#SIF_MAF2024

Žurnāla Bilance pētījuma ietvaros gandrīz gada garumā analizēta desmit Latvijas valstspilsētu ekonomiskā situācija, attīstības iespējas un šķēršļi, vietvaru plāni un īstenotā rīcība. Laiks apkopot galvenos secinājumus. Kuras valstspilsētas aktīvi izmanto savas iespējas un kuras — nīkuļo vai «peld pa straumi»? Kuras ir kopīgās un kuras — atšķirīgās iezīmes valstspilsētu ekonomiskās attīstības profilā, un kā iespējams risināt galvenos izaicinājumus, raugoties arī no valsts mēroga plānošanas viedokļa? Atjaunoti skvēriņi vēl nenozīmē sekmīgu attīstību Braukājot pa Latviju un aplūkojot reģionālo centru vizuālo progresu pēdējo padsmit gadu laikā, var rasties iespaids, ka teju visur ārpus Rīgas notiek strauja attīstība. Reiz neapstrīdamo čempioni pilsētvides sakārtotības ziņā — Ventspili — nu jau gandrīz panākušas Valmiera, Kuldīga, strauji tuvojas Liepāja, taču arī citviet — no Ogres līdz Daugavpilij notikusi vērienīga ielu atjaunošana, jaunu un modernu sabiedrisko ēku būvniecība, publisko laukumu un parku labiekārtošana utt. Taču šis progress lielā mērā panākts, ieguldot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus. Protams,...

Žurnāla Bilance pētījums gandrīz gada garumā ir sniedzis ieskatu desmit Latvijas valstspilsētu ekonomiskajā situācijā, analizējot to attīstības iespējas, šķēršļus, kā arī vietvaru plānus un rīcību. Aplūkojot reģionālo centru vizuālo progresu pēdējo padsmit gadu laikā, var rasties iespaids, ka teju visur notiek strauja attīstība. Redzam atjaunotas ielas, jaunas sabiedriskās ēkas un labiekārtotus laukumus. Taču šis vizuālais iespaids lielā mērā radīts, pateicoties Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Taču šis vizuālais izrāviens ne vienmēr nozīmē patiesu ekonomisko izaugsmi. Kad ES fondu naudas plūsma samazināsies, pilsētu spēja turpināt attīstību būs vēl vairāk atkarīga no pašu uzņēmējdarbības izaugsmes. Pētījumā kā aktīvākās un veiksmīgākās valstspilsētas sevi apliecinājušas Valmiera, Liepāja un Ventspils. To panākumus pierāda gan ekonomiskie rādītāji, gan mērķtiecīga vietvaru rīcība investīciju piesaistē un ražotņu attīstībā. Ir arī pilsētas, kas vēl tikai sāk mosties vai cenšas pārlauzt nelabvēlīgu iepriekšējo gadu mantojumu. Tādas ir, piemēram, Daugavpils un Rīga. Ekonomiski ļoti netipiskā Rēzekne, par spīti grūtiem apstākļiem un finanšu problēmām, raksturojama...

Nokļūšana no attālāka novada stūra līdz tā centram vai tuvākajai valstspilsētai, vai uz galvaspilsētu Rīgu — ne vienam vien pagastos mītošajam sagādā pamatīgas neērtības. Izaicinājums ir ne tikai nokļūt ar sabiedrisko transportu līdz ārstam, skolām vai pašvaldību iestādēm. Nepieejama vai ierobežota satiksmes infrastruktūra reģionos rada problēmas ar darbaspēku. Rezultātā — nepietiekamas investīcijas un zema uzņēmējdarbības aktivitāte, kas savukārt atstāj sekas arī uz vietvaras ieņēmumiem un iespējām uzlabot dzīvi vietējiem ļaudīm. Transporta sistēma ir būtiska valsts ekonomikas attīstībai, īpaši ņemot vērā valsts reģionālo struktūru un iedzīvotāju mobilitātes paradumus. Diemžēl Latvijā tā nebūt nav optimāla — jauni ceļi Latvijā top maz, joprojām daudz ir ar grants segumu, naudas ceļu uzturēšanai un remontam pietrūkst un tāpēc ceļu kvalitāte pasliktinās. Arī dzelzceļa attīstību grūti nosaukt par strauju. Jauni elektrovilcieni ir, bet paaugstināto peronu joprojām daudzās stacijās nav. Kad būs ātrvilcienu satiksme Rail Baltica maršrutā un kur galu galā tie piestās, braucot cauri Latvijai, nav skaidrs....

Latvijā 7. jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas. Kopš iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā, kuras bija pirmās pēc vērienīgas reģionālās reformas, ir notikušas vērienīgas pārmaiņas gan visā pasaulē, gan Eiropā, gan mūsu reģionā. Latvijas valdībai ir nācies ar to rēķināties un pielāgoties. Taču pārmaiņas daudzās vietvarās ir notikušas lēnāk nekā būtu nepieciešams. Nākot jau pie varas šī gada vasarā, pašvaldību deputātiem realitāte var izrādīties daudz skarbāka par līdzšinējo dzīvi — reaģēt nāksies daudz ātrāk, precīzāk un radošāk. Kā attīstīt savu pašvaldību laikā, kad valsts galvenokārt visus resursus novirzīs drošības stiprināšanai — tas būs galvenais jautājums, uz kuru būs jārod atbilde. Turklāt arī pašu vietvaru iesaistei civilās aizsardzības stiprināšanā būs jāpalielina, tāpat augs arī konkurence gan par investīcijām, gan par cilvēkresursiem. Latvijas valstspilsētas ar galvaspilsētu Rīgu priekšgalā ir svarīgas trofejas politiskajās cīņās, jo spēj nodrošināt partijām labu tramplīnu jau uz parlamenta vēlēšanām (vai arī nogremdēt, ja neizdodas solījumus izpildīt). Lai arī lielā ģeopolitiskā un...

Latvijas valstspilsētu ekonomikas pētniecisko rakstu sērijā pienācis laiks galvaspilsētai Rīgai. Latvijas kontekstā Rīga ir neapstrīdams čempions. Iedzīvotāju skaita nesamērīgais pārsvars pār jebkuru citu Latvijas pilsētu un absolūta ekonomiskās jaudas koncentrācija padara to par ārpus konkurences esošu, citām valstspilsētām nesasniedzamu. Salīdzinot Rīgas konkurētspēju adekvātā «svara kategorijā», proti, Baltijas valstu galvaspilsētu rangā, situācija diemžēl nepavisam nav Rīgai labvēlīga. Ko atklāj datu spogulis Rīgas, Viļņas un Tallinas ekonomisko datu salīdzinājums atklāj Rīgai neglaimojošu ainu. Baltijas centrālā un līdz šim arī lielākā pilsēta ekonomiski atpaliek no konkurentēm jau ilgstoši. Salīdzināt triju galvaspilsētu datus tieši pilsētu robežās saražotā iekšzemes kopprodukta (IKP) griezumā nav iespējams, jo Lietuvas Statistikas pārvalde neapkopo (vai vismaz nepublisko) datus par Viļņas pilsētas IKP. Šajā kontekstā salīdzinājums iespējams tikai starp Rīgu un Tallinu. Tas atklāj, ka no 2014. gada abu pilsētu dinamika mazliet svārstījusies, Rīgai «pieraujot» vistuvāk Tallinai 2015. un 2021. gadā, kad tās IKP uz iedzīvotāju pārsniedzis 82% no Tallinas IKP uz iedzīvotāju,...

Žurnāla Bilance valstspilsētu ekonomikas pētījumu ciklā dodamies uz mūsu pašu galvaspilsētu – Rīgu. Pilsētu, kas Latvijas mērogā ir nepārprotams ekonomikas līderis, bet, ja skatāmies adekvātā svara kategorijā - Baltijas kontekstā, Rīga ir pamatīgi atpalikusi no Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētām, un pagaidām nav manāmas tendences, ka šī atpalicība varētu sākt mazināties. Spilgti par to runā skaitļi. 2022. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu Rīgas iedzīvotāju bija nedaudz virs 31 000 eiro, kamēr Tallinā un Viļņā tas bija ap 40 000. Salīdzinājumā ar Tallinu, Rīgas IKP uz vienu iedzīvotāju šobrīd veido tikai 78%. Tas ir identisks rādītājs kā 2014. gadā – tātad progresa nav. Savukārt no Viļņas pa šo laiku esam pamatīgi atpalikuši, jo vēl 2015. gadā Rīgas IKP uz iedzīvotāju bija gandrīz līdzvērtīgs Viļņai. Situācija kļūst vēl skarbāka, ja skatāmies uz IKP pēc pirktspējas paritātes. Šis rādītājs, kas ņem vērā cenu līmeņu atšķirības, ir viens no objektīvākajiem labklājības...

Bilances valstspilsētu ekonomikas pētījumā dosimies uz Kurzemes piekrasti, uz pilsētu, kuras ekonomiskā ainava pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojusi iespaidīgu transformāciju. Tā ir Liepāja – pilsēta ar bagātu vēsturi un ambicioziem nākotnes plāniem. Vēl nesen Liepājas ekonomika bija cieši saistīta ar smagās metalurģijas gigantu – Liepājas Metalurgu. Iebraucot pilsētā no Rīgas šosejas puses, nereti pirmā vizuālā zīme bija rūpnīcas iespaidīgie skursteņi, no kuriem reizēm pacēlās sarkanīgi dūmi. Savulaik tika lēsts, ka Liepājas Metalurga veiksmīga darbība tieši vai netieši ietekmēja 25% Liepājas iedzīvotāju labklājību, bet uzņēmuma devums visas Latvijas ekonomikas pievienotajā vērtībā veidoja vismaz 0,5%. Liepājas Metalurga varenības stāsts piedzīvoja dramatisku sabrukumu 2013. gadā, kad uzņēmums cieta gandrīz 150 miljonu eiro lielus zaudējumus. Lai gan kādu laiku tas vēl turpināja eksistēt maksātnespējas procesā un tika mēģināts to revitalizēt, nopietnu ekonomisko ietekmi tas vairs neradīja. Interesanti, ka Liepājas iekšzemes kopprodukta oficiālajā statistikā šī notikuma sekas gandrīz nemaz neparādījās. Izskaidrojums ir vienkāršs – Liepājas Metalurgs...

Lēmums turpmākos gados kā galveno prioritāti noteikt ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu skar ne tikai valsts naudu. Visdrīzāk papildu līdzekļi, turklāt daudz vairāk nekā līdz šim, civilās aizsardzības stiprināšanai būs jāatvēl arī pašvaldībām, jo īpaši valstspilsētām, kur koncentrējas gan Latvijas iedzīvotāji, gan uzņēmēji un līdz ar to arī investīcijas. Ņemot vērā turpmākās tendences, ir skaidrs, ka tās vietvaras, kuras spēs piesaistīt militārās nozares uzņēmējus un pašas daudz vairāk ieguldīt savu iedzīvotāju drošības vairošanā un aizsardzībā, būs arī ekonomiski daudz stiprākas un bagātākas. Taču ne viss ir tik vienkārši. Ja ielūkojamies valstspilsētu šā gada budžetos, tad nākas secināt, ka ar naudas novirzīšana civilajai aizsardzībai, piemēram, kaut vai patvertņu izveidošanai, tās īpaši neaizraujas. Jā, nauda sabiedriskajai kārtībai un drošībai tiek atvēlēta, taču realitātē tas nozīmē, ka lauvas tiesa aiziet pašvaldības policijas darba nodrošināšanai. Taču, ņemot vērā pēdējā laika straujās starptautiskās politikas pārmaiņas un Eiropas valstu, tai skaitā arī Latvijas, apņemšanos daudz būtiskāk stiprināt savu...

Liepājai — vēju pilsētai starp jūru un ezeru — allaž piemitis īpašs šarms gan dabas, gan arhitektūras un kultūras dzīves dēļ. Šis šarms vienmēr vilinājis ļaudis, un uz Liepāju labprāt pārceļas tie, kas var strādāt attālināti un kuriem nav būtisks galvaspilsētas tuvums. Iespējams, uz Liepāju pārceltos vēl vairāk cilvēku, taču jautājums, kā parasti, ir par, pirmkārt, darba (un atalgojuma) iespējām, otrkārt, dzīvojamā fonda pieejamību. Bilances valstspilsētu pētījuma priekšpēdējā pilsētu apskatā zem lupas liekam Latvijas trešo apdzīvotāko pilsētu — Liepāju. Liepājas Metalurga spožums un posts Līdzīgi kā Valmieras un Valmieras stikla šķiedras gadījumā, Liepājas ekonomika ilgstoši tika asociēta ar smagās metalurģijas flagmani Liepājas Metalurgs, kura iespaidīgo skursteņu izverstie sarkanīgie dūmi nereti bija arī pirmais vizuālais iespaids, iebraucot Liepājā no Rīgas šosejas puses. Savulaik tika lēsts, ka Liepājas Metalurga sekmīga pastāvēšana tieši vai netieši ietekmē ceturtās daļas Liepājas iedzīvotāju labklājību, bet uzņēmuma devums visas Latvijas ekonomikas pievienotajā vērtībā veidoja ap pusprocentu1 (Liepājas dome norāda,...

Ja kopējais valsts parāds 2024. gada nogalē sasniedza teju 18 miljardus eiro, tad, skatoties jau nedaudz sīkāk, pašvaldību līmenī — teju divi miljardi eiro ir aizdoti (izsniegti aizņēmumi un izsniegtie galvojumi) desmit lielākajām Latvijas pilsētām, galvenokārt Eiropas Savienības (ES) projektu līdzfinansēšanai. Patlaban vislielākos parādos slīkst Rēzekne (aizņēmuma apjoms uz vienu pilsētas iedzīvotāju), kur pērnā gada maijā sākās arī pilsētas finanšu stabilizācijas process un ir skaidrs, ka kādu laiku ar lielu vēzienu projektus realizēt vairs neizdosies. Savukārt vismazāk naudas šobrīd parādā ir Ventspils, un tas pilsētai dod iespēju finansiāli elpot daudz brīvāk. Izvērtēt — cik veiksmīgi pašvaldības ir aizņēmušās līdzekļus un vai šī nauda ir sasniegusi galveno mērķi, proti, veicinājusi iedzīvotāju labklājības pieaugumu, ir visai sarežģīti. Latvijā pašvaldību finanšu uzraudzību veic Finanšu ministrija (FM), kura galvenokārt vērtē, vai tērēts netiek par daudz. Taču, kur šo naudu investēt, ir jau vietējo cilvēku ievēlēto pašvaldību deputātu atbildība, un to vērtēt neviens īpaši nevēlas — vietvaras...

Reiz Ventspils bija pārliecinoši bagātākā pilsēta Latvijā. Tranzīta plūsmas un osta ar vienu no lielākajiem apgrozījumiem Eiropā nodrošināja to, ka Ventspils, tēlaini izsakoties, teju vai peldējās naudā, un vēl gadsimta sākumā tās iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju bija pusotru reizi lielāks nekā Rīgā. Pēdējais gads, kad Ventspils varēja piemērot Latvijas ekonomikas līderpilsētas godu, bija 2005. gads. Togad Ventspilī saražoja IKP 11 239 eiro apmērā uz iedzīvotāju, kamēr galvaspilsētā tie bija 10 261 eiro. Pilsēta ļoti labi kotējās vēl tieši pirms Covid-19 ēras, 2019. gadā, kad tā ar IKP 16 484 eiro uz iedzīvotāju atradās trešajā vietā starp valstspilsētām (aiz Rīgas un Valmieras), taču pandēmijas laiks Ventspilij iegrieza īpaši smagi - 2020. gadā tās IKP nokrita gandrīz par trešdaļu, un kopš tā laika no līderpozīcijām pilsēta kūļājas tabulas vidusdaļā. Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2022. gadu rāda, ka Ventspils ar IKP 14 773 eiro uz iedzīvotāju ieņem 6. vietu Latvijā,...

Reiz Ventspils bija pārliecinoši bagātākā pilsēta Latvijā. Tranzīta plūsmas un osta ar vienu no lielākajiem apgrozījumiem Eiropā nodrošināja to, ka Ventspils, tēlaini izsakoties, teju vai peldējās naudā, un vēl gadsimta sākumā tās iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju bija pusotru reizi lielāks nekā Rīgā. Kad zelta laikmets beidzas Pēdējais gads, kad Ventspils varēja piemērot Latvijas ekonomikas līderpilsētas godu, bija 2005. gads. Togad Ventspilī saražoja IKP 11 239 eiro apmērā uz iedzīvotāju, kamēr galvaspilsētā tie bija 10 261 eiro. Pilsēta ļoti labi kotējās vēl tieši pirms Covid–19 ēras, 2019. gadā, kad tā ar IKP 16 484 eiro uz iedzīvotāju atradās trešajā vietā starp valstspilsētām (aiz Rīgas un Valmieras), taču pandēmijas laiks Ventspilij iegrieza īpaši smagi — 2020. gadā tās IKP nokrita gandrīz par trešdaļu, un kopš tā laika no līderpozīcijām pilsēta kūļājas tabulas vidusdaļā. Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2022. gadu rāda, ka Ventspils ar IKP 14 773 eiro uz iedzīvotāju...

Ja patlaban Latvijas pilsētās dzīvojošo iedzīvotāju vecuma struktūra visur ir vienlīdz slikta, tad nākotnē šī situācija jau būtiski var mainīties. Proti, Latvijā, jo īpaši starp valstspilsētām, līdz ar ekonomikas izaugsmi visdrīzāk saasināsies konkurence par darbaspēku. Pie nemainīgas demogrāfijas un imigrācijas politikas, realitāte var izrādīties ļoti skarba — būs vietas, kur koncentrēsies uzņēmumi un pakalpojumu sniedzēji, un būs vietas, kur kādreizējos bērnudārzus nāksies pārveidot par veco ļaužu pansionātiem un pilsētas pastāvēšanu vajadzēs bāzēt jau uz pavisam citiem pamatiem. Turklāt šāda situācija nebūt vairs nav aiz tāliem kalniem. Statistika skarba, vēl skarbāka Šāds secinājums rodas, skatoties pašreizējos statistikas datus. Ja patlaban visvairāk bērnu un jauniešu dzīvo Jelgavā — 18% no pilsētās dzīvojošo iedzīvotāju kopskaita (2024. gada sākuma dati), tad vismazāk bērnu un jauniešu līdz darbaspējīgam vecumam ir Daugavpilī —14% no kopskaita. Daugavpilī ir arī visvairāk senioru — 26%, un tikpat to ir Ventspilī — 26%. Savukārt vismazāk senioru ir Jelgavā — 21%. Ja abas...

Jēkabpils iedzīvotāju skaita ziņā (2024. gadā tajā dzīvoja 21 150 cilvēku) ir pati mazākā starp Latvijas valstspilsētām, nedaudz atpaliekot no Valmieras un Ogres. Jēkabpils atrašanās vieta — pārāk tālu no Rīgas, lai gūtu ekonomiskos labumus, kas paši no sevis iekrīt rokās galvaspilsētai tuvajām Jūrmalai, Ogrei, Jelgavai. Tas nozīmē, ka viss jāizcīna pašiem. Kā pilsētai tas izdodas? Mistiskais 2022. gada klupiens Jēkabpils ekonomiskie rādītāji kontekstā ar 2021. gada iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju vēl bija vērtējami kā Latvijas vidusmērs — pilsēta šajā ziņā ieņēma vietu vienā «grupējumā» ar Rēzekni, Jelgavu un Ventspili, kurām visām attiecīgais rādītājs svārstījās dažu simtu eiro robežās ap 13 000 eiro uz iedzīvotāju, pārspējot gan Daugavpili, gan Jūrmalu un Ogri. 2023. gadā pilsētā gan bija trešais augstākais bezdarbs starp valstspilsētām (6,1% pēc Reģionālās attīstības indikatoru moduļa (RAIM) datiem, 9,2% pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, tūlīt aiz Daugavpils un Rēzeknes), tāpat arī trešā zemākā vidējā mēnešalga (912eiro, arī...

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pagājušā gada beigās publicētajiem datiem atklājās neparasta, pat šokējoša aina. Ja 2021. gadā Jēkabpils iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju vēl bija vērtējams kā Latvijas valstspilsētu vidusmērs, tad jaunākie dati Jēkabpilij ir ļoti nelabvēlīgi, lai neteiktu – graujoši. Proti, 2022. gadā, kad Latvijā “trakoja” inflācija vairāk nekā 17% apmērā (kas jau pati par sevi garantēja IKP faktiskajās cenās apjoma pieaugumu par šādu īpatsvaru), un kad visās pārējās valstspilsētās IKP uz iedzīvotāju vairāk vai mazāk strauji pieauga, Jēkabpils izrādījusies vienīgā valstspilsēta, kurā šis rādītājs... samazinājies! Samazinājums bijis no 13 057 līdz 12 745 eiro (par 2,4%), bet, ierēķinot arī inflācijas efektu, faktiski tas bijis daudz straujāks – ap 20%. Šāds recesijas apmērs jau sasniedz lokālas ekonomiskās krīzes mērogus – tas ir salīdzināms ar 2009. gada dižķibeli Latvijā, kad IKP valstī samazinājās par 18%. Jaunākie statistikas dati liecina, ka vairumā valstspilsētu ekonomikas izaugsmes līmenis aptuveni atbildis inflācijas kāpumam. Visstraujākā...