BILANCES RAKSTI

Darbiniekam ir normālais darba laiks 5 darba dienas nedēļā. Darbinieks nostrādājis gadu un ir bijis atvaļinājumā 4 dienas (tikai darba dienas) + 4 dienas (tikai darba dienas), tātad 8 kalendāra dienas, kas sakrīt ar darba dienām. Neizmantotais atvaļinājums palicis 20 kalendāra dienas. Par cik dienām jāizmaksā atvaļinājuma kompensācija, atbrīvojot darbinieku, — par 14,29 darba dienām (proporcionāli darba dienas atlikušo kalendāra dienu periodā, 20 / 28 × 20) vai par 12 darba dienām (apmaksātas 20 darba dienas gadā — 8 izmantotas). Atbilde Vispirms jāprecizē, ka Darba likumā (DL) atvaļinājums ir noteikts kā četras kalendāra nedēļas, bet nav norādīts, ka šajās nedēļās būtu jāapmaksā 20 darba dienas. Apmaksājamo dienu atvaļinājuma laikā mēdz būt no 19 līdz pat 23. 75. panta 8. daļā noteikts: par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai apmaksātā papildatvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā. Tātad vidējo izpeļņu reizina ar...

2022. gada 28. maijā stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta (turpmāk — MK) 18.05.1999. noteikumos Nr. 178 "Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas" (turpmāk — MK noteikumi Nr. 178), ar kuriem precizētas un papildinātas normas saistībā ar preču cenu korektu norādīšanu speciālo piedāvājumu — atlaižu, samazinātas cenas kampaņu, izpārdošanu u.tml. cenu pazemināšanas — gadījumos. Grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra direktīvas (ES) 2019/2161, ar ko groza Padomes direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 98/6/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES attiecībā uz Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu (turpmāk — Direktīva 2019/2161) atsevišķu normu pārņemšanu. 2018. gada 11. aprīlī Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu par nepieciešamību modernizēt vairākas direktīvas, un 2019. gada 27. novembrī tika publicēta Direktīva 2019/2161. Priekšlikuma visaptverošais mērķis ir nodrošināt augstu līmeni patērētāju tiesību aizsardzībai Eiropas Savienībā, kā arī modernizēt normatīvos aktus, ņemot vērā attīstības tendences, un aizsargāt patērētājus no...

Esmu SIA īpašnieks un vienīgais valdes loceklis. Man nav noteikta alga, tātad nav maksāti darbaspēka nodokļi. 2021. gadā saimnieciskā darbība tika veikta vienā mēnesī. Vai man būtu jāmaksā UIN par 2021. gadu? Atbilde Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 17. pantā noteikts: ja par pārskata gadu aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa summa ir mazāka par 50 eiro, tad nodokļa maksātājs pārskata gada pēdējā taksācijas perioda deklarācijā norāda budžetā maksājamā nodokļa starpību, kas kopā ar pārskata gadā aprēķināto nodokli veido 50 eiro, ko iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz pēctaksācijas perioda 23. datumam (11. daļa). Juridiskai personai (SIA) nav pienākuma maksāt minimālo UIN, ja ir spēkā viens no šādiem apstākļiem: pārskata gadā sabiedrība reģistrēta uzņēmumu reģistrā; pārskata gadā ir pabeigts sabiedrības likvidācijas process; nodokļa maksātājs pārskata gadā ir veicis iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbinieku ne mazāk kā 100 eiro apmērā; sabiedrībai uzsākts maksātnespējas process (12. daļa). Uz SIA, kas sen reģistrēta...

Normatīvo aktu regulējums un grāmatvedības uzskaites vispārīgās prasības biedrībām un nodibinājumiem nedaudz atšķiras no grāmatvedības, kas jāveic komercuzņēmumos. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas pārstāve Daina Kanale seminārā "NVO grāmatvedība un finanšu iespējas", kas tika organizēts Zemgales nevalstisko uzņēmumu (NVO) centra NVO fonda projekta "Kompleksi pasākumi iedzīvotāju pilsoniskās aktivitātes veicināšanai Zemgalē" ietvaros, skaidroja, kā jākārto biedrību un nodibinājumu grāmatvedība, jāveic ieraksti grāmatvedībā un jāiegrāmato attaisnojuma dokumenti. Normatīvie akti Svarīgākais normatīvais regulējums attiecībā uz grāmatvedības kārtošanu ir šāds: Grāmatvedības likums (spēkā no 2022. gada 1. janvāra); Ministru kabineta 2006. gada 3. oktobra noteikumi Nr. 808 "Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem" (spēkā līdz 2022. gada 1. jūlijam); Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" (aizstāj noteikumus Nr. 585), tie paskaidro atsevišķu grāmatvedības likuma normu piemērošanu; Ministru kabineta 2021. gada 14. septembra noteikumi Nr. 625 "Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu...

Kā noteikt darbinieka personīgo gadu, ja tam bija ilgstošs atvaļinājums bez darba algas samaksas vai bērna kopšanas atvaļinājums? Atbilde Darba likuma 152. panta pirmajā daļā minētajā laikā (laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu) neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku un atvaļinājuma laiku bez darba samaksas saglabāšanas, kas ir ilgāks par četrām nedēļām viena gada laikā. Piemērs Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas Darbinieka personīgais gads sākās 20xx. gada 21. martā. Ik gadu ir izmantots ikgadējais apmaksātais atvaļinājums, pēdējo reizi: par periodu 2019. gada 21. III–2020. gada 20. III. Darbinieks saskaņoja ar darba devēju iespēju izmantot bezalgas atvaļinājumu 2020. gada vasarā no 10. jūnija līdz 9. novembrim (pieci mēneši). Par kādu periodu darbiniekam būs tiesības uz nākamo apmaksāto atvaļinājumu? Pirms došanās bezalgas atvaļinājumā tiesības uz apmaksāto atvaļinājumu ir uzkrātas no 2020. gada 21. marta līdz 9. jūnijam un no 10. jūnija līdz 7. jūlijam (papildu četras klendāra nedēļas). Pārējais bezalgas periods no 8....

Grāmatvedība, vest grāmatas, kārtot grāmatas, kārtīgi vest. Vēl — precīzi ierakstīt un pierakstīt saimniecībā svarīgu informāciju par naudas saņemšanu un tērēšanu, par saražoto, izaudzēto, pārdoto un arī par zaudēto, sagrupēt to, salīdzināt, analizēt. Tā varētu raksturot grāmatvedības nepieciešamību laiku lokos. Par grāmatvedības darba organizāciju uzņēmumos, par grāmatvežu profesijām, par rakstura īpašībām, kas nepieciešamas un kuras nav pieļaujamas grāmatvedim, par to, kam nepieciešams grāmatvedis un kurš ir tiesīgs kārtot sava uzņēmuma grāmatvedību pats. Par to šajā rakstā. Vienkāršā un divkāršā ieraksta grāmatvedības sistēma Grāmatvedība ir gandrīz tikpat sena kā pasaule, protams, ne šodienas izpratnē. Šodien Latvijā ir divas grāmatvedības — vienkāršā ieraksta un divkāršā ieraksta. Tauta runā, ka esot vēl kāda grāmatvedība — dubultā, bet tā ir aizliegta un sodāma. Paliekam pie iepriekšminētajām divām. Uzskata, ka vienkāršā ieraksta grāmatvedībai nav nepieciešams grāmatvedis, viss esot vienkārši! Pamēģiniet, un viss izskatīsies pilnīgi citādi! Samudžināti un sarežģīti. Bez zinoša grāmatvedības tulka neiztikt. Bet, ja apgūst visus...

Kāda atšķirība nodokļu maksājumos:1) ja esmu pašnodarbinātā persona; 2) ja man ir zemnieku saimniecība un es pats pieņemu sevi darbā? Atbilde Zemnieku saimniecība kā uzņēmējdarbības forma joprojām ir populāra. Pēdējā laikā diezgan daudz jautājumu ir par ZS īpašnieka statusu saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu. Zemnieku saimniecības īpašniekam šajā ziņā ir izvēles iespējas. Ja ZS īpašnieks pats vada savu saimniecību, nav pieņēmis darbā pārvaldnieku vai nav pats noslēdzis darba līgumu ar savu zemnieku saimniecību, attiecībā uz VSAOI veikšanu viņš ir pašnodarbinātā persona1. Šādā gadījumā VSAOI ZS īpašnieks veic no zemnieku saimniecības peļņas. Tajos mēnešos, kad peļņa sasniedz 500 eiro, vismaz no 500 eiro aprēķina VSAOI pēc 31,07% likmes. Ja ZS gūst ienākumus no lauksaimniecības, tad iemaksas pensiju apdrošināšanai 10% apmērā ZS īpašnieks kā pašnodarbinātais veic no ZS gada peļņas, no kuras atskaita tās summas, no kurām gada laikā samaksātas VSAOI pēc 31,07% likmes. Ja ZS gūst ienākumus no citiem saimnieciskās...

Kopš 2021. gada otrā pusgada, kad stājās spēkā būtiski grozījumi Valsts sociālās apdrošināšanas likumā (VSA) attiecībā uz minimālajām sociālajām iemaksām, Bilance sniedza vairākus skaidrojumus par jaunās normas piemērošanu šā nodokļa maksātājiem, t.sk. autoriem. Jāatzīmē, ka patlaban jau tūkstoši darba devēju un pašnodarbināto personu saskārušies ar pienākumu iemaksāt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) iztrūkstošo starpību, tādējādi nodrošinot vismaz minimālās garantijas sociālajiem pabalstiem nākotnē. Par 2021. gada III ceturkšņa minimālo iemaksu analīzi sk. Bilanci Nr. 3 (483, 2022. g., 25.–27. lpp.) Pirms minētās VSA likuma normas ieviešanas pandēmijas sākumā fiziskās personas saskārās ar problēmām valsts atbalsta piešķiršanā, jo izrādījās, ka pabalsti bija atkarīgi no nodokļu summas un maksāšanas fakta. Iespējams, turpmāk mēs vairs nepiedzīvosim force majeure un nebūs jāsaskaras ar pabalstiem, tomēr nav garantijas, ka nesaslimsim, nepretendēsim uz bezdarbnieka vai maternitātes pabalstu, kā arī sasniegsim pensijas vecumu. Fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma, un ir...

Ja plānojam sniegt pakalpojumus (datorprogrammēšana) ASV reģistrētam nodokļa maksātājam, vai ir pienākums reģistrēties par PVN maksātāju pirms pakalpojuma sniegšanas vai tikai pēc 40 000 eiro limita pārsniegšanas? Atbilde Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 55. panta 1. daļu un 59. panta 1. daļu jautājumā minētajā situācijā ir tiesības nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 40 000 eiro. Un ja SIA sniedz pakalpojumu fiziskai personai, kas neveic saimniecisko darbību? Atbilde Arī šajā situācijā pienākums reģistrēties iestājas, sasniedzot 40 000 eiro slieksni. Ja tiks saņemti datorprogrammēšanas pakalpojumi no trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, vai ir jāreģistrējas par PVN maksātāju pirms pakalpojuma saņemšanas? Atbilde Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 55. panta 1. daļas 2. punktu ir pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā pirms pakalpojuma saņemšanas. Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada maija (485.) numurā.

Eiropas Savienība, ASV, Lielbritānija un citas valstis ir piemērojušas vairākus ekonomisko un individuālo sankciju kopumus, reaģējot uz Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. Sankcijas var tikt noteiktas pret fiziskām un juridiskām personām, kā arī pret noteiktiem sektoriem. Svarīgi ir pārbaudīt, vai darījumos tiek ievērotas noteiktās sankcijas. Par to, kā notiek darījumi ar sankcionētām personām, Zvērinātu advokātu biroja Cobalt vebinārā "Karadarbības Ukrainā ietekme uz darījumu izpildi" skaidroja zvērināts advokāts, sertificēts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciālists (CAMS) Edgars Pastars. Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 1. pantā skaidrots, ka starptautiskās sankcijas ir atbilstoši starptautiskajām tiesībām attiecībā uz sankciju subjektu noteikti ierobežojumi, kurus pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācija vai Eiropas Savienība (ES), vai cita starptautiskā organizācija, kuras dalībvalsts ir Latvija, un kuri ir tieši piemērojami vai ieviesti Latvijā šī likuma noteiktajā kārtībā. Sankciju mērķis ir mainīt sankcionētās valsts vai grupējuma rīcību, nodrošināt vai atjaunot mieru, drošību un tiesiskumu valstī, pret kuru vērsti attiecīgie ierobežojumi vai...

SIA nosūta komandējumā fizisko personu, kas nav uzņēmuma darbinieks. Minētā persona nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja. Vai SIA drīkst apmaksāt tikai dienas naudu un citus komandējuma izdevumus, vai obligāti ir jābūt arī darba samaksai? Vai ir nepieciešams šo personu pieņemt darbā? Atbilde Atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobrī noteikumiem Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" darba devējs ir tiesīgs nosūtīt komandējumā jebkuru lietpratēju, ja uzņēmumā nav attiecīgā speciālista. Noteikumos noteikti izdevumu veidi (kas saistīti ar uzdevuma pildīšanu) un to apmērs (ar kādiem dokumentiem pamatoti), kas tiks segti neatkarīgi no tā, vai persona ir vai nav darbinieks. Savukārt šo noteikumu 19. punktā noteikts, ka komandējuma laikā darbiniekam tiek saglabāta darba vieta (amats) un darba samaksa (atalgojums). Tas nenozīmē, ka persona dažu komandējuma dienu dēļ noteikti būtu jāpieņem darbā, tomēr par veikto darbu būtu jāsamaksā, jo biznesā nav pieņemta bezatlīdzības nodarbinātība. Lai neuzņemtos papildu pienākumus, ko nosaka Darba likums,...

Lūdzu, nesatraucieties, viss ir kārtībā! Vienkārši vajadzēja "neuzkrītoši" brīdināt mūsu cienījamos un godājamos lasītājus, ka gadi skrien un jau tuvojas Lietišķās informācijas dienesta kārtējā jubileja: nākamgad mums paliks 30 gadu! Tātad šogad mēs vēl esam tikai 29 gadus jauni! Visu šo garo un grūto laiku augām kopā ar jums, centāmies sniegt biznesam noderīgu informāciju, meklēt atrisinājumu sarežģītām situācijām, skaidrot likumu normas un ietekmēt to grozījumus un precizējumus. Šo darbu veikt kļuva vieglāk, kad izveidojās žurnāls Bilance, kura saturu varējām vairāk veltīt praktiskām situācijām. Esam kopā piedzīvojuši un pārdzīvojuši ne vienu vien nodokļu reformu. Procenti, likmes un nosacījumi vairākos likumos krasi mainījās gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi, gan pēc satura. Tam visam pastāvīgi bija jāseko, vienlaikus veicot savus darba pienākumus. Ļoti ceru, ka mūsu skaidrojumi un padomi tika izmantoti un bija lietderīgi. Patlaban izskatās, ka Covid–19 krīze gandrīz pārvarēta, kaut gan valsts atbalsts biznesam un cilvēkiem arvien turpinās. Vienlaikus radušās jaunas problēmas, kas neļauj...

Saskaņā ar Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 9. panta pirmās daļas 14. punktu personas apliekamajos ienākumos netiek iekļauts darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 250 eiro. Vai šis nosacījums attiecas uz gadu (viena reize gadā) vai drīkst izmaksāt arī vairākas reizes? Atbilde Likumā nav paredzēts ierobežojums bēru pabalsta piešķiršanas skaitam. Šādos gadījumos ieteicams precīzi noformēt pabalsta piešķiršanas pamatojumu, minot gan darbinieka, gan radinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu un radniecības pakāpi (vai kāpēc aizgājējs noteikts par tuvinieku). Izmaksātais pabalsts (arī lielākā summā) uzrādāms paziņojumā kopā ar darbinieka algu par gadu un atsevišķi — kā neapliekamais ienākums (tikai līdz 250 eiro). Ja pabalsta summa pārsniedz 250 eiro, pārsnieguma daļa tiks iekļauta ar darbaspēka nodokļiem apliekamajā summā. Gadījumā, kad darbinieks iesniedz darba devējam vairākas miršanas apliecības, darba devējs drīkst (bet tas nav pienākums) izmaksāt bēru pabalstus. Arī strādājot citā darbavietā, darba devējs drīkst izmaksāt bēru pabalstu par...

Vai pensionāram obligāti jāiesniedz VSAA algas nodokļa grāmatiņa, lai nezaudētu neapliekamo minimumu? Vai pensionāram, reģistrējoties MUN maksātāja statusā, netiks samazināta vecuma pensija? Atbilde Pensionāra neapliekamā minimuma (2021. gadā — 330 eiro, 2022. gadā — 350 eiro pirmajā pusgadā un 500 eiro otrajā pusgadā) piemērošanu un ienākuma nodokļa likmi (20% apmērā no ienākuma līdz 1667 eiro) nosaka likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN) likums, nevis nodokļa grāmatiņas atrašanās vieta. Šajā jautājumā grāmatiņas iesniegšana nav svarīga. Pensionāra nodokļa grāmatiņai ir nozīme, ja tajā atzīmēta apgādājamā persona vai invaliditāte, jo uz tā pamata ienākuma izmaksātājs (darba devējs vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA)) ir tiesīgs piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumus un papildu atvieglojumus. Ja pensionārs reģistrēsies par mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju, tas neierobežo viņa tiesības uz iepriekš minēto minimumu, kā arī neiespaido piešķirtās pensijas apmēru. Ja pensionārs turpina strādāt algotu darbu, nodokļa grāmatiņu būtu lietderīgi iesniegt darbavietā, jo citādi grāmatvedim nav pamata piemērot algai...

Lauksaimniekiem Latvijā nav speciāla nodokļu režīma, bet ir daudz dažādu nodokļu atlaižu un atvieglojumu, kuru mērķis ir veicināt lauksaimniecības produktu ražošanu un nodrošināt lauksaimnieku ienākumu atbalstu. Tomēr katra nodokļu atlaide vai atvieglojums samazina valsts vai pašvaldību budžeta ieņēmumus. Tāpēc nodokļu eksperti Latvijā jau vairākus gadus norāda, ka budžeta ieņēmumu palielināšanai nepieciešams nevis palielināt nodokļu daudzumu un likmes, bet gan izvērtēt jau piešķirtās nodokļu atlaides un atbrīvojumus. Vai visi atvieglojumi ir efektīvi? Pēc būtības nodokļu atvieglojumi ir budžeta izdevumi konkrētu mērķu sasniegšanai. Pēc Finanšu ministrijas (FM) aplēsēm 2020. gadā nodokļu atvieglojumu apmērs Latvijā bija 2,5 miljardi eiro, kas ir 25,9% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem vai 8,5% no IKP. Turklāt pēdējo gadu tendence ir šīs summas, kā arī tās attiecības pret nodokļu ieņēmumiem un IKP palielināšanās. Lai izvērtētu esošo nodokļu atvieglojumu efektivitāti, nepieciešams noskaidrot, kāds ir konkrētā atvieglojuma mērķis, kā arī vai tas tiek sasniegts. Turklāt būtiski novērtēt, vai konkrētais atvieglojums sekmē valsts mērķu...