Autori

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 22. marta spriedums lietā Nr. SKC–86/2023 (C29311220) Darba likuma 149. panta piektajā daļā ir noteikts, ka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis. Darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Vai šāda kompensācija pienākas arī SIA valdes loceklei? Un vai pienākas arī tādai valdes loceklei, kas vienlaikus ir arī SIA dalībniece? Lietas faktiskie apstākļi Prasītāja, kura saskaņā ar darba līgumu vienlaikus bija valdes locekle, 10 gadus bija nodarbināta par finanšu direktori, bet vēlāk vēl 6 gadus – par projekta vadītāju. Darba līgumu prasītāja parakstīja gan kā SIA likumiskā pārstāve, gan darbiniece. Vienlaikus, prasītāja bija gan valdes locekle, gan dalībniece, kurai pieder 50% sabiedrības balsstiesīgais pamatkapitāls. Ņemot vērā, ka kopš 2004. gada...

Ar šo sāksim rakstu sēriju, kurā apskatīsim Latvijas Republikas Senāta un apgabaltiesu 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma un citu likumu normu piemērošanu, kas var noderēt darba tiesisko vai dienesta attiecību strīdu risināšanā. Disciplinārsoda piemērošana arodbiedrības pilnvarotajai amatpersonai Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 10. februāra spriedums lietā Nr. SKA–309/2023 (A420216321) Arodbiedrību likuma 13. panta sestā daļa nosaka: ja darba devējs par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu ir paredzējis izteikt rakstveida piezīmi vai rājienu arodbiedrības pilnvarotajai amatpersonai, kura līdztekus nolīgtajam darbam pilda pārstāvja pienākumus, tas savlaicīgi konsultējas ar attiecīgo arodbiedrību. Vai minētā likuma norma attiecas arī uz specializētajā dienestā esošu personu, ja tā ir arodbiedrības pilnvarotā amatpersona un tai piemērots disciplinārsods (piezīme vai rājiens) par noteiktās darba kārtības pārkāpšanu? Lietas faktiskie apstākļi Ieslodzījuma vietu pārvalde Rīgas Centrālcietuma priekšnieka dežurējošajam palīgam, kas vienlaikus ir arī arodbiedrības pilnvarota amatpersona, piemēroja disciplinārsodu – rājienu. Sods piemērots tāpēc, ka pieteicējs neievēroja tiesību...

Aizvadītajā gadā Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamentā skatītas vairākas lietas saistībā ar valdes locekļa atbildību, tostarp arī par valdes locekļa tiesībām uz atlīdzību un atbildību, kāda var iestāties, ja radies interešu konflikts – valdes loceklis gūst personisku labumu no amata pienākumu pildīšanas. Tiesības uz atlīdzību, ja sabiedrība nav lēmusi par atlīdzības apmēru 2022. gada 14. septembra spriedums lietā Nr. SKC–71/2022 (C33594518) Valdes loceklis ir sabiedrības dalībnieku uzticības persona, kuras pienākums ir sekmēt sabiedrības mērķu sasniegšanu – dalībnieku ekonomiskās intereses (gūt peļņu) realizāciju. Valdes locekļa statuss parasti rodas ar ievēlēšanas brīdi, respektīvi, ar brīdi, kad dalībnieku sapulce pieņēmusi lēmumu par viņa ievēlēšanu. Tādējādi līdz ar valdes locekļa (priekšsēdētāja) iecelšanu amatā rodas gan viņa atbildības pienākums Komerclikuma (turpmāk – KL) 169. panta pirmās daļas izpratnē, gan tiesības uz atlīdzību. Valdes loceklim savi pienākumi nav jāveic bez maksas, jo saskaņā ar KL 221. panta astotās daļas pirmo teikumu viņam ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2022. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu. Senāta atziņas var noderēt darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, norādīsim tikai nolēmumu galvenās tēzes. Priekšnoteikumi atbildībai par iestādes darbinieka goda un cieņas aizskārumu ar iesniegumu, kurā ietvertas nepatiesas ziņas 2022. gada 25. maija spriedums lietā Nr. SKC–206/2022 (C73434119) Satversmes 95. pantā ietverta klauzula, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Savukārt civiltiesiskā atbildība par personisko kaitējumu, kas nodarīts, pārkāpjot personas godu un cieņu, reglamentēta Civillikuma (turpmāk – CL) 2352.1 pantā. 1 Sk. Augstākās tiesas 2017. gada 28. novembra sprieduma lietā Nr. SKC–184/2017 (C28330013) 8.2.4. punktu. 2 Sk. Senāta 2020. gada 25. novembra sprieduma lietā Nr. SKC–41/2020 (C28330013) 10.5. punktu. Kā atzīts judikatūrā, personas goda un cieņas prettiesisks aizskārums nevar tikt attaisnots tikai tādēļ, ka tas izteikts, vēršoties valsts iestādē, jo šādā gadījumā personām tiktu liegta iespēja panākt tiesā...