#SIF_MAF2024

Šeit iespējams iepazīties ar nesaīsinātām atbildēm no Daugavpils vadības un Daugavpils universitātes uz žurnāla "Bilance" uzdotajiem jautājumiem rakstam par pilsētas ekonomisko attīstību. Daugavpils domes atbildes 1) Par Daugavpils ekonomikas attīstības stratēģiju. Kādas ekonomikas nozares Daugavpils prioritāri vēlas attīstīt, un kāpēc? Kur primāri piesaistīt investīcijas, kāda veida biznesa projektus vairāk atbalstīt - respektīvi, kādai jābūt Daugavpils ekonomikas specializācijai? Daugavpils attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam šie virzieni iezīmēti visai plaši - "uz zināšanām, pētniecību un videi draudzīgām tehnoloģijām balstītu inovatīvo ražošanu (gala produktu ar augstu pievienoto vērtību), kā arī radošo un jauniešu uzņēmējdarbību". Varbūt varētu sniegt kādus konkrētākus piemērus, tieši kādas "inovatīvas", "videi draudzīgas", "uz zināšanām balstītas" un galvenais - "ar augstu pievienoto vērtību" - uzņēmējdarbības nozares un konkrēti biznesa projekti pēdējos gados Daugavpilī atbalstīti un/vai attīstījušies? Daugavpils valstspilsētai tuvāko 5-10 gadu laikā būtu īpaši svarīga ekonomikas diversifikācija un pārkārtošanās no energoietilpīgās ražošanas uz viedu, efektīvu un klimatneitrālu uzņēmējdarbību, attīstoties tieši IKT un augsto...

“Uzņēmīgie jelgavnieki ir spējuši piesaistīt ārvalstu investoru ieguldījumus, vienlaikus palīdzot attīstīties vietējiem ražotājiem. Jelgava ir apvienojusi kvalitatīvu ikdienas dzīvi ar aktīvu uzņēmējdarbības vidi,” - šādus vārdus vizītes laikā Jelgavā 2023. gadā pilsētai veltīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Taču - cik lielā mērā tas apraksta īstenību? Kā Latvijas ceturtajai lielākajai pilsētai patiesībā veicas ar ekonomikas, biznesa aktivitātes un dzīves kvalitātes attīstību? Ko rāda dati un ko saka eksperti? Bilances pētījuma par Latvijas valstspilsētu saimniecību pirmā raksta fokusā - Jelgava. Būtībā Jelgavā ir daudzi priekšnoteikumi sekmīgai attīstībai. Pilsētā ir rūpniecības iestrādes un tradīcijas, tā atrodas tikai piecdesmit kilometru attālumā no Rīgas, un tajā darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte. Ņemot vērā šos faktorus, Jelgavai teorētiski vajadzētu būt starp Latvijas ekonomikas līderpilsētām. Bet par ko liecina nepielūdzamā statistika? Jaunākie pieejamie Centrālās Statistikas pārvaldes dati par iekšzemes (vai pareizāk būtu teikt - iekšpilsētas?) kopproduktu Latvijas valstspilsētās pieejami par 2021. gadu. Šajā ekonomikas jaudas mērījumā Jelgava uz...

«Jelgavai ir bijusi nozīmīga loma Latvijas valsts tapšanā un ir nozīmīga vieta arī šodien Zemgalē un visas valsts dzīvē. (..) Uzņēmīgie jelgavnieki ir spējuši piesaistīt ārvalstu investoru ieguldījumus, vienlaikus palīdzot attīstīties vietējiem ražotājiem. Jelgava ir apvienojusi kvalitatīvu ikdienas dzīvi ar aktīvu uzņēmējdarbības vidi,» — šādus vārdus vizītes laikā Jelgavā 2023. gadā pilsētai veltīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Taču — cik lielā mērā tas apraksta realitāti? Kā Latvijas ceturtajai lielākajai pilsētai patiesībā veicas ar ekonomikas, labklājības un dzīves kvalitātes attīstību? Ko rāda dati un ko saka eksperti? Bilances pētījuma par Latvijas valstspilsētu saimniecību pirmā raksta fokusā — Jelgava. «Rēzekne pie Rīgas» Jelgava ir ceturtā lielākā Latvijas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2024. gada sākumā pilsētā dzīvoja 54 701 cilvēks. Līdzīgi kā gandrīz visās lielākajās pilsētās, tas palēnām, bet nemitīgi sarūk, un, ja šī tendence turpināsies, tad jau tuvākajos gados Jelgavu varētu apsteigt Jūrmala, kur vērojams konstants populācijas...

Lai arī ir ierasts domāt, ka Rīga kā lielākā Latvijas pilsēta ir tā, kura pie sevis atvilina daudzus iedzīvotājus, atstājot reģionus tukšus, bet pati uzpūšas kā ūdensgalva, realitātē un skatoties statistikas datus — tā gluži nav. Diemžēl valstī iedzīvotāju skaits turpina samazināties. Kaut arī visas pilsētas ir spējušas piesaistīt jaunus iedzīvotājus uz iekšējās migrācijas rēķina, tajās vienlaikus iedzīvotāju nominālais skaits turpina samazināties, tā saasinot vairākas problēmas un neļaujot pilsētām attīstīties ar daudz lielāku jaudu. Stipras pilsētas ir būtiski attīstības centri jebkurā valstī, arī Latvijā. Diemžēl joprojām valstī par būtisku attīstības centru var uzskatīt tikai galvaspilsētu Rīgu. Taču arī te ir daudz nianšu. Rīga gluži vairs nav izteikti liela pilsēta ar savām robežām, uz kuru trauktos daudzi iedzīvotāji no reģioniem, bet gan drīzāk izplūdusi kā pankūku mīkla pa vairākiem apkārtējiem novadiem un tuvākajām pilsētām. Iedzīvotāji labāk izvēlas dzīvot blakus pilsētās un novados, bet darbavietu atrod Rīgā. To uzskatāmi arī parāda dati, kuros redzamas...

Vasara ir klāt, un pašā tās karstumā žurnālā Bilance ķeramies klāt jaunam pētniecisko rakstu ciklam. Tajā šoreiz lūkosim saprast, kā attīstās desmit Latvijas lielākās pilsētas jeb valstspilsētas un cik tās ir svarīgi motori Latvijas kopējā ekonomikā. Ievadrakstā žurnāla jūlija numurā analizējam, kā centrālās valdības īstenotā reģionālā un ekonomiskā politika palīdz vai traucē šiem motoriem uzņemt pēc iespējas lielākus apgriezienus. Latvijā dažādos plānošanas dokumentos tiek uzsvērts Rīgas un pārējo lielāko pilsētu īpatsvars valsts kopējā ekonomikā, taču visai bieži tas notiek negatīvā kontekstā. Kopumā 9 valstspilsētās tiek saražotas divas trešdaļas no Latvijas IKP, kamēr to iedzīvotāju skaits ir tikai puse no Latvijas iedzīvotāju skaita. Nereti šī Latvijas mēroga “lielpilsētu” ekonomiskā dominance tiek uztverta kā problēma, kurai būtu aktīvi meklējams risinājums. Bet, pirmkārt, būtu jāsaprot, vai šī dominance ir kas slikts, un, otrkārt, vai tā tiešām ir tik nesamērīga? No ekonomikas teorijas viedokļa pilsētu ekonomikas priekšrocības ir pavisam skaidras un loģiskas - blīva resursu koncentrācija...

Arvien pieaugošs finanšu trūkums gan valsts, gan pašvaldību makos, pašvaldību funkciju palielinājums, darbaspēka mobilitātes pieaugums plus vēl daudz citu problēmu rāda, ka pašreizējais — 2015. gada ar Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu apstiprinātais pašvaldības finanšu izlīdzināšanas modelis — īsti vairs nestrādā. Viens no galvenajiem pirms gadiem veiktās administratīvi teritoriālās reformas mērķiem bija veicināt novadu attīstību, mudināt pašvaldības vairāk domāt par investīcijām un jaunām darbavietām, tādējādi tām kļūstot arvien vairāk finansiāli pašpietiekamām. Diemžēl tas nav noticis. Un iemesls ir ne tikai pašvaldību nevēlēšanās vai nevarēšana piesaistīt investorus, bet drīzāk gan ģeopolistiskā situācija reģionā, kā arī kārtējā ekonomiskā krīze, kurai tagad ejam cauri līdz ar strauji augošu inflāciju iepriekšējos gados un tās mazināšanu tagad. Finanšu ministrija ir izstrādājusi jaunus priekšlikumus jaunam finanšu izlīdzināšanas modelim, bijušas sarunas ar pašvaldībām un cerības, ka jau nākamgad izmaiņas varēs stāties spēkā. Taču izskatās, ka tā visdrīzāk nebūs. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens sarunā ar Bilanci uzsvēra, ka pašvaldības grib papildu...

Žurnāla Bilance iepriekšējā analītisko rakstu sērijā par Latvijas ekonomikas vietu Baltijas valstu konkurencē kā viens no galvenajiem mūsu valsts atpalicības faktoriem iezīmējās tieši Rīgas vājākais sniegums galvaspilsētu konkurencē. Pasaules mērogā neskaitāmos pētījumos konstatēta lielāko pilsētu — urbāno attīstības centru — izšķirošā loma valsts, kā arī tās atsevišķo reģionu kopējā ekonomiskajā attīstībā. Šajā žurnāla numurā uzsākam jaunu publikāciju ciklu, kurā apkoposim datus un analizēsim, cik sekmīgi attīstās Latvijas ekonomikas motori — 10 lielākās pilsētas jeb valstspilsētas (termins, kas ieviests pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas un ietver Rīgu, Daugavpili, Liepāju, Jelgavu, Jūrmalu, Ventspili, Rēzekni, Ogri, Valmieru un Jēkabpili). Ievadrakstā pētām, kā centrālās valdības īstenotā reģionālā un ekonomiskā politika palīdz vai traucē šiem motoriem uzņemt pēc iespējas lielākus apgriezienus. Ekonomikas teorijā pilsētu priekšrocības pār mazāk apdzīvotiem reģioniem parasti tiek pamatotas ar «mērogu ekonomikas» argumentu. Proti, blīva resursu (darbaspēka, uzņēmumu, finanšu u.c.) koncentrācija ģeogrāfiski mazākā apvidū veicina augstāku saimniecības efektivitāti, jo tajā ir daudz lielāka...