Ārvalstu investoru padome norāda un favorītisma un korupcijas riskiem iepirkumos

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) atzīst, ka valsts iepirkumu sistēmā, pēdējos gados ir panākts progress, tomēr uzsver, lai Latvija kļūtu par drošāko investīciju galamērķi Baltijā, nepieciešamas padziļinātas reformas, kas izskaustu favorītismu, korupcijas riskus un negodīgu praksi. Balstoties uz jaunākajiem FICIL pētījuma datiem, bažas par publisko iepirkumu procesu taisnīgumu un caurskatāmību Latvijā ir daudz izteiktākas nekā pārējās Baltijas valstīs - Igaunijā un Lietuvā. Turklāt Latvija 2024. gada Korupcijas uztveres indeksā ieguvusi 59 punktus, ievērojami atpaliekot no Igaunijas (74) un Lietuvas (63).

Publiskie iepirkumi ir būtisks valdības instruments, kas nodrošina sabiedrībai svarīgus pakalpojumus - ceļu un skolu būvniecību, slimnīcu aprīkojuma piegādi, ekspertu konsultācijas un absorbē lielu daļu nodokļu maksātāju līdzekļu. Efektīva sistēma veicina sektora efektivitāti, augstu pakalpojumu kvalitāti, uzticēšanos, caurspīdīgumu un godīgu konkurenci, kā arī spēj rosināt inovācijas, piesaistīt ārvalstu investīcijas un stimulēt ekonomikas attīstību, palielinot pieprasījumu privātajā sektorā. 2023. gadā publisko iepirkumu līgumu kopējā vērtība sasniedza 5,4 miljardus EUR (bez PVN) jeb aptuveni 14% no IKP.

Publisko iepirkumu sistēmas izaicinājumi ir labi zināmi:

• sarežģīti un sadrumstaloti noteikumi palielina administratīvo slogu un izmaksas;
• nepietiekama profesionālā kapacitāte - pasūtītājiem trūkst prasmju vadīt sarežģītus iepirkumus, īpaši būvniecībā un IT.
• caurskatāmībasa trūkums un nekonsekventa prakse vairo bažas par negodīgu konkurenci, korupciju un favorītismu.
• Cena pār kvalitāti.

2021. - 2023. gadā 73% iepirkumu uzvarētājs tika izraudzīts tikai pēc zemākās cenas.

Šīs problēmas attur uzņēmumus piedalīties publiskos iepirkumos, vājinot konkurenci un samazinot projektu kvalitāti. Latvijā publisko iepirkumu jomā favorītisma riski ir lielāki uzņēmumiem, kas darbojas enerģētikas, telekomunikāciju, transporta un citās ar dabas resursiem saistītās nozarēs. Piemēram, telekomunikāciju nozares pārstāvji Bite Latvija un TELE 2 ziņo, ka zaudējuši iepirkumos valsts uzņēmumam Latvijas Mobilais Telefons (LMT), pat piedāvājot ievērojami zemākas cenas, tostarp 0 EUR (skat. divus piemērus tabulā, kur abos gadījumos ir uzvarējis LMT). Nozare rosina ieviest e-katalogu mobilo sakaru un citiem viendabīgiem pakalpojumiem ar vienotiem, nemainīgiem kritērijiem. FICIL atbalsta šo iniciatīvu, uzsverot, ka tā vairos caurskatāmību un mazinās favoritīsma risku publiskajos iepirkumos.

Gadījumi, kad pašvaldība tieši noslēdz publiskā iepirkuma līgumu, neorganizējot konkursu, bieži rada jautājumus ārvalstu investoriem. Piemēram, Satiksmes ministrija plāno pagarināt Universālā pasta pakalpojumu sniegšanas tiesības esošajam partnerim (VAS Latvijas Pasts). Pēc vairāku ārvalstu investoru un Pasta komersantu biedrības (PKB) domām, šāda rīcība ierobežo konkurenci un liedz citiem tirgus dalībniekiem piedāvāt potenciāli labākus pakalpojumus un sūtījumu piegādes risinājumus.

Visbeidzot, ārvalstu investori pauž bažas par ilgtermiņa partnerattiecībām, kas veidojušās starp valsts iestādēm un konkrētiem uzņēmumiem/institūcijām, jo ilgstoša sadarbība var mazināt neatkarību un objektīvu vērtējumu (īpaši, ja ekspertu atzinums tiek sniegts kā profesionāls pakalpojums). Piemēram, pirms dažiem mēnešiem FICIL vērsās Ekonomikas ministrijā, lūdzot skaidrojumu par ministrijas lēmumu tieši, neveicot atklātu iepirkumu, noslēgt līgumu ar Latvijas Universitātes Produktivitātes zinātnisko institūtu "LU domnīca LV PEAK", ar kuru ministrija jau ilgstoši sadarbojas. FICIL apšaubīja gan projekta nepieciešamību, gan pētījuma neatkarību, jo atsevišķi darbinieki vienlaikus strādā Ekonomikas ministrijā un Latvijas Universitātes Produktivitātes zinātniskajā institūtā "LU domnīca LV PEAK". Uz šiem jautājumiem FICIL līdz šim nav saņēmis atbildi.

Konkurences padome, Valsts kontrole un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atzīst publisko iepirkumu sistēmas nepilnības.

Māris Butāns, FICIL godīgas konkurences un publisko iepirkumu eksperts un PwC Legal vecākais vadītājs, uzsvēra: "Šo iestāžu darbība ir jāaizsargā no politiskā spiediena, lai nodrošinātu to neitralitāti un objektīvu vērtējumu. Ja pasūtītājam ir citi iemesli, kāpēc tas konsekventi izrāda lojalitāti konkrētiem pakalpojumu sniedzējiem, šie gadījumi būtu jāizskata atklāti un jāizmeklē to cēloņi, lai nodrošinātu publisko līdzekļu efektīvu izmantošanu un atbilstību pasūtītāja vajadzībām".

FICIL aicina valdību pabeigt reformas, kas padarīs publiskos iepirkumus caurskatāmākus, efektīvākus un konkurētspējīgākus, piesaistīs lielākas ārvalstu investīcijas un stiprinās Latvijas ilgtermiņa izaugsmi.

• Aktuālā Eiropas Savienības Tiesas prakse publisko iepirkumu lietās
• Uzņēmējdarbības uzsākšana — būtiskākie jautājumi
• Izstrādājot iepirkuma dokumentāciju, jānodrošina, lai netiktu ierobežota konkurence