NODOKĻI

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības otrdien, 9. oktobrī organizētajā ekspertu diskusijā „Nodokļu mazināšana darbaspēkam - ekonomiskā izrāviena instruments”, par kuru jau esam informējuši iepriekš portālā (skat. šeit un šeit) Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Padomes prezidija locekle Lienīte Caune un LTRK Kompetenču padomes locekle Elīna Meiere izteica LTRK viedokli par to, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku. L. Caune kā piemēru minēja kopējā darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu uzņēmējam līdz 25%, kas, pēc LTRK aprēķiniem, palielināšot uzņēmēju iemaksāto nodokļu summu par 11%. Video plz.lv Citu diskusiju dalībnieku viedokļus var skatīt: Jānis Grasis: "Nesaprotu, kur ir problēma ieviest progresīvo nodokli" Uldis Osis par numur viens problēmu Latvijas ekonomikā Pēteris Krīgers: Kāpēc valdība neuzveic ēnu ekonomiku? Egils Baldzēns par to, kā mazināt sociālo nevienlīdzību Raita Karnīte par darba ražīgumu un nodokļiem Līga Meņģelsone par nodokļu mazināšanu kā izeju no ēnu ekonomikas

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības 9. oktobrī organizētajā ekspertu diskusijā „Nodokļu mazināšana darbaspēkam - ekonomiskā izrāviena instruments” Banku augstskolas asociētais profesors Jānis Grasis izteica neizpratni par to, kāpēc Latvijā nevarētu ieviest progresīvo nodokli, kā arī cerību, ka reiz daļa no uz ārzemēm aizbraukušajiem Latvijas iedzīvotājiem atgriezīsies un ieguldīs šeit ārzemēs nopelnīto naudu, uz ko LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers atteica, ka šī nauda tāpat tiks samaksāta par kredītiem "mūsu mīļotajām zviedru bankām", līdz ar to - "cik pliki un nabagi viņi aizbrauca, tik pliki un nabagi arī atbrauks": Video plz.lv Citu diskusiju dalībnieku viedokļus var skatīt: Uldis Osis par numur viens problēmu Latvijas ekonomikā Pēteris Krīgers: Kāpēc valdība neuzveic ēnu ekonomiku? Egils Baldzēns par to, kā mazināt sociālo nevienlīdzību Raita Karnīte par darba ražīgumu un nodokļiem Līga Meņģelsone par nodokļu mazināšanu kā izeju no ēnu ekonomikas

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības 9. oktobrī organizētajā ekspertu diskusijā „Nodokļu mazināšana darbaspēkam - ekonomiskā izrāviena instruments”, par kuru jau esam informējuši iepriekš portālā, ekonomists Jānis Osis par numur viens problēmu Latvijas ekonomikā nosauca paralizēto iekšējo tirgu. Tāpat J. Osis minēja, ka lieli resursi slēpjas, viņaprāt, neefektīvajā veselības aprūpes sistēmā, uz ko asi iebilda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris: Video plz.lv Citu diskusiju dalībnieku viedokļus var skatīt: Kāpēc valdība neuzveic ēnu ekonomiku? Egils Baldzēns par to, kā mazināt sociālo nevienlīdzību Raita Karnīte par darba ražīgumu un nodokļiem Līga Meņģelsone par nodokļu mazināšanu kā izeju no ēnu ekonomikas  

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka fiziskās personas gūtais ienākums no kapitāla pieauguma ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Personām, kuras gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 500 latus, līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam ir jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla. Tām personām, kuras guvušas ienākumu no kapitāla pieauguma un kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir vairāk kā 100 lati, taču nepārsniedz 500 latus (ieskaitot), deklarācija par ienākumu no kapitāla par ceturksnī gūto ienākumu jāiesniedz VID vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam. Tādējādi līdz 2012.gada 15.oktobrim VID jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla par 2012.gada septembrī gūtajiem ienākumiem no kapitāla pieauguma, ja tie pārsniedz 500 latus, kā arī par 2012.gada 3.ceturksnī (no 2012.gada jūlija līdz septembrim ieskaitot)...

Jau iepriekš portālā informējām, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) otrdien, 9. oktobrī organizēja ekspertu diskusiju „Nodokļu mazināšana darbaspēkam - ekonomiskā izrāviena instruments”. Diskusijā LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns uzsvēra sociālo nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā un nāca klajā ar datiem, kas apliecina - lai gan Latvijā resursu ir samērā pietiekami (darba ražīgums - 54,6% no ES vidējā līmeņa, IKP - 52% no ES vidējā līmeņa, cenas - pat 72%), darba izmaksas ir ārkārtīgi zemas - tikai 28 % no ES vidējā līmeņa. Kā risinājumus E. Baldzēns piedāvā ar nodokļiem neapliekamā minimuma paaugstināšanu, darba algu paaugstināšanu, kā arī valsts atbalstu uzņēmumiem, kas apzinīgi maksā nodokļus. Video: plz.lv

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības otrdien, 9. oktobrī organizētajā ekspertu diskusijā „Nodokļu mazināšana darbaspēkam - ekonomiskā izrāviena instruments”, par kuru jau esam informējuši iepriekš portālā (skat. šeit un šeit) ekonomiste Raita Karnīte runāja par to, ko ekonomikas izpratnē patiesībā nozīmē termins "darba ražīgums" un, vai darba ražīgums patiešām pieaug, samazinoties algām, kā Latvijā pieņemts uzskatīt? R. Karnīte izsaka atbalstu nodokļu sloga samazināšanai strādājošajiem, lai mazinātu ekonomisko nevienlīdzību, vienlaikus brīdinot arī, ka, domājot par nodokļu samazināšanu, nedrīkst aizmirst, ka no nodokļiem tiek finansēti valsts sociālie izdevumi - par šo piebildi Karnīte izpelnās kaismīgus aplausus no Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Valda Kera:

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) otrdien, 9. oktobrī, organizēja ekspertu diskusiju „Nodokļu mazināšana darbaspēkam - ekonomiskā izrāviena instruments”. Diskusijā piedalījās LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns, akadēmiķe Raita Karnīte, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone, ekonomikas zinātņu doktors Uldis Osis, asociētais profesors Jānis Grasis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Padomes prezidija locekle Lienīte Caune un LTRK Kompetenču padomes locekle Elīna Meiere. LBAS organizētajā diskusijā, ekonomikas eksperti atzina, ka nepieciešams straujāks darbaspēka nodokļu mazinājums, lai veicinātu nodarbinātību un apstādinātu iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts. "Mazi solīši nedod ekonomisko efektu un vajadzīgo pienesumu. Ja nespējam valstī izvērst lielus iepirkuma konkursus, industrializācijas projekti paliek lozungu līmenī," atzina LDDK ģenerālsekretāre Līga Menģelsone. LBAS priekšsēdētājs P. Krīgers atgādināja, ka LBAS priekšlikumos 2013. gada valsts budžetam ir iekļautas prasības paaugstināt no 2013. gada 1. janvāra ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamo minimumu līdz vismaz 70 latiem, kā arī atvieglojumus par apgādībā esošām personām palielināt...

Lai gan mikrouzņēmumu nodoklis ir ērts nodokļu maksātājiem, kopumā vidējais maksājums uz vienu mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju ir vērtējams kā relatīvi mazs, secina Labklājības ministrija (LM), kura sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem no 2010.gada 1.septembra līdz 2012.gada 30.jūnijam", kuru otrdien, 9.oktobrī, izskatīja valdība. Kopš 2011.gada sākuma mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits palielinājies vairāk nekā trīs reizes. 2012.gada 1.pusgadā jaunreģistrēto mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits bija 45,9% no jaunreģistrēto mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaita 2011.gadā. 2011.gadā kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji reģistrējās 27 % no visiem jaunreģistrētajiem nodokļu maksātājiem, bet 2012.gada 1.pusgadā to īpatsvars nedaudz samazinājies – 24 %. 2011.gadā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu zaudēja 35 nodokļa maksātāji, savukārt 2012.gada 1.pusgadā – 44 jeb par 9 nodokļa maksātājiem vairāk nekā 2011.gadā. Uz 2012.gada 1.jūliju bija reģistrēti 21 984 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji. 2012.gada 30.jūnijā 5156 bija mikrouzņēmumu nodokļa parādnieki, savukārt kopējā parāda summa - 1,40 milj. latu, t.sk. 1217...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Nelija Jezdakova un biedrības „Datorprogrammu autortiesību apvienība (DAA)” valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavsvakar, 9.oktobrī, parakstījuši sadarbības vienošanos, lai cīnītos ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas un veicinātu godīgu konkurenci datorprogrammu autortiesību nozarē. Kā informē VID, divpusējās vienošanās mērķis ir mazināt datorprogrammu ražotāju, izplatītāju un datortehnikas remontu nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, īpaši „aplokšņu algas” izmaksas, tādejādi samazinot negodīgas konkurences iespējas šajā nozarē, kā arī veicināt VID un biedrības „Datorprogrammu autortiesību apvienība (DAA)” sadarbību datorprogrammu pirātisma apkarošanā Latvijā. Vienošanās ietvaros biedrības „Datorprogrammu autortiesību apvienība (DAA)” biedri šobrīd ir iedalīti divās grupās pēc pamatdarbības veida – 12 biedrībā esošie komersanti, kuriem pamatdarbības veids ir datorprogrammēšana un datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras vairumtirdzniecība, un desmit biedrībā esošie komersanti ar citiem pamatdarbības veidiem, piemēram, konsultēšana datoru pielietojumu jautājumos, citu programmatūru tiražēšana u.c. Līdz ar vienošanos biedrība apņemas VID sniegt informāciju par metodēm, kādas atsevišķi komersanti izmanto ar mērķi izvairīties no...

Eiropas Komisija 8. oktobrī sākusi sabiedrisko apspriešanu par samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju nākotni. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi, tostarp uzņēmēji un citi interesenti, ir aicināti sniegt viedokli par izmaiņām, kas būtu ieviešamas ieviest PVN likmju sakarā. Sabiedriskā apspriešanās noslēgsies 2013. gada 3.janvārī, un tā ir daļa no plašāka darba, kuru sākusi Eiropas Komisija, lai reformētu ES PVN sistēmu, padarot to vienkāršāku un efektīvāku un stabilāku. Sabiedriskās apspriešanas rezultātus ņems vērā, gatavojot jaunus priekšlikumus par PVN likmēm. Saskaņā ar principiem, kas izklāstīti ES PVN stratēģijā, konsultācijas koncentrējas uz trim konkrētām jomām, kurās samazinātas PVN likmes būtu jāpārskata. Respondentiem tiek jautāts, vai kāda no pašreizējām samazinātām likmēm izkropļo konkurenci vienotajā tirgū; vai samazinātās PVN likmes šobrīd ir pretrunā ES politikas mērķiem; vai būtu jākoncentrē uzmanība uz samazinātajām likmēm ūdensapgādes, enerģētikas, atkritumu apsaimniekošanas un mājokļu jomās; vai, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, līdzīgas preces un pakalpojumi būtu jāuzskata par PVN mērķiem. Šī apspriešana ir...

Grozījumos likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” rosināts piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam tiesības reģistrēt personai darba ņēmēja statusa zaudēšanu. Tas nepieciešams, jo pastāv gadījumi, kad darba devējs nesniedz ziņas par darba ņēmēja statusa zaudēšanu. Ir gadījumi, kad darba devējs ilgstoši nesniedz VID arī ziņojumus par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darbinieku ienākumiem. Šādos gadījumos darbu zaudējušajai personai ir liegta iespēja saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus (piemēram, bezdarbnieka pabalstu, slimības pabalstu), jo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nav saņēmusi no VID informāciju, ka konkrētā persona darbu ir zaudējusi. Jaunie grozījumi ļaus šo situāciju novērst. Likuma grozījumi paredz arī noteikt darba devējam iespēju precizēt darba ienākumus un obligātās iemaksas. Tas nepieciešams gadījumos, kad darba devējs ir nokavējis iesniegšanas termiņu VID ziņojumam par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem pārskata mēnesī, līdz ar to personai apdrošināšanas stāžā šie mēneši netiek ieskaitīti. Vienlaikus, lai izvairītos no situācijām, kad darba devējs mēģinātu krāpties,...

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pagājušo ceturtdien, 4. oktobrī, parakstījis likumu "Par Latvijas un Krievijas līguma par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem ratifikāciju". Likums par līguma ratifikāciju Krievijas Valsts domē tika pieņemts šā gada 21.septembrī un parlamenta augšpalātā Federācijas padomē apstiprināts 26.septembrī. Līgums stāsies spēkā pēc tam, kad abas valstis pa diplomātiskajiem kanāliem viena otru informēs par nepieciešamo iekšējo procedūru pabeigšanu. Starpvalstu vienošanās tika parakstīta vēl 2010.gada decembrī, kad Maskavā oficiālā vizītē viesojās toreizējais Latvijas prezidents Valdis Zatlers. Latvijas parlaments šo līgumu, pie kura darbs noritējis jau vairāk nekā desmit gadus (kopš 1997.gada), atbalstīja 2011.gada jūnijā. Līguma spēkā stāšanās ļaus samazināt "pelēko" shēmu ietekmi abu valstu uzņēmēju sadarbībā un palielinās tiešo investīciju apjomus. Latvijas un Krievijas līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākumu un kapitāla nodokļiem paredz, ka Krievijā strādājošiem Latvijas uzņēmumiem būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs...

Otrdien, 9. oktobrī, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā (LBAS) notiks ekspertu diskusija „Nodokļu mazināšana darbaspēkam - ekonomiskā izrāviena instruments”. To vadīs LBAS priekšsēdētājs P. Krīgers, piedalīsies akadēmiķe R. Karnīte, LDDK ģenerāldirektore L. Menģelsone, ekonomikas zinātņu doktors U. Osis, asociētais profesors J. Grasis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Padomes prezidija locekle Lienīte Caune. “Šo diskusiju valsts budžeta apspriešanas laikā esam rosinājuši tādēļ, ka kārtējo reizi esam pārliecinājušies, ka valdība netur savus solījumus,” saka LBAS priekšsēdētājs P. Krīgers. “Valdības pienākums būtu pildīt savu solījumu samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, jau no nākamā gada sākuma paaugstinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu līdz vismaz 70 latiem un atvieglojumus par apgādībā esošām personām palielināt līdz vismaz 90 latiem, taču, vērtējot valdības apstiprināto 2013.gada valsts budžeta projektu, izskatās, ka šis solījums ir aizmirsts.” “Darbaspēka nodokļu likmes Latvijā gan darbiniekam, gan darba devējam ir augstas. Protams, tās nešķistu augstas pie lielākām algām, bet tā kā mūsu valstī darbinieki pārsvarā saņem...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtījusi Saeimas frakcijām vairākus priekšlikumus 2013. gada valsts budžetam. Viens no LBAS rosinātajiem priekšlikumiem paredz no nākamā gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma paaugstināšanu no pašreizējiem 45 līdz 70 latiem. Citas LBAS vēstulē izteiktās prasības paredz: Atvieglojumus par apgādībā esošām personām ar 2013. gada 1. janvāri palielināt līdz vismaz 90 latiem; Palielināt finansējumu veselības aprūpei ar 2013. gada 1. janvāri saskaņā ar valdības rīcības plānu par 0,25 % no IKP pret 2012.gada finansējumu; Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu par izglītības programmu īstenošanu nodrošināt no valsts budžeta; Samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi darbiniekam 2013.gadā no 11 uz 9 % u.c.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu speciālisti aktualizējuši informatīvo materiālu par sociālo iemaksu likmēm, kurā apkopotas likmes par pēdējiem trim gadiem - 2010., 2011. un 2012. gadu. VID informē, ka 2011.gada 27.decembrīpieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.1026 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2012.gadā”, kas spēkā no šī gada 1. janvāra. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes 2012.gadā Sociāli apdrošināmās personas Darba ņēmēja likmes daļa (%) Darba devēja likmes daļa (%) Kopējālikme (%) Darba ņēmējs, kā arī iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja – ārvalstnieka* vispārējā gadījumā (arī I, II vai III grupas invalīds) 11,00 24,09 35,09** Darba ņēmējs, kā arī iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja – ārvalstnieka*, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju (arī pensiju, kas piešķirta ar atvieglotiem noteikumiem vai priekšlaicīgi) 9,50 20,80 30,30 Darba ņēmējs, kā arī iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja – ārvalstnieka*, kurš ir:-...