NODOKĻI

Ministru kabinets Finanšu ministrijai un Labklājības ministrijai uzdevis izvērtēt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanas modeli, par prioritāru atzīstot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanu. Attiecīgi paredzēts, ka finanšu ministram līdz 2012.gada 1.septembrim Ministru kabinetā jāiesniedz informatīvais ziņojums „Par ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošām personām paaugstināšanas modeli”. Kā redzams no Finanšu ministrijas sagatavotās izziņas par topošo informatīvo ziņojumu, Finanšu ministrija varētu piedāvāt veikt sekojošus grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumos Nr.1097 „Noteikumi par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”, nosakot: 1) ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu: - no 01.07.2013. – 60 lati mēnesī; - no 01.01.2014. – 75 lati mēnesī; - no 01.01.2015. – 80 lati mēnesī; 2) iedzīvotāja ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām - no 01.01.2014. – 75 lati mēnesī; - no 01.01.2015. – 80 lati...

Jautājums. Vai fiziskās personas - ārzemnieki var tikt nodarbinātas Latvijā? Kādi nodokļi viņiem ir jāmaksā? Vai uzņēmums var apmaksāt ārzemju partneru apmeklējumu uz Latviju? Atbild Larisa Rosļakova, SIA “Lasse” valdes locekle, nodokļu konsultante. Saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām” attiecībā uz Latvijas valsti ir jānosaka, vai ārzemju fiziskā persona ir Latvijas Republikas (LR) rezidents vai nerezidents. Galvenais kritērijs, saskaņā ar kuru ārzemju nodokļu maksātājs saglabā savu Latvijas nerezidenta statusu, ir uzturēšanas ilgums LR teritorijā jebkuru 12 mēnešu laikā. Ja šis termiņš sasniedz 183 dienas (nav obligāti pēc kārtas, iespējams vairāku LR apmeklējumu laikā), tad šāds nerezidents uzreiz kļūst par LR rezidentu. Līdz ar to mainās arī viņa ienākumu aplikšana ar nodokļiem. Ja fiziskā persona ir Latvijas rezidents, tad tā pakļaujas LR nodokļu likumdošanai pilnā apmērā, un, nodarbinot šo fizisko personu, no tās ienākumiem, t.i., darba algas, pilnā apmērā tiek ieturēti nodokļi, ņemot vērā atvieglojumus un neapliekamo minimumu. Ja fiziskā persona ir...

VID Finanšu policija lūgusi uzsākt kriminālvajāšanu par valsts budžetam nodarītu zaudējumu 11 543,82 latu apmērā pret trim personām, tostarp arī pret augsta līmeņa basketbolistu. Pret vienu SIA juridiski atbildīgo amatpersonu lūgts uzsākt kriminālvajāšanu saskaņā ar Krimināllikuma 218.panta otro daļu un 217.panta otro daļu, bet pret divām citām – saskaņā ar Krimināllikuma 218.panta otro daļu. Kā informē VID , SIA juridiski atbildīgā amatpersona ar mērķi personu grupā izvairīties no pievienotās vērtības nodokļa ( PVN) nomaksas par jaunas motorlaivas ievešanu Latvijā no Amerikas Savienotajām Valstīm nodibināja uzņēmumu un piereģistrēja motorlaivu „Malibu Wakesetter” kā šī uzņēmuma pamatlīdzekli. Uzņēmums tika nodibināts it kā ar mērķi nodarboties ar atpūtas un sporta priekšmetu, ūdens un sauszemes transportlīdzekļu iznomāšanu, jau iepriekš zinot, ka vienīgais iznomājamais ūdens transportlīdzeklis būs minētā motorlaiva un tā vienīgais lietotājs būs viena persona. Basketbolists, pērkot motorlaivu „Malibu Wakesetter” ASV, ievedot to Latvijā un izlaižot brīvam apgrozījumam kā SIA pamatlīdzekli saimnieciskās darbības nodrošināšanai, izvairījies no PVN...

Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru 2013. – 2015.gadam”, kas izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē 28. jūnijā, norādīts, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva Latvijā ieviesta 2003.gadā un tad tā bija Ls 0.75 mēnesī par vienu darbinieku. Savukārt 2004. gadā un 2005.gadā šīs valsts nodevas likmi samazināja uz Ls 0.35 mēnesī. Sākot no 2006.gada, uzņēmējdarbības riska valsts nodevas likme ir Ls 0.25 mēnesī par vienu darbinieku, un tāda tā palikusi līdz šim brīdim, 2012. gadam. Sākotnēji, ieviešot uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, tika paredzēts, ka tās ieņēmumi tiks izmantoti gan darbinieku prasījumu garantiju fonda finansēšanai, gan arī maksātnespējas procesa izmaksu (maksātnespējas procesa izdevumu un administratora atlīdzības) segšanai, kā arī ar maksātnespējas procesu saistīto institūciju daļējai finansēšanai – Maksātnespējas administrācijai kā maksātnespējas procesu uzraudzības institūcijai (2003.-2011.gads), Valsts ieņēmumu dienestam kā uzņēmējdarbības riska valsts nodevas administrējošajai institūcijai (2003.-2007.gads) un Tieslietu ministrijai kā maksātnespējas jomas politikas izstrādājošai institūcijai (2004.-2008.gads). Laika posmā no 2003. līdz...

Nacionālās trīspusējās padomes sēdē 5. jūlijā, visticamāk, arodbiedrības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un darba devēji vienosies, ka minimālo algu saglabā līdzšinējā līmenī – 200 lati, taču LBAS prasīs valdībai paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu līdz 90 latiem un atvieglojumu par apgādībā esošām personām paaugstināt līdz 100 latiem. “LBAS piekrīt, ka varētu minimālo algu saglabāt līdzšinējā apjomā, taču vairāk uzmanības ir jāvelta tam, lai palielinātu naudas apjomu saņēmēju maciņā – ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums ir jāpaaugstina vismaz līdz 90 latiem 2013. gadā,” saka LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, “tāpat jāpalielina atvieglojumi par apgādībā esošām personām vismaz līdz 100 latiem, kas ne tikai palielinātu naudas apjomu darbiniekam, bet stimulētu arī demogrāfiskā jautājuma risināšanu, rādot, ka valsts kaut nedaudz atbalsta ģimenes ar bērniem.” Arodbiedrības īpaši uzsver, ka nedrīkst jautājumu par minimālo algu skatīt atrauti no neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošām personām. “Protams, ja mēs ejam uz to, ka minimālā...

Ministru kabinets (MK) vakar, 3. jūlijā, noteica Valsts ieņēmuma dienestam (VID) tiesības periodā no 2012. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31. decembrim piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu katra nodokļa nomaksai līdz četrām reizēm, piemērojot likuma par nodokļiem un nodevām 24. panta 91. daļu, informē Finanšu ministrija Šā gada 1. jūlijā stājās spēkā likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta 91.daļa, kas nosaka, ka VID paredzēto termiņa pagarinājumu vienā nodokļu un citu budžetā ieskaitāmo maksājumu veidā vienam un tam pašam nodokļu maksātājam kalendārā gada laikā ir tiesīga piešķirt ne vairāk kā četras reizes. Ievērojot principu, ka likumam ir tūlītējs spēks, minētā norma liegtu iespēju pagarināt nodokļu samaksas termiņu nodokļu maksātājiem, kuriem pirms minētās normas spēkā stāšanās (t.i. pirms 2012. gada 1. jūlija) jau ir piešķirti vismaz četri nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi attiecīgajā nodokļa vai cita budžetā ieskaitāmajā maksājuma veidā. Tādējādi var rasties negatīvas sekas uzņēmumiem, kuri nav rēķinājušies ar šādu normas interpretāciju....

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda, ka arvien no uzņēmējiem tiek saņemtas sūdzības par nesamērīgu vai neatbilstošu regulējumu nodokļu administrēšanas īstenošanā. LDDK aicina Finanšu ministriju (FM) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) nodrošināt iespēju līdz četrām reizēm pagarināt nodokļu samaksas termiņu katram nodoklim periodā no 2012.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim un risināt pievienotā vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas nosacījumu uzlabošanu tirdzniecībai un izmaiņas nodokļu pārmaksas atmaksas nosacījumus. Jūnija sākumā LDDK organizēja tikšanos LDDK biedriem ar FM un VID pārstāvjiem par grozījumiem Likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kuri paredz no 2012.gada 1.jūlija ierobežot pieļaujamo nodokļu samaksas termiņu pagarināšanas iespējas. Sanāksmes laikā LDDK aicināja FM un VID vienoties un informēt LDDK par plānoto normu viennozīmīgu piemērošanu, ņemot vērā, ka katrai institūcijai bija savs viedoklis par normu piemērošanu. Tāpat LDDK norādīja uz nepieciešamību turpināt diskusiju par pieņemto normu pārskatīšanu attiecībā uz skaitu, kurš nosaka, cik reizes uzņēmumam ir iespējams pagarināt katra nodokļu nomaksas termiņu, kā arī jāveic...

Valsts Ieņēmumu dienests informē par aizvadītajā jūnija mēnesī veiktajām normatīvo aktu izmaiņām, kas attiecas uz nodokļu administrēšanu un kas jāievēro nodokļu maksātājam. Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" Ar grozījumiem noteikts, ka no 2012.gada 1.jūlija tiek mainīta (pazemināta) pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk  PVN) standartlikme, PVN standartlikme ir 21% apmērā. Likums pieņemts: 24.05.2012. Likums stājas spēkā: 01.07.2012. Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta otrajā un 2.1daļā noteiktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatlikme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, tai skaitā, no algota darba un saimnieciskās darbības ienākuma, ir: 1) 2013.gadā - 24 procenti, un šo likmi piemēro, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2013. taksācijas gadu; 2) 2014.gadā - 22 procenti, un šo likmi piemēro, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2014. taksācijas gadu; 3) sākot ar 2015.gada 1.janvāri - 20 procenti. Likums pieņemts: 24.05.2012. Likums stājas spēkā: 01.01.2013. Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" Ar grozījumiem noteikta jaunu...

Finanšu ministrija sagatavojusi informatīvā ziņojuma projektu „Par elektroniskās algas nodokļa grāmatiņas ieviešanu”, kurā izvērtēta iespēja ieviest elektroniski pieejamu algas nodokļa grāmatiņu, t..i., elektroniski pieejamu informāciju par personai piemērojamiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem, informāciju par minēto atvieglojumu piemērošanas pamatojumu iegūstot no citiem valsts reģistriem, paredzot, ka gadījumā, kad VID rīcībā nav informācijas par fiziskās personas piemērojamo atvieglojumu pamatojumu, kā arī to nav iespējams saņemt no citiem valsts reģistriem, informācija ir iegūstama no pašas fiziskās personas. Ieviešot elektroniski pieejamu algas nodokļa grāmatiņu, fiziskajai personai pašreizējā algas nodokļa grāmatiņā norādītā informācija būs pieejama elektroniski Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) Nodokļu maksātāju datu sistēmā (NMDS), kā arī EDS klientiem vai tiem, kas nav EDS klienti, – vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv. Pie kā glabājas pašreizējā papīra formāta algas nodokļu grāmatiņa? Atgādinām, ka ar Ministru kabineta 2012.gada 3.janvāra noteikumiem Nr.21 "Kārtība, kādā izsniedzama algas nodokļa grāmatiņa" precizēts algas nodokļu grāmatiņas paraugs. Vienlaikus visas kopš 1994.gada izsniegtās...

Ministru kabinets (MK) 26. jūnijā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus MK noteikumos „Par ierakstu izdarīšanas Uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanas valsts nodevu” un grozījumus MK noteikumos „Par komercreģistra ierakstu izsludināšanas izmaksu apmēriem un iekasēšanas kārtību”. Grozījumi MK noteikumos „Par ierakstu izdarīšanas Uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanas valsts nodevu” paredz mazkapitāla SIA pamatkapitāla palielināšanas gadījumā samazinātu valsts nodevu - 50 %, salīdzinot ar citām SIA šādā gadījumā. Ņemot vērā, ka visām SIA valsts nodeva šādos gadījumos ir Ls 30, tad mazkapitāla SIA valsts nodeva tiek noteikta Ls 15 apmērā. Vienlaikus arī mazkapitāla SIA tiek saglabāta iespēja, ka, samaksājot paredzēto valsts nodevu trīskāršā apmērā (Ls 45), reģistrācijas pieteikumu Uzņēmumu reģistra amatpersona izskata vienas darbdienas laikā. Tieslietu ministrija nolēma, ka minētais samazinājums tiks attiecināts arī uz maksājumiem par komercreģistra ierakstu izsludināšanu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Līdz ar to grozījumi MK noteikumos „Par komercreģistra ierakstu izsludināšanas izmaksu...

Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā www.vid.gov.lv, sadaļā Tiesību akti, Par nodokļiem un nodevām, Metodiskie materiāli ir publicēts informatīvais materiāls par termiņu pagarinājumiem. Mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka šajā sadaļā informācija atjaunota 08.06.2012. Tā kā par šajā materiālā pausto informāciju plašsaziņas līdzekļos izskanējusi dažāda informācija un tiek gaidīts arī Finanšu ministrijas viedoklis par to, kā attiecīgās likuma normas piemērojamas un vai tiešam tagad uzņēmēji līdzšinējo 12 reižu vietā varēs prasīt nodokļu pagarinājumu tikai 4 reizias gadā, aicinām papilinfirmāciju par šo jautājumu lasīt žurnāla Bilance jūlija numurā. Vienlaikus iepazīstinām Jūs ar ši informatīvo materiālu. Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) vērš uzmanību, ka ar 2012.gada 1.jūliju stāsies spēkā 2011.gada 13.oktobrī pieņemtie grozījumi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.pantā, saskaņā ar kuriem nodokļu administrācija būs tiesīga piešķirt samaksas termiņa pagarinājumu vienā nodokļu un citu budžetā ieskaitāmo maksājumu veidā ne vairāk kā četras reizes kalendārā gada laikā, nodokļu maksātājam iesniegumu iesniedzot ne vēlāk kā mēnesi pēc maksājuma...

Jautājums. Lauksaimniecības uzņēmums (zvērkopība) saņem valsts subsīdijas par vaislas zvēriem pēc līguma ar Zvērkopības apvienību, kā arī saņem ERAF finansējumu lauku modernizācijas aktivitātēs, kura daļu ieņēmumos attiecina atbilstoši pamatlīdzekļu nolietošanās periodā 5 gados. Subsīdijas attiecinām uz peļņas zaudējumiem saņemšanas gadā, bet ERAF finansējuma 1/5 daļu no nākamo periodu ieņēmumiem uz tekošā gada ieņēmumiem Uzņēmuma ienākuma deklarācijā 69.rindā šīs abas summas uzrādām kā valsts atbalsts lauksaimniecībai, samazinot apliekamā ienākuma bāzi. Vai mēs darām pareizi? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu speciālisti. Saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.panta ceturtās daļas 2.punktu, nosakot apliekamo ienākumu, nodokļa maksātāja peļņu samazina par summām, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 „Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”” 64.punktā noteikts, ka, piemērojot likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.panta ceturtās daļas 2.punktu, apliekamo ienākumu samazina par valsts un Eiropas Savienības...

Latvijas tirgotāju asociācija (LTA) atgādina, ka 1.jūlijā mainās PVN likme no 22% uz 21%. LTA uzsver, ka lētāka un efektīvāka, kā arī izdevīgāka plašām iedzīvotāju grupām, būtu nevis vispārējās likmes samazināšana par 1%, bet gan pāreja no 22% uz 10% PVN likmi pārtikas precēm. Tad nebūtu jāveic pārprogrammēšana un nebūtu jāmaina cenas visām preču grupām un pakalpojumiem. Tas prasītu daudz mazāk izdevumu – tikai 0,6 miljonus latu. Kā vairums Saeimas deputātu LTA uzskata, ka samazināta PVN likme pārtikai dotu daudzus ieguvumus: ilgtermiņa (pastāvīgu) samazinājumu pārtikas preču cenām, būtisku konkurences apstākļu uzlabojumu vietējiem pārtikas ražotājiem, sekmētu veselīga uztura lietošanu (pienu, dārzeņus, augļus, zivis). Savukārt mazturīgie iedzīvotāji spētu pilnībā apmierināt nepieciešamību iegādāties pilnvērtīgu uzturu vai varētu uzlabot uztura kvalitāti. LTA atgādina, ka pāreja uz PVN samazināto likmi tirdzniecībā notiks sekojoši: 1) daļa veikalu t.sk. RIMI, Maxima un IKI veiks plašu pārrēķinu – samazinot cenu precēm, kuru vērtība pārsniedz 1 latu. Tas attiecināms uz 70%...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka kases aparāti un kases sistēmas uz jauno 21%PVN likmi jāpārprogrammē līdz 30.jūnijam. Proti, saskaņā ar 2012.gada 24.maijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” no 2012.gada 1.jūlija tiek mainīta (pazemināta) pievienotās vērtības nodokļa standartlikme no līdzšinējiem 22% uz 21% apmērā. Tādējādi komersantu kases aparātos un kases sistēmās PVN likme 21% apmērā ir jāieprogrammē līdz 2012.gada 30.jūnijam ieskaitot. Normatīvajos aktos nav paredzēts pārejas periods mainītās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) likmes piemērošanas uzsākšanai, tādējādi kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu lietotājiem jānodrošina, lai kases aparātā savlaicīgi, ne vēlāk kā līdz 2012.gada 30.jūnijam, tiktu ieprogrammēti atbilstoši rekvizīti – atbilstošā PVN likme 21% apmērā, kas norādāma kases čekā, kā arī X un Z pārskatā. Ja kases sistēmu pārprogrammēšanu veic apkalpojošais dienests, tad kases aparāta lietotājam kases aparāta žurnālā ir jāreģistrē precīzs apkalpojošā dienesta izsaukšanas datums un laiks. Par mainītās PVN likmes ieprogrammēšanu kases...

Informatīvais ziņojums “Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru 2013. – 2015.gadam” tika iekļauts 28. jūnija Valsts sekretāru sanāksmes dienas kārtībā. Informatīvo ziņojumu sagatavojusi Tieslietu ministrija. Ziņojumā atgādināts, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva Latvijā tika ieviesta 2003.gadā un tad tā bija 0.75 lati mēnesī par vienu darbinieku. Savukārt 2004. un 2005.gadā likme tika samazināta uz 0.35 latiem mēnesī, bet, sākot no 2006.gada, uzņēmējdarbības riska valsts nodevas likme ir 0.25 lati mēnesī par vienu darbinieku. Sākotnēji, ieviešot uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, tika paredzēts, ka tās ieņēmumi tiks izmantoti ne tikai darbinieku prasījumu garantiju fonda finansēšanai, bet arī maksātnespējas procesa izmaksu (maksātnespējas procesa izdevumu un administratora atlīdzības) segšanai, kā arī ar maksātnespējas procesu saistīto institūciju daļējai finansēšanai – Maksātnespējas administrācijai kā maksātnespējas procesu uzraudzības institūcijai (2003.-2011.gads), Valsts ieņēmumu dienestam kā uzņēmējdarbības riska valsts nodevas administrējošajai institūcijai (2003.-2007.gads) un Tieslietu ministrijai kā maksātnespējas jomas politikas izstrādājošai institūcijai (2004.-2008.gads). No 2003. līdz 2007.gadam uzņēmējdarbības riska valsts nodevas...