#SIF_MAF2024

Rēzekne ir visai savdabīga un pretrunīga zvaigzne Latvijas valstspilsētu ekonomikas zvaigznājā. Pēdējos gados pilsētas vārds skaļi un negatīvi visas valsts mērogā izskanējis saistībā ar tās finanšu problēmām. Tomēr ekonomiskā ziņā vairāki Rēzeknes rādītāji relatīvi nebūt nav slikti, vienlaikus daži citi tomēr ieraksta pilsētas vārdu pēdējās vietās Latvijas lielāko pilsētu konkurencē. Kādi varētu būt šo kontrastu iespējamie skaidrojumi un ko tie liecina par Rēzeknes turpmākās attīstības perspektīvām? Sāksim ar datiem. Iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju ziņā Rēzekne ieņem piekto vietu Latvijā, atpaliekot tikai no Rīgas, Valmieras, Liepājas un Ventspils, bet apsteidzot Jelgavu, Jēkabpili, Daugavpili, Jūrmalu un Ogri. Arī uzņēmumu saražotās produkcijas vērtība uz vienu iedzīvotāju ierindo to piektajā vietā, tieši tāpat kā uzņēmumos nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars. Tāpat veiksmīga bijusi ārvalstu tiešo investīciju piesaiste, pēdējos piecos gados sasniedzot 3,77 miljonus eiro uz 1000 iedzīvotājiem, kas Rēzeknei ļauj ieņemt trešo vietu starp valstspilsētām, atpaliekot tikai no Valmieras un Rīgas. Īpaši pozitīvi Rēzeknes ekonomiskie rādītāji izskatās...

Uzņēmējdarbības aktivitātes un uzņēmumu varenuma (lieluma) pieaugums, kas palīdz iekarot pasaules tirgus, ir viens no būtiskākajiem uzdevumiem tuvāko gadu laikā. Ja Rīga un Rīgas reģions ir gana aktīvs, diemžēl pavisam cits skats paveras reģionos un arī vairumā valstspilsētu. Var minēt virkni faktoru, kāpēc tā notiek, un starp tiem noteikti ir slikta demogrāfiskā situācija un vāja kapitāla pieejamība investīcijām. Tiesa, tas nebūt nav viss. Daudz svarīgāka un ieilgusi problēma ir pašvaldību motivācijas trūkums uzlabot ekonomisko situāciju savā teritorijā. Uz to norāda arī nesen Valsts kontroles izdarītie secinājumi — dažādas valsts institūcijas savā starpā sadarbojas slikti, un patlaban ieguldītie līdzekļi uzņēmējdarbības stiprināšana nenes vajadzīgos rezultātus. Jāatgādina, ka, veicot pēdējo reģionālo reformu, izdevās vairāk nekā uz pusi samazināt pašvaldību skaitu Latvijā — 119 pašvaldību vietā tika izveidotas 43. Taču līdztekus teritorijas izmaiņām, nemainījās šo jaunizveidoto pašvaldību finansēšanas modelis. Viss palika pa vecam, un tieši tas, ekspertuprāt, arī traucē reģionu ekonomikas uzplaukumam un definētās reformas mērķu...

Rēzekne ir visai savdabīga un pretrunīga zvaigzne Latvijas valstspilsētu ekonomikas zvaigznājā. Pēdējos gados pilsētas vārds skaļi un negatīvi visas valsts mērogā izskanējis saistībā ar tās finanšu problēmām. Tomēr ekonomiskā ziņā vairāki Rēzeknes rādītāji relatīvi nebūt nav slikti, vienlaikus daži citi tomēr ieraksta pilsētas vārdu pēdējās vietās Latvijas lielāko pilsētu konkurencē. Kādi varētu būt šo kontrastu iespējamie skaidrojumi un ko tie liecina par Rēzeknes turpmākās attīstības perspektīvām? Pretrunīgā statistika Iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju ziņā Rēzekne (13 540 eiro, pēc 2021. gada Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem) ieņem gluži cienījamo 5. vietu Latvijā, atpaliekot tikai no Rīgas, Valmieras, Liepājas un Ventspils, taču apsteidzot Jelgavu, Jēkabpili, Daugavpili, Jūrmalu un Ogri. Arī vairākos citos ekonomikas rādītājos pilsēta izskatās diezgan labi, īpaši ņemot vērā tās atrašanās vietu — tālu no Rīgas, tuvu pierobežai. Uzņēmumu saražotās produkcijas vērtība uz vienu iedzīvotāju 2022. gadā (15 460 eiro) ierindo to 5. vietā, tieši tāpat uzņēmumos nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars....

“Kas neriskē, tas nedzīvo Jūrmalā!” - vēsta pārfrāzētā versija slavenajam teicienam par šampanieša dzeršanu. “Latvijas Rivjēra”, kas asociējas ar bagātu ļaužu mītnes vietu, pēdējos gados piedzīvojusi eksistenciālu krīzi. Gan Covid-19 pandēmija, gan Krievijas iebrukums Ukrainā apturējis Jūrmalas līdzšinējos galvenos naudas pelnīšanas veidus - tūrismu no NVS valstīm un nekustamo īpašumu tirdzniecību pret termiņuzturēšanās atļaujām. Kāda ir pašreizējā situācija, kā Jūrmala adaptējas jaunajiem apstākļiem un kā raugās nākotnē?  Aplūkojot Jūrmalas lielāko uzņēmumu sarakstu, redzams, ka rūpniecība šajā pilsētā faktiski nepastāv. LURSOFT apkopotajā Jūrmalas 20 lielāko komersantu sarakstā būtībā ir tikai divi, ko varētu droši klasificēt kā ražotājus. Jūrmalā ir pārliecinoši viszemākais apstrādes rūpniecības apmērs starp valstspilsētām - pēc apgrozījuma tikai 33 miljoni eiro (2022. gadā), kamēr Ogrē tas sasniedz 113 miljonus, Liepājā un Ventspilī - katrā virs 500 miljoniem eiro, bet Rīgā tuvojas 5 miljardiem. Uzņēmējdarbības vājums parādās arī kopējā pilsētas ekonomikas statistikā. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Jūrmalā 2021. gadā bijis...

«Kas neriskē, tas nedzīvo Jūrmalā!» — vēsta izteiciena par šampanieša dzeršanu pārfrāzētā versija. «Latvijas Rivjēra», kas allaž asociējusies ar bagātu ļaužu (turklāt — ne vien Latvijas ļaužu) mītnes vietu, pēdējos gados piedzīvojusi būtisku eksistenciālu krīzi. Gan Covid–19 pandēmija, gan Krievijas iebrukums Ukrainā apturējis Jūrmalas līdzšinējos galvenos naudas pelnīšanas veidus — tūrismu no NVS valstīm, nekustamo īpašumu tirdzniecību pret termiņuzturēšanās atļaujām u.c. Kāda ir pašreizējā situācija, kā Jūrmala adaptējas jaunajiem apstākļiem un kā raugās nākotnē? Pilsēta bez rūpniecības Aplūkojot Jūrmalas lielāko uzņēmumu sarakstu, redzams, ka rūpniecība šajā pilsētā faktiski nepastāv. LURSOFT apkopotajā Jūrmalas 20 lielāko komersantu (pēc apgrozījuma) sarakstā būtībā ir tikai divi, ko varētu droši klasificēt kā ražotājus — AS Tehnoinform (cita veida papīra un kartona izstrādājumu ražošana) un SIA Verģi (jūras zvejniecība), taču abu šo uzņēmumu apgrozījuma rādītāji ir samērā pieticīgi — attiecīgi 10,1 un 12,3 miljoni eiro. Nosacīti pie ražošanas nozares varētu pieskaitīt arī lielāko Jūrmalā reģistrēto uzņēmumu SIA Industry...

Pēdējo četru gadu laikā to iedzīvotāju skaists, kas Latvijā atgriezušies no ārvalstīm, ir teju dubultojies. Tam par iemeslu ir gan sentiments — ilgas pēc dzimtenes, radiem un draugiem —, gan arī gluži praktiski iemesli — Latvijā bezdarba rādītāji samazinās, parādās jaunas darbavietas un ir iespējams labi nopelnīt arī pie darba devējiem mūsu valstī. Turklāt ārvalstīs uzkrātās zināšanas un nauda nereti kalpo par pamatu biznesa uzsākšanai. Gan pašvaldības, gan arī dažādas valsts iestādes pēdējos gados mērķtiecīgi sniedz informāciju un atbalsta tos, kuri vēlas atgriezties mājās. Remigranti ne tikai ir darbaspēks, kas aizpilda brīvās darbavietas vai rada jaunas, bet viņi arī veido zināšanu pārnesi, kas ir vēl viens būtisks ieguvums Latvijas tautsaimniecībai. Kaut arī kopš neatkarības atgūšanas pagājušā gadsimta 90. gados cilvēki ir braukuši prom no Latvijas labākas dzīves meklējumos, masveidīga valsts pamešana iezīmējusies divas reizes. Pirmā bija pēc tam, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā 2004. gadā un daudzas valstis Latvijas iedzīvotājiem atvēra savu...

Kad domājam par ekonomiku un Valmieru, bieži vien kā pirmais prātā nāk uzņēmums Valmieras stikla šķiedra. Taču Valmiera ir kas vairāk nekā viena uzņēmuma brīnums. Pagājušajā gadā lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma Valmieras novadā bija kooperatīvā sabiedrība VAKS. Valmieras stikla šķiedra ierindojās otrajā vietā pēc apgrozījuma, tiesa gan, tās loma eksportā tomēr ir izšķiroša. Kā norāda Luminor Bank galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš, Valmieras stikla šķiedra ir ne tikai Valmieras nozīmīgākais eksporta uzņēmums, bet specializēto stikla šķiedras audumu ražošanā - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē. Valmieras uzņēmumu rezultāti ir kā pilsētas saimniecības spogulis – te tiek sasniegti statistikas rādītāji, kas Latvijas mērogā ir gandrīz vai izcili. Valmieras iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir augstākais ārpus Rīgas – 20 800 eiro. Valmierā uzņēmumu saražotā produkcija uz vienu iedzīvotāju sasniedz trešo augstāko vērtību Latvijā – 24 000 eiro. Arī bezdarba līmenis ir viens no zemākajiem valstī – tikai 3,5%. Lielu lomu šajos panākumos spēlē investīcijas –...

Vairākus gadu desmitus politiķi ir runājuši par nepieciešamību investēt un attīstīt reģionus, tai skaitā arī Latvijas lielākās pilsētas, tādējādi panākot kopumā vienmērīgu valsts attīstību. Tas bija arī galvenais mērķis vēl nesen veiktajai administratīvi teritoriālajai reformai — radīt pašpietiekamas pašvaldības, kurās attīstās uzņēmējdarbība un tiek radītas jaunas darbavietas. Uz to arī koncentrējas ārvalstu investoru intereses. Diemžēl — atkal līdz galam nav īsti sanācis, un tam ir dažādi iemesli, par kuriem gadiem ilgi teikuši gan vietējie, gan arī ārvalstu investori. Ļoti labi ekonomisko aktivitāti valstspilsētās raksturo Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati par ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem. Ja 2022. gadā vidēji uz katriem 1000 iedzīvotājiem valstī bija 91 aktīvi strādājošs uzņēmums, tad Rīgā aktivitāte bija lielāka — tie bija jau 115 uzņēmumi, bet Daugavpilī bija viszemākais rādītājs valstī un teju uz pusi mazāks nekā galvaspilsētā — 56 uzņēmumi. Situācija nav iepriecinoša arī Ventspilī — 64 uzņēmumi uz katriem 1000 iedzīvotājiem, Jēkabpilī — 62, Rēzeknē —...

Latvijā netrūkst «Bermudu trijstūru», kuros mūžīgi kaut kas pazūd — finansējums, projektu realizācijas termiņi, saprātīgākie risinājumi, politiskie solījumi, rūpes par cilvēkiem utt. Turpretī Vidzemē ir kāds trijstūris: Cēsis–Smiltene–Valmiera, kur, šķiet, vairāk rodas, nekā pazūd — mērķtiecība, kompetence, organizētība. Valmiera ir šī trijstūra vadošā virsotne, valstspilsēta, kas jau kopš neatkarības atjaunošanas iezīmējusies kā viens no Latvijas reģionālās attīstības viedākajiem stūrakmeņiem. Vai tas ir tikai veiksmīgi popularizēts tēls, vai pamatots ar reāliem datiem? Ar kādiem izaicinājumiem Valmiera saskaras un kā tos risina? Modernizētas industrijas centrs, kam jākonkurē Baltijas mērogā Sakām — Valmiera, domājam — Valmieras stikla šķiedra? Izrādās, Valmiera nebūt nav tikai «viena milža brīnums». Lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma, saskaņā ar Lursoft datiem, 2023. gadā Valmieras novadā ir bijusi kooperatīvā sabiedrība VAKS, kuras pamatdarbības sfēra ir graudu un rapša produkcijas pirmapstrāde, uzglabāšana un realizācija, bet AS Valmieras stikla šķiedra ieņēmusi otro vietu. Tiesa, kā norāda Pēteris Strautiņš, Luminor Bank galvenais ekonomists, AS Valmieras stikla...

Kvalitatīvu mājokļu trūkums reģionos, tai skaitā arī teju visās valstspilsētās, ir viens no būtiskākajiem reģionu atpalicības iemesliem. Nav mājokļu, nav darbinieku un nav arī iespējas uzņēmējdarbības attīstībai, iedzīvotāji sāk pamest teritoriju, neatrodot kvalitatīvu dzīves telpu un darba iespējas. To var novērot gandrīz visos reģionos un pilsētās ārpus galvaspilsētas un Pierīgas. Praktiski jaunu daudzdzīvokļu māju celtniecība notiek tikai Rīgā un Pierīgā, kur bankas arī izsniedz hipotekāros kredītus. Privātie būvnieki ārpus Rīgas mājokļus ceļ reti, jo saskaras ar iedzīvotāju zemo maksātspēju, turklāt arī potenciālo pircēju jauniem mājokļiem nav nemaz tik daudz. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc valsts arvien vairāk iesaistās nekustamo īpašumu tirgū ārpus Rīgas un Pierīgas — iesākumā piedāvājot kredītgarantijas noteiktām iedzīvotāju grupām. Nesen valsts sāka arī piedāvāt atbalstu pašvaldībām jaunu zemo īres dzīvokļu celtniecībā un — kas zina, nākamais solis būs jau Attīstības finanšu institūcijas Altum iesaistīšanās hipotekārajā kreditēšanā. Situācija smaga Situācija ar dzīvokļiem Latvijā ir smaga. Jauno būvniecība notiek...

Ogre ir jaunākā Latvijas valstspilsēta, kas šo statusu ieguva pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas. Šī pārmaiņa pavēra jaunas iespējas Ogrei attīstīties un kļūt par vienu no Latvijas ekonomikas “smaguma centriem.” Taču vai Ogre spēj pilnvērtīgi izmantot šo iespēju? Kādi ir tās ekonomiskie rādītāji, un vai tie attaisno iegūto valstspilsētas statusu? Aplūkojot datus, atbilde ir skaidra uzreiz - un tā ir negatīva. Ogres ekonomika ir krietni vājāka, kā varētu gaidīt no valstspilsētas. Ogres IKP uz vienu iedzīvotāju ir viszemākais starp Latvijas valstspilsētām – 2021. gadā tikai 9289 eiro - vienīgais zem simboliskās 10 000 eiro robežas. Interesanti, ka šis rādītājs bija tikai par 13% augstāks kā Ogres novada IKP, kas norāda uz to, ka Ogre nespēj īsti kalpot pat kā sava novada dzinējspēks. Tas liecina par nepietiekamu augstu pievienotās vērtības nozaru attīstību un urbānās teritorijas priekšrocību neizmantošanu. Interesanti, ka vairāki no TOP10 apgrozījuma ziņā lielākajiem Ogres novada uzņēmumiem neatrodas Ogrē, bet gan...

Ogre ir pati jaunākā māsa Latvijas valstspilsētu saimē. Pie valsts svarīgākajām (iepriekš — par «republikas nozīmes» dēvētajām) pilsētām tā piepulcējusies pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas (ATR). Kā Ogre izmanto tai doto iespēju? Vai tā attaisno jauniegūto statusu un mērķtiecīgi attīstās par vienu no Latvijas ekonomikas «smaguma centriem»? Dati nepriecē Ogres novadā lielākā daļa vadošo uzņēmumu saistīta ar pārtikas ražošanu vai tirdzniecību. Kā liecina Lursoft informācija, apgrozījuma ziņā lielākais uzņēmums 2023. gadā novadā bijis SIA Ovostar Europe (piena, piena produktu, olu, pārtikas tauku un eļļu vairumtirdzniecība) — gandrīz 60 miljoni eiro. Trešo vietu ar nepilniem 37 miljoniem eiro ieņēmis SIA Fazer Latvija, viens no valsts pazīstamākajiem maizes ražotājiem. Otro vietu novadā pērn ieņēmis Ogres augsto tehnoloģiju industrijas uzņēmums AS HansaMatrix ar 41,7 miljonu eiro apgrozījumu (vēl 8 miljonus eiro apgrozījis SIA HansaMatrix Pārogre), kas darbojas elektronisko plašu ražošanā. Piektajā vietā — SIA MRK Serviss, kas nodarbojas ar ražošanas iekārtu un ierīču uzstādīšanu...

Lai gan iedzīvotāju skaits Daugavpilī no kādreizējiem vairāk nekā simts tūkstošiem cilvēku patlaban samazinājies līdz 78 tūkstošiem, tā šī kritērija ziņā aizvien ir Latvijas otra lielākā pilsēta aiz Rīgas. Tomēr ekonomikas un vispārējās attīstības rādītājos Daugavpils jau ilgstoši ieņēmusi vienu no pēdējām vietām starp valstspilsētām. Kas varētu būt cēloņi šai situācijai, ko pilsēta plāno un ko tai vajadzētu darīt, lai atpalicību mazinātu un varbūt pat izrautos savam izmēram atbilstošās pozīcijās Latvijas valstspilsētu konkurencē? Iekšzemes kopproduktā uz vienu iedzīvotāju pēc 2021. gada datiem Daugavpils ieņem tikai 8. vietu Latvijas valstspilsētu vidū, apsteidzot uz tūrismu orientētās Jūrmalu un Ogri. Togad viena Daugavpils iedzīvotāja radītais IKP faktiskajās cenās bija nepilni 11 tūkstoši eiro, kas ir būtiski mazāk nekā Rēzeknē (13 540 eiro). Vidējā mēnešalga Daugavpilī 2022. gadā bija viszemākā starp valstspilsētām - 740 eiro - šajā ziņā no priekšpēdējā vietā esošās Rēzeknes atpaliekot relatīvi nedaudz. Arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas ziņā uz vienu iedzīvotāju Daugavpils...

Lai arī Latviju nenosauksi par milzīgu valsti, taču turīgums reģionos un tur esošajās valstspilsētās būtiski atšķiras. Ja Rīgā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir jau pārsniedzis pat Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni un turpina augt, tad Daugavpilī, kas ir otra lielāka Latvijas pilsēta, tas ir teju trīs reizes zemāks nekā galvaspilsētā. Iemesli dažādam attīstības tempam un tur dzīvojošo iedzīvotāju nosacītajam turīgumam (IKP uz vienu iedzīvotāju) ir ļoti dažādi. Ietekme ir gan vēsturiskajam mantojumam, gan iespējām saredzēt jaunas tendences ekonomikā un piemēroties tām, gan politiskai un vietvaru mazspējai, vai tieši pretēji — spējām un nākotnes vīzijas redzējumam. Protams, valstspilsētu izaugsmi ietekmē arī demogrāfiskā situācija — pieejamais darbaspēks un iespējas piesaistīt jaunu, pašu darbinieku ambīcijas un izglītības līmenis, uzņēmēju spējas, pieejamais kapitāls un vēlme ieguldīt. Līdz šim valsts politika vismaz runās bija vērsta uz vienmērīgu reģionu attīstību. Taču līdzšinējie ekonomikas dati rāda, ka šāda politiskā izvēle nav bijusi īpaši veiksmīga. Neskatoties uz to,...

Lai gan iedzīvotāju skaits Daugavpilī no kādreizējiem vairāk nekā simts tūkstošiem cilvēku patlaban samazinājies līdz 78 tūkstošiem, tā šī kritērija ziņā aizvien ir Latvijas otra lielākā pilsēta aiz Rīgas. Tomēr ekonomikas un vispārējās attīstības rādītājos Daugavpils jau ilgstoši (vēl kopš laika, kad Centrālā statistikas pārvalde (CSP) apkopoja teritoriju attīstības indeksu) ieņēmusi vienu no pēdējām vietām starp valstspilsētām. Kas varētu būt cēloņi šai situācijai, ko pilsēta plāno un ko tai vajadzētu darīt, lai atpalicību mazinātu un varbūt pat izrautos savam izmēram atbilstošās pozīcijās Latvijas valstspilsētu konkurencē? Vai ģeogrāfijas ķīlniece? Vadošais Daugavpils uzņēmums 2023. gadā ar 72 miljonu eiro lielu apgrozījumu bijis optisko instrumentu ražotājs SIA Pulsar Optics, kas ir viens no investīciju piesaistes veiksmes stāstiem Latgales speciālās ekonomiskās zonas atbalsta programmas ietvaros (uzņēmuma galvenais birojs atrodas Viļņā). Tam seko AS Latvijas Maiznieks ar 67,6 miljonu eiro apgrozījumu un SIA Intergaz — 57,2 miljoni eiro. TOP desmitniekā atrodas vēl vairākas ar enerģētiku saistītas kompānijas...