BILANCES RAKSTI

Izdevumi, kas ir saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību, nav apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli (turpmāk tekstā — UIN) un nav uzskatāmi par nosacīti sadalīto peļņu UIN likuma ietvaros. Savukārt par izdevumiem, kas nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību, ir jāmaksā UIN. UIN likuma ietvaros izdevumus iedala 3 kategorijās: Jāatceras, ka uz saimnieciskās darbības izdevumiem vienmēr var attiecināt to, kas ietilpst pakalpojuma vai preces cenā. Piemērs Pakalpojumu sniedzējs, piemēram, permanentā grima meistare, piedāvā klientam tēju vai kafiju, kamēr klientam tiek sniegts pakalpojums. To varētu uzskatīt par maltīti, kas piedāvāta darījuma partnerim, taču tā nebūt nav. Šajā gadījumā tēja vai kafija, kas piedāvāta klientam, ir iekļaujama pakalpojuma cenā, un līdz ar to šos izdevumus droši var norakstīt kā ar saimniecisko darbību saistītus izdevumus. Reklāmas izdevumi (ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi) Reklāmas likuma 1. pantā skaidrots termins «reklāma»: Reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums,...

Latvijā reģistrēts nodokļu maksātājs plāno iegādāties vieglo transportlīdzekli Somijā (auto būs reģistrēts Somijā). Vieglā transportlīdzekļa vērtība vairāk nekā 50 000 eiro. Kādi nodokļi būtu jāmaksā? Ko Latvijas uzņēmums drīkst attiecināt uz transporta izmaksām (degvielu, remonta izdevumus, rezerves daļas automašīnai)? Uzņēmums plāno sniegt Somijā transportlīdzekļu nomas pakalpojumus: 1 Somijas personai, kas nav nodokļa maksātāja, vai 2 Somijas reģistrētam nodokļa maksātājam. Kāda būs pakalpojuma sniegšanas vieta? Kādu PVN likmi Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs piemēro šādiem automobiļu nomas pakalpojumiem? Atbilde 1. Jāsāk ar to, ka jautājumā minētā vieglā transportlīdzekļa vērtība pārsniegs 50 000 eiro, tātad nodokļi jāskata kā par reprezentatīvo automobili. Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma 1. panta 17. daļa nosaka: Reprezentatīvs automobilis ir automobilis, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 50 000 eiro un kurš ir vieglais automobilis, kura sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas, izņemot operatīvo transportlīdzekli vai speciālo vieglo automobili (neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzīvojamais automobilis vai katafalks, vieglais automobilis,...

Ar grozījumiem likumā «Par valsts pensijām» (likums), kas stājās spēkā 2022. gada 20. jūlijā, papildināti pārejas noteikumi ar 15.2 punktu: 2022. gadā valsts pensiju vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī (noapaļotu līdz veseliem eiro), pārskata 1. augustā, ievērojot šā likuma 26. pantā minētos nosacījumus. Politiski represētajām personām, I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem valsts pensiju indeksē neatkarīgi no tās apmēra 2022. gadā pārskata 1. augustā, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un iemaksu algu indeksu, kā arī šā likuma 26. panta pirmajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētos nosacījumus. Pārskatītās valsts pensijas vai tās daļas apmēra starpību par periodu no 2022. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. augustam izmaksā vienlaikus ar 2022. gada septembrī izmaksājamo pensiju. Secinājumi 1. Noteikti pārlasiet likuma «Par valsts pensijām» 26. pantu. Tas dos jums informāciju par lietas būtību un ļaus izveidot savu...

Cilvēks piedzimst kā balta lapa. Augot mācās staigāt, runāt, lasīt, rakstīt, rēķināt. Iegūst zināšanas, izglītību, apgūst profesiju. Visu, ko cilvēks iemācās, var nosaukt vienā vārdā — apgūst prasmes. Katrā gadsimtā ir nepieciešamas noteiktas prasmes. Pirmatnējam cilvēkam svarīgi bija prast nomedīt meža zvēru, iekurt uguni ar diviem akmeņiem. Tās, kas bija svarīgas pirms pieciem tūkstošiem gadu, vairs nav aktuālas patlaban. Mūsdienu cilvēkam jāapgūst pavisam citas prasmes, turklāt katram amatam, katrai profesijai tās ir atšķirīgas. Tomēr ir arī tādas prasmes, kas nepieciešamas katram, neskatoties uz profesiju un ieņemamo amatu. Lisabonas 2000. gada 23. un 24. marta Eiropadome secināja, ka Eiropai vajadzētu noteikt jaunas pamatprasmes, kas jānodrošina mūžizglītībā, kā galveno pasākumu, Eiropai reaģējot uz globalizāciju un veidojot uz zināšanām balstītu valstu ekonomiku, un uzsvēra to, ka cilvēki ir Eiropas galvenais kapitāls. Šīs pamatprasmes ir jāieaudzina un jāiemāca jau no bērnības un jāturpina pilnveidot un attīstīt. Pamatprasmes definētas kā zināšanu, prasmju un attieksmju kopums, kas atbilst...

Ārkārtējās situācijas laikā bija pieejami valsts pabalsti, tika ierobežotas iespējas kreditoriem iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu pret parādnieku debitoru, tomēr dzīvē daudzi uzņēmumi dažādu faktoru ietekmē ir nonākuši finansiālās grūtībās, un apņēmīgākie uzņēmēji risina jautājumus, kā saglabāt biznesu, kā turpināt darboties, un meklē iespējas izkļūt no parādiem un stabilizēt finanšu plūsmu. Viens no risinājumiem vai vismaz kā palīgs uz laiku varētu būt tiesiskās aizsardzības process (turpmāk — TAP). Manā praksē īsā laika periodā jau vairāki debitori ir iesākuši šo procesu, un domāju, ka būtu lietderīgi atsvaidzināt zināšanas par šo instrumentu, kura ietvaros uzņēmējam tiek sniegta aizsardzība un tai pašā laikā dota iespēja turpināt biznesu, restrukturizēt uzņēmumu un atjaunot maksātspēju. Būtiski — tiesiskās aizsardzības procesu var uzsākt parādnieks pats, t.i., uzņēmums, kuram ir finansiālas grūtības segt saistības ar kreditoriem, un TAP var piemērot tikai juridiskām personām. Šajā procesā, jau tam gatavojoties, būtiska loma ir grāmatvedim un grāmatvedībā uzkrātajai informācijai par uzņēmuma saimniecisko darbību. TAP,...

Vai var iekļaut SIA izdevumos (saistīti ar saimniecisko darbību) vai reprezentācijas izdevumos iegādātu dāvanu karti par 30 eiro, lai to dāvinātu ilggadējam klientam (juridiskai personai, bet dāvanu saņem tās valdes loceklis) ar bērniņa piedzimšanu viņa ģimenē, kā arī dāvanu karti no Wolt braucienu iegādei par 30 eiro, lai to dāvinātu ilggadējam klientam (klients juridiska persona, bet dāvanu saņem tās valdes loceklis)? Kā pareizi grāmatvedībā uzskaitīt šos izdevumus, vai ir jāsamaksā uzņēmumu nienākuma nodoklis (UIN) un cik lielā apmērā? Atbilde 1. Izvērtējam, vai minētie izdevumi varētu tikt klasificēti kā reklāmas izdevumi. Nē, jo dāvanu kartes pasniegšana neveicinās preču vai pakalpojumu pieaugumu, nav reklāmas kampaņa, kuras ietvaros tiktu pasniegtas dāvanu kartes, un jāņem vērā, kā šīs dāvanu kartes nepieder uzņēmumam, bet ir citu sabiedrību dāvanu kartes. 2. Klientu piesaistes izdevumu ietvaros kā ar saimniecisko darbību nesaistīti būtu tādi izdevumi, kas nekvalificējas kā reklāmas vai reprezentācijas izdevumi, kā arī šādu izdevumu pārsniegums, ja tāds ir...

Lielākajā daļā uzņēmumu krājumi veido būtisku apgrozāmo līdzekļu daļu. Atkarībā no uzņēmuma darbības veida krājumu struktūra būs atšķirīga: ražošanai būs iepirktas izejvielas, pārdošanai iegādāta prece un pakalpojumu sniegšanai iepirki materiāli. Krājumu uzskaitē svarīgi savlaicīgi un precīzi uzskaitīt krājumu rašanos un kustību. Uzņēmumā jānodrošina krājumu saglabāšana un kontrole, maksimāli novēršot krājumu zudumus, bojāšanos un piesavināšanās iespējas. Taču, ja nu tomēr ir konstatēti zudumi, tad grāmatvedim jānoskaidro, vai neveidojas ar nodokļiem apliekams objekts. Kaut arī tikko kā ir beidzies 2021. gada pārskatu iesniegšanas termiņš, bet ir jau septembris, tātad grāmatvežiem atkal jāsāk domāt par gada pārskatiem, līdz ar to arī par gada inventarizācijām un notikumiem, kas varētu ietekmēt pārskata gada finanšu rezultātu un pēdējā mēneša uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā un pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā uzrādāmos notikumus. Viens no šādiem notikumiem būs krājumu virsnormatīvie zudumi. Krājumu zudumi Krājumu zudumi var rasties dažādu iemeslu dēļ: preču piegādes un glabāšanas procesā iespējami nožuvumi, nobirumi vai izgarojumi; ražošanas...

Latvijas, tāpat kā visas Eiropas Savienības, ekonomika atrodas pārmaiņu ziemas priekšā. Covid–19 krīzes un Ukrainas kara radītie sarežģījumi, pakāpeniska atteikšanās no Krievijas energoresursu izmantošanas un straujā inflācija tautsaimniecībā jau aizsākusi pagaidām vēl mērenu «zemestrīci», kuras maksimālais stiprums nav paredzams. Kā ekonomikā notiekošie procesi šobrīd ietekmē Latvijas uzņēmējdarbību, cik liels izaicinājums varētu būt gaidāmā apkures sezona, un kas darāms, lai šos riskus iespējami saprātīgāk pārvaldītu? Žurnāla Bilance pētniecisko interviju cikla otrā saruna — ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes prezidentu Aigaru Rostovski. Mūsu saruna notiek augusta vidū. Jau pusgadu Ukrainā plosās karš un Krievijai un Baltkrievijai noteiktas sankcijas, jau kopš pērnā gada kāpušas energoresursu cenas, un pēdējos mēnešos īpaši strauji augusi arī vispārējā inflācija. Jau gada sākumā bija ziņa, ka uzņēmumi vērsušies pie LTRK, paužot satraukumu par iespējām apmaksāt saņemtos patērētās gāzes un elektrības rēķinus. Toreiz organizējāt uzņēmumu aptauju, kur tika pausti vēl samērā maigi situācijas novērtējumi, tādi kā «negatīva ietekme»...

Šajā numurā, kā jau tas ir parasti, risinām mums visiem svarīgas tēmas, pārrunājam ar ekspertiem, dalāmies pieredzē. Nenoliedzami biznesa digitalizācija skar mūs visus. Mainoties biznesa videi, arī speciālistiem jābūt gataviem šādām pārmaiņām, tai skaitā arī grāmatvedības sfērā strādājošajiem. Šobrīd notiek pamatprasmju maiņa, kad daļu no līdzšinējiem darbiem, ko veica cilvēks, pārņem tehnoloģijas. Toties parādīsies jaunas prasmes un iemaņas. Viena no tām — kā saintegrēt ierīces, izdomāt risinājumus jaunas vērtības radīšanai. Grāmatveži ir pieraduši visu laiku mācīties un apgūt jaunas prasmes. Uzņēmējdarbībā sankciju riska pārvaldīšana vienmēr ir bijusi svarīga, bet tagad tas ir īpaši aktuāls jautājums. Atbildot uz militāro uzbrukumu Ukrainai, šogad attiecībā uz Krieviju ir ieviestas bezprecedenta sankcijas — gan tvēruma, gan daudzuma ziņā.Vienlaikus ir paplašināts Eiropas Savienības sankciju režīms pret Baltkrieviju. Tas ietekmē darījumu partneru pārbaudi un ne tikai. Ārkārtējās situācijas laikā bija pieejami valsts pabalsti, tika ierobežotas iespējas kreditoriem iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu pret parādnieku debitoru, tomēr dzīvē daudzi uzņēmumi...

Kā zināms, katras komercsabiedrības pienākums ir sagatavot un Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt gada pārskatu par katru pārskata gadu. Šī prasība noteikta Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Viena no prasībām, kas minēta šajā tiesību aktā, ir visu bilances posteņu inventarizācija. Arī nodokļu saistības ir jāiekļauj bilancē, tāpēc šo saistību summas ir inventarizējamas un salīdzināmas ar nodokļu uzskaiti Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). 2021. gadā Valsts ieņēmumu dienests ieviesa vienoto nodokļu kontu, un līdz ar šī konta ieviešanu grāmatvežiem radās neskaidrības par to, kāds algoritms un kāda sistēma tagad uzskaita aprēķinātos un samaksātos nodokļus. Uzklausot nodokļu maksātāju pretenzijas, Valsts ieņēmumu dienests EDS izveidoja speciālu formu «Pārskata perioda apkopojums — salīdzināšana». Taču arī šajā jaunajā formā nav iespējams veikt nodokļu saistību salīdzināšanu gada pārskata vajadzībām, jo nodokļu saistību summas atšķiras no tām summām, kas ir uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē. Kā uzzināt algoritmu un programmu, pēc kādas tiek aprēķinātas nodokļu saistību summas šajā jaunajā formā? Atbilde...

Darba likuma (DL) 75. panta 4. daļas 2. teikumā ir minēts, ka summētā darba laika darbiniekam dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā. Vai no kalendāra darba dienu skaita ir jāatņem attaisnotā prombūtne pēc kalendāra vai pēc darbinieka noteiktā grafika? Atbilde Apmaksātās (attaisnotās) prombūtnes gadījumi Darba likumā ir aprakstīti gandrīz visās 74. panta daļās. Savukārt panta trešajā daļā noteikta minētās prombūtnes apmaksas kārtība (kad tiek izmaksāta noteiktā darba samaksa un kad — izmaksāta vidējā izpeļņa). Tātad, ja uzņēmuma grāmatvedības politikā noteikts, ka atsevišķi tiek apmaksāts darbinieka nostrādātais laiks un atsevišķi attaisnotā prombūtne, tad turpmākajos vidējās izpeļņas noteikšanas gadījumos aprēķinātā darba samaksa (par darbu) tiek dalīta ar nostrādātajām darba dienām. Proti, netiek ņemtas vērā nedz attaisnotās prombūtnes dienas (stundas), nedz arī šo dienu...

Programma «Radošā Eiropa» (Creative Europe) ir vienīgā ES mēroga programma kultūrai un radošajām nozarēm, kas izveidota, lai atbalstītu Eiropas kultūras un radošo nozaru attīstību un izaugsmi. «Radošā Eiropa» atbalsta filmu nozari kopš 1991. gada, bet kultūras nozari kopumā — kopš 1996. gada. Programmu koordinē Eiropas Komisija un EK Izglītības un kultūras izpildaģentūra (EACEA), projektu pieteikumi tiek sniegti un vērtēti Briselē. Ar vairāk nekā 2,4 miljardu eiro budžetu programma arī jaunajā periodā (2021–2027) veicinās kultūras un valodu daudzveidību, kultūras mantojuma saglabāšanu un konkurētspēju; turklāt kultūras un radošajām organizācijām un profesionāļiem tā pavērs kopīga radoša darba un pārrobežu sadarbības iespējas, sasniedzot plašāku auditoriju, pievēršoties aktuāliem sabiedriskiem jautājumiem un atbalstot jaunos māksliniekus. Programmai «Radošā Eiropa» ir divi galvenie mērķi: aizsargāt, attīstīt un veicināt Eiropas kultūras un valodu daudzveidību un mantojumu; palielināt kultūras un radošo nozaru, jo īpaši audiovizuālās nozares, konkurētspēju un ekonomisko potenciālu. «Radošā Eiropa» ir iedalīta trīs daļās: atzars KULTŪRA, kas aptver visas kultūras...

No šā gada 1. augusta godprātīgiem nodokļu maksātājiem, kas nepārvaramas varas apstākļu dēļ saskaras ar finansiālām grūtībām, būs iespēja atkārtoti līdz pieciem gadiem pagarināt iepriekš Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtu un pašlaik spēkā esošu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu. Šāda iespēja paredzēta ar grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām», lai mazinātu Covid–19 radītās krīzes un Krievijas Federācijas bruņotā uzbrukuma Ukrainai sekas, kas ir nepārvarama vara un apgrūtina nodokļu maksātāju iespējas sekmīgi pildīt uzņemtās saistības. Līdzās jau esošajam regulējumam, kas paredz iespēju lūgt atkārtotu pagarinājumu atliktiem nodokļu maksājumiem līdz sešiem mēnešiem, jaunais regulējums būs patstāvīgs risinājums gadījumiem, kad saimniecisko darbību būtiski un negatīvi ietekmējuši nepārvaramas varas apstākļi. Tāpat kā tas ir pašlaik, pagarinot nodokļu samaksas termiņu vispārējos gadījumos, arī atkārtota samaksas termiņa pagarinājuma laikā tiks aprēķināta nokavējuma nauda 0,0125% apmērā par katru kavēto dienu. Kā pieteikties atkārtotam termiņa pagarinājumam No augusta VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) būs pieejama īpaši izveidota pieteikuma forma motivētam iesniegumam....

Darbiniece no 2020. gada 18. marta bija bērna kopšanas atvaļinājumā, 2022. gada 4. aprīlī šis atvaļinājums beidzās, darbiniece saslima, viņai ir A lapa no 2022. gada 5. aprīļa. No kura perioda vidējās izpeļņas rēķināma slimības nauda? Uz ko attiecas likuma termins «attaisnotā prombūtne» — uz laiku, kad viņa slimoja un bija A lapa, vai uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku? Vai vidējā izpeļņa A lapas apmaksai jārēķina no darba samaksas sešu mēnešu periodā no 2019. gada oktobra līdz 2020. gada martam (kad viņa strādāja) vai jāatkāpjas no 5.04.2022. sešus mēnešus un tad no iepriekšējiem sešiem mēnešiem, ja nav izpeļņas, aprēķinu veic no minimālās darba algas? Atbilde Par attaisnoto prombūtni tiek uzskatīts jebkurš periods, kad nodarbinātā persona neveica darbu (arī — nespēja veikt darbu), jo tam ir attaisnojošs iemesls. Darba likuma 74. panta pirmajā daļā ir uzskaitīti vairāki šādi iemesli, tomēr šis uzskaitījums nav izsmeļošs, jo mēdz būt arī citi gadījumi. Lai jūs nemulsinātu...

Reliģisko organizāciju darbību Latvijā regulē Reliģisko organizāciju likums, kas Saeimā pieņemts 1995. gada 7. septembrī. Kā daudzos citos likumos, arī šajā likumā ir veikti vairāki grozījumi. Pēdējie likuma grozījumi Saeimā pieņemti 2002. gada 24. martā. Kārtojot grāmatvedības uzskaiti reliģiskajā organizācijā, ir svarīgi rūpīgi iepazīties ar Reliģisko organizāciju likumu un ar grozījumiem šajā likumā, jo reliģisko organizāciju darbība, tajā skaitā šo organizāciju saimnieciskā darbība, ir specifiska un būtiski atšķiras no visiem saprotamās saimnieciskās darbības t.s. laicīgajā dzīvē. Latvijas lielākās tradicionālās konfesijas, ņemot vērā savus kanoniskos noteikumus, patstāvīgi un bez iejaukšanās no ārpuses nosaka savu pārvaldes un organizatorisko struktūru, pārvalda savu mantu un kontrolē tās saglabāšanu. Tas noteikts Satversmes 99. pantā, Reliģisko organizāciju likuma 5. pantā, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likuma 3. panta 3. p. un 5. panta 4. p., Svētā Krēsla un Latvijas Republikas līguma 4. pantā, Romas katoļu baznīcas kanonisko tiesību kodeksā, kas savukārt ir saistošs Romas katoļu baznīcai visā pasaulē, u.c....