NODOKĻI

Diāna Kļuškina, sertificēta nodokļu konsultante ZAB BDO Zelmenis&Liberte vecākā nodokļu menedžere Strādājot nodokļu konsultāciju sfērā, kopš likums „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”(UIN likums) pieņemts, visai bieži nākas saskarties ar jautājumiem, kuri saistīti ar salīdzinoši nelielu nodokļu risku, bet pastāvīgi rada raizes grāmatvežiem, vismaz tiem, kuri ir iesācēji šajā jomā. Daži no tiem: 1. Kuros gadījumos izdevumus var uzskatīt par reklāmu, un kuros tie ir reprezentācija? 2. Kādi dokumenti jānoformē, lai izdevumus varētu uzskatīt par reprezentācijas izdevumiem? 3. Kā šie izdevumi ietekmē UIN? Liels preču iegādes darījums, atspoguļojot to grāmatvedībā, ja vien darījumā nav iesaistīts kāds „sliktais PVN nemaksātājs”, neradīs problēmas, kādas sagādā, piemēram, vadītāja biznesa pusdienu čeks. UIN likuma 6. panta pirmās daļas 5. punkts nosaka, ka apliekamais ienākums jāpalielina par 60 procentiem no reprezentācijas izdevumiem izmantotās summas. Atbilstoši UIN likumā definētajam reprezentācijas izdevumi ir uzņēmuma izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī. Pie tādiem pieskaitāmi izdevumi publisku konferenču, uzņemšanu...

Jautājums: VID vērš uzmanību "[..] ka sabiedrībai, kura divus gadus pēc kārtas nepārsniedz divus no Gada pārskatu likuma 54. panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem nav jāiesniedz naudas plūsmas pārskats un pašu kapitāla izmaiņu pārskats" - man radās neskaidrības par GP iesniedzamajiem dokumentiem. Kā šīs normas piemērot konkrētā gadījumā: Pilnsabiedrība pastāv 2 gadus, 1. gadā sabiedrība nepārsniedza Gada pārskatu likuma (GPL) 54. panta 2. daļā noteiktos kritērijus. 2.gadā tiek pārsniegti divi GPL 54. panta 2. daļas kritēriji. 1) Vai, sastādot gada pārskatu par 2.darbības gadu, sabiedrība var turpina piemērot GPL 54. panta 1. daļā atvieglojumus? 2) Vai sabiedrībai jāiesniedz zvērināta revidenta ziņojums? Vai vispār personālsabiedrību gada pārskatu jāpārbauda zvērinātam revidentam? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu speciālisti. 1) Gada pārskatu likuma 54. panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts, ka Sabiedrībām, kuras bilances datumā nepārsniedz divus no šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, atļauts nesagatavot naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu...

Konsolidētā kopbudžeta deficīts šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu samazinājās par 137,8 miljoniem latu un bija 44,0 miljoni latu, izdevumiem (1292,8 miljoni latu) pārsniedzot ieņēmumus (1248,9 miljoni latu). Deficīta apmēru kopbudžetā noteica deficīts valsts konsolidētajā budžetā (ieskaitot atvasinātās publiskās personas, kā arī ziedojumus un dāvinājumus) 108,6 miljonu latu apmērā. Taču pašvaldību budžetā šā gada trijos mēnešos bija pārpalikums 64,6 miljoni latu. Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar 2011. gada pirmo ceturksni, šā gada janvārī – martā valsts budžetā deficīts saruka par 121,7 miljoniem latu, savukārt, pašvaldību budžetā pārpalikums palielinājās par 19,6 miljoniem latu. „Salīdzinājumā ar 2011. gada trijiem mēnešiem kopējie nodokļu ieņēmumi, ieskaitot iemaksas fondēto pensiju shēmā, šā gada pirmajā ceturksnī pieauga par 16,0% un kopumā bija 1017,5 miljoni latu. Ekonomiskā attīstība, kā arī nodokļu administrēšanas uzlabošana sekmēja pieaugumu gandrīz visu nodokļu ieņēmumos,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi šā gada trijos mēnešos bija nedaudz zemāki...

  Kā ik gadu, arī šogad daudzi ienākuma nodokļa maksātāji iesniedz gada ienākumu deklarācijas (GID) par 2011. gadu. Taču atšķirībā no iepriekšējiem gadiem mainījušies deklarāciju iesniegšanas termiņi – šogad tiem, kuriem deklarācijas jāiesniedz obligāti, tas jāpaveic no 1. marta līdz 1. jūnijam. Savukārt brīvprātīgi GID var iesniegt arī pēc 1. jūnija. Tomēr šogad paralēli šo deklarāciju iesniegšanai daļai iedzīvotāju jāiesniedz arī fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarācijas jeb tā sauktās nulles deklarācijas. Taču Valsts ieņēmumu dienestā uzsvēra, ka šo deklarāciju pieņemšana un apstrāde neietekmēšot GID apstrādi un pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu. Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti norāda, ka nav iespējams objektīvi salīdzināt par 2011. gadu iesniegto gada ienākumu deklarāciju skaitu ar iepriekšējos gados iesniegtajām, jo šogad ir mainīts iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas termiņš, proti, tiem, kam gada ienākumu deklarācijas par 2011. gadu jāiesniedz obligāti, šogad tas jāizdara no 2012. gada 1. marta līdz 2012. gada 1. jūnijam. Šobrīd (10.04....

27. aprīlī Reformu vadības grupa pēc plašām diskusijām konceptuāli atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu un vienojās par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmes samazināšanu par 1% no 2012. gada 1. jūlija. Reformu vadības grupas locekļi arī vienojās par nepieciešamību pakāpeniski mazināt darbaspēka nodokļus, atbalstot, ka no 2013. gada 1. janvāra iedzīvotāju ienākuma nodoklis samazināms par 1%. Tāpat, lemjot par papildu soļiem, ko varētu īstenot 2013. gadā, pēc sociālo partneru priekšlikuma Reformu vadības grupa uzdeva Finanšu ministrijai veikt salīdzinošos aprēķinus par neapliekamā minimuma palielināšanu un atvieglojumu par apgādībā esošajām personām palielināšanu. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas darba devēju konfederācija atzinīgi vērtē PVN samazināšanas iniciatīvu, tostarp uzsverot, ka PVN samazināšana veicama kopā ar darbaspēka nodokļu mazināšanu. Reformu vadības grupa vienojās turpināt dialogu ar sociālajiem partneriem par tālākajiem soļiem nodokļu samazināšanā. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis: „Lai veicinātu izaugsmi un sekmīgāk konkurētu par investīciju piesaisti, ir svarīgi nodrošināt Latvijas nodokļu sistēmas konkurētspēju ar mūsu...

27. aprīlī Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdē apstiprināja Latvijas Konverģences programmu 2012. – 2015. gadam, kura Eiropas Komisijā Latvijai jāiesniedz līdz aprīļa beigām. Lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi un valsts finanšu stabilitāti, visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis gatavo ikgadējas vidēja termiņa programmas, kas raksturo valsts fiskālo politiku turpmākajiem četriem gadiem. Eirozonas valstis gatavo Stabilitātes programmas, savukārt pārējās ES dalībvalstis – Konverģences programmu. Latvijas sagatavotā Konverģences programma 2012. – 2015. gadam ir vērsta uz stingras un ilgtspējīgas fiskālās politikas īstenošanu un makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu. 2011. gada rudenī prognozētā IKP izaugsme 2012. gadam 2,5% apmērā šā gada februārī ir pārskatīta un samazināta līdz 2,0% apmēram. Makroekonomiskās attīstības scenārijs ir balstīts uz pieņēmumu par pasaules izaugsmes tempu samazināšanos 2012. gada pirmajos divos ceturkšņos, kam sekos atgriešanās pie iepriekšējiem izaugsmes tempiem. Pamatojoties uz makroekonomiskās attīstības scenāriju un nepieciešamību turpināt budžeta bilances stabilizāciju turpmākajos gados, kā arī apņemšanos realizēt pretciklisku fiskālo politiku, ir noteikti fiskālie mērķi turpmākajiem trīs...

2012.gada 1.ceturksnī, pamatojoties uz uzņēmēju iesniegtajām pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) deklarācijām un pārmaksu atmaksas pieprasījumiem, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) veicis PVN pārmaksas atmaksu 27 503 nodokļu maksātājiem 179,14 miljonu latu apmērā, kas ir par 15,32 miljoniem latu jeb 9,4% vairāk nekā 2011.gada attiecīgajā periodā. 2011.gada 1.ceturksnī VID, izskatot iesniegtās PVN deklarācijas un no nodokļu maksātājiem saņemtos PVN pārmaksu atmaksu pieprasījumus, 24 416 nodokļu maksātājiem atmaksājis 163,82 miljonus latu. Atmaksātās PVN pārmaksu summas pieaugums galvenokārt skaidrojams ar nodokļu maksātāju deklarācijās norādītās pārmaksātās PVN summas pieaugumu, kā arī ar izveidoto pārmaksu atmaksu sistēmu, kura ļauj operatīvi izvērtēt pārmaksas pamatotību un veikt atmaksas. Neskatoties uz to, ka 2012.gada 1.ceturksnī palielinājusies gan nodokļu maksātājiem atmaksātā PVN pārmaksas summa, gan atmaksu skaits (par 16%), šogad atmaksas laiks, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir ievērojami samazinājies. 2012.gada 1.ceturksnī PVN atmaksas veiktas vidēji 19 dienu laikā, kas ir vidēji par trim dienām ātrāk nekā...

27. aprīlī Reformu vadības grupas sēdē Finanšu ministrija (FM) prezentē ierosinājumus samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) ar šā gada 1. jūliju, bet iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) no 25% līdz 24% ar nākamā gada 1. janvāri. Tāpat arī neapliekamo minimumu palielināt no 45 līdz 60 latiem. PVN likme varētu tikt samazināta no 22% līdz 21%, taču tikai ar nosacījumu, ja tiktu panākta skaidra vienošanās ar uzņēmējiem, īpaši tirgotājiem, ka PVN samazināšana tiks atspoguļota arī cenās. FM nākusi klajā ar šādu rosinājumu, jo Latvijas ekonomika ir augusi straujāk un šā gada nodokļu, tai skaitā, PVN ieņēmumu rezultāti un prognozes šim un turpmākajiem gadiem liecina par to, ka ieņēmumu plāns tiks pārpildīts, radot fiskālo iespēju realizēt papildu ieņēmumu vai izdevumu pasākumus. PVN pamatlikmes samazināšanas mērķis būtu likmes izlīdzināšana Baltijas reģionā (pamatlikme Latvijā – 22%, Lietuvā – 21%, Igaunijā – 20%), kas varētu sekmēt atsevišķu jomu, piemēram, Latvijas pakalpojumu sektora reģionālo konkurētspēju. Tāpat arī mērķis būtu...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2012.gada 29.martā Saeima pieņēma likumu „Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” (turpmāk – likums), kas publicēts 2012.gada 17.aprīļa laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Nr.59 (4662) un stājas spēkā 2012.gada 1.maijā. Saskaņā ar papildinājumiem Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma pārejas noteikumos atsevišķām likuma normām ir noteikti citi spēkā stāšanās laiki. I. Būtiskākie grozījumi likumā attiecībā uz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli 1. Par grozījumiem likuma 5.pantā „Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšana”. Izdarīti šādi grozījumi: – transportlīdzekļa turētāja reģistrāciju varēs veikt tikai tad, ja būs samaksāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis par kārtējo kalendāro gadu un par iepriekšējiem kalendārajiem gadiem, ja tas iepriekšējos gados būs bijis reģistrēts Latvijā; – no 2013.gada 1.janvāra veicot Latvijā agrāk nereģistrēta transportlīdzekļa reģistrāciju vai no uzskaites noņemta transportlīdzekļa reģistrāciju, jāmaksā viena divpadsmitā daļa no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa apmēra par kārtējo kalendāro gadu - par mēnesi, kurā tiek veikta attiecīgā darbība, izņemot gadījumu,...

Sakārtojot normatīvos aktus, kas regulē dividenžu izmaksu un to aplikšanu ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) kārtību, ir iespējams būtiski palielināt valsts budžeta ieņēmumus. „Latvijas uzņēmējdarbības vide nav konkurētspējīga ar 19 citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu*, t.sk. Igaunijas un Lietuvas, ja raugāmies uz dividenžu sadales un izmaksāšanas kārtību,” norāda LTRK viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune, skaidrojot, ka šobrīd, lai sadalītu dividendes, uzņēmējam uzreiz jānomaksā 10% no lēmumā par peļņas sadali minētās summas, kaut gan dividendes parasti tiek maksātas pa daļām. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas izrāvienu, ir nepieciešams veikt virkni pasākumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai - administratīvo šķēršļu novēršanā un konkurētspējas uzlabošanā, piemēram, samazinot darba nodokļus. Dividenžu izmaksas un aplikšanas kārtības sakārtošana ir tikai viens no piemēriem, kur, ieviešot atbilstošu regulējumu, sistēma var dot pienesumu valsts budžetā, nevis radīt kārtējos šķēršļus un slogu, samazinot valsts budžeta ieņēmumus. Pēc izmaiņu veikšanas, citās valstīs reģistrētie uzņēmumi, varēs atgriezties un izmaksāt dividendes...

Otrdien, 24. aprīlī Ministru kabinetā tika apstiprināti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu. Noteikumus nepieciešams precizēt, lai akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošanas kārtību varētu attiecināt arī uz spirtu, ko lieto zāļu un veterināro zāļu ražošanu, ņemot vērā, ka pagājušā gada decembrī pieņēma grozījumus likumā par akcīzes nodokli. Saskaņā ar likumā par akcīzes nodokli noteikto - no akcīzes nodokļa ir atbrīvoti uztura bagātinātāji, kas satur spirtu un kurus reģistrē, izplata, realizē, noformē un piegādā, ievērojot obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību, ja absolūtā spirta saturs nepārsniedz 80 mililitrus iepakojumā. Tādēļ nepieciešams precizēt MK noteikumus un noteikt, ka komersantam, kas ražo uztura bagātinātājus, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nepieciešamo informāciju, būs jānorāda attiecīgo alkoholisko dzērienu daudzums, kāds ir nepieciešams, lai saražotu uztura bagātinātāju vienu vienību. MK noteikumi paredz, ka komersantiem, kas vēlas iegādāties no akcīzes nodokļa atbrīvotus alkoholiskos dzērienus, jāiesniedz VID iesniegumu...

Valsts ieņēmumu dienests ir izskatījis sabiedrības ar ierobežotu atbildību „J”, (turpmāk – Iesniedzējs), 2012. gada februāra iesniegumu par uzziņu (turpmāk – iesniegums) un sniedz šādu uzziņu. Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka saistībā ar grozījumiem likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, kas stājušies spēkā šā gada 1. janvārī, un līdz ar kuriem likums ticis papildināts ar 13.6 pantu, kas regulē pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu būvniecības pakalpojumiem, Iesniedzējam ir radušās neskaidrības par atsevišķām situācijām, tādēļ Iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu par tam interesējošiem jautājumiem, pamatojoties uz tālākminētajiem faktiem. Iesniegumā skaidrots, ka Iesniedzēja specializācija ir bērnu rotaļu laukumu ražošana, realizācija, uzstādīšana un labiekārtošana. Iesniedzēja produkcija tiek realizēta, pirms tam to ražojot no iepirktiem izejmateriāliem, kā arī atsevišķās situācijās pārdodot gatavu produkciju. Iesniegumā norādīts, ka gluži tāpat praksē tiek īstenotas dažādas situācijas, realizējot produkciju: 1. Rotaļu laukumi vai tiem piederošie elementi tiek pārdoti darījuma partnerim (pircējam), kurš to saņem preču izsniegšanas vietā Iesniedzēja ražotnē, un transportēšanu un montāžu...

Valsts ieņēmumu dienests ir izskatījis AS “P”, reģ. Nr.(…), (turpmāk – Iesniedzējs), 2012.gada 7.marta iesniegumu (turpmāk – iesniegums) un sniedz šādu uzziņu. Iesniedzējs iesniegumā lūdz Valsts ieņēmumu dienestu sniegt uzziņu par likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.panta piemērošanu Iesniedzēja izklāstītajā situācijā. Iesniedzējs iesniegumā paskaidro, ka Iesniedzēja uzskaitē pamatlīdzekļu II kategorijas sastāvā ir iekļautas trīs vienības, kuras tika iegādātas pirms 2007.gada 12.jūlija un kuru nolietojums nodokļa vajadzībām tika aprēķināts pa visu kategoriju kopumā. Uz 2008.gada 1.janvāri šī kategorijas pamatlīdzekļu atlikusī vērtība aplikšanas ar nodokli vajadzībām sastādīja Ls 1 811 142. 2008.gada laikā tika izslēgta viena vienība, kuras atlikusī vērtība sastādīja Ls 2 248 513. Pamatlīdzekļa izslēgšanas negatīvais rezultāts Ls 437 371 apmērā tika pieskaitīts apliekamā ienākuma palielināšanai, un kategorijas vērtība tika pielīdzināta “0”. Nākamajos gados šīs kategorijas atlikušo pamatlīdzekļu vienību finanšu nolietojuma summas tika izmantotas apliekamā ienākuma palielināšanai, bet nodokļu nolietojums netika aprēķināts, jo kategorijas vērtība ir “0”. Iesniedzējs norāda, ka tekošā gadā...

Anna Medne, Mg.oec., Mg.paed., Biznesa augstskola Turība Uzsākot saimniecisko darbību un reģistrējot to likumos noteiktajā kārtībā, kā fiziskās, tā juridiskās personas uzņemas pienākumu kārtot grāmatvedību - dokumentēt un reģistrēt saimnieciskos darījumus, aprēķināt saimnieciskās darbības finansiālos rezultātus un sagatavot nepieciešamos nodokļu, finanšu un statistikas pārskatus atbilstoši likumam «Par grāmatvedību» un Gada pārskatu likumam. Arī viena īpašnieka un mazkapitāla SIA, kuri ir reģistrējušies kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji un taksācijas periodā ir tikai veikuši apgrozījuma uzskaiti un aprēķinājuši nodokli par ceturkšņa periodu, ir pakļauti likuma «Par grāmatvedību» nosacījumiem, ka grāmatvedība jākārto divkāršā ieraksta sistēmā. Divkāršā ieraksta sistēmas pamatā ir uzkrāšanas princips – darījumu atzīst periodā, kad tas notiek, neatkarīgi no norēķiniem. Atbilstoši uzkrāšanas principam ieņēmumus uzskaita tad, kad ir notikusi preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana, pat ja atlīdzība par darījumu nav saņemta, savukārt izdevumus – tajā periodā, uz kuru šie izdevumi attiecas. Autore pieļauj, ka daļa mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju varētu būt rīkojusies vēl vienkāršāk un...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2012.gada 27.martā Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr.226 „Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumos Nr.808 „Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem””, kas publicēts 2012.gada 3.aprīlī laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Nr.53 (4656) un stājās spēkā 2012.gada 1.janvārī. Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumos Nr.808 „Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem” (turpmāk – noteikumi) veikti šādi būtiskākie grozījumi. 1. 2011.gada 10.novembrī Saeimā tika pieņemts un 2011.gada 23.novembrī izsludināts likums „Grozījums likumā „Par grāmatvedību””, kurš paredz iespēju kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 25 000 latu, tāpēc noteikumu 2.punkts paredz, ka: - biedrība, nodibinājums un arodbiedrība, kuras apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā pārsniedz 25 000 latu, par katru pārskata gadu sagatavo gada pārskatu. Gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata un ziņojuma; savukārt, - ja biedrība, nodibinājums un arodbiedrība,...