Kādos gadījumos telemārketings uzskatāms par personas datu apstrādi?

Datu valsts inspekcija informē, ka saskaņā ar Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma (turpmāk – ISPL) 1.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto, komerciāls paziņojums ir jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī tāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību vai reglamentēto profesionālo darbību. Par komerciālo paziņojumu neuzskata informāciju, kas dod iespēju tieši piekļūt vispārējai informācijai par pakalpojuma sniedzēju un tā darbību (domēna vārds vai elektroniskā pasta adrese).

Komerciālu paziņojumu nosūtīšanas tiesiskais pamats ir noteikts ISPL 9.pantā, proti, komerciālu paziņojumu uz fiziskas personas elektroniskā pasta adresi vai izmantojot citu elektronisku saziņas veidu ir atļauts sūtīt, ja tiek iegūta šīs personas piekrišana vai, ja pastāv visi ISPL 9.panta otrās daļas nosacījumi, papildus ievērojot ISPL 9.panta ceturto daļu. Tādējādi komerciālu paziņojumu sūtīšana ir jāveic ievērojot ISPL un Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk-Regula) noteikumus.

Attiecībā uz komerciālu paziņojumu (tie ir zvani, e-pasti u.c.) saņemšanu, Inspekcija norāda, ka tad, ja, piemēram, persona saņem komerciālu paziņojumu, kurā tiek uzrunāta vārdā un uzvārdā (piemēram, SIA “X” zvana Jānim Bērziņam, uzrunājot viņu vārdā un uzvārdā, lai piedāvātu konkrētu preci; elektroniskajā pastā persona tiek uzrunāta: Cien. Jāni Bērziņ, piedāvājam Jums iegādāties…), uzskatāms, ka Regulas izpratnē tā ir personas datu apstrāde, jo attiecīgajā gadījumā tiek identificēta konkrēta persona. Savukārt, ja persona saņem komerciālu paziņojumu, kurā netiek uzrunāta vārdā un uzvārdā (piemēram, SIA “X” sastādot telefona numuru pēc nejaušības principa vai adresējot elektronisko pastu: Cien. Klient!), persona nav identificējama, un tādējādi netiek veikta personas datu apstrāde.

Informācijas sabiedrības pakalpojumu apriti savas kompetences ietvaros uzrauga Datu valsts inspekcija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kā arī citas uzraudzības un kontroles iestādes. Atbilstoši ISPL 13.panta sestajai daļai, Datu valsts inspekcijai ir pienākums veikt pārbaudi, ja viena gada laikā viens pakalpojuma saņēmējs ir saņēmis vismaz 10 komerciālus paziņojumus no viena pakalpojuma sniedzēja un, ja pakalpojuma saņēmējs ir iesniedzis uzraudzības iestādei (Inspekcijai) par to sūdzību. Ja, izvērtējot saņemto informāciju, Inspekcija nekonstatē, ka datu subjekts elektroniskā veidā ir saņēmis vismaz 10 komerciālus paziņojums no viena pakalpojuma sniedzēja, kā arī to, ka pats datu subjekts ir izmantojis savas tiesības savu personas datu aizsardzībai, proti, ir lūdzis pārtraukt komerciālo paziņojumu sūtīšanu, Inspekcija pārbaudi neuzsāk.