IEPIRKUMI

Saeima 14. maijā pieņēma vairāku Saeimas deputātu rosinātos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas publisko iepirkumu regulējumā. Ar šiem grozījumiem paredzēts ieviest vienkāršāku, elastīgāku un vienlaikus caurskatāmāku pieeju publisko līdzekļu izlietojumam. Likuma grozījumi paredz divas atšķirīgas pieejas iepirkumu organizēšanai - stingri reglamentētus iepirkumus un iepirkumus ar ievērojami lielāku elastību.Pēc intensīvām diskusijām ar pasūtītājiem, uzraugošajām iestādēm, uzņēmēju un sabiedrības intereses pārstāvošām organizācijām Saeimā atbalstītie grozījumi saglabā reformas konceptuālo ietvaru, rodot līdzsvaru starp administratīvā sloga mazināšanu, lielāku elastību iepirkuma norisē, plašāku publisko iepirkumu datu pieejamību un efektīvāku uzraudzību, vērtē Finanšu ministrija. Grozījumi stiprina sākotnējo reformas mērķi - virzīties prom no pārmērīgi detalizēta procedūru regulējuma zem Eiropas Savienības noteiktajām robežvērtībām, mazināt nacionālā regulējuma uzslāņojumus Publisko iepirkumu likumā un fokusēties uz iepirkuma rezultāta efektivitāti.Atvieglos iepirkumu procedūru gan pasūtītājiem, gan piegādātājiemPublisko iepirkumu likumā tiek būtiski mainīta iepirkumu regulējuma struktūru, mazināts administratīvais slogs un pasūtītājiem nodrošināta lielāku rīcības brīvību, vienlaikus stiprinot caurskatāmību un konkurenci. Grozījumi paredz,...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 15. aprīlī pirms Publisko iepirkumu likuma grozījumu skatīšanas trešajā lasījumā Saeimā samazināja sākotnēji publisko iepirkumu reformā plānotos iepirkumu sliekšņus jeb robežvērtības, kā arī noteica jauno sliekšņu spēkā stāšanos no 2028. gada.Vienlaikus komisija nolēma, ka galīgais balsojums par likumprojektu trešajam lasījumam notiks pēc nedēļas, 21. aprīlī, pamatojot šo lēmumu ar nepieciešamību vēl precizēt dažus likumprojekta pantus un pārejas noteikumus.Saeimā iepriekš divos lasījumos atbalstītā publisko iepirkumu reforma ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā paredzēja atteikšanos no nacionālā līmeņa mazajiem iepirkumiem, saglabājot tikai Eiropas Savienības (ES) līmenī noteiktos publisko iepirkumu sliekšņus - 143 000 eiro precēm un pakalpojumiem un 5,538 miljoni eiro būvdarbiem. Attiecīgi preču un pakalpojumu iepirkumos slieksni bija paredzēts celt no pašreizējiem 10 000 eiro līdz 143 000 eiro, bet būvdarbu iepirkumos - no 20 000 eiro līdz 5,538 miljoniem eiro.Tomēr pēc vairāk nekā mēnesi ilgušajām diskusijām darba grupās ar iesaistītajām organizācijām pirms skatīšanas trešajā lasījumā nolemts vienoties...

Plānotā publisko iepirkumu reforma Latvijā neparedz atteikties no zaļā iepirkuma principiem, bet gan mainīt pieeju to īstenošanai, skaidro Finanšu ministrija (FM). Ministrijā uzsver, ka arī pēc reformas publiskie iepirkumi būs jāīsteno, ievērojot ilgtspējas principus, taču regulējums paredz pāriet uz elastīgāku sistēmu, kas pasūtītājiem ļautu izvēlēties konkrētajai situācijai piemērotākos vides risinājumus.Vienlaikus FM vērš uzmanību, ka ilgtspējas prasības daudzās jomās jau ir noteiktas Eiropas Savienības līmenī nozaru tiesību aktos, un tās arī turpmāk būs jāievēro, veicot attiecīgos iepirkumus.Reforma paredz arī iespēju veidot kompetences centrus atsevišķās nozarēs, kā arī, ja nepieciešams, noteikt prasības ilgtspējīgu iepirkumu īstenošanai konkrētās jomās, skaidro FM. Papildus tam nozaru ministrijām, ja nepieciešams, būs jāizstrādā vadlīnijas par zaļā iepirkuma prasību piemērošanu.FM ieskatā šāda pieeja ļaus efektīvāk pārskatīt un novērst nepilnības esošo Ministru kabineta noteikumu regulējumā, jo katrā nozarē zaļā publiskā iepirkuma prasības pēc būtības ir atšķirīgas un arī mainīgas. FM norāda, ka ātra un elastīga zaļā publiskā iepirkuma prasību pārskatīšana ir būtisks...

Saeima 19. februārī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja iesniegtos grozījumus Krimināllikumā, kas paredz ieviest kriminālatbildību fiziskajām personām par iesaistīšanos aizliegtās vienošanās jeb karteļos publiskajos iepirkumos. Grozījumu mērķis ir nodrošināt, ka atbildību var piemērot ne tikai uzņēmumiem, bet arī konkrētām personām, kuras organizē vai īsteno cenu saskaņošanu vai saskaņo piedāvājumus publiskajos iepirkumos.Plānots, ka kriminālatbildība iestāsies gadījumos, kad iepirkuma līgumcena sasniedz vismaz 100 000 eiro, paredzot iespēju piemērot brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, kā arī aizliegumu ieņemt noteiktus amatus vai veikt uzņēmējdarbību.Par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos fiziskajām personām varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, ja nodarījums izdarīts lielā apmērā. Savukārt gadījumos, kad aizliegtā vienošanās veikta publiskā iepirkumā, paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem. Kā alternatīvi sodi paredzēta probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudas sods, tāpat paredzēta papildsoda iespēja - aizliegums uz noteiktu laiku ieņemt amatus vai veikt noteikta veida uzņēmējdarbību.Grozījumi papildinās jau esošo regulējumu, paredzot, ka...

Publisko iepirkumu sistēmas reforma piedāvātajā redakcijā būtiski samazinās atklātību un konkurenci, radot pamatotas bažas par godīgu un efektīvu publisko līdzekļu izlietošanu, vienotā paziņojumā pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Konkurences padomes (KP), Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna"" ("Delna") un Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas ("DAIF Latvija") pārstāvji.Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 11. februārī turpināja skatīt likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā", kurš tiek virzīts uz 2. lasījumu.Reforma samazinās konkurenci iepirkumosOrganizācijas norāda, ka reforma paredz desmitkāršot summas, par kurām valsts un pašvaldības varēs iegādāties preces, pakalpojumus un veikt būvdarbus bez atklātas iepirkuma procedūras un pat sludinājuma par to. Preču un pakalpojumu iepirkumos sliekšņi pieaugtu 14 reizes, bet būvdarbos 270 reižu, kas nozīmē, ka līdz 555 miljoniem eiro katru gadu tiktu izlietoti bez publiskas paziņošanas tirgum un bez reālām iespējām uzņēmumiem savlaicīgi iesniegt piedāvājumus.Tāpat LTRK, KP, KNAB, "Delna" un "DAIF Latvija" informē, ka reforma varētu...

Ministru kabineta 26. augusta sēdē atbalstīts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par darba grupas publiskā iepirkuma efektivitātes palielināšanai rezultātu un priekšlikumiem tālākai publisko iepirkumu sistēmas attīstībai", kas atspoguļo publisko iepirkumu darba grupas izstrādāto strukturālo reformu publisko iepirkumu sistēmas efektivizēšanai. Tās mērķis ir veicināt valsts budžeta līdzekļu ieguldījuma maksimālu vērtību, vienlaikus paaugstinot konkurenci iepirkumos, mazinot birokrātiju, veicinot procesu caurskatāmību un efektivitāti. Latvijā publiskie iepirkumi ir nozīmīga ekonomikas daļa – 2024. gadā to kopējais apjoms sasniedza 5,45 miljardus eiro jeb aptuveni 13% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Kā rāda 2024. gada dati, iepirkumos uzvar tikai 2,4% no valstī esošo aktīvo uzņēmēmumu skaita (182 213 komercsabiedrības bija reģistrētas uz 25.07.2025). Turklāt 25,2% iepirkumu ir pieteicies tikai viens pretendents, bet 19,8% iepirkumu ir pārtraukti/izbeigti (no kopējā rezultātu paziņojumu iepirkumu daļu skaita). Procedūras bieži ir pārāk sarežģītas, laikietilpīgas un ar nepietiekamu konkurenci. Reformas mērķis ir atgriezties pie iepirkumu sistēmas pamatmērķiem, nodrošinot kvalitatīvu un sabiedrībai nepieciešamu pakalpojumu un preču...

Finanšu ministrijas paspārnē esošā publisko iepirkumu darba grupa izstrādājusi strukturālo reformu publisko iepirkumu sistēmas efektivizēšanai. Tās mērķis ir nodrošināt maksimālu valsts budžeta līdzekļu ieguldījuma vērtību, vienlaikus paaugstinot konkurenci iepirkumos, mazinot birokrātiju, veicinot procesu caurskatāmību un efektivitāti, kā arī attīstot iepirkumu centralizāciju un ieviešot mūsdienīgus digitālos risinājumus publisko iepirkumu pārvaldībā. Atbalstītais publisko iepirkumu sistēmas attīstības scenārijs koncentrējas pasūtītājiem nodrošināt maksimālu elastību publisko iepirkumu veikšanā, fokusējoties uz iepirkuma pamatmērķiem, uzsverot ilgtspējas principu piemērošanu un paredzot ievērot tikai ES normatīvajos aktos ietvertās obligātās papildu prasības. Laika gaitā šis fokuss ir zudis, tāpēc Latvijā iepirkumu procedūru sarežģītība un nozaru politiku īstenošanai paredzēto papildu prasību daudzums būtiski ierobežo publisko iepirkumu galveno mērķu sasniegšanu. Arī iesaistīto pušu praktiskā pieredze atklāj, ka iepirkumu procesus nereti raksturo pārmērīga birokrātija, ilgstoša norise un nepietiekama konkurence. Bieži iepirkumos piedalās tikai viens pretendents vai tiek saņemts ierobežots piedāvājumu skaits. Pēc vairāku diskusiju cikla un detalizētas analīzes darba grupa piedāvāja divus iespējamos attīstības scenārijus...

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) atzīst, ka valsts iepirkumu sistēmā, pēdējos gados ir panākts progress, tomēr uzsver, lai Latvija kļūtu par drošāko investīciju galamērķi Baltijā, nepieciešamas padziļinātas reformas, kas izskaustu favorītismu, korupcijas riskus un negodīgu praksi. Balstoties uz jaunākajiem FICIL pētījuma datiem, bažas par publisko iepirkumu procesu taisnīgumu un caurskatāmību Latvijā ir daudz izteiktākas nekā pārējās Baltijas valstīs - Igaunijā un Lietuvā. Turklāt Latvija 2024. gada Korupcijas uztveres indeksā ieguvusi 59 punktus, ievērojami atpaliekot no Igaunijas (74) un Lietuvas (63). Publiskie iepirkumi ir būtisks valdības instruments, kas nodrošina sabiedrībai svarīgus pakalpojumus - ceļu un skolu būvniecību, slimnīcu aprīkojuma piegādi, ekspertu konsultācijas un absorbē lielu daļu nodokļu maksātāju līdzekļu. Efektīva sistēma veicina sektora efektivitāti, augstu pakalpojumu kvalitāti, uzticēšanos, caurspīdīgumu un godīgu konkurenci, kā arī spēj rosināt inovācijas, piesaistīt ārvalstu investīcijas un stimulēt ekonomikas attīstību, palielinot pieprasījumu privātajā sektorā. 2023. gadā publisko iepirkumu līgumu kopējā vērtība sasniedza 5,4 miljardus EUR (bez PVN) jeb aptuveni...

Konkurences padome (KP) izvērtējusi pašvaldības rīkoto atklāto iepirkumu par āra trenažieru ar regulējamu svaru izgatavošanu un piegādi, secinot, ka konkursa izbeigšana bez rezultāta ir saistīta ar pasūtītāja nepietiekamu tirgus izpēti un nolikuma prasību neatbilstību tirgū pieejamajiem risinājumiem. Konkrētajā iepirkumā piedalījās tikai viens pretendents, kura piedāvājums tika noraidīts neatbilstības dēļ, un konkursa procedūra tika izbeigta bez rezultāta. Iepazīstoties ar iepirkuma dokumentāciju, kā arī ar tā ietvaros notikušo apspriedi ar piegādātājiem, KP konstatēja, ka tirgus dalībnieki bija uzdevuši jautājumus un aicinājuši pasūtītāju pārskatīt tehniskās prasības, tādējādi sniedzot iespēju tirgus dalībniekiem kvalificēties iepirkumam. KP konstatēja, ka Latvijā darbojas vairāki uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt āra trenažierus ar regulējamu svaru. Tikai viena pretendenta dalība un iepirkuma izbeigšana bez rezultāta norāda uz to, ka iepirkuma prasības, iespējams, bija pārāk ierobežojošas un neatspoguļoja tirgus piedāvājuma daudzveidību. KP aicināja pašvaldību izvērtēt iepirkuma dokumentācijā iekļautās prasības un tehnisko specifikāciju attiecībā uz āra trenažieriem ar regulējamu svaru, lai tās pēc iespējas labāk...

Lai atvieglotu nodokļu saistību izpildes pārbaudi attiecībā uz “A” reitinga nodokļu maksātājiem un atceltu pasūtītāju pienākumu katru gadu sniegt statistikas pārskatus par iepirkumiem, Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegusi sagatavotos grozījumus Publisko iepirkumu likumā. Tādējādi sagaidāms, ka plānotie grozījumi mazinās administratīvo slogu un atvieglos atsevišķus iepirkuma procesus. Ar grozījumiem tiek ieviesti konkrēti pasākumi, kas ietverti Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam. Proti, tiek paredzēta “A” reitinga nodokļu maksātāja priekšroka iegūt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības tā dēvētajos “mazajos iepirkumos”. Tāpat ir paredzēts visās iepirkuma procedūrās ievērojami atvieglot nodokļu saistību izpildes pārbaudi “A” reitinga nodokļu maksātājiem, kas samazinās administratīvo slogu gan iepirkumu veicējiem, gan pretendentiem. Šāda “A” reitinga izmantošana publiskajos iepirkumos kopumā nodrošinās, ka, no vienas puses, valsts publiskajos iepirkumos dod priekšroku sadarbībai ar godprātīgiem pretendentiem, kam ir laba nodokļu samaksas disciplīna un nav būtisku risku. No otras puses, tiek veicināta pretendentu motivācija iegūt un uzturēt augstāko “A“ klases nodokļu maksātāja novērtējumu, tādējādi...

Finanšu ministrija (FM) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vienojušās par izmaiņām plānotajos grozījumos Publisko iepirkumu likumā. Izmaiņas attiecas uz izšķirošā piedāvājuma izvēles kritērija noteikšanu. Kā norāda FN, vienošanās panākta pēc argumentētām diskusijām, kuru laikā tika apspriesti LBAS izteiktie iebildumi par likumprojektā paredzēto normas svītrošanu, kas līdzvērtīgu piedāvājumu gadījumā dod priekšroku uzņēmumiem, kuri ir darba devēju organizāciju biedri un kuriem ir noslēgts koplīgums ar arodbiedrībām. FM sagatavotie grozījumi paredz šādas izmaiņas, ņemot vērā Eiropas Komisijas norādi un to, ka Direktīvas pieļauj izmantot tikai tādus kritērijus, kas tieši attiecas uz iepirkuma priekšmetu un līguma izpildi. LBAS savukārt vērš uzmanību, ka koplīgums vienmēr ir saistīts ar iepirkuma priekšmetu, ņemot vērā to, ka iepirkuma priekšmetu realizē uzņēmuma darbinieki, savukārt koplīgums uzlabo darbaspēka un darba apstākļu kvalitāti. LBAS pauda bažas, ka likuma normas svītrošana varētu vājināt atsauci un izpratni par koplīgumu kā īpašu sociālo kritēriju. Tikšanās rezultātā panākts kompromiss, kas FM piedāvāto grozījumu redakciju papildina ar...

Valsts kontrole ir izstrādājusi divas pašnovērtējuma anketas publisko iepirkumu veicēju atbalstam, lai palīdzētu padziļināti izvērtēt savus iepirkumu procesus, apzināt riskus un iespējamos uzlabojumus. Aizpildot anketas, būs iespējams novērtēt iestādes un nozares iepirkumu sistēmu, kā arī dažādu aspektu efektivitāti konkrētā iepirkumā. Pašnovērtējuma anketās uzsvars likts uz efektīvu resursu izmantošanu un labās prakses stiprināšanu, kas ilgtermiņā sekmēs kopējo iestādes sniegumu. Pamatojoties uz anketu rezultātiem, iestāde varēs precīzāk noteikt savus iepirkumu mērķus un rezultatīvos rādītājus, kā arī attīstīt konkrētus pilnveides pasākumus. “Ne vienmēr ir nepieciešama ārēja kontrole vai audits, lai konstatētu trūkumus un uzlabotu procesus. Bieži vien pietiek ar sistemātisku un paškritisku skatījumu uz iestādes iekšējiem mehānismiem, lai savlaicīgi novērtētu un novērstu vājās vietas. Pašnovērtējuma anketu mērķis ir veicināt iestāžu spēju pašām identificēt savas darbības stiprās un vājās puses, tādējādi sniedzot iespēju mērķtiecīgi uzlabot procesus un pārvaldību,” norāda Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins. Anketas izveidotas, izmantojot Valsts kontroles lietderības revīzijā “Iekšlietu...

Eiropas Komisija (EK) aicina visas ieinteresētās puses piedalīties publiskajā apspriešanā par publiskā iepirkuma direktīvām. Apspriešana norisinās līdz 2025. gada 7. martam, un tās mērķis ir palīdzēt EK izvērtēt esošo direktīvu efektivitāti un sagatavot jauna Eiropas Savienības publiskā iepirkuma regulējuma priekšlikumu. Šīs direktīvas Latvijas likumdošanā ir pārņemtas ar Publisko iepirkumu likumu, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu un Publiskās un privātās partnerības likumu. Apspriešanas laikā EK vēlas noskaidrot: vai direktīvas ir veicinājušas augstu konkurences līmeni vienotajā tirgū? vai tās ir palielinājušas mikro, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) iesaisti iepirkumos? vai regulējums ir bijis caurspīdīgs un veicinājis videi draudzīgāku, sociāli atbildīgāku un inovatīvāku ekonomiku Eiropā? Aicinām iesniegt viedokļus un piedalīties publiskajā konsultācijā, aizpildot tiešsaistes anketu EK tīmekļvietnē. Anketa ir pieejamas visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, arī latviešu valodā. Lasiet arī: Aktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) iebilst pret piedāvāto Publisko iepirkumu likuma (PIL) 51.panta septītās daļas jauno redakciju, jo tā izslēdz atsauci uz koplīgumu kā īpašu sociālo kritēriju piegādātāja izvēlē. PIL 51.panta septītā daļa līdz šim bija vienīgais labās prakses elements likumā, kas sniedza motivējošo faktoru slēgt koplīgumu. Svarīgi, ka šis motivējošais faktors ir formulēts kā pasūtītāja tiesība nevis pienākums, un tas ir tikai izšķirošs kritērijs, ja divi pretendenti ir līdzvērtīgi, nevis kritērijs, bez kura dalība konkursā nav iespējama. Līdz ar to LBAS ir neizpratne, kāpēc ir nepieciešams dzēst ārā no PIL vienīgo koplīgumu slēgšanas motivējošo faktoru, kurš turklāt ir izteikts brīvprātīga formā. LBAS uzsver, ka nodokļu maksātāju naudai jābūt piešķirtai sociāli atbildīgiem uzņēmumiem, kuri rūpējas ne tikai par pelņu, bet par uzņēmuma, tā darbinieku sociālo labklājību, kā arī uzņēmuma darbības sociālo ietekmi sabiedrībā. Vienlaikus PIL esošā redakcija neietver nekādas priekšrocības uzņēmumiem, kuri ir sociāli atbildīgi un kuriem, piemēram, ir noslēgts...

Raksts ir turpinājums aktuālās tiesu prakses apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Sākumu skat. žurnāla 2024. gada jūnija numurā, turpinājumi – jūlija, augusta, septembra un oktobra numuros. Nodokļu parāds kā pretendenta izslēgšanas iemesls Senāta 2024. gada 26. aprīļa lēmums lietā SKA–572/2024 Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 2. punkts paredz, ka pretendenta izslēgšanas iemesls cita starpā ir tas, ka pretendentam piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā ir neizpildītas saistības nodokļu jomā saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām”. Lietā ir skatīts strīds saistībā ar pretendenta izslēgšanu no dalības iepirkuma procedūrā nenokārtotu nodokļu saistību dēļ. Ar pasūtītāja iepirkuma komisijas lēmumu pieteicēja tika izslēgta no dalības konkursā, pamatojoties uz to, ka pieteicējai piedāvājumu iesniegšanas termiņā pēdējā dienā – 2023. gada 12. septembrī – bija nenokārtotas nodokļu saistības. Pieteicēja norādīja, ka tai faktiski bija iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārmaksa, kas izveidojās, 2023. gada 27. septembrī iesniedzot darba...