Atbalsts dalībai kapitāla tirgos — vērts izsvērt

Kaļot gada plānus par finansējuma piesaisti savai komercdarbībai kapitāla tirgos, ir vērts ieskatīties, kādu atbalstu valsts piedāvā, proti, Ministru kabineta (MK) 2023. gada 17. oktobra noteikumi Nr. 597 «Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa «Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem» 1.2.1.3. pasākuma «Uzņēmuma atbalsts dalībai kapitāla tirgos» īstenošanas noteikumi». 

Kā minēts šo noteikumu projekta anotācijā, Latvija ir starp tām valstīm, kur kapitāla tirgus attīstībā vēl ir liels potenciāls. Vērtējot pēc akciju tirgus kapitalizācijas pret iekšzemes kopproduktu (IKP), Latvija ir pēdējā vietā starp Eiopas Savienības (ES) valstīm, būtiski atpaliekot arī no kaimiņvalstīm. Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija sēdē izskatītajā Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā «Prioritārie rīcības virzieni ekonomikas transformācijas īstenošanai» minēts, ka privātās investīcijas veido vien 17% IKP, bet mērķim būtu jābūt vismaz 23–25% no IKP. Tas parāda, ka Latvijas akciju tirgus attīstības jomā būtiski atpaliek no tā potenciāla, kas būtu atbilstošs mūsu ekonomikas attīstības līmenim.

Jānorāda, ka līdzīgs atbalsts dalībai kapitāla tirgos jau ir piedāvāts komersantiem iepriekš, bet patlaban spēkā esošie noteikumi ir pieņemti, ņemot vērā iepriekš konstatētos trūkumus un šķēršļus šī atbalsta sekmīgai apgūšanai. Galvenie uzlabojumi ir palielināta atbalsta maksimālā summa un paplašināts atbalstāmo komersantu loks.

Jānorāda, ka kapitāla tirgus, kas Baltijā būtu NASDAQ — reģionāls vērstpapīru tirgus, var tikt izmantots kapitāla piesaistei divos veidos: 

• uzņēmumam izlaižot obligācijas, kas ir parāda vērtspapīri un kas neietekmē uzņēmuma akcionāru sastāvu, atmaksājot aizņemto pamatsummu noteiktajā termiņā. Viens no biežāk minētajiem argumentiem par labu obligācijām ir tas, ka, emitējot obligācijas, uzņēmums nosaka aizņēmuma noteikumus, tajā skaitā, summu, procentu likmi un termiņus. Obligācijas ir tiesīgas izlaist kapitālsabiedrības, proti, gan sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), gan akciju sabiedrības (AS);
• uzņēmumam izlaižot akcijas, kas ir vērtspapīri, kurus iegādājoties investori kļūst par uzņēmuma akcionāriem, nodrošinot uzņēmumam ilgtermiņa līdzekļus, proti, investori iegādājas akcijas, un no akciju pārdošanas iegūtos līdzekļus uzņēmums var izmantot savā attīstībā. Akcijas izlaist un kotēt biržā ir tiesīgas tikai kapitālsabiedrības, kas ir AS.

Lai komersanti varētu rīkoties atbilstoši iepriekšminētajiem MK noteikumiem, pirmais, kas būtu jānoskaidro, vai komersants atbilst atbalsta saņēmēja prasībām — saņēmējs var būt tikai Latvijā reģistrēta kapitālsabiedrība, kura atbilst šādiem kritērijiem: 

1. mazs un vidējs uzņēmums (MVU), kuram grupas līmenī ir mazāk nekā 250 darbinieku un gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus EUR un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 43 miljonus EUR; vai 
2. mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrība, kurai grupas līmenī ir līdz 499 darbiniekiem. 

Otrkārt, konkrēta prasība ir, ka komersanta darbībai ir jābūt vērstai uz tehnoloģisko attīstību un izaugsmi, kā arī uz investīciju veikšanu pētniecībā, attīstībā un inovācijās.

Atbalsts tiek sniegts granta formā, un grants akciju emisijai ir līdz 200 000 EUR un obligāciju emisijai līdz 120 000 EUR, abos gadījumos nepārsniedzot 50% no kopējām izmaksām. Jāņem vērā, ka:

• atbalsts tiek sniegts sekmīgai akciju vai parāda vērtspapīru iekļaušanai Nasdaq Riga regulētajā vai alternatīvajā tirgū, kas ir izdarāms līdz 2029. gada 31. decembrim;
• atbalstāmās izmaksas ietver kapitāla piesaistīšanas un emisijas organizētāja pakalpojumu izmaksas, prospekta, piedāvājuma dokumenta, uzņēmuma apraksta vai emisijas noteikumu sagatavošanas, apstiprināšanas un publicēšanas izmaksas; 
• padziļinātā izpēte un ar to saistītās izmaksas, citas saistītās finanšu, nodokļu, auditoru un sertificētu konsultantu konsultāciju izmaksas; un citas izmaksas.

Komersants nevar pretendēt uz finansējumu, ja: 

• uz to vai tā amatpersonām ir spēkā stājušies tiesas spriedumi saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem;
• komersants darbojas noteiktās nozarēs, kas noteiktas Regulā Nr. 2023/2831, t.s. de minimis regulā, proti, zvejas, akvakultūras, lauksaimniecības produktu primārā ražošana, eksports uz trešajām valstīm vai dalībvalstīm u.c. darbības; 
• atbilst darbībām, kas noteikts Regulā Nr. 2021/1058, t.s. ERAF un KF regulā, proti, nodarbojas ar tabakas un tabakas izstrādājumu ražošanu, apstrādi un reklāmu, ir grūtībās nonācis uzņēmums, veic investīcijas lidostu infrastruktūrā, nodarbojas ar investīcijām atkritumu apglabāšanai poligonos; veic investīcijas, kas saistītas ar fosilo kurināmo ražošanu, transportēšanu, u. tmldz.; 
• ir nodokļu un nodevu parāds vismaz 150 EUR apmērā;
• pēdējo 24 mēnešu laikā ir veicis kapitāla piesaisti, emitējot parāda vērtspapīrus par kopējo summu, kas pārsniedz 1 miljons EUR;
• projekta iesniegšanas brīdī tirdzniecības vietā nav emitējis visas spēkā esošās emisijas prospektā norādītās akcijas vai obligācijas.

Prasības ir diezgan pamatīgas, un katram komersantam ir detalizēti jāvērtē sava atbilstība.

Atbildīgā iestāde ir Ekonomikas ministrija. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi atklātu projektu atlasi un pieteikumi tiek pieņemti no 2024. gada 3. oktobra un vērtēšana notiek trīs mēnešu laikā no pieteikumu iesniegšanas brīža. Labā ziņa ir tā, ka projekta pieteikumu iesniegšanas beigu termiņš ir noteikts 2026. gada 31. decembris, kas nozīmē, ka komersantiem vēl ir laiks izvērtēt vajadzības un sagatavot projektu iesniegšanai. 

CFLA arī paziņojusi, ka 2025. gada 17. janvārī ir veikti grozījumi projektu iesniegumu atlases nolikumā. Veiktie grozījumi un informācija par projektu iesniegumu atlasi pieejama CFLA tīmekļvietnē: https://www.cfla.gov.lv/lv/1-2-1-3.

Atbalsts finansējuma piesaistei kapitāla tirgos

Tabulas avots: Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada marta (519.) numurā.

Lasiet arī:

• • Vai banku un klientu tiesības ir līdzsvarā?
  • Noilgums komercdarījumos fiziskās personas galvojuma sniegšanas gadījumā
  • Hipotekāro kredītu ņēmējiem plāno kompensēt 30% no kopējiem procentu maksājumiem