BILANCES RAKSTI

Pašvaldība piešķir līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšanai, kuru saskaņā ar lēmumu un namu apsaimniekotāja rēķinu pārskaita namu apsaimniekotājam. Pieņemsim, finansējuma summa ir 2000 eiro, t.sk. PVN, par kuru tiek izrakstīts rēķins. Kāda summa pēc finansējuma saņemšanas namu apsaimniekotājam ir jāiegrāmato mājas uzkrājumos — ar PVN (2000 eiro) vai bez PVN (1652,89 eiro)? Atbilde Pašvaldības budžeta finansējuma piešķiršana dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšanai nav Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) objekts, jo ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliek preču piegādi (tai skaitā preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā un preču eksportu) par atlīdzību, pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību un preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību (PVN likuma 5. panta pirmā daļa). Tādēļ šādos finansējuma piešķiršanas darījumos būtu jānošķir trīs atsevišķas darījuma daļas. Namu apsaimniekotājs veic pats vai pasūta ārpakalpojuma veidā plānotos konkrētās dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumus. Par šo maksas pakalpojumu namu apsaimniekotājam jāizraksta rēķins mājas iedzīvotājiem, piemērojot atbilstošu PVN režīmu (ja par...

Ikvienai personai Latvijā, pamatojoties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu, ir pienākums ziņot par aizdomīgiem darījumiem, lai nepieļautu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu. Ziņojumi ir jāiesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) goAML sistēmā. Kā ziņot par aizdomīgiem darījumiem goAML sistēmā, Valsts ieņēmuma dienesta (VID) organizētajā vebinārā stāstīja FID Inovāciju un IT nodaļas vadītāja Ligita Pula. Aizdomīgs darījums ir darījums vai darbība, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīgā ceļā vai saistīti ar terorisma vai proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu. Izmanto 60 valstīs Ziņošanas sistēma goAML ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) programmatūras risinājums, kas speciāli veidots finanšu izlūkošanas dienestiem. Pašlaik goAML lieto 60 valstīs. goAML ir Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmas svarīgākais modulis, kas nodrošina: ziņojumu iesniegšanu; ziņojumu apstiprināšanu; FID pieprasījumu nosūtīšanu un saņemšanu; atbildes sniegšanu FID; saziņu ar FID...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (AML) un starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju ievērošanas un izpildes prasības uzņēmēji praksē bieži vērtē vienkopus. Ņemot vērā pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktos plašos ierobežojošos pasākumus, 2022. gadā praktiskais uzsvars galvenokārt ir bijis tieši uz sankciju ievērošanu, dažkārt AML prasību ievērošanu nodrošinot pakārtoti. Tomēr AML principus ir būtiski nošķirt no sankciju risku pārvaldības principiem, kuri, kaut arī formāli ir šķietami līdzīgi, praksē tiek piemēroti fundamentāli atšķirīgi. Ievērojot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (Novēršanas likums) normu piemērošanas izpratnes attīstības dinamiku un pilnveidi, rakstā tiek sniegts pārskats par nozīmīgākajiem aspektiem, kas jāņem vērā, izstrādājot tieši AML iekšējās kontroles sistēmu (IKS). I. Piemērošanas pamats Atšķirībā no Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma, kas noteic, ka likums attiecas uz visām personām un visām personām attiecīgi ir arī pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas, Novēršanas likums attiecas...

Pašnodarbinātajiem saimnieciskās darbības veicējiem, tāpat kā uzņēmumiem, savā preču un pakalpojumu cenā var būt jāiekļauj pievienotās vērtības nodoklis (PVN). PVN regulējošie normatīvie akti iekšzemes nodokļa maksātājam paredz ne tikai reģistrāciju Valsts ieņēmuma dienesta PVN maksātāju reģistrā, bet arī nosaka, ka tad, kad pakalpojuma sniegšanas vai preču piegādes vieta ir cita dalībvalsts, var rasties nepieciešamība pēc reģistrācijas citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs vai īpašajā OSS režīmā, kas paredz atvieglotu PVN administrēšanu un samaksu. Videoseminārā «Kad pašnodarbinātajiem jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā» par PVN piemērošanu un reģistrēšanos PVN maksātāju reģistrā stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Pievienotās vērtības nodoklis ir patēriņa jeb apgrozījuma nodoklis ar standartlikmi 21% vai kādu no samazinātajām likmēm 12%, 5% vai 0% apmērā atkarībā no preču vai pakalpojuma veida. Šo nodokli piemēro reģistrēta nodokļa maksātāja preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanai un samaksā galapatērētājs — preču pircējs vai pakalpojuma saņēmējs. Savukārt preču piegādātājs vai pakalpojuma...

Grāmatvežiem sācies intensīvs gada pārskata sagatavošanas laiks. Atgādināšu dažas būtiskas nianses, kas jāņem vērā, sagatavojot gada pārskatus, tiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecību. Jau kopš 2010. gada uzņēmumiem ir pienākums gada pārskatā atsevišķi norādīt neto apgrozījumā ietvertos ieņēmumus no lauksaimniecības. Sākotnēji lauksaimniecības ieņēmumu apmērs bija jāatšifrē gada pārskata pielikumā. Prasība norādīt lauksaimniecības ieņēmumus attiecās uz tiem likuma subjektiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu un saņem valsts atbalstu lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai vai piemēroja tobrīd spēkā esošo uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi nodokļa maksātājiem, kas veic lauksaimniecisko darbību. Kopš stājies spēkā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmās neto apgrozījumam ir izdalīta atsevišķa rinda, kurā norāda neto apgrozījumu no lauksaimnieciskās darbības. Diemžēl ne likumā, ne MK noteikumos Nr. 775 nav detalizētāku skaidrojumu, kas tieši ir jāieskaita neto apgrozījumā no lauksaimnieciskās ražošanas. Būtībā informācijai par apgrozījumu no lauksaimnieciskās ražošanas ir viens galvenais lietotājs — Lauku...

Kaut arī lielais Ziemassvētku un Jaunā gada svētku svinēšanas laiks jau ir pagājis, tomēr ir pietiekami daudz komersantu, kas darba kolektīvu gada balles rīko tieši janvārī, tāpēc ceru, ka šis raksts būs noderīgs, lai izvērtētu, kādu ietekmi uz nodokļu aprēķiniem atstās attiecīgā pasākuma rīkošanas izdevumi. Vispirms jāsāk ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk — UIN likums) normām, kas nosaka, ka pie uzņēmuma saimnieciskajiem izdevumiem pieskaita personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, kas pārskata gadā kopā ar reprezentācijas izdevumiem nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējas darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). UIN likuma 8. panta 4. daļas 1. punkts nosaka, ka personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi ir izdevumi darbiniekiem paredzētu kolektīvu motivēšanas vai saliedēšanas pasākumu nodrošināšanai un citi izdevumi darbinieku kolektīva motivēšanai, ja šie labumi nav bijuši iekļauti fiziskās personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā bāzē. Balle darbiniekiem MK noteikumu Nr. 677 «Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma...

Žurnāla Bilance galvenās redaktores Vitas Zariņas intervija ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktori Agnesi Rudzīti par situāciju pakalpojuma licencēšanā un atgādinājumu par licencēšanas nepieciešamību tiem, kuri to vēl nav paspējuši izdarīt. Kāda ir situācija patlaban — cik aktīvi grāmatveži ir iesaistījušies licencēšanas procesā? VID ir reģistrējušies 5415 grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēji, savukārt licences saņemšanai pieteikušies un saņēmuši tikai 1022. Nav īsti skaidrs kopējais pakalpojuma sniedzēju skaits, jo Lursoft ir reģistrēti ap 2000–3000 pakalpojuma sniedzēju. Līdz ar to ir apmēram 2000 grāmatvežu, kas licences vēl nav izņēmuši. Licencēšanas prasībām tika noteikts pārejas periods — divi gadi, un šis termiņš — 2023. gada 1. jūlijs strauji tuvojas beigām. Atgādinām, ka licenci var saņemt juridiskā vai fiziskā persona, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumu un ir reģistrējusies VID kā NILLTPFN likuma subjekts. Mani biedē situācija, ka 1. jūlijs pienāks ātrāk, nekā daudzi to sapratīs, un pēdējā brīdī veidosies sastrēgums VID. Mēs ar...

Norstat Latvija 2022. gada septembrī veica aptauju par grāmatvedības programmu izmantošanu, aptaujājot 501 Latvijas uzņēmumu, no kuriem 120 uzņēmumi nodarbojās ar grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu (turpmāk tekstā — GPS). Autors norāda, ka nav nepieciešams izjautāt pilnīgi visus uzņēmumus vai GPS, lai iegūtu priekšstatu, pietiek ar 100+ respondentiem, kas kalpo kā reprezentatīva izlase. Aptaujas rezultāti uzskatāmi parāda, cik svarīgi ir veltīt laiku uzņēmuma vajadzību apzināšanai un atbilstošākās grāmatvedības programmas izvēlei. Kad tā ieviesta, grāmatvežiem ar programmu jāstrādā gadiem ilgi, pirms uzņēmums atkal būs gatavs pārmaiņām. Lielākais pārsvars aptaujāto uzņēmumu darbojas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta jomā, vidējais darbinieku skaits aptaujātajos uzņēmumos ir līdz 9 darbiniekiem, bet 16% uzņēmumu darbinieku skaits ir no 10 līdz 19 darbiniekiem. Šie dati uzskatāmi pierāda, ka mikrouzņēmumu īpatsvars Latvijā ir vairākumā, jo arī apgrozījuma ziņā vairāk nekā pusei respondentu iepriekšējā gada apgrozījums bijis līdz 500 tūkstošiem eiro. No aptaujātajiem uzņēmumiem 24% uzņēmumu nodarbojas ar grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu....

Foto: © WavebreakmediaMicro – stock.adobe.com Sakarā ar autoratlīdzību režīma pārejas perioda tuvošanos beigām 2022. gada oktobrī es kā autoratlīdzību saņēmēja esmu reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja. Pirms reģistrēšanās izpētīju Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā, EDS pieejamos reģistrēšanās veidus, vairākas reizes zvanīju uz VID, lai noskaidrotu, vai pareizi tiek reģistrēta saimnieciskā darbība. Liels bija mans pārsteigums, kad šogad, mēģinot iesniegt EDS pašnodarbinātā ziņojumu par sociālajām iemaksām, to nevarēju izdarīt, jo sistēma neatpazina reģistrētu saimniecisko darbību. Kāpēc pašnodarbināto reģistrā neparādās šie saimnieciskās darbības veicēji, kaut arī pēc reģistrēšanās viņi bija saņēmuši apstiprinājumu no VID, ka ir piereģistrēta saimnieciskā darbība? Atbilde Izpētot visu pieejamo informāciju un VID darbinieku atbildes, vēlos arī citiem izstāstīt sekojošu informāciju. Konkrētie autori bija piereģistrējuši saimniecisko darbību, izvēloties iesnieguma formā šo pozīciju: Viņu izvēli oktobrī apstiprināja arī VID darbinieki. Lasot aprakstu, šķiet, ka viss ir pareizi, vai ne? VID darbinieki tagad saka, ka neesot pareizi, jo šī pozīcija saglabājusies iesnieguma...

Turpinājums Bilances 2022. gada decembra (492.) numurā iesāktajam rakstam «Darbnespējas apmaksas varianti». Ja darbnespēja turpinās ilgāk par deviņām kalendāra dienām, darbiniekam tiek izsniegta B lapa, kuru apmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Neizsniedzot A lapu, tiek izsniegta B lapa sievietēm sakarā ar piešķirto grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu (divas lapas; likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 5. pants) un sakarā ar slima bērna kopšanu. 1 Darbnespējas periodā, kas dod tiesības uzteikt darba līgumu, neieskaita grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī tādu darbnespēju, kuras iemesls ir nelaimes gadījums darbā, ja cēlonis saistīts ar darba vides faktoru iedarbību vai arodslimību. Biežāk B lapas apmaksas periods ir līdz sešiem mēnešiem, ja darbnespēja turpinās nepārtraukti, vai līdz gadam trīs gadu laikā, ja darbnespēja bijusi ar pārtraukumiem1. Pārsniedzot minētos termiņus, darba devējs drīkst iniciēt darba attiecību pārtraukšanu (Darba likuma 101. pants). A un B lapas apmaksas atšķirības B lapas (slimības pabalsts) apmaksas aprēķins būtiski atšķiras no darba devēja...

Žurnāla Bilance pētniecisko interviju sērijā žurnāla 2022. gada septembra numurā varējāt lasīt interviju ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētāju Aigaru Rostovski — toreiz uzņēmēji vēl bija neziņā, vai gaidāmajā apkures sezonā nepietrūks energoresursu, kā attīstīsies inflācijas spirāle un vai sagaidāms patēriņa un ekonomikas kritums. Tagad daļai atbilžu uz šiem jautājumiem jābūt skaidrākai, tāpēc tiekamies ar otras lielās Latvijas darba devēju organizācijas — Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidentu Andri Biti. Runājam arī par to, kā Latvijas ekonomiku beidzot padarīt konkurētspējīgu Baltijas reģionā, kā LDDK vērtē jauno likumdošanas iniciatīvu piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības veikt nodokļu uzrēķinus uzņēmumos ar zemām algām, un citiem aktuāliem jautājumiem. Latvijas un visas pasaules ekonomiskā situācija pēdējā laikā publiski visbiežāk tiek raksturota ar vārdu «nenoteiktība». Vai tas ir adekvātākais situācijas vērtējums arī LDDK skatījumā? Proti, vai joprojām nav skaidri iezīmējusies ne liela mēroga krīze un lejupslīde, ne arī saskatāmas pazīmes optimistiskiem scenārijiem? Nenoteiktība ir jaunā...

Šoreiz mums daudz interesantu rakstu, steidzos sniegt nelielu ieskatu. Pagājušajā žurnāla numurā apsolījām, ka būs reprezentācijas izdevumu uzskaite un nodokļi, tad nu šoreiz varat par tiem izlasīt Ilvijas Ozoliņas rakstā. Kaut arī lielais svētku svinēšanas laiks jau ir pagājis, kādam varbūt ir palikušas šaubas, vai viss pareizi atspoguļots, tāpēc ceru, ka šis raksts būs noderīgs, lai izvērtētu, kādu ietekmi uz nodokļu aprēķiniem atstās attiecīgā pasākuma rīkošanas izdevumi. Žurnālā atradīsiet arī intervijas. Vienā ir saruna ar LDDK prezidentu Andri Biti par to, kā viņš redz Latvija biznesa attīstību. Otra intervija ir ar VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktori Agnesi Rudzīti par situāciju pakalpojuma licencēšanā un atgādinājumu par licencēšanas nepieciešamību tiem, kuri to vēl nav paspējuši izdarīt. Noteikti iesaku izlasīt tiem, kam šī tēma ir aktuāla. Maija Grebenko turpina rakstu sēriju par darbnespējas apmaksu dažādās situācijās. Grāmatvežiem sācies intensīvs gada pārskata sagatavošanas laiks. Linda Puriņa atgādina dažas būtiskas nianses, kas jāņem vērā,...

Saskaņā ar Civillikuma 1912. pantu dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Tātad dāvinājuma motīvs ir devība, dāvinātājam nav pienākuma dāvināt šo dāvanu apdāvinātajai personai. Par dāvinājumu netiek uzskatīts tāds dāvinājums, ja pastāv kāds obligāts noteikums, kā rezultātā tiks saņemts kāds labums. Piemērs Uzņēmuma vadītājs izvirza nosacījumu grāmatvedim: ja gada pārskats tiks iesniegts līdz 1. martam, uzņēmums grāmatvedei dāvinās dāvanu karti SPA centra apmeklējumam. Šajā gadījumā tā nebūs dāvana, bet gan prēmija par darbu un tiks aplikta ar darbaspēka nodokļiem. Attiecībā uz mazas vērtības dāvanām Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk — PVN likums) 1. panta 1. daļas 10. punkts nosaka mazas vērtības dāvanas kritēriju, t.i., tā ir prece vai pakalpojums, kuru nodod bez atlīdzības un kura vērtība bez nodokļa vienam cilvēkam kalendāra gada laikā nepārsniedz 15 eiro, izņemot preci vai pakalpojumu, kas ir attiecināms uz reklāmas vai reprezentācijas izdevumiem. Būtiski, ka saskaņā ar...

Pasaules grāmatvežu kongress pirmo reizi notika 1904. gadā, vairāk nekā pirms 118 gadiem. Kopš tā laika pasaule ir ļoti mainījusies. 1904. gads bija politisko, ekonomisko un zinātnisko pārmaiņu gads. Tas bija laiks, kad sabiedrībai tika demonstrēti daudzi pasaules zinātnes sasniegumi, kas radīja atšķirīgu priekšstatu par cilvēku ikdienas dzīvi. Pasaules grāmatvežu kongress gadu gaitā ir kļuvis par starptautisku, globāla mēroga notikumu un simbolizē grāmatveža profesijas nozīmi visā pasaulē, nepieciešamību dalīties ar labāko praksi un veicināt sadarbību globālā mērogā, lai apmierinātu investoru, regulatoru un citu ieinteresēto personu vajadzības. 2022. gada novembrī Indijā, Mumbajā, notika XXI Pasaules grāmatvežu kongress (World Congress of Accountants, WCOA). Pasākumā uzstājās vadošie speciālisti un līderi grāmatvedības jomā, tostarp Starptautiskās Grāmatvežu federācijas prezidents, standartu noteikšanas institūciju pārstāvji, piemēram, Ilgtspējas pārskatu standartu padome, Starptautiskā publiskā sektora grāmatvedības standartu padome, nacionālo grāmatvedības un revīzijas profesionālo organizāciju pārstāvji, grāmatvedības un revīzijas firmas, kā arī citas ieinteresētās personas, piemēram, regulatori, ekonomisti, attīstības iestādes, dažu pasaules...

Darbiniekam piešķirts atvaļinājums no 07.11. līdz 13.11. (7 kalendāra dienas). Atvaļinājuma otrajā dienā ir izsniegta A lapa — no 08.11. līdz 16.11. Pēc slimības lapas atvaļinājums pagarināts par 6 kalendāra dienām, sākot no 17.11. Darba devēja rīkojumā norādīts, ka darbā jāierodas 23.11., jo svētku diena (18.11.) atvaļinājuma pagarinājuma periodā jāuzskata par «vienkāršu» kalendāra dienu (?), nevis par tādu, kuras dēļ atvaļinājums kļūst garāks. Savukārt darbinieks uzskata, ka pirmā darba diena pēc atvaļinājuma ir 24.11. Kā būtu pareizi? Atbilde 2022. gada novembris Pirmdiena 7 14 S 21 + 28 Otrdiena 1 8 S 15 S 22 + 29 Trešdiena 2 9 S 16 S 23 + 30 Ceturtdiena 3 10 S 17 + 24 Piektdiena 4 11 S 18 25 Sestdiena 5 12 S 19 + 26 Svētdiena 6 13 S 20 + 27 Darba likuma (DL) 149. pants definē ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kā periodu, kas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām,...