BILANCES JURIDISKIE PADOMI E-ARHĪVS

Rakstu sērija par darba devēja tiesībām uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz personas rīcību vai nostāju, aizsākās 2022. gada jūlijā. Šajā raksta daļā – temata noslēgums. Darbinieka lojalitātes, atturības un diskrētuma pienākums Kā jau minēts pirmajā raksta daļā, darba tiesiskās attiecības veido divu pušu civiltiesisks līgums, kura izbeigšana ir regulēta normatīvajos aktos. Darba devējs var vienpusēji uzteikt darba līgumu gadījumos, kas noteikti Darba likuma 101. panta pirmajā daļā vai pārbaudes laikā, kā to noteic Darba likuma 46. un 47. pants. Savukārt izbeigt darba tiesiskās attiecības darba devējs var arī Darba likuma 115. panta noteiktajos gadījumos. Piemērojot Darba likuma 101. panta pirmās daļas punktus, ir svarīgi konstatēt, vai darbinieka uzskati, to paušana ir saistīti ar darbu. Piemēram, Darba likuma 101. panta pirmās daļas 2. punktā noteikts: lai strīda gadījumā tiesa atzītu uzteikumu par tiesisku, darba devējam uzteikumā ir jānorāda tādi apstākļi, kuriem juridisko seku ziņā būtu piemērojama attiecīgā tiesību norma (darbinieka prettiesiskas rīcības konstatēšana;...

Cilvēktiesību jomā pieņemts runāt par demokrātijā pastāvošām brīvībām, diskriminācijas aizliegumiem, minoritāšu tiesībām. Daudz retāk tiek uzsvērta sociālekonomisko cilvēktiesību joma. Taču arī tiesības uz pamatvajadzību nodrošināšanu, uz taisnīgu atlīdzību, uz kvalitatīvu veselības aprūpi ir starptautiski atzītas cilvēktiesības. Patlaban šo jomu aktualizē inflācija, apkures sezona energoresursu krīzē un citi iespējamie ekonomikas sarežģījumi. Par sociālekonomisko cilvēktiesību situāciju Latvijā izvaicājam tiesībsargu Juri Jansonu, Tiesībsarga biroja vadītāju. Kādi ir tiesībsarga darba izaicinājumi ekonomisko krīžu brīžos? Kā krīzes skar iedzīvotāju sociālekonomiskās tiesības, un vai jau vērojams, ka tās kļūst aktuālākas? Atbildot uz šo jautājumu, nepieciešama neliela atkāpe nesenajā vēsturē, kad vērsāmies Satversmes tiesā par vairāku sociālās tiesības regulējošu normatīvo aktu neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem. Jau Valsts kontrole bija konstatējusi problēmas, un publiski pat izskanēja komentāri, ka šajā jomā valda haoss. Sākām ar garantēto minimālo ienākumu (GMI), jo šis regulējums bija visneskaidrākais un nejēdzīgākais, ko Satversmes tiesā spilgti apliecināja valsts puse ar liekulīgu, augstprātīgu, maldinošu,...

Ļoti bieži Rīgas šķīrējtiesa saņem jautājumus, kuri saistīti ar kreditoru lūgumu sniegt ieteikumus par soļiem, kuri veicami parāda piedziņas efektīva risinājuma saņemšanai. Nav ideālas receptes vai garantētas instrukcijas, kas sniegtu pilnīgi noteiktu rezultātu. Tomēr jāatzīst, ka praksē vairumā gadījumu, izpildot konkrētus soļus, kreditoram ir iespēja ne tikai atgūt parādu, bet arī noregulēt attiecības ar parādnieku. Turpmāk aprakstīti ieteicamie pasākumi, kas veicami, lai risinātu parāda atgūšanas jautājumu ar parādnieku. Parāda konstatēšana Pirms sākat jebkādu komunikāciju ar parādnieku, pārbaudiet esošo dokumentāciju, savstarpējās vienošanās. Veiciet parāda aprēķinu – cik ilgi kavēts parāds, kādā apjomā, kāda ir bijusi iepriekšējā komunikācija ar parādnieku, vai ir visa nepieciešamā dokumentācija, kura pierāda parādnieka saistības. Sakārtojiet sadarbības partneru un klientu lietas, lai jums būtu vieglāk izprast situāciju ar parādnieku un parāda piedziņas gaitā būtu pieejama visa nepieciešamā informācija. Šķīrējtiesvedības praksē ir gadījumi, kad strīda risināšanas gaitā tiek noskaidrots, ka ir tikušas noslēgtas mutiskas vai rakstiskas vienošanās starp kreditora darbiniekiem (menedžeriem,...

NUMURA INTERVIJA Tiesībsardzē – kā tilts un kā sargsuns. Saruna ar tiesībsargu JURI JANSONU, Tiesībsarga biroja vadītāju JURISTA PADOMS Preču pavaddokumentu elektronizāciju kavē likums vai tā interpretācija? ALISA LEŠKOVIČA, zvērināta advokāte, partnere ZAB ROCKBRIDGE Legal Aktuālās nozaru sankcijas. EDVĪNS DRABA, Zvērinātu advokātu biroja Sorainen vecākais jurists, un MARINA SOHŅENKO, Zvērinātu advokātu biroja Sorainen kvalitātes un riska speciāliste Stratēģiska vadītāja efektīva nodokļu risku vadīšana. JŪLIJA SAUŠA, Mag.iur., Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektore, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzēja, Jūlijas Saušas juridiskā biroja valdes priekšsēdētāja Parādu piedziņas soļi šķīrējtiesvedības procesā. JURIJS ŅIKUĻCOVS, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs PROJEKTU VADĪBA Publiskās un privātās partnerības projektos svarīga ir uzticība un kompetence. INESES HELMANES ieskats ekspertu diskusijā „Privātā un publiskā partnerība – glābšanas riņķis vai ekonomikas dzinējspēks?” DARBA TIESĪBAS Darba devēja uzteikums un vārda brīvība. Noslēgums. IVETA ZELČA, zvērināta advokāte, LLM. Eiropas Savienības tiesībās IEPIRKUMI Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja...

Darba līgums ir svarīgākais dokuments, kas regulē darba devēja un darbinieka savstarpējās attiecības. Nereti tam, lai šis dokuments būtu noformēts korekti, netiek pievērsta pietiekama vērība līdz brīdim, kad rodas domstarpības ar darbinieku un darba līguma atbilstība Darba likumam tiek izvērtēta tiesā vai Valsts darba inspekcijā. Pirms norādu uz biežāk pieļautajām kļūdām, ar kurām saskaramies praksē, gribu atgādināt, ka darba līgums no citiem privāttiesiskiem līgumiem atšķiras ar to, ka ne viss, kam darbinieks būs piekritis, parakstot līgumu, būs spēkā. Proti, vēlos vērst lasītāja uzmanību uz Darba likuma 6. pantā noteikto darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošo noteikumu spēkā neesamības principu. Atbilstoši šim principam spēkā neesoši un nepiemērojami ir tādi darba līguma noteikumi, kas pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli, salīdzinot ar normatīvajos aktos paredzēto regulējumu. Turklāt darbinieka stāvokli pasliktinoši noteikumi nav piemērojami arī tad, ja darbinieks tos nav apstrīdējis. Ja radīsies strīdi, šādus noteikumus nepiemēros ne tiesa, ne Valsts darba inspekcija. Raksta...

Praksē ik pa brīdim rodas situācija, kad, panākuši uzvaru kādā civillietā par parāda piedziņu un saņēmuši spriedumu ar atzīmi par spēkā stāšanos, prasītāji tā arī netiek pie spriedumā piespriestās summas, jo izrādās, ka parādniekam (juridiskajai personai) nav palikusi manta, uz ko vērst piedziņu. Lai gan likumdevēja nodoms ir bijis visos gadījumos aprobežot kreditoru prasījumus ar parādnieka (kapitālsabiedrības) mantu, tomēr izņēmuma kārtā, pastāvot parādnieka mantas nepietiekamībai, kreditors tomēr ir tiesīgs vērsties arī pret personām, pret kurām pašam parādniekam ir prasījumi. Juridiskajā literatūrā atzīts, ka būtiska loma šādam kreditoru interešu aizsardzības mehānismam ir situācijās, kad valdes loceklis ir vienlaikus arī sabiedrības dalībnieks. Proti, šādā situācijā saprātīgi nav sagaidāms, ka dalībnieku sapulce varētu pieņemt lēmumu par prasības celšanu pret tās valdes locekli, kā to paredz Komerclikuma 172. panta pirmā daļa. Taču prasības necelšana var kaitēt kreditoriem, jo sabiedrībai nodarītie zaudējumi visbiežāk nozīmē sabiedrības mantas faktisku samazināšanos, kā rezultātā sabiedrībai parasti rodas problēmas ar saistību izpildi1....

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts. Sagaidot žurnāla izdošanas desmitgadi, sniedzam ieskatu žurnāla iepriekšējo gadu publikācijās, kuros aplūkotā tematika aizvien ir aktuāla. Pamatojoties uz Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas MoneyVal novērtējumu,1 Latvijā ir paaugstināti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riski. Lai šos riskus mazinātu, valstī tiek īstenoti dažādi pasākumi, tai skaitā veicot grozījumus normatīvajos aktos attiecībā uz darījumiem skaidrā naudā. Ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” aizliegts veikt skaidrā naudā nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumus, kā arī likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” noteikts fiziskajām personām skaidras naudas deklarēšanas pienākums, šķērsojot valsts iekšējo robežu ar summu 10 000 eiro apmērā vai vairāk. 2019. gada 3. aprīļa grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas nosaka aizliegumu izmantot skaidru naudu darījumos ar nekustamiem īpašumiem, stājušies spēkā 2019. gada 1. maijā. Likuma 30. pants ir papildināts ar 1.6 daļu...

Turpinām apskatīt būtiskākos Latvijas Republikas Senāta 2022. gada spriedumus darba tiesībās un tajos izteiktos secinājumus, kas noderēs darba devējiem un darba ņēmējiem. Šajā numurā publicējam sprieduma atziņas par strīdu par virsstundu apmaksu, ja strādāts ārpus nolīgtā nepilnā darba laika. Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 13. janvāra Rīcības sēdes lēmums lietā SKC-284/2022 (C30714620). Senāts lietā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību un izteica svarīgu skaidrojumu attiecībā par virsstundu darba tiesisko regulējumu nepilna darba laika gadījumā, tāpēc lietas apstākļi tiks norādīti tikai tiktāl, cik tas attiecas uz darbinieka prasījumu par piemaksas par virsstundu darba piedziņu. Lietas apstākļi Puses darba līgumā vienojās, ka darbinieks tiek pieņemts darbā par taksometra vadītāju uz nepilnu darba laiku 3,5 stundas dienā, 21 darba dienu mēnesī. Līdz ar to strīda periodā puses vienojās par darbiniekam apmaksājamo darba laiku 73,5 stundas mēnesī, un darba devēja pienākums bija maksāt darbiniekam laika darba algu valsts noteiktās minimālās darba stundas apmērā par...

Patlaban nav iedomājama ikdiena bez globālā tīmekļa un tajā pieejamās informācijas. Atvērtie interneta avoti var sniegt ļoti daudz noderīgas informācijas. Svarīgi atcerēties, ka uzņēmums un tā attīstība ir atkarīga no darījumiem un to veiksmīga iznākuma. Tāpēc nereti saņemam jautājumus par to, kur meklēt informāciju par potenciālo sadarbības partneri un vai šāda uzticama informācija ir atrodama arī interneta resursos. Nepieciešamība meklēt informāciju par potenciālo sadarbības partneri parasti rodas situācijās pirms darījuma uzsākšana ar jaunu sadarbības partneri, kad nezināt par tā reputāciju, tādēļ vēlaties nodrošināties, laikus noskaidrojot pieejamās ziņas. Tāpat var būt situācijas, kad vēlaties uzsākt jauna pakalpojuma sniegšanu vai paplašināt uzņēmuma darbību ārpus valsts un nepieciešams sadarbības partneris, bet nezināt, ar kuru no uzņēmumiem būtu vērts sadarboties, - arī šādos gadījumos tiek meklēta publiski pieejama informācija. Meklējot ziņas dažādos tīmeklī pieejamos resursos, nereti var gadīties sastapties ar iepriekš neapjaustiem zemūdens akmeņiem. Ja nepieciešams pārbaudīt potenciālo sadarbības partneri...

Nodokļu piemērošana kriptovalūtu darījumiem ir jauna. Tās prakse vēl arvien mainās, parādās dažādas interpretācijas. Tomēr - kādi ir galvenie nodokļu piemērošanas pamatprincipi kriptovalūtu darījumiem? Direktīvā 2018/8431 ieviests pirmais Eiropas Savienības līmeņa virtuālo valūtu regulējums un noteikta virtuālo valūtu definīcija, skaidrots Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izstrādātajās vadlīnijās „Nodokļu un grāmatvedības normatīvā regulējuma piemērošanu darījumiem ar virtuālo valūtu”. Proti, virtuālās valūtas ir vērtības digitāls atspoguļojums, ko neizsniedz vai negarantē centrālā banka vai valsts iestāde, kas nav obligāti piesaistītas likumīgi izveidotai valūtai un kurām nav valūtas vai naudas juridiskā statusa, bet ko fiziskas vai juridiskas personas pieņem kā maiņas līdzekli un ko var pārskaitīt, glabāt un tirgot elektroniskā veidā. Svarīgi, kā tā nav nauda, tas nav likumīgs maksāšanas līdzeklis. Kriptovalūta nav banknote, monēta vai elektroniskā nauda. Kriptovalūta nav arī finanšu instruments. Virtuālā valūta tiek dēvēta arī par kriptovalūtu. Turklāt pasaulē ir vairāk nekā 6000 to veidu. Populārākās ir bitkoini (Bitcoin), ēteri (Ethereum),...

NUMURA INTERVIJA Latvijas tiesnesis ir Eiropas tiesnesis. Saruna ar INETU ZIEMELI, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi JURISTA PADOMS Dalībnieka ieguldījums pašu kapitālā: noderīgs, bet maz zināms instruments. SANDIJA NOVICKA, partnere, zvērināta advokāte, ZAB COBALT SIA Kas jāzina, slēdzot preču pirkuma darījumu ar ārvalstu partneri. IKARA KUBLIŅA ieskats ZAB Cobalt SIA vebināra atziņās. Galvojuma līgums un tā nozīme strīda izskatīšanā. JURIJS ŅIKUĻCOVS, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs FINANŠU TIESĪBAS Vērtspapīru smilškaste Latvijas kapitāla tirgus attīstības sekmēšanai. EDMUNDS RUDZĪTIS, FKTK Finanšu instrumentu tirgus uzraudzības departamenta galvenais uzraudzības eksperts NODOKĻU TIESĪBAS Starptautisko un nacionālo nodokļu piemērošanas aspekti profesionālajā sportā. JŪLIJA SAUŠA, Mg. iur., Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektore, Jūlijas Saušas juridiskā biroja valdes priekšsēdētāja DARBA TIESĪBAS Darba tiesisko attiecību izbeigšana un vārda brīvība. III daļa. IVETA ZELČA, zvērināta advokāte, LLM. Eiropas Savienības tiesībās TIESU PRAKSE Amatpersonas deklarācijas publiskošana un personas datu aizsardzība. Eiropas Savienības Tiesas...

Covid–19 infekcijas izraisītās pandēmijas ietekme uz ekonomiku bijusi plaša, to droši vien turpināsim izjust arī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas. Beidzoties valsts atbalsta programmām, uzņēmējus var sagaidīt dažādi riski, tostarp maksātnespēja, jo būs jāsāk veikt krīzes laikā atliktie maksājumi, tostarp iekavētie nodokļu maksājumi. Pamatotas bažas rada arī inflācija un energoresursu sadārdzinājums. Kā šis laiks ietekmējis juridisko pakalpojumu sniedzējus un viņu klientus, kā uzņēmumiem veiksmīgi atjaunot darbību pirmspandēmijas līmenī, par to saruna ar Agri Bitānu, Zvērinātu advokātu biroja Eversheds Sutherland Bitāns vadošo partneri, zvērinātu advokātu. Ar ko jums asociējas šis laiks, kad valstī noslēdzas ārkārtējā situācija? Vai prognozējat, ka advokātu birojiem darba apjoms pieaugs vai, varbūt tieši pretēji, samazināsies? Patlaban vēl ir grūti prognozēt, kā dzīvosim turpmāk. Domāju, ka daudz kas atgriezīsies iepriekšējā ritmā, bet daudz kas arī paliks kā pandēmijas laikā. Vispirms jau tas attiecas uz attālināto darbu. Gan mēs, gan arī daļa mūsu klientu jau pirms ārkārtējās situācijas bijām sākuši strādāt hibrīdrežīmā...

Uzņēmējdarbības un investīciju drošumu un stabilitāti garantē arī ātra un taisnīga komercstrīdu izskatīšana. Pirms vairāk nekā gada izveidotās Ekonomisko lietu tiesas kā specializētas pirmās instances tiesas mērķis bija, lai lietas, kurās tiek vērtēti sarežģīti komercstrīdi, ekonomiskie un finanšu noziegumi, kā arī apsūdzības korupcijā, Latvijā nonāktu vienuviet un tiesneši specializētos šādu lietu ātrā un efektīvā izskatīšanā. Kāda ir bijusi tiesas pirmā darbības gada pieredze un secinājumi, vaicājam Miķelim Zumbergam, Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētājam. Viņš ir arī viens no deviņiem tiesnešiem, kuri jaunajā tiesā uzsāka darbu bez iepriekšējās pieredzes tiesneša amatā. Iespējams, tas ļāvis izvairīties no tās rutīnas, kuru nereti pārmet tiesām, – gari tiesvedības procesu termiņi, atšķirīga tiesu prakse viena veida lietās u.tml. Kā jūs nonācāt līdz tiesneša amatam un šādas specializētās tiesas darba vadīšanai? Tiesu sistēmā biju nostrādājis jau ilgus gadus, tostarp arī kā administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja palīgs, pēc tam strādāju Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā. Neslēpšu, ka mans mērķis bija...

Laikā, kad inflācija uzņem straujus apgriezienus, mazumtirgotājiem jāatgādina, ka attiecībā uz preču un pakalpojumu cenām Eiropas Savienībā mainījušies vairāki tiesību akti, tostarp tā dēvētā Cenu norādīšanas direktīva1. Par jauno regulējumu vebinārā "Preču un pakalpojumu cenu norādīšanas normatīvā regulējuma izmaiņu skaidrojums” informēja Dainis Platacs, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktora vietnieks. Sniedzam ieskatu būtiskākajās prasībās, kas turpmāk jāievēro mazumtirgotājiem. Cenu norādīšanas direktīva ir pārņemta Ministru kabineta 1999. gada 18. maijā noteikumos Nr. 178 “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 178). Vēršam uzmanību, ka no 2022. gada 28. maija stājušies spēkā vairāki šo noteikumu punkti, kurus ieviesa ar 2021. gada 14. decembrī veiktajiem šo noteikumu grozījumiem (grozījumi ir spēkā no 2021. gada 21. decembra). Tāpat mazumtirgotājiem aizvien saistošs ir arī Negodīgas komercprakses aizlieguma likums, kas palīdz rast risinājumu konkrētās situācijās, kuras, iespējams, nerisina iepriekšminētie MK noteikumi Nr. 170. Vispārīgās prasības

Konkurences padomes darbs pastiprinātā starmešu gaismā nonāca pērn, kad būvnieku karteļa dalībniekiem piesprieda vairāk nekā 16 miljonu eiro naudas sodu. Taču uzņēmējiem konkurences tiesībām jāpievērš uzmanība dažādās situācijās, ne tikai piedaloties valsts un pašvaldību iepirkumos. Kā konkurences tiesību ievērošana un kopējā konkurences situācija Latvijā mainās ekonomiski nestabilajos apstākļos, ar kādām normatīvā regulējuma izmaiņām jārēķinās? Kā pati publiskā vara ievēro konkurences tiesības, līdzdarbojoties tirgū? Atbildes meklējam sarunā ar Juri Gaiķi, Konkurences padomes priekšsēdētāju. Kādas ir pēdējā laika tendences konkurences tiesību jomā? Vai mainās uzņēmumu izpratne par godīgas konkurences ievērošanu? Galvenās problēmas aizvien ir aizliegtas vienošanās – gan horizontālās, gan vertikālās. Tāpat aktuāli ir publisko personu radītie konkurences kropļojumi. Tie ir mūsu pastiprinātās uzmanības lokā, jo kopš 2020. gada ir spēkā grozījumi Konkurences likumā, kas nosaka publiskajām personām pienākumu ievērot konkurences neitralitāti – neradīt priekšrocības savai kapitālsabiedrībai vai kādam citam komersantam. Tas tieši saistīts arī ar karteļa vienošanās gadījumiem publiskajos iepirkumos. Arī būvnieku karteļa...