NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonas, 2012.gada aprīlī veicot tematisko pārbaudi kādā uzņēmumā Rēzeknē, konstatēja, ka tā grāmatvedībā tiek uzrādīti, iespējams, viltoti čeki par liela daudzuma dīzeļdegvielas iegādi, par to norēķinoties skaidrā naudā. Šis ir jau piektais uzņēmums Latvijā un trešais tieši Rēzeknē, kur VID nodokļu inspektori konstatē šāda veida pārkāpumu. 2012.gada aprīlī VID Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonas veica tematisko pārbaudi kādā uzņēmumā Rēzeknē, kura reģistrētais darbības veids ir kravu pārvadājumi pa autoceļiem. Tematiskās pārbaudes laikā tika konstatēts, ka virkne ierakstu par degvielas iegādi uzņēmuma grāmatvedībā ir veikti, pamatojoties uz elektronisko kases sistēmu čekiem, kuru vizuālais izskats radīja aizdomas par to autentiskumu. Grāmatvedībā uzrādītie degvielas iegādes attaisnojuma dokumenti liecināja, ka uzņēmums periodā no 2010.gada janvāra līdz 2012.gada martam četrās degvielas uzpildes stacijās Rēzeknē lielos daudzumos ir iegādājies dīzeļdegvielu, norēķinoties par to skaidrā naudā. Ņemot vērā minēto, 2012.gada aprīļa beigās VID amatpersonas veica kontroles pasākumus tajās degvielas uzpildes stacijās,...

Šī gada 14.maijā Ekonomikas ministrija un Kultūras ministrija sadarbībā ar Eiropas Parlamenta Informācijas biroju un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā organizē semināru - paneļa diskusiju par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma autortiesību un blakustiesību aspektiem, informē Ekonomikas ministrija. Pasākuma ietvaros valsts institūciju pārstāvji un sabiedrībā plaši zināmi nozares eksperti, autortiesību īpašnieki un to interešu pārstāvji, kā arī nolīguma pretinieki diskutēs par nolīgumā ietvertiem autortiesību un blakustiesību jautājumiem, t.sk. šo tiesību aizsardzību, tiesību īpašnieku iespējām pieprasīt informāciju par to tiesību pārkāpumiem, kā arī lietotāju tiesībām un pienākumiem. Seminārs – paneļa diskusija notiks š.g. 14.maijā, Rīgā, Eiropas Savienības mājā (Rīgā, Aspazijas bulvārī 28, 2.stāva konferenču zālē) plkst. 11:00-12:30. Ņemot vērā ierobežoto vietu skaitu, aicinām interesentus jau iepriekš pieteikt dalību pasākumā, rakstot uz e-pastu [email protected] vaizvanot pa tālruni 67013009. Diskusijai būs iespējams sekot līdzi arī interneta tiešraidē Ekonomikas ministrijas, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā mājas lapās. Sīkāka informācija par nolīguma mērķi, tā saturu...

2012. gada 2. maijā Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2011-17-03 „Par Ministru kabineta 2005. gada 10. maija noteikumu Nr. 321 „Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību” 3. un 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64., 105. un 113. pantam”. Par Ministru Kabineta pienākumu vērtēt normatīvā regulējuma efektivitāti laikā Apstrīdētās normas Ministru kabineta 2005. gada 10. maija noteikumu Nr. 321 „Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību” 3. un 4. punkts nosaka, ka noteiktā apmērā maksājama atlīdzība par šādām tukšajiem materiālajiem nesējiem un reproducēšanai izmantojamām iekārtām: audiokasetes, videokasetes, minidiski, CD-R, CD-RW, DVD-R, DVD-RW, audiomagnetofons un radio ar audiokasešu un CD ieraksta funkciju, radio ar MD ieraksta funkciju, CD atskaņotājs ar ieraksta funkciju, MD atskaņotājs ar ieraksta funkciju, MP3 atskaņotājs ar integrētu cieto disku, televizors un videomagnetofons...

Nodokļu politikā valdībai jādod skaidrs redzējums nākotnei, lai nodrošinātu uzņēmējdarbības vides stabilitāti un prognozējamību, kas ir būtisks priekšnoteikums jaunu investīciju ienākšanai Latvijas ekonomikā, uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. „Darbaspēka nodokļu sloga jūtama samazināšana ir tas solis, ko gaida un kas no valdības puses ir solīts uzņēmējiem. Tā ir reāla reforma Latvijas uzņēmēju un ekonomikas konkurētspējas celšanai, kas radītu arī apstākļus darba algu paaugstināšanai un jaunu darbavietu izveidei. Tāpēc priekšnoteikums diskusijai par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu ir skaidrība par darbaspēka nodokļu reformu – kad, kādā tempā un veidā to varēsim īstenot, lai pildītu iepriekš dotos solījumus. No šīs reformas nevaram atkāpties. Turklāt darba nodokļu reformai jāīsteno ne tikai formāli – bez uzņēmējiem jūtama efekta, bet pietiekami pārliecinoši, nodrošinot reālu progresu mūsu konkurētspējā,” uzskata D.Pavļuts. Ņemot vērā pieaugošo patēriņa cenu spiedienu, diskutējami ir jautājumi par patēriņa nodokļu samazināšanu, taču tie nevar nonākt pretrunā ar valdības jau iepriekš sabiedrībai un vēlētājiem dotajiem solījumiem...

Diāna Kļuškina, sertificēta nodokļu konsultante ZAB BDO Zelmenis&Liberte vecākā nodokļu menedžere Strādājot nodokļu konsultāciju sfērā, kopš likums „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”(UIN likums) pieņemts, visai bieži nākas saskarties ar jautājumiem, kuri saistīti ar salīdzinoši nelielu nodokļu risku, bet pastāvīgi rada raizes grāmatvežiem, vismaz tiem, kuri ir iesācēji šajā jomā. Daži no tiem: 1. Kuros gadījumos izdevumus var uzskatīt par reklāmu, un kuros tie ir reprezentācija? 2. Kādi dokumenti jānoformē, lai izdevumus varētu uzskatīt par reprezentācijas izdevumiem? 3. Kā šie izdevumi ietekmē UIN? Liels preču iegādes darījums, atspoguļojot to grāmatvedībā, ja vien darījumā nav iesaistīts kāds „sliktais PVN nemaksātājs”, neradīs problēmas, kādas sagādā, piemēram, vadītāja biznesa pusdienu čeks. UIN likuma 6. panta pirmās daļas 5. punkts nosaka, ka apliekamais ienākums jāpalielina par 60 procentiem no reprezentācijas izdevumiem izmantotās summas. Atbilstoši UIN likumā definētajam reprezentācijas izdevumi ir uzņēmuma izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī. Pie tādiem pieskaitāmi izdevumi publisku konferenču, uzņemšanu...

Jautājums: VID vērš uzmanību "[..] ka sabiedrībai, kura divus gadus pēc kārtas nepārsniedz divus no Gada pārskatu likuma 54. panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem nav jāiesniedz naudas plūsmas pārskats un pašu kapitāla izmaiņu pārskats" - man radās neskaidrības par GP iesniedzamajiem dokumentiem. Kā šīs normas piemērot konkrētā gadījumā: Pilnsabiedrība pastāv 2 gadus, 1. gadā sabiedrība nepārsniedza Gada pārskatu likuma (GPL) 54. panta 2. daļā noteiktos kritērijus. 2.gadā tiek pārsniegti divi GPL 54. panta 2. daļas kritēriji. 1) Vai, sastādot gada pārskatu par 2.darbības gadu, sabiedrība var turpina piemērot GPL 54. panta 1. daļā atvieglojumus? 2) Vai sabiedrībai jāiesniedz zvērināta revidenta ziņojums? Vai vispār personālsabiedrību gada pārskatu jāpārbauda zvērinātam revidentam? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu speciālisti. 1) Gada pārskatu likuma 54. panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts, ka Sabiedrībām, kuras bilances datumā nepārsniedz divus no šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, atļauts nesagatavot naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu...

Konsolidētā kopbudžeta deficīts šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu samazinājās par 137,8 miljoniem latu un bija 44,0 miljoni latu, izdevumiem (1292,8 miljoni latu) pārsniedzot ieņēmumus (1248,9 miljoni latu). Deficīta apmēru kopbudžetā noteica deficīts valsts konsolidētajā budžetā (ieskaitot atvasinātās publiskās personas, kā arī ziedojumus un dāvinājumus) 108,6 miljonu latu apmērā. Taču pašvaldību budžetā šā gada trijos mēnešos bija pārpalikums 64,6 miljoni latu. Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar 2011. gada pirmo ceturksni, šā gada janvārī – martā valsts budžetā deficīts saruka par 121,7 miljoniem latu, savukārt, pašvaldību budžetā pārpalikums palielinājās par 19,6 miljoniem latu. „Salīdzinājumā ar 2011. gada trijiem mēnešiem kopējie nodokļu ieņēmumi, ieskaitot iemaksas fondēto pensiju shēmā, šā gada pirmajā ceturksnī pieauga par 16,0% un kopumā bija 1017,5 miljoni latu. Ekonomiskā attīstība, kā arī nodokļu administrēšanas uzlabošana sekmēja pieaugumu gandrīz visu nodokļu ieņēmumos,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi šā gada trijos mēnešos bija nedaudz zemāki...

  Kā ik gadu, arī šogad daudzi ienākuma nodokļa maksātāji iesniedz gada ienākumu deklarācijas (GID) par 2011. gadu. Taču atšķirībā no iepriekšējiem gadiem mainījušies deklarāciju iesniegšanas termiņi – šogad tiem, kuriem deklarācijas jāiesniedz obligāti, tas jāpaveic no 1. marta līdz 1. jūnijam. Savukārt brīvprātīgi GID var iesniegt arī pēc 1. jūnija. Tomēr šogad paralēli šo deklarāciju iesniegšanai daļai iedzīvotāju jāiesniedz arī fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarācijas jeb tā sauktās nulles deklarācijas. Taču Valsts ieņēmumu dienestā uzsvēra, ka šo deklarāciju pieņemšana un apstrāde neietekmēšot GID apstrādi un pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu. Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti norāda, ka nav iespējams objektīvi salīdzināt par 2011. gadu iesniegto gada ienākumu deklarāciju skaitu ar iepriekšējos gados iesniegtajām, jo šogad ir mainīts iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas termiņš, proti, tiem, kam gada ienākumu deklarācijas par 2011. gadu jāiesniedz obligāti, šogad tas jāizdara no 2012. gada 1. marta līdz 2012. gada 1. jūnijam. Šobrīd (10.04....

27. aprīlī Reformu vadības grupa pēc plašām diskusijām konceptuāli atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu un vienojās par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmes samazināšanu par 1% no 2012. gada 1. jūlija. Reformu vadības grupas locekļi arī vienojās par nepieciešamību pakāpeniski mazināt darbaspēka nodokļus, atbalstot, ka no 2013. gada 1. janvāra iedzīvotāju ienākuma nodoklis samazināms par 1%. Tāpat, lemjot par papildu soļiem, ko varētu īstenot 2013. gadā, pēc sociālo partneru priekšlikuma Reformu vadības grupa uzdeva Finanšu ministrijai veikt salīdzinošos aprēķinus par neapliekamā minimuma palielināšanu un atvieglojumu par apgādībā esošajām personām palielināšanu. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas darba devēju konfederācija atzinīgi vērtē PVN samazināšanas iniciatīvu, tostarp uzsverot, ka PVN samazināšana veicama kopā ar darbaspēka nodokļu mazināšanu. Reformu vadības grupa vienojās turpināt dialogu ar sociālajiem partneriem par tālākajiem soļiem nodokļu samazināšanā. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis: „Lai veicinātu izaugsmi un sekmīgāk konkurētu par investīciju piesaisti, ir svarīgi nodrošināt Latvijas nodokļu sistēmas konkurētspēju ar mūsu...

27. aprīlī Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdē apstiprināja Latvijas Konverģences programmu 2012. – 2015. gadam, kura Eiropas Komisijā Latvijai jāiesniedz līdz aprīļa beigām. Lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi un valsts finanšu stabilitāti, visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis gatavo ikgadējas vidēja termiņa programmas, kas raksturo valsts fiskālo politiku turpmākajiem četriem gadiem. Eirozonas valstis gatavo Stabilitātes programmas, savukārt pārējās ES dalībvalstis – Konverģences programmu. Latvijas sagatavotā Konverģences programma 2012. – 2015. gadam ir vērsta uz stingras un ilgtspējīgas fiskālās politikas īstenošanu un makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu. 2011. gada rudenī prognozētā IKP izaugsme 2012. gadam 2,5% apmērā šā gada februārī ir pārskatīta un samazināta līdz 2,0% apmēram. Makroekonomiskās attīstības scenārijs ir balstīts uz pieņēmumu par pasaules izaugsmes tempu samazināšanos 2012. gada pirmajos divos ceturkšņos, kam sekos atgriešanās pie iepriekšējiem izaugsmes tempiem. Pamatojoties uz makroekonomiskās attīstības scenāriju un nepieciešamību turpināt budžeta bilances stabilizāciju turpmākajos gados, kā arī apņemšanos realizēt pretciklisku fiskālo politiku, ir noteikti fiskālie mērķi turpmākajiem trīs...

2012.gada 1.ceturksnī, pamatojoties uz uzņēmēju iesniegtajām pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) deklarācijām un pārmaksu atmaksas pieprasījumiem, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) veicis PVN pārmaksas atmaksu 27 503 nodokļu maksātājiem 179,14 miljonu latu apmērā, kas ir par 15,32 miljoniem latu jeb 9,4% vairāk nekā 2011.gada attiecīgajā periodā. 2011.gada 1.ceturksnī VID, izskatot iesniegtās PVN deklarācijas un no nodokļu maksātājiem saņemtos PVN pārmaksu atmaksu pieprasījumus, 24 416 nodokļu maksātājiem atmaksājis 163,82 miljonus latu. Atmaksātās PVN pārmaksu summas pieaugums galvenokārt skaidrojams ar nodokļu maksātāju deklarācijās norādītās pārmaksātās PVN summas pieaugumu, kā arī ar izveidoto pārmaksu atmaksu sistēmu, kura ļauj operatīvi izvērtēt pārmaksas pamatotību un veikt atmaksas. Neskatoties uz to, ka 2012.gada 1.ceturksnī palielinājusies gan nodokļu maksātājiem atmaksātā PVN pārmaksas summa, gan atmaksu skaits (par 16%), šogad atmaksas laiks, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir ievērojami samazinājies. 2012.gada 1.ceturksnī PVN atmaksas veiktas vidēji 19 dienu laikā, kas ir vidēji par trim dienām ātrāk nekā...

27. aprīlī Reformu vadības grupas sēdē Finanšu ministrija (FM) prezentē ierosinājumus samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) ar šā gada 1. jūliju, bet iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) no 25% līdz 24% ar nākamā gada 1. janvāri. Tāpat arī neapliekamo minimumu palielināt no 45 līdz 60 latiem. PVN likme varētu tikt samazināta no 22% līdz 21%, taču tikai ar nosacījumu, ja tiktu panākta skaidra vienošanās ar uzņēmējiem, īpaši tirgotājiem, ka PVN samazināšana tiks atspoguļota arī cenās. FM nākusi klajā ar šādu rosinājumu, jo Latvijas ekonomika ir augusi straujāk un šā gada nodokļu, tai skaitā, PVN ieņēmumu rezultāti un prognozes šim un turpmākajiem gadiem liecina par to, ka ieņēmumu plāns tiks pārpildīts, radot fiskālo iespēju realizēt papildu ieņēmumu vai izdevumu pasākumus. PVN pamatlikmes samazināšanas mērķis būtu likmes izlīdzināšana Baltijas reģionā (pamatlikme Latvijā – 22%, Lietuvā – 21%, Igaunijā – 20%), kas varētu sekmēt atsevišķu jomu, piemēram, Latvijas pakalpojumu sektora reģionālo konkurētspēju. Tāpat arī mērķis būtu...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2012.gada 29.martā Saeima pieņēma likumu „Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” (turpmāk – likums), kas publicēts 2012.gada 17.aprīļa laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Nr.59 (4662) un stājas spēkā 2012.gada 1.maijā. Saskaņā ar papildinājumiem Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma pārejas noteikumos atsevišķām likuma normām ir noteikti citi spēkā stāšanās laiki. I. Būtiskākie grozījumi likumā attiecībā uz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli 1. Par grozījumiem likuma 5.pantā „Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšana”. Izdarīti šādi grozījumi: – transportlīdzekļa turētāja reģistrāciju varēs veikt tikai tad, ja būs samaksāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis par kārtējo kalendāro gadu un par iepriekšējiem kalendārajiem gadiem, ja tas iepriekšējos gados būs bijis reģistrēts Latvijā; – no 2013.gada 1.janvāra veicot Latvijā agrāk nereģistrēta transportlīdzekļa reģistrāciju vai no uzskaites noņemta transportlīdzekļa reģistrāciju, jāmaksā viena divpadsmitā daļa no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa apmēra par kārtējo kalendāro gadu - par mēnesi, kurā tiek veikta attiecīgā darbība, izņemot gadījumu,...

Sakārtojot normatīvos aktus, kas regulē dividenžu izmaksu un to aplikšanu ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) kārtību, ir iespējams būtiski palielināt valsts budžeta ieņēmumus. „Latvijas uzņēmējdarbības vide nav konkurētspējīga ar 19 citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu*, t.sk. Igaunijas un Lietuvas, ja raugāmies uz dividenžu sadales un izmaksāšanas kārtību,” norāda LTRK viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune, skaidrojot, ka šobrīd, lai sadalītu dividendes, uzņēmējam uzreiz jānomaksā 10% no lēmumā par peļņas sadali minētās summas, kaut gan dividendes parasti tiek maksātas pa daļām. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas izrāvienu, ir nepieciešams veikt virkni pasākumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai - administratīvo šķēršļu novēršanā un konkurētspējas uzlabošanā, piemēram, samazinot darba nodokļus. Dividenžu izmaksas un aplikšanas kārtības sakārtošana ir tikai viens no piemēriem, kur, ieviešot atbilstošu regulējumu, sistēma var dot pienesumu valsts budžetā, nevis radīt kārtējos šķēršļus un slogu, samazinot valsts budžeta ieņēmumus. Pēc izmaiņu veikšanas, citās valstīs reģistrētie uzņēmumi, varēs atgriezties un izmaksāt dividendes...

Otrdien, 24. aprīlī Ministru kabinetā tika apstiprināti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu. Noteikumus nepieciešams precizēt, lai akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošanas kārtību varētu attiecināt arī uz spirtu, ko lieto zāļu un veterināro zāļu ražošanu, ņemot vērā, ka pagājušā gada decembrī pieņēma grozījumus likumā par akcīzes nodokli. Saskaņā ar likumā par akcīzes nodokli noteikto - no akcīzes nodokļa ir atbrīvoti uztura bagātinātāji, kas satur spirtu un kurus reģistrē, izplata, realizē, noformē un piegādā, ievērojot obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību, ja absolūtā spirta saturs nepārsniedz 80 mililitrus iepakojumā. Tādēļ nepieciešams precizēt MK noteikumus un noteikt, ka komersantam, kas ražo uztura bagātinātājus, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nepieciešamo informāciju, būs jānorāda attiecīgo alkoholisko dzērienu daudzums, kāds ir nepieciešams, lai saražotu uztura bagātinātāju vienu vienību. MK noteikumi paredz, ka komersantiem, kas vēlas iegādāties no akcīzes nodokļa atbrīvotus alkoholiskos dzērienus, jāiesniedz VID iesniegumu...