Nolietojums dīkstāvē esošiem pamatlīdzekļiem un pamatlīdzekļu nenolietojamās vērtības noteikšana

Ja uzņēmuma saimnieciskā darbība ir apturēta (vai praktiski apturēta), bet uzņēmums zina, ka tas spēs atjaunot savu darbību, tad jāatceras, ka arī dīkstāves periodā nav jāpārtrauc finanšu nolietojuma aprēķins par uzņēmuma pamatlīdzekļiem. Arī dīkstāvē esošs pamatlīdzeklis zaudē savu vērtību - tam tāpat ir jāaprēķina amortizācija, jāpārskata lietderīgās lietošanas laiks, Bilances Akadēmijas seminārā informēja Mag. oec. Ieva Liepiņa, Sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle.

Normatīvie akti (Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi) paredz, ka pamatlīdzekļiem jānosaka nenolietojamā vērtība - vērtība, kāda tam būs pēc lietošanas perioda beigām.

"Visiem lielajiem objektiem - nekustamajiem īpašumiem, ražošanas iekārtām, automašīnām - noteikti ir nosakāma kāda pieņemama nenolietojamā vērtība, kura vienmēr paliks bilancē. Protams, pamatlīdzekļa nenolietojamā vērtība jāpārskata arī līdz ar tās tirgus vērtības izmaiņām," skaidro I. Liepiņa.

Ja nenolietojamā vērtība ir simboliska, nebūtiska, to var pielīdzināt nullei. Tāda nenolietojamā vērtība varētu būt, piemēram, datoriem, biroja iekārtojumam - galdiem, krēsliem, skapjiem, utt.

Amortizācijas periods un nenolietojamā vērtība ir grāmatvedības aplēses, kuras jāpārskata katru gadu, sagatavojot inventarizācijas kopsavilkumus. Grāmatvedības aplēses ir jāmaina, ja mainās apstākļi vai ir iegūta jauna informācija par faktisko situāciju.

"Piemēram, ja automašīna tiek iegādāta uzņēmuma valdes vajadzībām, un zināms, ka valde ar šo auto brauks divus gadus un pēc tam pārdos, šādai automašīnai tiek attiecīgi noteikta lielāka neamortizējamā (nenolietojamā) vērtība. Taču, ja šī pati automašīna pēc diviem gadiem tomēr netiek pārdota, bet nodota, piemēram, darbinieku vajadzībām, un zināms, ka to tuvākajos gados vairs nav plānots pārdot, bet nolietot, attiecīgi jāmaina pieeja nenolietojamās vērtības aprēķinam," skaidro I. Liepiņa.

Ja grāmatvedis konstatē, ka nav bijis pietiekami precīzs grāmatvedības aplēsēs, tās iespējams mainīt, bet jāatceras, ka, atšķirībā no kļūdu labošanas, neatbilstošas aplēses ir labojamas nevis ar atpakaļejošu spēku, bet no brīža, kad neatbilstība ir konstatēta - uz priekšu.

Plašāk par gada pārskatu sagatavošanu ekonomiskās krīzes apstākļos uzziniet, noskatoties I. Liepiņas vadītā e-semināra "Gada pārskata sastādīšana" video ierakstu.