BILANCES RAKSTI

Kas jāņem vērā uzņēmumam, nolīgstot influenceri, kas varētu reklamēt uzņēmuma preces? Viņam tiek izsniegtas uzņēmuma preces 15–50 eiro vērtībā to reklamēšanai, kas pie viņa arī paliek. Kādi nodokļi jāmaksā? Kādas atskaites jāiesniedz VID? Ja tiek noteikta samaksa par darbu (varbūt uzņēmuma līgums), kādus nodokļus maksā uzņēmums, ja influenceris nav reģistrējis saimniecisko darbību? Atbilde Aprakstītajā situācijā fiziskā persona veic darbu (sniedz pakalpojumu) uzņēmuma labā, tādēļ būtu jāslēdz darba līgums vai uzņēmuma līgums. Abos gadījumos nodokļi ir vienādi, izņemot riska nodevu, kas nav jāmaksā, ja noslēgts uzņēmuma līgums. Šāda fiziskā persona tiek uzskatīta par darba ņēmēju, tātad vispirms būtu jāiesniedz VID ziņas par darba ņēmēju ar 11. kodu. Pēcāk par katru mēnesi VID būtu jāiesniedz darba devēja ziņojums, kurā norāda darba samaksu un aprēķinātos nodokļus (veidlapas abiem pārskatiem var aplūkot MK noteikumu Nr. 827 1. un 3. pielikumā). Pārskati iesniedzami VID tikai elektroniskā veidā, izmantojot EDS. Ja reklamējamās preces paliek fiziskās personas rīcība, domājams,...

1994. gadā mantojumā no tēva saņēmu zemes gabalu (ne lauksaimniecības). Neesmu bijis deklarēts mantotajā īpašumā, jo uz tā nav būvju, manā īpašumā ir vairāki citi īpašumi. Šo nekustamo īpašumu pārdevu 2021. gada 30. decembrī par 300 000 eiro, pircējs norēķinājās ar bankas pārskaitījumu. 2021. gada kadastrālā vērtība — 197 448 eiro. Mantojuma apliecības nav. Atbilde Atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (turpmāk — likums) kārtībai jebkurš ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tomēr ir arī vairāki gadījumi, kad iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk — IIN), pārdodot nekustamo īpašumu, nav jāmaksā, proti, tas nav jāmaksā, ja ienākums tiek gūts no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas (t.sk. pārdošanas), kas: īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir vairāk nekā 60 mēnešus un vismaz 12 mēnešus šajā periodā ir deklarētā dzīvesvieta (ja īpašums mantots no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, tad...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjekti, veicot klientu izpēti un darījumu uzraudzību, apstrādā lielu personas datu apjomu, praksē nereti aizmirstot par datu aizsardzības regulējumu. Taču svarīga ir arī Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR), kas ar NILLTPFN likumu mijiedarbojas. Vispārīgos gadījumos VDAR iedod darbības vadlīnijas, bet NILLTPFN likums sniedz rīcības plānu speciālajiem gadījumiem. Šā gada 1. janvārī stājās spēkā NILLTPFN likuma 9. panta jaunā redakcija. Saskaņā ar to katram šī likuma subjektam ir pienākums nodrošināt, ka tā darbinieki pārzina ne tikai NILLTPFN jeb AML (AML — cīņa ar naudas līdzekļu legalizāciju, starptautiski lietotā jēdziena saīsinājums no angļu: anti–money laundering) jomas normatīvos aktus, bet arī personas datu aizsardzības prasības NILLTPFN jomā. Visiem, uz kuriem likums attiecas, ir jānodrošina darbinieku apmācība šajos jautājumos atbilstoši to amata pienākumiem. Paplašina prasības Sorainen Latvijas biroja korporatīvo noziegumu izmeklēšanas un atbilstības prakses vadītāja Violeta Zeppa–Priedīte vebinārā "Personas datu aizsardzība vs AML —...

Katras komercsabiedrības pienākums ir sagatavot un Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt gada pārskatu par katru pārskata gadu1, kas sastāv no finanšu pārskata, vadības ziņojuma un pielikuma. Ikdienā to saucam vienkārši par gada pārskatu. Jau sākot ar 2016. gadu, šo jomu regulē Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums2, turpmāk — likums, kā arī 2015. gada 22. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi", turpmāk — MK noteikumi. Protams, laika gaitā arī šajos normatīvajos aktos ir veikti grozījumi, taču jāatzīmē, ka tie pārsvarā ir tikuši orientēti uz administratīvā sloga samazināšanu komersantiem. Kā pozitīvs likumdevēja lēmums noteikti ir minams komercsabiedrību iedalījums mikrosabiedrībās, mazās, vidējās un lielās sabiedrībās — likuma 5. panta norma. Tieši šī norma, pēc autora domām, ir visievērojamākais atvieglojums gan uzņēmuma vadībai, gan grāmatvedim. Lai gūtu lielāku skaidrību par atbilstību kādai no kategorijām, likuma 7. pantā detalizēti paskaidrots, kā aprēķināmi kritēriji "Neto apgrozījums", "Bilances kopsumma"...

2021. gada 1. jūnijā darba dienas beigās ir noticis nelaimes gadījums darbā. Esam sastādījuši aktu. Kā pareizi apmaksāt darbnespējas lapu, kas izsniegta par periodu līdz 10. jūnijam? Atbilde Situācijā, kad noticis nelaimes gadījums darbā, darbnespējas lapas apmaksu veic saskaņā ar likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" (turpmāk — likums) 7. pantu. Darba devējam ir pienākums nekavējoties organizēt pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu apdrošinātajai personai, kas cietusi nelaimes gadījumā darbā vai ceļā uz darbu vai no darba, atrodoties apdrošināšanas ņēmēja valdījumā esošā transportlīdzeklī, kā arī nodrošināt tās nogādāšanu ārstniecības iestādē (..). Tiesiskais regulējums paredz, ka darba devēja pienākums ir izmaksāt no saviem līdzekļiem darbiniekam slimības naudu ne mazāk kā 80 procentu apmērā, aprēķinot to no darbinieka mēneša vidējās izpeļņas, sākot no pirmās darbnespējas dienas par pirmajām 10 kalendāra dienām. Slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām, kurās darbiniekam būtu bijis jāstrādā. Sakarā ar to, ka nelaimes gadījums noticis, beidzoties darba...

2022. gada 1. februārī Latvijā sāka darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumam, lai novērstu vides piesārņošanu. Kā, strādājot jaunajā sistēmā, aprēķināt un deklarēt pievienotās vērtības nodokli (PVN)? Kā atspoguļot informāciju uzņēmuma grāmatvedībā un kases čekos? Šos jautājumus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vebinārā "Depozīta sistēma iepakojumam: nodokļi un grāmatvedība" skaidroja VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas Pirmās metodikas nodaļas vadītājs Edgars Bisenieks, VID Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas vadītāja Kristīne Ābola un VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Digitālās vides datu kontroles un zinātības daļas vadītāja Sanita Lukumiete. Neiekļauj darījuma ar nodokli apliekamajā vērtībā 2022. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Likuma 39. pants nosaka vērtības, kuras neiekļauj darījuma ar nodokli apliekamajā vērtībā. Šī panta 3. daļas trešais punkts ir izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka darījuma ar nodokli apliekamajā vērtībā neiekļauj maksu par dzērienu atkārtoti lietojamo iepakojumu, kam piemēro depozīta sistēmu. E. Bisenieks: "Gribu uzsvērt vārdu "darījuma"...

Tēma par gada pārskatiem ir ļoti plaša, to nav iespējams apskatīt vienas publikācijas ietvaros. Šajā rakstā skatīti jautājumi, kas ir aktuāli Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (turpmāk — GPKGP) subjektiem — komercsabiedrībām, kā arī grozījumi, kas attiecas uz 2021. pārskata gadu. Jau otro gadu tiek pagarināts gada pārskatu iesniegšanas termiņš. Taču, meklējot šo datumu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, redzams, ka 97. pantā nekas nav mainīts. Kopš dzīvojam Covid–19 pandēmijas ēnā, rūpīgi jāseko visiem grozījumiem Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, proti, arī gada pārskatu iesniegšanas termiņa pagarinājums noteikts minētā likuma 23. pantā. Ja 2021. pārskata gads sakrita ar kalendāra gadu un sagatavotais gada pārskats VID būtu jāiesniedz līdz 2022. gada 2. maijam, tad saskaņā ar Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 2022. gada 2. augustam (VID 24.01.2022. metodikā). Gada pārskata sastāvs Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma....

Svarīgs jautājums ir personas datu apstrāde NILLTPFN kontekstā. Pirmais, ar ko likuma subjekts saskaras NILLTPFN likuma sakarā personas datu apstrādē, ir klienta identifikācija un izpēte, stāstīja Sorainen vecākais jurists Edvīns Draba. Kāds ir pareizais informācijas apjoms, kas būtu jāievāc no klienta, veicot viņa identifikāciju, kā arī darījuma uzraudzību? Nekad nevar būt viena atbilde, apjoms vienmēr būs atšķirīgs. Taču pamatprincips ir ietverts NILLTPFN likuma 11.1 pantā, kas nosaka: klienta izpēte ir jāveic riskos balstītā pieejā. 11.1 panta otrā daļa: Nosakot klienta izpētes apjomu un kārtību, kā arī klienta izpētes gaitā iegūto dokumentu, personas datu un informācijas izvērtēšanas regularitāti, likuma subjekts ņem vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, kurus rada klients, tā rezidences (reģistrācijas) valsts, klienta saimnieciskā vai personiskā darbība, izmantojamie pakalpojumi un produkti un to piegādes kanāli, kā arī veiktie darījumi. Jāgūst pārliecība Ja ir iegūti dati, kas ļauj gūt pārliecību par klienta saimniecisko vai privāto darbību, pie...

Gads ir noslēdzies, un, sākot ar 1. martu, fiziskās personas var iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2021. gadu. Saimnieciskās darbības veicējiem atgādināšu svarīgākās lietas par gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu un par darbiem, kas veicami, pirms gada deklarācija tiek aizpildīta. Raksts gan tapis pirms 1. marta, līdz ar to nebija iespējams praktiski izmēģināt deklarācijas sagatavošanu EDS. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, deklarācijas aizpildīšanā būtisku izmaiņu nav, tomēr svarīgāko atkārtosim. Saimnieciskās darbības veicējiem gada ienākumu deklarācija par 2021. gadu obligāti ir jāiesniedz laika posmā no 1. marta līdz 1. jūnijam. Tiem, kuru gada ienākums pārsniedz 62 800 eiro, gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš ir no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam. Saimnieciskās darbības ienākumam paredzēti pielikumi D3 un D31. Ja IIN maksātājs kārto divkāršā ieraksta grāmatvedību un attiecīgi pilda D31 pielikumu, tad ir jāsagatavo un jāiesniedz arī individuālā komersanta finanšu pārskats, kas sastāv no ieņēmumu un izdevumu pārskata un bilances. Krājumu uzskaite Gada noslēgumā saimnieciskās darbības...

No 2021. gada otrā pusgada spēkā ir Valsts sociālās apdrošināšanas likuma (VSA) norma, kas nosaka, ka par katru sociāli apdrošināto personu jābūt samaksātām sociālās apdrošināšanas iemaksām (VSAOI) vismaz no minimālās mēneša algas vienā vai vairākās darbavietās (kopsummā). Un, ja pavisam precīzi, tad no ieņēmumiem (dažiem no ienākuma vai apgrozījuma), kas 2021. un 2022. gadā sasniedz 500 eiro, ir jāmaksā "lielā" likme, bet, nesasniedzot šo summu, jāmaksā "mazā" likme (mazā likme jāmaksā arī no summas, kas pārsniedz 500 eiro). Ja iemaksu objekts nesasniedz 1500 eiro ceturksnī, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina minimālās VSAOI. Patlaban ir zināmi 2021. gada III ceturkšņa rezultāti, un tie ir paziņoti 21 538 darba devējiem kopsummā 6 864 691 eiro par 91 474 darba ņēmējiem un 1805 pašnodarbinātām personām par 97 324 eiro. Termiņš samaksai ir 2022. gada 23. marts, tātad ir iespējams noskaidrot iemaksu pamatotību un, iespējams, apstrīdēt to. Šajā rakstā veiksim analīzi, vai esam visu darījuši laikus...

Citu valstu sadarbības partneri izrakstītājos nodokļa rēķinos ieraksta tikai Latvijas firmas reģistrācijas vai nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru, turklāt bez burtiem "LV". PVN likuma 125. panta 1. daļas 4. punktā rakstīts: "preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā". Grāmatvedības likuma 11. panta piektās daļas 4. punkta a) apakšpunktā rakstīts: "dokumenta autora nosaukums (komercsabiedrībai, individuālajam komersantam — firma), reģistrācijas numurs vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kods". 1. Vai normatīvajos aktos ir atrunāta reģistrācijas numura, nodokļu maksātāja reģistrācijas koda, reģistrācijas numura VID PVN maksātāju reģistrā definīcija: struktūra, sastāvs, burtu vai ciparu skaits? Vai pieļaujama terminu "reģistrācijas numurs" un "nodokļu maksātāja reģistrācijas kods" atšķirība? Vai burti LV ir obligāts rekvizīts, un to neesamība ir pārkāpums? Atbilde Reģistrācijas numurs. 2000. gada 13. aprīļa Komerclikuma 8. pants nosaka, kāds ir komercreģistrā veicamo ierakstu saturs. Komerclikuma 8. panta septītajā daļā noteikts: Ierakstot komercreģistrā komersantu, tā filiāli Latvijā vai ārvalsts komersanta un dalībvalsts...

Tāpat kā citās valstīs, arī Latvijā arvien izplatītāka kļūst darbinieku noma no personāla nomas aģentūras vai saistīta uzņēmuma. Šis kādreizējais sezonas darbinieku risinājums ir kļuvis par universālu iespēju nodrošināt darbības nepārtrauktību uzņēmumos, kuri sastopas ar lielu kadru mainību vai neparedzētām izmaiņām darbinieku vai pat vadības komandas sastāvā. Darbinieku noma var sniegt uzņēmumam šādus ieguvumus: samazinās administratīvo resursu patēriņš, atlasot un pieņemot darbā jaunus darbiniekus; samazinās risks, kas saistīts ar nekvalificētu darbinieku piesaistīšanu un atlaišanu, kā arī atkārtotas atlases rīkošanu; palielinās iespēja atrast īstermiņa projektiem nepieciešamos darbiniekus specifisku funkciju veikšanai, paplašinot arī ģeogrāfisko meklēšanas areālu. Nomājot darbiniekus, pastāv arī dažādi riski, kas uzņēmumam jāņem vērā. Piemēram, mazāka iespēja kontrolēt nomātos darbiniekus, kā arī nodokļu riski, it īpaši tad, ja darbiniekus nomā no ārvalsts uzņēmuma vai arī tie strādā vai atrodas ārvalstī. Šajā rakstā ar praktiskiem piemēriem analizējam Latvijas nodokļu sistēmas aspektus, kas saistīti ar darbinieku nomu uzņēmumā, kam uz laiku nepieciešams augstākā līmeņa...

Žurnālā Bilance kopš pagājušā gada jūnija esat varējuši lasīt intervijas ar dažādu nozaru uzņēmējiem par to, kā tiem klājies Covid–19 pandēmijas laikā — kādas izmaiņas pandēmija nesusi viņu biznesa jomā, cik noderīgs bijis valsts atbalsts, kāda bijusi nodokļu izmaiņu ietekme. Pienācis laiks apkopot gan interviju ciklā, gan portāla BilancePLZ lasītāju aptaujā noskaidroto un uzdot jautājumus gan makroekonomikas ekspertiem, gan atbildīgajām valsts iestādēm, lai meklētu atbildi uz galveno jautājumu — kā Latvijas tautsaimniecība pārdzīvojusi šos divus pandēmijas gadus, un vai bija iespējams sasniegt labāku rezultātu? Krīze "sita" atšķirīgi Viena no lielākajām Covid–19 laika krīzes atšķirībām no iepriekšējās ekonomikas krīzes, ko izraisīja globālās finanšu sistēmas krahs 2008. gadā, ir tā, ka pandēmijas ietekme dažādās ekonomikas jomās ir bijusi ļoti atšķirīga un ne visās — negatīva. Daļā nozaru tā ir pat stimulējusi strauju apgrozījuma pieaugumu. Portāla BilancePLZ lasītāju aptaujā kopumā 39% respondentu atbildējuši, ka viņu uzņēmumā apgrozījums samazinājies (16,7% aptaujāto tas samazinājies ievērojami jeb kritums...

Kamēr nav izveidots un iesniegts gada pārskats, grāmatvedis visbiežāk jūtas kā vēl iepriekšējā gadā. Atzīmējot kovida otro gadadienu, arī šogad mums "paveicās", jo gada pārskatu iesniegšanas datumi ir pārcelti par trim mēnešiem. Tātad laika būs pietiekoši. Vienlaikus ir aktuāla arī fizisko personu gada ienākumu deklarācija, kuras saturs mazliet uzlabots, — par to Linda Puriņa raksta šajā numurā, bet daļa jau bija publicēta Bilances iepriekšējā (februāra) numurā. Saskaņā ar NILLTPFN likuma jaunajām prasībām, kas ir spēkā no 1. janvāra, katram šā likuma subjektam ir pienākums nodrošināt, ka darbinieki pārzina personas datu aizsardzības prasības NILLTPFN jomā. Visiem, uz kuriem likums attiecas, ir jānodrošina darbinieku apmācība šajos jautājumos atbilstoši to amata pienākumiem — par to I. Helmanes rakstā. Pārskatu iesniegšana, ja tie ir aizpildāmi reizi gadā, parasti dažiem grāmatvežiem sagādā grūtības, un tas ir pamanāms profesionāļu forumos, lasot uzdotos jautājumus. Lai atsvaidzinātu lasītāju atmiņā likuma normas, piedāvājam atkārtot šo tēmu A. Droiska rakstā par mikrosabiedrības...

Kā ik gadu žurnāla Bilance konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi", kas video tiešraides formātā notika 13. janvārī, varēja gūt plašu un pilnvērtīgu pārskatu par nodokļu un grāmatvedības pasaulē notiekošo. Desmit lektori — no Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas un vadošām Finanšu ministrijas amatpersonām līdz izciliem nozares speciālistiem piecu stundu garumā analizēja jaunākās normatīvo aktu izmaiņas, pie viena gan atskatoties uz pagājušā gada izaicinājumiem, gan arī ielūkojoties nākotnē gaidāmajās tendencēs. Lai gan lielākās izmaiņas nu jau ir aiz muguras, tomēr, kā mēdz teikt, velns slēpjas detaļās — un tieši dažādas niansētas normatīvā regulējuma pārmaiņas, kas radušās, likumdevējam mēģinot "pieslīpēt" pērn veikto nodokļu reformu, kā arī jauno grāmatvedības normatīvo ietvaru, bija konferences saturiskais pamats. Pērnais gads bijis labāks, nekā gaidīts Pārskatu par svarīgāko 2021. gadā ieviesto nodokļu administrēšanas pārmaiņu ietekmi žurnāla Bilance konferencē 13. janvārī sniedza Ieva Jaunzeme, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore. Reformu rezultāti kopumā esot bijuši ļoti pozitīvi, un...