Latvijas valstspilsētu ekonomikas apskats: DAUGAVPILS (video)

Lai gan iedzīvotāju skaits Daugavpilī no kādreizējiem vairāk nekā simts tūkstošiem cilvēku patlaban samazinājies līdz 78 tūkstošiem, tā šī kritērija ziņā aizvien ir Latvijas otra lielākā pilsēta aiz Rīgas. Tomēr ekonomikas un vispārējās attīstības rādītājos Daugavpils jau ilgstoši ieņēmusi vienu no pēdējām vietām starp valstspilsētām. Kas varētu būt cēloņi šai situācijai, ko pilsēta plāno un ko tai vajadzētu darīt, lai atpalicību mazinātu un varbūt pat izrautos savam izmēram atbilstošās pozīcijās Latvijas valstspilsētu konkurencē?

Iekšzemes kopproduktā uz vienu iedzīvotāju pēc 2021. gada datiem Daugavpils ieņem tikai 8. vietu Latvijas valstspilsētu vidū, apsteidzot uz tūrismu orientētās Jūrmalu un Ogri. Togad viena Daugavpils iedzīvotāja radītais IKP faktiskajās cenās bija nepilni 11 tūkstoši eiro, kas ir būtiski mazāk nekā Rēzeknē (13 540 eiro). Vidējā mēnešalga Daugavpilī 2022. gadā bija viszemākā starp valstspilsētām – 740 eiro – šajā ziņā no priekšpēdējā vietā esošās Rēzeknes atpaliekot relatīvi nedaudz.

Arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas ziņā uz vienu iedzīvotāju Daugavpils ieņēma pēdējo vietu no valstspilsētām, savukārt uzņēmumu saražotās produkcijas vērtībā uz vienu iedzīvotāju spēja apsteigt tikai Jūrmalu un Ogri. Tieši tāpat arī uzņēmumos nodarbināto iedzīvotāju īpatsvara ziņā.

Pavisam skumīga situācija ar Daugavpili ir piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju jomā, kuru kopsumma iepriekšējos piecos gados bijusi tikai 0,39 miljoni eiro uz 1000 iedzīvotājiem – trešais sliktākais rādītājs starp Latvijas valstspilsētām, pārspējot vien Ogri un Jēkabpili. Bezdarba ziņā Daugavpils ir priekšpēdējā starp valstspilsētām, šajā rādītājā gan apsteidzot Rēzekni.

Uz kopējā pesimistiskā fona kontrastē kāds rādītājs, kur Daugavpils izceļas ļoti pozitīvi – proti, piesaistītā Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma ziņā uz vienu iedzīvotāju pilsēta pērn ieņēmusi pat pirmo vietu Latvijā. Atliek cerēt, ka šie ieguldījumi sekmēs arī pilsētas ekonomisko attīstību.

Tomēr – kāpēc Latvijas otras lielākās pilsētas ekonomika ir tik nekonkurētspējīga – pat valsts mērogā, par Baltiju nerunājot? Galvenais skaidrojums, ko šai situācijai pielaiko gan Daugavpils dome, gan pilsētas ekonomikas eksperte, ir Daugavpils atrašanās vieta.

“Daugavpils attīstības vide ir atkarīga no ekonomiskās situācijas un izaugsmes tempiem Latgales plānošanas reģionā kopumā. Latvijā reģionālās atšķirības ir vienas no augstākajām ES valstu starpā. Sarūkot iedzīvotāju skaitam Latvijā un Latgales reģionā, iedzīvotāju skaits sarūk arī Daugavpils valstspilsētā,” Bilancei raksta pilsētas domes pārstāvji.

Savukārt Daugavpils Universitātes ekonomikas profesore Ludmila Aleksejeva norāda uz diviem galvenajiem no Daugavpils ģeogrāfiskās atrašanās vietas izrietošiem ekonomikas attīstības kavēkļiem.

“Konkurētspēju būtiski kavē sasniedzamības faktors, kas ietekmē arī biznesa eksportspēju. Pat ja uzņēmums ir potenciāli eksportspējīgs, strādājot Daugavpilī, veidojas papildu riski un izmaksas, jo ceļš līdz tuvākajai ostai un lidostai parasti nozīmē veselu papildus dienu loģistikai,” skaidro Ludmila Aleksejeva. Otrkārt, Latgales pierobežas reģions esot ļoti nepievilcīgs un pārāk riskants lielām investīcijām. Gan sasniedzamības problēma, gan nepievilcība investīcijām ietekmē ne tikai uzņēmumu konkurētspēju, bet arī būtiski ierobežo uzņēmumu un nozaru attīstību ar augstu pievienotu vērtību, uzskata profesore.

Gan ekspertes, gan domes skaidrojumi ir loģiski, tiem varētu piekrist, taču ir viens liels “bet”. Šis “bet” ir Rēzekne. Kā norādīts iepriekš, Rēzekne, lai gan, protams, nav ekonomiskās izaugsmes etalons, tomēr kaut kādā veidā ir spējusi sasniegt ievērojami augstākus relatīvos (uz vienu iedzīvotāju) skaitļus gan IKP, gan rūpnieciskās produkcijas apjomu, gan ārvalstu investīciju u.c. rādītājos. Īpaši interesants ir minētais ārvalstu investīciju piesaistes stāsts. Rēzekne, tieši tāpat kā Daugavpils, atrodas “riskantajā pierobežas investīciju reģionā”, taču pēdējos 5 gados tā ir spējusi piesaistīt daudz vairāk ārvalstu tiešo investīciju, turklāt ne tikai relatīvos, bet pat absolūtos skaitļos – 112 miljoni eiro pret 35 miljoniem eiro. Tas liek secināt, ka ar ģeogrāfiskās atrašanās vietu vien Daugavpils neveiksmes tomēr nevar izskaidrot.

Savā ekonomikas stratēģijā Daugavpils neizvirza kādas konkrētas, pilsētai īpaši vēlamas un piemērotas prioritātes, pie kurām strādāt pastiprināti. “Daugavpilij tuvāko 5-10 gadu laikā būtu īpaši svarīga ekonomikas dažādošana un pārkārtošanās no energoietilpīgās ražošanas uz viedu, efektīvu un klimatneitrālu uzņēmējdarbību, attīstoties tieši IKT un augsto tehnoloģiju uzņēmējdarbībai, pētniecībai un izglītībai,” – norāda pilsētas dome.

Patlaban Daugavpils ekonomikas struktūrā pārliecinoši dominē apstrādes rūpniecība, kas veido gandrīz pusi no kopējās Daugavpilī saražotās produkcijas vērtības. Ja Daugavpilī ir sākušas attīstīties kādas potenciālas ekonomikas “zelta āderes”, tad tās ir paslēptas tieši plašajā apstrādes rūpniecības sadaļā. Dažas no šādām, cerīgākajām “āderēm”, lūkojoties uz pilsētas lielāko uzņēmumu sarakstu, ir saistītas ar relatīvi augsto tehnoloģiju ražošanu – gan optika, gan kabeļi, gan sintētiskās šķiedras. Vadošais Daugavpils uzņēmums pērn ar 72 miljonu eiro lielu apgrozījumu bijis optisko instrumentu ražotājs SIA Pulsar Optics, kas ir viens no veiksmes stāstiem Latgales speciālās ekonomiskās zonas atbalsta programmas ietvaros. Tāpat šajā ražošanas virzienā sekmīgi strādā sintētisko šķiedru ražotājs SIA Nexis Fibers un elektronisko plašu ražotājs SIA SMD Baltic. Tas sasaucas ar kaimiņos esošo Līvānu ekonomikas “viena hita brīnumu”, kur pelnošākais uzņēmums, optisko šķiedru kabeļu ražotājs SIA Light Guide Optics International rada gandrīz tikpat lielu apgrozījumu, cik visi pārējie TOP 20 uzņēmumi kopā. Tas rada zināmu pamatu cerībām, ka Dienvidlatgalē varētu attīstīties tieši elektrotehnisko, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kas pieskaitāma pelnošākajām rūpniecības nozarēm. Taču, lai tas notiktu, nedrīkst apmierināties ar atsevišķiem esošajiem veiksmes stāstiem, bet jādara viss, lai radītu jaunus.

Interesanti, ka, līdzīgi kā iepriekšējā rakstā apskatītā Jelgava, arī Daugavpils lielas cerības liek uz jaunas industriālās teritorijas attīstību, kurā patlaban gan tikai plānots uzcelt vienu ēku ar vienu enkurnomnieku. Diemžēl, kā var secināt no atbildēm, Daugavpils Universitātes potenciāls pilsētā biznesa veicināšanai tiek izmantots vēl kūtrāk. Kopumā Daugavpils pārvaldes ekonomikas veicināšanas politiku var raksturot līdzīgi Jelgavai – universitātes kapacitāti pārāk neizmantojam, attīstām infrastruktūru, ceram uz jaunu, ļoti svarīgu industriālo parku un gaidām investorus, kas palīdzēs pārorientēties uz augstas produktivitātes ekonomiku.

Daugavpils gan nebaidās nospraust un publiski atklāt konkrētus sasniedzamos sociāli ekonomiskos mērķus – laikposmā no 2020. līdz 2027. gadam apņemoties panākt “bezdarbnieku skaita samazinājumu par 15%, strādājošo vidējā mēneša darba samaksas pieaugumu par 40%, vidējās bruto mēneša darba samaksas starpības Daugavpilī salīdzinājumā ar Rīgu samazinājumu par piekto daļu un darba ņēmēju, kuru mēneša bruto ienākumi pārsniedz 1000 EUR, īpatsvara pieaugumu gandrīz par pusi.” Ja turpināsies gan pilsētā jau esošo augsto tehnoloģiju uzņēmumu izaugsme, gan izdosies piesaistīt jaunus, pastāv cerība, ka patlaban valstspilsētu pastarīša lomā esošajam Latgales milzim beidzot izdosies iztaisnot plecus un sākt spert platus soļus pretī labklājīgākai nākotnei.

Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Latvijas valstspilsētu ekonomikas apskats: DAUGAVPILS (video)» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024

Lasiet arī:

Valstspilsētu turīgums būtiski atšķiras

Lielais pastarītis

Valstspilsētu ekonomiskie dati