BILANCES RAKSTI

Darbinieks noslēdzis līgumu par pilnu slodzi ar algu 850 eiro. 23. un 24. jūnijs ir svētku dienas. Vai darba devējam jāmaksā par šīm dienām, ja darbiniekam tajās nebija jāstrādā? Atbilde Darba likuma (DL) 74. panta 1. daļas 8. punkts nosaka darba devēja pienākumu apmaksāt tās svētku dienas, kas sakrīt ar darbinieka darba dienām, lai darba līgumā norādītā alga nebūtu samazināta attaisnotās prombūtnes (svētku dienu) dēļ. Jāpiebilst, ka minētajā pantā ir arī citi attaisnotās prombūtnes gadījumi ar analoģisku «likteni», tomēr par tiem grāmatvežiem nerodas jautājumi. Likumā nav precizēts, uz kādiem darbiniekiem un uz kādu darba laiku būtu jāattiecina minētā norma. No tā izriet, ka DL prasībai jābūt izpildītai pret visiem nodarbinātajiem. Tātad, ja darba līgumā noteikts, ka darba laiks ir piecas dienas nedēļā, turklāt no pirmdienas līdz piektdienai, tad darbiniekam būtu jāstrādā arī ceturtdien un piektdien (23. un 24. VI). Protams, tas nenozīmē, ka šīs dienas jāapmaksā papildus noteiktajai algai. Normas būtība —...

Ikdienas darbā grāmatvedībā nākas apstrādāt dažādus darījumu dokumentus. Droši vien daudziem šķiet, ka tas ir vienmuļš darbs — katru mēnesi vienas un tās pašas dokumentu plūsmas, vieni un tie paši darījumi. Tā tas ir, jāpiekrīt. Ikvienā uzņēmumā viss rit mierīgi, pat garlaicīgi, kamēr atgadās neparedzamais. Grāmatvedis kopā ar uzņēmuma vadītāju nedrīkst ļauties rutīnai, gluži tāpat, kā pa mežu vai tumsā ejot, ir jābūt piesardzīgam, uzmanīgam un vērīgam. Katrs darījums ar mums runā nodokļu un risku valodā. Nodokļu maksātājiem (arī nemaksātājiem) ir jābūt kā policistiem, jāizvērtē katrs darījuma partneris katrā darījumā, darījums un veicamās darbības, tajā skaitā maksājamā summa un konts, uz kuru nauda tiek pārskaitīta. Debitori — pircēji, pasūtītāji, klienti Vispirms par galvenajiem aspektiem darījumos ar debitoriem — mūsu pircējiem un pasūtītājiem. Tos uzmanām vairāk nekā kreditorus, jo tiem esam uzticējuši savas preces, mantu un sniegtos pakalpojumus ar pēcapmaksas nosacījumiem. Tātad šajos darījumos galvenie riski ir zaudēt resursus — preci, naudu, laiku....

Vasara ir laiks, kad gandrīz ik dienu notiek dažādi publiski pasākumi, kuru ietvaros apmeklētājiem ir iespēja iepirkties tirdziņā. Regulāri tiek organizēti arī gadatirgi, mājražotāju tirdziņi un citi tamlīdzīgi pasākumi. Drīz jau klāt rudens ar ražas svētkiem, tad Ziemassvētku tirdziņi... Tirgotājiem ir jābūt pārliecinātiem par to, ka ar dokumentiem viss kārtībā. Viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem ir par to, kādos gadījumos un kam ir nepieciešams kases aparāts. Likuma «Par nodokļiem un nodevām» 15. pantā kā viens no nodokļu maksātāja pienākumiem ir noteikts pienākums likumā un MK noteikumos paredzētajā kārtībā reģistrēt nodokļus un citus maksājumus ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām. 11.02.2014. MK noteikumi Nr. 96 «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība» arī ir vieni no MK noteikumiem, kas tirgotājiem jāievēro. Šie noteikumi nosaka, ka gadījumos, kad nodokļu maksātāji, saņemot samaksu par darījumiem vai amata atlīdzību par normatīvajos aktos noteiktajām darbībām skaidrā naudā, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai var nelietot...

Mūsu firmas nodarbības veids ir objektu celtniecība. Rēķini, kas saistīti ar celtniecību, grāmatojami kontā 1240, veidojot objekta pašizmaksu. Vai, saņemot rēķinu no būvuzrauga par objekta būvuzraudzību, arī to drīkst grāmatot uz to pašu kontu? Atbilde Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» satur informāciju, kas būtu piemērojama pamatlīdzekļu uzskaites kārtošanai. Tam ir veltīta piektā nodaļa «Pamatlīdzekļu grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas metodes un kārtība, kādā finanšu pārskatā norāda ar tiem saistītās izmaksas un vērtības izmaiņas». Saskaņā ar minēto noteikumu 73. punktu pamatlīdzekļa iegādes izmaksās iekļauj uz pamatlīdzekli tieši attiecināmās izmaksas: 73.1. pirkšanas cenu (atskaitot saņemtās atlaides), muitas nodokli un citus ar pirkumu saistītus neatskaitāmus nodokļus un nodevas; 73.2. izdevumus, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa piegādi līdz izmantošanas vietai un sagatavošanu paredzētajiem mērķiem (piemēram, vietas sagatavošanas izmaksas, uzstādīšanas un montēšanas izmaksas, atlīdzība speciālistiem par profesionālo pakalpojumu sniegšanu) un kas radušies līdz brīdim, kad...

Žurnāla Bilance redaktore Vita Zariņa sarunājas ar SIA Kamelota (grāmatvedības ārpakalpojumi) vadītāju Sigitu Keišu par to, kā sadarboties grāmatvedim ar vadītāju, vai tas ir viegli un ko vajadzētu darīt profesijas popularizēšanai. Kas, pēc tavām domām, vajadzīgs, lai grāmatveža un vadītāja sadarbība būtu veiksmīga? Jebkura sadarbība sākas ar sarunu. Kad tiekos ar klientiem un stāstu par savu uzņēmumu, parasti uzsveru, ka šajā kabinetā tiek apspriests viss — jāzina gan labais, gan sliktais. To varētu salīdzināt ar laulību. Mans mērķis nav par varītēm iegūt jaunu klientu, bet vispirms pārrunāt potenciālo sadarbību un tikai tad vienoties par «kopdzīvi», ja noteikumi apmierina abas puses. Tas ir priekšnoteikums veiksmīgai uzņēmēja un grāmatveža sadarbībai. Tālāk ejot, atsaucība un līdzdalība iet roku rokā. Kopīgiem spēkiem jāpārvar grūtības, lai varētu svinēt sasniegumus un uzvaras. Svarīgākais ir nevis strādāt tā, kā jau iepriekš ir strādāts, bet uzlabot procesus, lai ne tikai grāmatvedim būtu vieglāk, bet arī vadītājam. Kā piemēru varam aplūkot...

Esmu sasniegusi vecuma pensijas pieteikšanai nepieciešamo vecumu – 64 gadi un trīs mēneši. Nepieciešamo apdrošināšanas stāžu (15 gadi) arī esmu uzkrājusi. Zinu, ka pensijas mēneša apmērs tiek noteikts, dalot uzkrāto pensijas kapitālu vispirms ar prognozējamo gadu skaitu un tad vēl ar 12. Cik gadu ir mans paredzamais mūža ilgums, un kas to nosaka? Atbilde Kā veidojas pensijas kapitāls? Personas pensijas kapitāls veidojas no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām (VSAOI). Saskaņā ar 17.12.2020. MK noteikumu Nr. 786 (iemaksu likmju sadalījums) 18. punktu pensiju apdrošināšanai noteiktās iemaksu likmes sadalījums ir šāds: 18.1. iemaksas 20% apmērā no iemaksu objekta veido valsts pensijas kapitālu saskaņā ar likumu «Par valsts pensijām», ja persona nav fondēto pensiju shēmas dalībnieks saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu; 18.2. iemaksas 14% apmērā no iemaksu objekta veido valsts pensijas kapitālu saskaņā ar likumu «Par valsts pensijām», un iemaksu likme fondēto pensiju shēmā ir 6% apmērā no iemaksu objekta, ja persona ir fondēto...

Fiziskai personai, veicot kokmateriālu piegādes vai sniedzot ciršanas tiesību piešķiršanas pakalpojumus, var rasties pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un/vai nomaksāt pievienotās vērtības nodokli valsts budžetā. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas Pirmās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Janīna Bukovska meža konsultāciju pakalpojumu centra organizētajā informatīvajā seminārā «Nodokļi mežsaimniecības pakalpojumu sniedzējiem un mežu īpašniekiem» skaidroja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu fizisko personu veiktajiem darījumiem ar kokmateriāliem. Turklāt jāpiebilst, ka Valsts ieņēmumu dienests šobrīd pastiprināti kontrolē darījumus ar mežiem. Kas ir saimnieciskā darbība Pievienotās vērtības nodokļa likumā un Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likumā noteiktā saimnieciskā darbība un nodokļu maksātāju pazīmes ir atšķirīgas. Proti, Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē PVN maksātājs ir persona, kura patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisko darbību neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta. Līdz ar to PVN maksātājs var būt arī fiziska persona, ne tikai komersants. Savukārt saimnieciskā darbība Pievienotās vērtības nodokļa likuma...

Dzīves dārdzība tik strauji kā patlaban nav augusi kopš 2008. gada. Bet kāda ir pašreizējās situācijas specifika? Cik ilgi vēl paredzams cenu kāpums, kas ir tā galvenie cēloņi, un vai politikas — gan monetārās, gan fiskālās — veidotājiem ir iespējams ko darīt, lai inflāciju apturētu? Pētniecisko interviju ciklā uzsākam pētīt inflācijas, kā arī Krievijai pret Ukrainu vērstās agresijas dēļ piemēroto sankciju, Covid–19 pandēmijas seku un citu aktuālo faktoru ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Saruna ar MĀRTIŅU BITĀNU, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieku, vienu no zinošākajiem ekspertiem inflācijas jautājumos. Kādi ir pašreizējās inflācijas cēloņi? Pasaules ekonomistu vidū nav vienprātības par faktoriem, kas īsti veicina globālo cenu kāpumu. Kāds ir inflāciju veidojošais mehānisms Latvijas Bankas skatījumā? Inflācija pamazām sāka pieaugt jau 2021. gadā, bet neviens nevarēja paredzēt, ka tā augs tik strauji. Tāpēc arī viedokļi dalās un simtprocentīgi pateikt, kāpēc tā notiek, nevar. Taču par 70–80 procentiem cēloņus izskaidrot ir iespējams. Pirmkārt, šī...

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2022. gada 15. jūnija spriedumu civillietā pasludināts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk — parādnieks) maksātnespējas process. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma (turpmāk — likums) 64. panta pirmās daļas 2. punktu1) maksātnespējas procesa administrators (turpmāk — administrators) nolēma saimniecisko darbību vairs neturpināt. Uzņēmumā tika nodarbināti 30 darba ņēmēji. Pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas valdes loceklis saskaņā ar Darba likuma 114. pantu pārtrauca darba attiecības ar 24 darbiniekiem secīgi no janvāra līdz maija beigām, lai nerastos kolektīvā atlaišana Darba likuma 105. panta izpratnē. Pārējos 6 darbiniekus nevarēja atbrīvot, jo tiem ir pārejošā darbnespēja, un saskaņā ar Darba likuma 109. panta trešo daļu2). Vai administrators pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas drīkst šos darbiniekus atbrīvot, neievērojot Darba likuma normas? Jautājumā minētie fakti ir nosacīti. Atbilde Saskaņā ar Darba likuma 103. panta pirmo un otro daļu pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir tiesības uzteikt darba līgumu ar parādnieka darbinieku. Šajā gadījumā par darba...

Vasara ir atnākusi ar saulainām un lietainām dienām, bet žurnāls Bilance nāk katru mēnesi ar aktuālām ziņām. Arī es esmu atgriezusies žurnāla galvenās redaktores amatā un nāku ar izmaiņām ierastajā žurnāla ikdienā un nedaudz arī izskatā. Kā teicis Rainis — pastāvēs, kas pārvērtīsies, tāpēc esam domājuši par izmaiņām arī žurnālā. Varbūt jau esat pamanījuši, ka tagad mums ir arī redkolēģija. Tas nozīmē, ka man ir konsultantu un padomnieku komanda, kurā ir tikai nozares profesionāļi, un tas nozīmē, ka žurnāls turpinās būt noderīgs un interesants. Piesaistīsim arī jaunus autorus jau esošo profesionāļu sastāvam. Redkolēģijā ir visiem labi zināmās daudzu rakstu autores Inguna Leibus un Maija Grebenko. Tāpat esmu piesaistījusi Lilitu Beķeri, kura ir bijusi lektore žurnāla Bilance konferencēs. Linda Miezīte un Sigita Keiša žurnāla auditorijai varbūt ir mazāk zināmas, bet abas ir praktizējošas grāmatvedes un nodokļu konsultantes. Grāmatveži ir pieraduši pie pārmaiņām, tās ir visai bieži. Arī šajā žurnāla numurā varēsiet lasīt gan...

Uzņēmums ir saņēmis aizdevumu, kas pārsniedz 15 00 eiro, un tas ir atmaksāts tajā pašā gadā, kad saņemts. Aizdevums saņemts no fiziskas personas (īpašnieka) jūlijā, atmaksāts viņam — decembrī, ar procentiem. Vai par šo aizdevumu ir jāsniedz ziņas? Atbilde Šoreiz jāsāk ar terminoloģiju. No īpašnieka puses — viņš izsniedza uzņēmumam aizdevumu, bet ziņas sniedzamas uzņēmuma vārdā, un uzņēmums šajā situācijā ir aizņēmējs. Par aizņēmumu uzņēmumam nav paredzēts sniegt atskaites. Maksājot procentus fiziskajai personai par šo aizņēmumu, uzņēmumam ir pienākums 1) ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli no aprēķinātās summas un 2) kontrolēt procentu summu (fiziskā persona nav kredītiestāde, kurai drīkst maksāt jebkurus procentus). Kompetentai iestādei varētu būt interese par fiziskās personas (aizdevēja) aizdevuma summas izcelsmi (vai tā bija likumīgi iegūta un deklarēta). Un tas faktiski ir viss. Citāda situācija veidojas, ja uzņēmuma rīcībā esošie naudas līdzekļi tiek izsniegti kā aizdevums fiziskai personai, neievērojot IIN likuma 8.1 panta noteikumus, turklāt fiziskā persona neatmaksā saņemto summu...

Uzņēmumam pieder vieglā automašīna, tehniskajā pasē īpašnieks ir uzņēmums, bet turētājs ir fiziska persona, UVTN netiek maksāts. Atbilde TEN un UVTN likuma 11. panta 2. daļa nosaka: «Ja ar nodokli apliekamam transportlīdzeklim ir reģistrēts gan īpašnieks, gan turētājs, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā transportlīdzekļa turētājs, ja tas atbilst šā panta pirmās daļas nosacījumiem.» Tātad pēc likuma sanāk, ka uzņēmumam nav jāmaksā UVTN, jo tas nav transportlīdzekļa turētājs, bet fiziskā persona nemaksā šo nodokli, jo nav likuma subjekts. Vai drīkst norakstīt ar auto ekspluatāciju saistītos izdevumus par degvielas iegādi un auto remontu? Vai uzņēmumam ir tiesības atskaitīt PVN priekšnodokli par auto iegādi un ekspluatācijas izdevumiem? Atbilde Skatot jautājumu nevis tikai pēc juridiskās formas, bet arī pēc ekonomiskā satura, redzams, ka jautājumā minēto vieglo automašīnu faktiski izmanto uzņēmums, līdz ar to nav pamata fizisko personu reģistrēt kā turētāju. Likuma «Par nodokļiem un nodevām» 23. panta 14. daļa nosaka: «Nodokļu administrācija nosaka nodokļa maksājuma apmēru,...

Sabiedrība 2022. gada maijā ziedoja sabiedriskā labuma organizācijai 600 eiro. 2022. gada novembrī tika pieņemts lēmums par dividenžu sadali, kuras noteiktas no peļņas, kas gūta 2018. gadā un līdz šim brīdim nebija izmantota nekādiem mērķiem.Uzņēmumu ienākuma nodoklis par dividendēm noteikts saskaņā ar UIN likuma 4. pantu, un tas ir 800 eiro. Kā piemērot UIN likuma atlaidi ziedotājam, un kura mēneša UIN deklarācijā būs jāuzrāda UIN samazinājums par ziedojumu? Atbilde UIN likuma 12. panta 1. punkta 3. apakšpunkts nosaka ziedotāja tiesības samazināt taksācijas periodā (periodā1, kad aprēķinātas dividendes) par pārskata gadā (tajā gadā, kad pieņemts lēmums par peļņas2 sadali) aprēķinātajām dividendēm UIN par 85 procentiem no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 30 procentus no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm. Sakarā ar likumā noteiktajiem ierobežojumiem vispirms jānosaka summas, kuras nedrīkst pārkāpt: 30% no nodokļa par dividendēm (800 eiro), kas ir 240 eiro; 85% no ziedojuma summas (600 eiro), kas ir 510 eiro....

Grāmatvedības likuma spēkā stāšanās noteica nepieciešamību no jauna izstrādāt arī visus uz iepriekšējā likuma pamata izdotos Ministru kabineta (MK) noteikumus, ieskaitot tos, kas regulē iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāju grāmatvedību. Saskaņā ar Grāmatvedības likuma pārejas noteikumiem jaunajiem MK noteikumiem jāstājas spēkā ne vēlāk kā 2022. gada 1. jūlijā. Tieši attiecībā uz IIN maksātājiem ir pieņemti divi jauni normatīvie akti: MK 31.05.2022. noteikumi Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā», kas stājās spēkā 3.06.2022. un aizvieto MK 20.03.2007. noteikumus Nr. 188 «Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā»; MK 1.03.2022. noteikumi Nr. 145 «Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz finanšu pārskatu», kas stājās...

1. martā, kad sākas iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas iesniegšana, bieži VID EDS nedarbojas. Kā rīkoties, ja jāpieņem darbā darbinieks un jāiesniedz «Ziņas par darba ņēmējiem»? Atbilde Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli» 8. un 8.1 punkts nosaka, ka darba devējs (tai skaitā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs un jaunuzņēmums) katru darba ņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk — VID), iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem (noteikumu 1. pielikums) šādos termiņos: par personām, kuras uzsāk darbu, — ne vēlāk kā vienu dienu, pirms persona uzsāk darbu, ja ziņas tiek sniegtas papīra formā, vai ne vēlāk kā vienu stundu, pirms persona uzsāk darbu, ja ziņas tiek sniegtas elektroniski Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. VID mājaslapā (https://www.vid.gov.lv/lv/veidlapas/valsts-socialas-apdrosinasanas-obligatas-iemaksas) un iepriekš minētajos Ministru kabineta noteikumos ir pieejami veidlapu paraugi. Jāaizpilda veidlapa un paraksttiesīgajai personai jāparaksta ar drošu elektronisko...