai maksājumus apliecinošos dokumentus – čekus, kvītis, internetbankas izdrukas u.tml.). Nodokļa atmaksa pienākas par tiem pulciņiem, ko piedāvā izglītības iestāde, kā arī par pulciņiem, ko piedāvā cita juridiskā vai fiziskā persona, kas nav reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā, taču tai ir pašvaldības izsniegta speciāla licence pulciņa darbībai. Informācija par to, vai konkrētā pulciņa organizētājs ir izglītības iestāde, ir pieejama Izglītības iestāžu reģistrā https://viis.lv. Savukārt par pašvaldības izsniegtajām licencēm ir jāinteresējas attiecīgajā pašvaldībā, piemēram, Rīgas pašvaldības interešu izglītības programmu īstenotājiem izsniegtās licences ir pieejamas elektroniskā veidā portālā www.e-skola.lv. Lai vecākiem atvieglotu šo pārliecināšanās procesu, VID ir apkopojis pašvaldību iesniegto informāciju un VID mājaslapā sadaļā “Gada ienākumu deklarācija” ir pieejams saraksts ar pašvaldību...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2017.gada 7.martā ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.133 “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (turpmāk – noteikumi), kas 2017.gada 10.martā publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.52 (5879) un stājās spēkā 2017.gada 11.martā. Grozījumi veikti, lai noteikumus precizētu atbilstoši 2016.gada 23.novembrī pieņemtajam Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumam un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” veiktajiem grozījumiem. Darba devēja ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli iesniegšanas kārtība jaunuzņēmumiem, kuri piemēro atbalsta programmu fiksēta maksājuma veikšanai Jaunuzņēmums iesniedz ziņas par darba ņēmējiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajā kārtībā un termiņos. Atkarībā no darba ņēmēja statusa un izvēlētā pensiju līmeņa, kurā tiek veiktas apdrošināšanas iemaksas par jaunuzņēmuma darbiniekiem, noteikumi nosaka pienākumu sniegt atsevišķu darba devēja ziņojumu. Darba devēja ziņojums (noteikumu 3.pielikums) ir papildināts ar jaunām...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2017.gada februārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2017. gada 24. janvāra noteikumi Nr. 52 “Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu piemērošanas kārtība” Noteikumi nosaka kārtību: 1. kādā atbilstoši Elektroenerģijas nodokļa likuma 6. panta otrajai daļai no elektroenerģijas nodokļa atbrīvojama elektroenerģija, ko izmanto preču pārvadājumiem un sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, tajā skaitā dzelzceļa transportā un pilsētu sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos, kā arī mājsaimniecību lietotāji; 2. kādā atbilstoši likuma 6. panta trešajai daļai no nodokļa atbrīvojama elektroenerģija, kas piegādāta citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai citu ārvalstu pārstāvjiem vai organizācijām; 3. kādā atbilstoši likuma 6. panta piektajai daļai elektroenerģijai, ko piegādā personām ielu apgaismošanas pakalpojumu sniegšanai, nodokli aprēķina atbilstoši likmei 0 euro par vienu megavatstundu. Spēku zaudē MK 2007. gada 12. jūnija noteikumi Nr. 382 “Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu piemērošanas kārtība” 24.01.2017. 03.02.2017. Ministru kabineta 2017. gada 31. janvāra noteikumi “Grozījumi Ministru...

Sākot ar 2017.gada 1.martu visa gada garumā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vecāki vai citi ģimenes locekļi var atgūt daļu pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa arī no tās summas, kas pagājušajā gadā ir samaksāta par bērnu interešu izglītību (pievienojot gada ienākumu deklarācijai maksājumus apliecinošos dokumentus – čekus, kvītis, internetbankas izdrukas u.tml.). Nodokļa atmaksa pienākas par tiem pulciņiem, ko piedāvā izglītības iestāde, kā arī par pulciņiem, ko piedāvā cita juridiskā vai fiziskā persona, kas nav reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā, taču tai ir pašvaldības izsniegta speciāla licence pulciņa darbībai. Informācija par to, vai konkrētā pulciņa organizētājs ir izglītības iestāde, ir pieejama Izglītības iestāžu reģistrā https://viis.lv. Savukārt par pašvaldības izsniegtajām licencēm ir jāinteresējas attiecīgajā pašvaldībā, piemēram, Rīgas pašvaldības interešu izglītības programmu īstenotājiem izsniegtās licences ir pieejamas elektroniskā veidā portālā www.e-skola.lv. Lai vecākiem atvieglotu šo pārliecināšanās procesu, VID ir apkopojis pašvaldību iesniegto informāciju un VID mājaslapā sadaļā “Gada ienākumu deklarācija” ir pieejams saraksts ar pašvaldību...

No 2017. gada 1.marta stājas spēkā jaunas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tādēļ Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) aicina licencētos komersantus veikt inventarizācijas un līdz 18.aprīlim iemaksāt akcīzes nodokļa starpību valsts budžetā. Iemaksu kārtība ir vienkāršota – līdzšinējo septiņu, akcīzes nodokļa iemaksām paredzēto kontu vietā, ir tikai divi valsts budžeta konti. Lēmums par likmju pakāpenisku kāpināšanu alkoholam katra gada 1.martā tika pieņemts 2015.gadā, kad par to vienojās Finanšu un Veselības ministrijas kopā ar sociālajiem partneriem – vairākām alkoholisko dzērienu nozares asociācijām. Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmes mainās katra gada 1.martā, ļoti pakāpeniski, lai patērētāji nejustu krasas izmaiņas preces cenā un nepalielinātos riski, ka patērētāju izvēle noslieksies par labu būtiski lētākajam nelegālajam alkoholam, kas var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību un pat dzīvību. Šogad likmju kāpums preces cenu ietekmēs minimāli – kopā ar PVN par 0,5 l pudeli alus uz akcīzes rēķina būs jāmaksā par 1 centu...

Sākoties brīvprātīgo gada ienākumu deklarāciju iesniegšanai, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) izstrādājis diferencētā neapliekamā minimuma kalkulatoru, ar kura palīdzību ikviens iedzīvotājs var gūt priekštatu par to, kādu naudas summu varētu atgūt, iesniedzot deklarāciju. Kalkulators pieejams VID mājas lapā sadaļā “Kalkulatori”. Šis ir pirmais gads, kad tie nodokļu maksātāji, kuru gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs 2016.gadā nepārsniedz 12 000 eiro, var brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas izveidojies, piemērojot gada diferencēto neapliekamo minimumu. Gada ienākumu deklarāciju brīvprātīgi var iesniegt trīs gadu laikā, sākot no 2017. gada 1. marta. VID aicina pirms gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanas izmantot kalkulatoru, lai pārliecinātos, vai un cik lielu naudas summu jums ir iespēja atgūt. VID vērš uzmanību, ka, nosakot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, tiek ņemta vērā ne tikai alga, bet arī citi gada laikā gūtie ar nodokli apliekamie personas ienākumi, un to aprēķina saskaņā ar īpašu formulu....