BILANCES RAKSTI

Gada pārskatu sagatavošana ir aktuāla katram uzņēmumam. Pēdējos gados gada pārskata iesniegšanas termiņš tika pagarināts par vairākiem mēnešiem, bet grāmatveži ir pārslogoti, un tāpat ne visi laikus iesniedz pārskatus. Šajā rakstā mēģināsim saprast, kāds tam ir iemesls un vai tiešām gada pārskati būtu jāiesniedz četrus vai septiņus mēnešus pēc pārskata perioda beigām, kā ir noteikts Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ir sagatavojušas un iesniegušas vēstuli Finanšu ministrijai, kurā lūdz pagarināt uzņēmuma gada pārskatu iesniegšanas termiņus vismaz par vienu mēnesi, tas ir, līdz 31. maijam, jo regulāri saņem gan grāmatvežu, kuri veic algotu darbu, gan grāmatvežu, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan arī citu finanšu speciālistu viedokļus un lūgumus pagarināt gada pārskatu iesniegšanas termiņus. Kādi varētu būt galvenie faktori, kāpēc grāmatveži vairs nevar iekļauties termiņos? Izpētot situāciju tuvāk, izkristalizējas vairāki problēmjautājumi. • Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī un tam sekojošās apjomīgās sankcijas...

Lasītāja jautā par darbinieka darba laika aprēķināšanu summētā darba laika ietvaros, kam noteikta minimālā stundas tarifa likme, ja darbinieks netika nodarbināts pilnu mēnesi, piemēram, mēneša daļa ir darbinieka atvaļinājums vai darbnespēja. Kā šādos gadījumos tiek aprēķinātas virsstundas? Darbinieks tiek nodarbināts 2 maiņās: pirmajā maiņā: 12 stundas — no 8:00 līdz 20:00; otrajā maiņā: 2/2 un 2/6 pāriet no 20:00 līdz 8:00 (2 + 6 — nakts darbs). 1. piemērs (lasītājas iesniegtais) Darbinieka «A» darba grafiks 2022. gada AUGUSTS 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 … 26 27 28 29 30 31 KOPĀ nostr. stundas S S S 12 2/2 2/6 12 2/2 2/6 12 2/2 2/6 … 12 2/2 2/6 12 204 Pirmajās trīs dienās darbiniekam bija darbnespēja. Kopā par mēnesi ir nostrādātas 204 stundas (17 reizes pa 12 stundām). Cik daudz ir virsstundu? Un cik — nakts stundu? Atbilde Ar ko grafiks atšķiras no darba...

Biedrība plāno izmantot FaceBook (Īrijas PVN reģ. nr.) reklāmas pakalpojumus un nomāt zoom ASV licenci (semināru tiešraidēm). Vai biedrībai ir jāreģistrējas PVN reģistrā, ja saņem pakalpojumus no ES dalībvalsts, PVN maksātājas? Un pakalpojumus no ASV? Vai FaceBook var izrakstīt rēķinu ar PVN likmi un biedrība to apmaksā? Vēlamies pareizi rīkoties, jo apliekamie darījumi Latvijā ir nelieli — gadā līdz 2500 eiro. Atbilde Juridisko personu, kas nav nodokļa maksātāja, uzskata par nodokļa maksātāju, ja tā veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā vai saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19. panta pirmo daļu (Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta vienpadsmitā daļa). Tādējādi, saņemot reklāmas pakalpojumus no Eiropas Savienības teritorijā (Īrijā) reģistrēta nodokļa maksātāja un licences nomas pakalpojumu no Amerikas Savienotajās Valstīs (turpmāk — ASV) reģistrētā uzņēmuma — zoom platformas, biedrība būs uzskatāma par nodokļa maksātāju. Nodokļa maksātājs reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, pirms tas...

Iepriekšējos Bilances numuros autore jau apskatīja divas tēmas, kas saistītas ar projekta vadību jeb, precīzāk, projekta pieteikuma un finanšu plāna sagatavošanu. Šajā rakstā autore dalās pieredzē, kā projektu veiksmīgi ieviest. Dažkārt var šķist, ka tad, kad projekts ir sagatavots un iesniegts, lielais darbs jau ir paveikts un var pievērsties «naudas tērēšanai». Bet patiesībā pēc projekta pieteikuma sagatavošanas un iesniegšanas seko projekta pieteikuma vērtēšana, kas atkarībā no finansējuma devēja notiek vienā vai vairākās kārtās, un iespējams, ka projekts vēl jāaizstāv žūrijā. Vērtēšanas procesā vērtētāji var pieprasīt papildu informāciju par projektu, piemēram, kādas izdevuma pozīcijas pamatojumu. Autore iesaka nebaidīties un jautāt, ja nav skaidrs, kāpēc konkrētā papildu informācija tiek pieprasīta vai kā visērtāk šo informāciju vērtētājiem iesniegt. Bet, ja vien pieprasītā informācija nav pretrunā ar projekta nolikumu vai normatīvajiem aktiem, nevajadzētu apstrīdēt pieprasījumu un iesniegt prasīto informāciju iespējami īsā laikā. Autore no savas līdzšinējās projektu vadīšanas pieredzes ir secinājusi, ka, ja par projektu tiek...

Kāpēc es, ilgus gadus darbojoties par grāmatvedi un lektori, esmu ieguvusi profesionāla kouča sertifikātu? Tāpēc, ka koučings ir loģisks manu iemaņu, prasmju, spēju un pieredzes apvienojums. Man ļoti patīk strādāt ar cilvēkiem, patīk gandarījuma sajūta, kad esmu palīdzējusi atrisināt kādu iestrēgušu jautājumu, devusi cilvēkam cerību, ka viss būs labi, vajag tikai izdarīt to un to. Jā, grāmatveža, finanšu konsultanta un lektora darbs ir vairāk saistīts ar padomu došanu, praktisku palīdzību, atbildības uzņemšanos par to, ko iesaka, par sniegtajiem praktiskajiem padomiem. Koučingā palīdzu citādi — iedvesmojot, atverot cilvēkā labo un spēcīgo, ceļot pašapziņu, nesmejoties par viņa domām un jautājumiem, neaudzinot un nesalīdzinot! Un fantastisks ir rezultāts un lēmumi, ko cilvēks pieņem pats ar savām domām, pārdomām, saviem iekšējiem resursiem! Gandarījums ir gan koučam, gan cilvēkam, kas atnāca pie kouča pēc palīdzības. Mani klienti ir gan fiziskas personas, gan arī uzņēmumi. Tiek uzskatīts, ka koučings vairāk piemērots individuālām sarunām. Šajā rakstā vēlos parādīt, cik...

Kopš 2018. gada Valsts ieņēmumu dienests (VID) kā uzraudzības un kontroles institūcija ir aktīvi uzsākusi regulāras pārbaudes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju risku pārvaldīšanas prasību ievērošanas jomā, pārliecinoties par to, vai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk tekstā — NILLTPFN) likumā, kā arī Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju (turpmāk tekstā — Sankciju) likumā noteiktie subjekti, kurus tā uzrauga, ievēro šajos normatīvajos aktos noteiktās prasības. VID uzraugāmo likuma subjektu skaitā ir arī grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēji, kuriem pārbaudes laikā tiek lūgts uzrādīt atbilstoši darbības veidam izstrādātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju risku pārvaldīšanas iekšējo kontroles sistēmu (turpmāk tekstā — IKS), kā arī klientu izpētes un uzraudzības procesa gaitā iegūto informāciju un dokumentus. Turklāt atbilstoši normatīvajiem aktiem izstrādātu IKS dokumentu esamība un NILLTPFN likuma un Sankciju likuma pienācīga izpilde ir būtisks nosacījums ārpakalpojuma grāmatveža licences...

Krīze ir iespēju laiks spēcīgākajiem un naudīgākajiem uzņēmumiem iegādāties citus komersantus ar nelielu atlaidi. Krīzes laikā ir vērts arī mēģināt diversificēt biznesu un paplašināties ģeogrāfiski, mazinot atkarību no konkrēta ģeogrāfiskā tirgus, intervijā saka uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu konsultanta Oaklins partnere Latvijā un Oaklins globālās izpildkomitejas pārstāve Valērija Lieģe. Kāds, jūsuprāt, šobrīd ir laiks uzņēmumu darījumiem? Ir vērts iepirkties vai, tieši otrādi, jāpārdod? Vai, ja nav būtiska iemesla, piemēram, uzņēmuma īpašnieka pensionēšanās, tad nav jādara ne viens, ne otrs? Krīzes laikā droši vien tomēr ir jāiepērkas. Neskatoties uz to, ka uzņēmumu izmēri, profili un ģeogrāfija bieži vien būtiski atšķiras, tomēr novērojam, ka tirgus sentiments kustas kopā ar globālo akciju tirgu un makroekonomisko noskaņojumu. Šobrīd arī palielinās centrālo banku procentu likmes, kas palielina naudas cenu. Šie aspekti noved pie tā, ka, visticamāk, vidējie uzņēmumu vērtējumi samazināsies. Cik būtiski, to patlaban grūti spriest. Bet noteikti šis ir iespēju laiks spēcīgākajiem un naudīgākajiem uzņēmumiem...

Būvniecība allaž bijusi viena no kopējo ekonomikas situāciju gan visvairāk atspoguļojošām, gan ietekmējošām nozarēm — kā zināms, 2008. gada dižķibele sākās tieši pēc nekustamo īpašumu celtniecības «burbuļa» pārsprāgšanas, savukārt šogad būvniecība jau pagūta nodēvēt par vienu no lielākajiem inflācijas «perēkļiem». Par būvniecības nozares tendencēm un izaicinājumiem pašreizējos makroekonomikas satricinājumos žurnāla Bilance pētniecisko interviju ciklā saruna ar Latvijas Būvnieku asociācijas prezidentu Normundu Grinbergu. Ekonomikas ministrijas ieskatā būvniecība bijusi viena no vismazāk ietekmētajām nozarēm Covid–19 krīzes ietvaros, un arī statistika liecināja par to. Tomēr pandēmijas laikā varbūt notika kādas strukturālas pārmaiņas, piemēram, pāreja no lielajiem projektiem uz mazākiem pasūtījumiem. Kā zināms, daudzi ierobežojumu un dīkstāves laiku izmantoja privātās dzīves telpas uzlabošanai? Covid–19 pandēmijas laiks būvniecībā iezīmējās tikai ar īslaicīga rakstura grūtībām, ko radīja, piemēram, atsevišķu darbinieku saslimšana. Taču tas nenotika masveidā, un kopumā šo laiku nozare pārlaida ļoti labi. Ja salīdzinām ar Vāciju un citām rietumvalstīm, situācija pie mums bija daudz labāka, jo citviet...

Pēdējos gados gada pārskata iesniegšanas termiņš tika pagarināts par vairākiem mēnešiem, bet grāmatveži vēl joprojām ir pārslogoti, un tāpat ne visi laikus iesniedz pārskatus. Šajā žurnāla numurā gribam noskaidrot, kāds tam ir iemesls un vai tiešām gada pārskati būtu jāiesniedz četrus vai septiņus mēnešus pēc pārskata perioda beigām, kā ir noteikts Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Lai sagatavotu gada pārskatu, viens no svarīgākajiem jautājumiem ir pareizas periodizācijas piemērošana ieņēmumiem un izdevumiem, kā to prasa normatīvais regulējums. Kāpēc tas ir svarīgi, par to lasiet šajā žurnāla numurā. Krāpnieciskas darbības internetā, vīrusi un citi apdraudējumi var ietekmēt ikvienu no mums. Tā kā grāmatvedība arvien vairāk pāriet uz digitālo vidi, tad e–vidē grāmatveži nav nošķirami no citiem uzņēmuma darbiniekiem, jo mums visiem ir kopējie apdraudējumi — pikšķerēšana, krāpniecība, datu izmānīšana, vīrusi u.c., kas ikdienā var ietekmēt gan uzņēmuma, gan indivīda drošību e–vidē. Digitālajai zināšanu bāzei visiem vajadzētu būt vienādā līmenī, tad kopējā modrība...

Ja juridiska persona sev piederošo dzīvokli izīrē savam darbiniekam, vai īres maksai piemēro PVN? Atbilde Saskaņā ar PVN likuma 52. panta 1. daļas 25. punktu iedzīvotājiem sniegtie pakalpojumi par dzīvojamo telpu īri ir ar nodokli neapliekams darījums. 52. pants Ar nodokli neapliekamās preču piegādes un pakalpojumi (1) Ar nodokli neapliek šādas preču piegādes un pakalpojumus: (..) 25) šādus iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus: a) dzīvojamo telpu īri (izņemot viesu izmitināšanas pakalpojumus viesu izmitināšanas mītnēs — viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos, tūristu mītnēs). Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada oktobra (490.) numurā.

Biedrību dibināšanu, to reģistrāciju un darbību regulē 2003. gada 30. oktobrī pieņemtais Biedrību un nodibinājumu likums. Pamatojoties uz šī likuma normām, arvien biežāk tiek dibinātas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kurām savukārt ir saistošs arī 2010. gada 28. oktobra Dzīvokļa īpašuma likums un 2009. gada 4. jūnija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums. Savukārt grāmatvedības uzskaites kārtošanai biedrībās, sākot ar 2022. gada 1. jūliju, ir piemērojami 2022. gada 14. jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 439 «Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā», turpmāk — MK noteikumi. Grāmatvedības uzskaitē jāievēro arī vispārējo tiesību aktu normas: Grāmatvedības likums; Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi»; Ministru kabineta 2021. gada 14. septembra noteikumi Nr. 625 «Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai». MK noteikumi nosaka kārtību, kādā biedrība kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, biedrības gada pārskatu struktūru, apjomu un saturu, kā arī...

Līdz 2023. gada 1. jūlijam, termiņam, līdz kuram saskaņā ar Grāmatvedības likumu ārpakalpojuma grāmatveži ir tiesīgi turpināt grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu bez licences, ir palicis mazāk par gadu. Viens no licences saņemšanas nosacījumiem ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas (turpmāk — IKS) izveide uzņēmumā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas, izvērtējot dokumentus licences saņemšanai, tieši IKS visbiežāk tiek konstatētas nepilnības vai neatbilstības. Grāmatvedības likums nosaka, ka IKS ir jābūt izveidotai atbilstoši normatīvajiem aktiem, kuri regulē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomu. Pēdējo gadu laikā šis normatīvais regulējums ir būtiski grozīts. Tādēļ, pirms sniedz dokumentus ārpakalpojuma grāmatveža licences saņemšanai, ir svarīgi pārbaudīt IKS atbilstību spēkā esošajam normatīvajam regulējumam. Rakstā tiek aplūkoti jautājumi, kuriem būtu jāpievērš uzmanība, veicot IKS sagatavošanu ārpakalpojuma grāmatveža licences saņemšanai. Starptautisko standartu prasība Latvijā notiek ne tikai ārpakalpojuma grāmatvežu, bet arī citu...

Fiziskā persona, kura nav nodarbināta pie darba devēja, ir izdienas pensionārs un strādā ar autoratlīdzības līgumu. Kādi nodokļi ir jāmaksā? Saprotu, ka IIN jāskatās par ceturksni, ja nepārsniedz minimālo algu, vai arī tad, kad iesniedz IIN deklarāciju. Atbilde Saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 1. panta 3. punktu persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma, (..) un ir reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, tiek uzskatīta par pašnodarbināto. Reģistrētajam autoram ir atļauts piemērot nosacītos autora izdevumus (25% vai 50% apmērā, MK noteikumi Nr. 899, 57. punkts), katru mēnesi noteikt ienākumu (ieņēmumi mīnus izdevumi), par katru ceturksni iesniegt VID ziņojumu par aprēķinātajām sociālajām iemaksām (līdz nākamā mēneša 17. datumam) un maksāt tās līdz nākamā (pēc ceturkšņa) mēneša 23. datumam. Šādi autori maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar gada ienākumu deklarāciju. Autoratlīdzības izmaksātājs par autoru līdz nākamā mēneša 15. datumam iesniedz VID paziņojumu par...

Nav noslēpums, kādā situācijā pēdējos gados atradās pasaules, t.sk. Latvijas ekonomika. Nepaspējām mazliet atvilkt elpu, kad nāca nākamā sērga — karš, turklāt kovids nekur nav pazudis, diez kā pārdzīvosim šo rudeni un ziemu. Biznesam arvien ir grūti ne tikai ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, jo no jauna vajadzēja piesaistīt speciālistus, atjaunot attiecības ar piegādātājiem, izveidot darba vidi, jo būtiskākais nosacījums jau ir nodokļu samaksa! Tādēļ aktualizējas jautājums par komunikāciju ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), saskaņojot iespēju nodokļu nomaksas termiņu pagarināšanai. Protams, pārsvarā nodokļus administrē VID (bet ne tikai). Tātad grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem ir tiesības lūgt VID sadalīt termiņos vai atlikt uz noteiktu laiku nodokļu maksājumus, iesniedzot rakstveida iesniegumu. Attiecīgi VID pieņem lēmumu atkarībā no problēmas rašanās iemesliem, cēloņiem un parāda apmēriem. Precizēsim, ka pirms 2020. gada nodokļu termiņa pagarinājumi tika piešķirti tikai saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 24. pantu. Savukārt 2020. gada 10. jūnijā spēkā stājās Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas...

MK noteikumu Nr. 343 12. punktā noteikts: ja veselības pārbaudē konstatēts, ka nodarbinātajam nepieciešami darba pienākumu veikšanai piemēroti speciāli medicīniski optiski redzes korekcijas līdzekļi (brilles), darba devējs nodrošina ar tiem attiecīgo nodarbināto. Vai darba devējs ir tiesīgs atskaitīt priekšnodokli par iegādātajām brillēm? Ja ne, tad uz kāda normatīvā akta pamata. Atbilde No normatīvā regulējuma viedokļa priekšnodoklis par brillēm ir atskaitāms. Te būtu jāvērtē darījuma ekonomiskā būtība, līdzīgi darījumi, ja brilles nepieciešamas vairākiem darbiniekiem. Ja tās tik tiešām ir tikai un vienīgi brilles darbam un darbā, tad to paredz iekšējās kārtības noteikumos un priekšnodokli atskaita pilnībā. Bet tas izklausās diezgan utopiski un arī nav pārbaudāms. Velku paralēles ar automašīnu, kur ir noteikta īpaša kārtība, kā pierāda, ka auto izmanto saimnieciskajā darbībā. Atskaitāmā priekšnodokļa summas, protams, nav samērojamas. Pieļauju, ka kāds neatskaita vai atskaita priekšnodokli tikai daļēji, izlasot, ka brilles izmanto arī personiskajām vajadzībām. Līdzīgi daru arī es — mēs visiem kompensējam vienādu summu,...