Neskatoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un pieaugošo drošības spiedienu reģionā, ārvalstu investori saglabā optimismu par investīciju klimatu Baltijā, norāda Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pārstāvji, atsaucoties uz ikgadējo “Ārvalstu investoru noskaņojuma indeksu 2024: Baltijas valstu izdevums” (angļu val.). Pētījums tapis sadarbībā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolu Rigā (SSE Riga) un RTU Rīgas Biznesa skolu (RBS) Šis ziņojums pirmo reizi sniedz kopīgu skatījumu uz investīciju vidi visās trīs Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Pētījums apliecina, ka, neskatoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un pieaugošo drošības spiedienu reģionā, ārvalstu investori saglabā optimismu par investīciju klimatu Baltijā, taču investori uzsver nepieciešamību pēc izlēmīgas rīcības no politikas veidotāju puses – īpaši cilvēkkapitāla attīstības, digitālās transformācijas un efektīvākas publisko resursu izmantošanas jomās, norāda FICIL.
Noskaņojuma indeksa rezultāti liecina, ka cilvēkkapitāla jomā visās trijās Baltijas valstīs kā vienu no steidzamākajiem izaicinājumiem investori identificē talantu trūkumu un neatbilstību starp izglītības sistēmu un darba tirgus vajadzībām.
Attiecībā uz birokrātijas samazināšanu un budžeta efektivitātes palielināšanu, īpaši Latvijā, investori aicina uz drosmīgām reformām valsts pārvaldē, tostarp institucionālo konsolidāciju un caurspīdīgu, izmērāmu mērķu izvirzīšanu.
Noskaņojuma indeksā secināts, ka Latvijai ir spēcīgs potenciāls digitalizācijas jomā, kas līdz šim nav pilnībā izmantots.
Investori uzsver ciešākas sadarbības nozīmi starp Baltijas valstīm, īpaši aizsardzības, enerģētikas un infrastruktūras jomās. Tāpat investori aicina gan Eiropas Savienību (ES), gan nacionālās valdības pielāgoties jaunajai ģeopolitiskajai videi, attīstīt reģionālās partnerības un stiprināt Baltijas spējas nodrošināt drošību un izaugsmi.
FICIL valdes priekšsēdētājs Reinholds Šnaiderss norāda, ka pašreizējais ziņojums apvieno padziļinātu analīzi ar praktiskiem ieteikumiem no investoriem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Tas izceļ ne tikai izaicinājumus, bet arī galvenās stiprās puses un biznesa iespējas katrā valstī un Baltijā kopumā.
Šnaiderss pauž uzskatu, ka tas ir vērtīgs instruments nacionālajiem un Eiropas politikas veidotājiem, veidojot ilgtspējīgu un konkurētspējīgu Baltijas reģionu un ES kopumā.
Šī gada pētījumā piedalījās 118 uzņēmumi visā Baltijā (58 Latvijā, 32 Igaunijā, 28 Lietuvā) un tika veikti 17 padziļināti intervijas. Papildu ieskati tika iegūti no vietējo investoru aptaujām Igaunijā (FICE Executive Survey) un Lietuvā (Investoru uzticības indekss Lietuvai – ICIL).
Galvenie secinājumi:
- Cilvēkkapitāls kā prioritāte: Visās trijās Baltijas valstīs investori kā vienu no aktuālākajām problēmām min talantu trūkumu un neatbilstību starp izglītības sistēmu un darba tirgus vajadzībām.
- Birokrātijas mazināšana un budžeta efektivitātes palielināšana: Īpaši Latvijā investori aicina veikt drosmīgas reformas valsts pārvaldē, tostarp iestāžu konsolidāciju un pārredzamu un izmērāmu mērķu noteikšanu.
- Digitalizācijas un inovāciju iespējas: Igaunija ir atzīta par reģionālu digitālo līderi, savukārt Latvijai šajā jomā ir liels potenciāls, kas vēl nav pilnībā izskaidrots vai izmantots.
- Baltijas valstu sadarbības stratēģiskā vērtība: Investori uzsver ciešākas sadarbības nozīmi starp Baltijas valstīm, īpaši aizsardzības, enerģētikas un infrastruktūras jomā.
- Jauna ģeopolitiskā realitāte: Investori mudina gan ES, gan valstu valdības pielāgoties jaunajai ģeopolitiskajai videi, attīstīt reģionālās partnerības un stiprināt Baltijas valstu drošības un izaugsmes spējas.