BILANCES RAKSTI

Lai gan pēc pērnā gada nodokļu izmaiņu "vētras" patlaban ir iestājies relatīvs miers, tomēr nodokļu sistēma turpina attīstīties un mainīties — šogad paredzēts ievērojams neapliekamā minimuma pieaugums, ir atsevišķas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa likmēs, starptautiskā līmenī briest uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaiņas, bet ilgtermiņa perspektīvā nodokļus ietekmēs arī klimatneitralitātes mērķi. Žurnāla Bilance konferencē 2022. gada 13. janvārī Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins skaidroja, kādi ir pašreizējās nodokļu politikas virzieni un ko varam gaidīt tuvākā un tālākā nākotnē. Kopumā situācija ekonomikā uzelpot vēl neļauj, jo līdzšinējiem Covid–19 pandēmijas izaicinājumiem klāt nākuši jauni, kas saistīti ar inflāciju un ģeopolitisko spriedzi. "Šobrīd galvenie Latvijas ekonomiku ietekmējošie procesi ir globāla, nevis lokāla mēroga procesi," konferencē secināja I. Šņucins. Pēc 2020. gada pirmā kovida krīzes viļņa un tam sekojušā ekonomikas krituma pasaules tautsaimniecība gan ir sākusi atkopties, 2021. gadā pasaules kopproduktam pieaugot par 5,6%, bet eirozonā — par 5,2%. Izaugsmes tendences...

Esiet sveicināti ķīniešu Jaunajā gadā! Šis trešais "jaunais" gads iestājās pirmajā februārī! Arī mūsu mājās — Lietišķās informācijas dienestā — bija svētki! Kārtējā ikgadējā konference, kuru veltījām likumdošanas aktualitātēm. Kāpēc janvārī? Tāpēc, ka grozījumi un precizējumi bira kā no pārpilnības raga gandrīz katru dienu. Nav pārliecības, ka likumprojekta norma stāsies spēkā noteiktajā redakcijā, kamēr tā nav pieņemta pēdējā lasījumā un publicēta. Piemēram, tieši 24. decembrī stājās spēkā grozījumi MK noteikumos Nr. 827 par sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šaubos, vai kāds Ziemassvētkos iedziļinājās tajos! Cik reižu mums tika solīts, ka grozījumi tiks pieņemti retāk un paziņoti laikus… Likumprojekts Valsts sociālās apdrošināšanas likumā par to, ka ārkārtas situācijas periodā netiks aprēķinātas minimālās sociālās iemaksas, pēdējā brīdī pārvietojās citā likumā — Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā! Turklāt MK noteikumi Nr. 662 par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību tika pieņemti vien 11. janvārī. Protams, vēl ir laiks līdz deklarācijas iesniegšanas brīdim, bet tajā...

Pastāvīgais (visam gadam noteiktais) neapliekamais minimums (6000 eiro gadā vai 500 eiro mēnesī) būs spēkā tikai 2023. gadā, tādēļ 2021. gada 7. decembra MK noteikumos Nr. 804, kas groza MK noteikumus Nr. 676 (par prognozējamā un faktiskā minimuma aprēķināšanu), iekļauti aprēķini gan 2022., gan 2023. gadam (diemžēl arī iepriekšejo gadu aprēķini, kas apgrūtina teksta lasīšanu). Turklāt aprēķini ir piedāvāti gan prognozējamajam minimumam, gan precizētajam par pilnu gadu — tam, kuru noteiks VID, ņemot vērā 2022. gada faktiskos apliekamos ieņēmumus. Savukārt fiziskās personas deklarācijā tiks uzrādīts gada laikā piemērotais (faktiskais) neapliekamais minimums. Atgādinām, ka algas nodokļa grāmatiņas iesniegšana ienākuma gūšanas vietā dod tiesības grāmatvedim gada laikā piemērot personas ieņēmumiem VID paziņoto prognozēto neapliekamo minimumu. Savukārt saņēmējam ir dotas tiesības minēto minimumu samazināt vai vispār atcelt, ja rodas aizdomas, ka izveidosies ienākuma nodokļa parāds, kuru, beidzoties gadam, VID pieprasīs atmaksāt. Gadās arī tādas situācijas, kad VID rīcībā nonāk informācija, kas liecina par nodokļa maksātāja...

Stājās spēkā 2021. gada 12. jūlijā Par apdrošināšanas stāžu Likuma 6. pants papildināts ar 5.2 un 5.3 daļu. Lai fiziskajai personai uzkrātos apdrošināšanas stāžs (īstermiņa sociālajiem pabalstiem un pensijai), tai jābūt sociāli apdrošinātai (jābūt darba ņēmējai vai pašnodarbinātajai) un jāveic sociālās iemaksas. Tiesa gan, īstermiņa sociālos pabalstus fiziskā persona (darba ņēmēja) saņems arī tad, ja darba devējs deklarēs iemaksas (uzrādīs VID iesniegtajā ziņojumā), tomēr pašnodarbinātā persona šos pabalstus saņems tikai tad, ja iemaksas tika veiktas, nevis tās uzrādītas pašnodarbinātās personas ziņojumā. Arī pensijas uzkrājums fiziskajai personai veidojas tikai tad, ja iemaksas tika faktiski veiktas. Tāpēc nevajadzētu jaukt darba stāžu ar apdrošināšanas stāžu! Kā zināms, pandēmijas laikā vairāki darba ņēmēji un pašnodarbinātie bija saņēmuši nevis algu, bet dažādus pabalstus, no kuriem netika maksātas sociālās iemaksas un arī nebija pienākuma tās maksāt. Grozījumi likumā noteica, ka darba ņēmēji un pašnodarbinātie, kuri saņem dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu, atbalstu par dīkstāvi, vecāku pabalsta turpinājumu vai...

Katra likuma grozījumi stājas spēkā konkrētā datumā, tomēr jāpatur prātā, ka dažas normas tiek piemērotas gan agrākam, gan vēlākam periodam. Parasti grozījumu stāšanās spēkā datumi tiek atrunāti likuma grozījumu pārejas noteikumos (PN). Tas attiecas arī uz tehniskajiem precizējumiem tajos pantos, kas netika grozīti, vai pat uz esošajiem punktiem pārejas noteikumos, piemēram, tiek pārcelts iepriekš noteiktās normas darbības laiks. MUN maksātājs un viņa darbinieki Sakarā ar grozījumiem MUN likumā visbiežāk grozījumos tiek aizvietotas iepriekš noteiktās ierobežojošās normas, kas bija attiecinātas gan uz MU īpašnieku un viņa darbiniekiem, ar atsauci, ka ierobežojumi attiecas tikai uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Tātad tikai īpašnieks nedrīkstēs izmantot algas nodokļa grāmatiņu un tās preferences, ko tā sniedz fiziskajai personai. Arī attaisnotie izdevumi netiek piemēroti mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja ienākumiem, tomēr tie ir piemērojami MU darbiniekiem. Nodoklis un apliekamais objekts MUN maksātājam būs jāmaksā saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu. MUN maksātāja ienākumam netiek piemērota progresīvā IIN likme, kā arī fiziskās personas...

SIA iegādājās POS termināli bezskaidras naudas norēķiniem. SIA nav kases aparāta. Kā grāmatot darījumus? Vai pietiek ar POS termināļa pārskatiem no bankas, un vai jākārto POS termināļa žurnāls? Atbilde Darbībās ar POS termināli uzņēmumam jāievēro Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumi Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība" (turpmāk — MK noteikumi). Šajos noteikumos ietverta prasība: 34. Lietotājs nodrošina, lai kases aparāta, hibrīda kases aparāta, kases sistēmas un specializētās ierīces vai iekārtas lietošanas vietā (attiecībā uz specializēto ierīci vai iekārtu, kas nav uzstādīta pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā), — juridiskajā adresē) būtu pieejami šādi dokumenti: (..) 34.3. šajos noteikumos noteiktajos gadījumos kārtojamais Z pārskatu un POS termināļu pārskatu reģistrs, kurā norādīts ieraksta datums un kārtas numurs. Minētajos noteikumos netiek reglamentēts šāda žurnāla saturs (forma). Tātad uzņēmums patstāvīgi izstrādā šī žurnāla paraugu un to iekļauj grāmatvedības organizācijas dokumentu sastāvā. MK noteikumos (84. punkts) minēti gadījumi, kad kases...

Kopš pasauli un arī Latviju ir skārusi pandēmija, cilvēku darba diena ir mainījusies. Daudzi biroju ir nomainījuši pret attālināto darbu no mājām vai atrodoties ārzemēs. Kādi nodokļu aspekti jāņem vērā, ja uzņēmumam ir aktuāls pārrobežu attālinātais darbs? Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2021. gada 3. ceturksni liecina, ka 13,1% (99,4 tūkstoši) darbinieku (darba ņēmēju) Latvijā strādāja attālināti. Tas ir par 28,9 tūkstošiem jeb 4,2 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada (70,5 tūkstoši jeb 8,9%), bet par 59,0 tūkstošiem jeb 8,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī (158,4 tūkstoši jeb 21,3%). No attālināti strādājošajiem 59,3% bija sievietes un 40,7% — vīrieši. Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (18,2%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 35–44 gadi, bet zemākais (6,4%) — vecuma grupā 55–74 gadi. Darbu attālināti veica 58,3% informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, nedaudz mazāk (56,9%) finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo. Bet viszemākais (6,1%) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams veselības,...

Jāatzīst, ka ārkārtējā situācija ir nesusi arī labas lietas un viena no tām ir tāda, ka Valsts ieņēmumu dienests ir kļuvis pieejamāks ar semināriem un skaidrojošo informāciju. Domājams, VID ir ieguvis labāku atgriezenisko saiti par savu sniegto informāciju, jo nodokļu maksātājiem ir iespēja uzreiz uzdot jautājumu tiem ekspertiem, kuri konkrēto lietu pārzina vislabāk tieši VID struktūrā. Noskatoties novembra semināru "PVN un grāmatvedības piemērošana ēdienu piegādēm, izmantojot mobilās lietotnes", radās pārdomas un komentārs par seminārā piedāvāto grāmatvedības uzskaiti. Mūsuprāt, nekorekti ir piedāvāts, ka transportēšanas pakalpojums ēdināšanas uzņēmumam, kura ēdiens tiek piegādāts klientam, ir jāuzskaita kā "pārējās saimnieciskās darbības izmaksas" un attiecīgi peļņas vai zaudējuma aprēķinā šīs izmaksas jāuzrāda postenī "Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas". Pietrūka arī komentāra, par kuru no PZA shēmām tiek stāstīts. Analizēsim piemēru, ja ēdināšanas uzņēmums sagatavo PZA, kas ir klasificēts pēc izdevumu funkcijām, kas ir viens no populārākiem PZA veidiem. Piemērs Klients, izmantojot mobilo lietotni, pasūta picu par 10 eiro,...

Pandēmijas dēļ ir attīstījies attālinātais darbs un līdz ar to arī ēdienu piegādes uz darbinieku mājām. Kā šādos gadījumos pareizi aprēķināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) un kārtot grāmatvedību? Par to Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vebinārā stāstīja Pievienotās vērtības nodaļas daļas vadītāja vietnieks Edgars Bisenieks un VID Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Dina Kucina. Vebinārā izklāstītie piemēri aplūko situāciju, kurā ēdinātājs vienmēr ir Latvijā reģistrēts PVN maksātājs, kurš sniedz ēdināšanas pakalpojumus un pārdod ēdienu līdzņemšanai, izmantojot mobilo lietotni, lai klients saņemtu to savās mājās no restorāna vai kafejnīcas. Kurjers ir Latvijā nereģistrēts PVN maksātājs, kas no kafejnīcas uz klienta norādīto vietu transportē ēdienu vai nu ar velosipēdu, automašīnu, vai kādu citu pārvietošanās līdzekli. Mobilā lietotne ir Latvijā reģistrēts PVN maksātājs, kuram mobilā lietotne atbilstoši normatīvu prasībām būs reģistrēta kā struktūrvienība VID un kas ēdinātājam sniedz saskarnes pakalpojumu. Lai gan lietotne var savā vārdā pati pirkt ēdienu un pārdot to...

Darbnespējas lapa A sākas 29. oktobrī. Algu aprēķina 31. oktobrī un izmaksā līdz tās pašas dienas beigām. Vai slimības nauda par izsniegto un nenoslēgto slimības lapu A par periodu no 29. līdz 31. oktobrim būtu jārēķina un jāizmaksā algas izmaksas dienā, un vai tā ir obligāta prasība? Vai ir likumisks regulējums, kas nosaka slimības lapas aprēķināšanas un izmaksas termiņus vai sadalīšanu pa mēnešiem? Atbilde Visas prasības par A lapas aprēķināšanu un apmaksu ir formulētas likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 36. pantā: pirmo darbnespējas dienu drīkst neapmaksāt, otrajā un trešajā — 75% un no ceturtās — 80% no vidējās izpeļņas, bet ne ilgāk kā līdz 10. kalendāra dienai, skaitot no pirmās darbnespējas dienas (projektā paredzēts, ka darba devēja pienākums būs apmaksāt A lapu līdz 9. kalendāra dienai). Slimības naudu (A lapa) izmaksā atbilstoši noteikumiem, kādi Darba likumā paredzēti darba samaksas izmaksai. Darba samaksas izmaksai Darba likumā veltīta 19. nodaļa, sākot ar 69....

Telpu iznomātājs pēc nomnieka lūguma tehniski pielāgo iznomāto īpašumu nomnieka prasībām. Nomnieks piekrīt kompensēt radušos izdevumus. Vai šo izdevumu kompensācija ir ar PVN apliekams objekts? Veiktie pielāgošanas darbi ietver sevī gan būvniecības pakalpojumu, kas ir PVN reverss, gan citus darbus, kas ir ar PVN 21% apliekams pakalpojums. Atbilde Pēc darījuma ekonomiskā satura un būtības izdevumu kompensācija nav atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, tāpēc Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas nav attiecināmas uz šo darījumu. Tātad šis darījums ir ārpus PVN likuma. Rēķins par izdevumu kompensāciju nomniekam izrakstāms, nepiemērojot PVN. Uzsveru, ka iznomātājs, pērkot preces vai pakalpojumus, lai veiktu jautājumā minētos darbus, nevar attiecināt uz priekšnodokli darījuma partneru rēķinos norādīto PVN. Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada janvāra (481.) numurā.

Kā uzņēmuma grāmatvedībā var iegrāmatot algas subsīdiju, ja to saņem darbinieks savā kontā, nevis nauda ir ieskaitīta uzņēmumam? Algas subsīdiju kārtību nosaka 2020. gada 10. novembra MK noteikumi Nr. 675 (ņemot vērā pēdējos grozījumus 2021. gada 7. decembra MK noteikumos Nr. 806). Lai korekti kārtotu uzskaiti gadījumā, ja algas subsīdija tika piešķirta, grāmatvedim jāorientējas uz datiem, kuri bija uzrādīti pieteikumā subsīdijai, proti, darba devēja ziņojumos par darba ņēmējiem deklarētās summas. Kā izriet no VID atbildēm uz jautājumiem pēc vebināra par šo tēmu, ar šeit minēto terminu "darba ņēmēji" jāsaprot, ka ir iespēja pieteikties algas subsīdijai gan par darbiniekiem (arī pensionāriem), gan par personām, kas nodarbinātas uz uzņēmuma līguma pamata. Vienlaikus jāņem vērā būtisks noteikumu Nr. 675 nosacījums: Atbalstu algu subsīdijai par laikposmu no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 31. janvārim piešķir darba devēja darbiniekiem (..), kuriem iesnieguma iesniegšanas brīdī ir sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcināciju pret Covid–19 infekciju vai šīs...

Kā pareizi atspoguļot PVN deklarācijā iegādātos un pārdotos Covid–19 testus ar samazināto PVN likmi 0%? Kā noteikts MK noteikumos Nr. 40, minēto preču pircējam darījums PVN deklarācijā nav jāuzrāda. Preču pārdevējam jāuzrāda PVN deklarācijas 43. rindā un darījums jāatšifrē arī PVN 1 pārskata 3. daļā. Bet, kad norādām preces pārdošanu 43. rindā, tiek rakstīts brīdinājums:PVN 43. rinda. Norādītā vērtība neatbilst pēc formulas 44 + 45 + 45.1 + 46 + 47 + 48 + 48¹.Vai šim brīdinājumam nepievērst uzmanību? Atbilde 15.01.2013. MK noteikumu Nr. 40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām" 17.5. punktā ir noteikts, ka deklarācijas 43. rindā norāda ar nodokļa 0 procentu likmi apliekamo darījumu vērtību, tajā iekļaujot arī 44., 45., 45.1, 46., 47., 48. un 48.1 rindā norādīto darījumu vērtību, un ar nodokļa samazināto likmi 0 procentu apmērā apliekamo darījumu vērtību. Līdz ar to var būt situācija, ka 43. rindas summa ir lielāka nekā 44. līdz 48.1 rindu kopsumma....

Ieguldījumi nomātā nekustamajā īpašumā — vērtējams notikums, lai korekti uzrādītu grāmatvedības uzskaitē. Pirms kāda laika seminārā pārrunājām šo jautājumu, un sapratu, ka vajadzētu par to uzrakstīt, lai ir kur paskatīties, kad ir nepieciešams viedoklis par to, kā varētu rīkoties. Budžeta iestāde ir iznomājusi nekustamo īpašumu (ēkas) nomniekam. Nomas līgums atļauj nomniekam veikt kapitālieguldījumus iznomātajās ēkās. Nomnieks ir veicis acīmredzamus ēku stāvokli uzlabojošus ieguldījumus. Vai nomnieka veiktie ieguldījumi ir jāuzrāda iznomātāja grāmatvedībā? Pirmām kārtām ir jānoskaidro — kas ir atrunāts konkrētajā līgumā? Ir iespējami divi varianti: nomnieks drīkst veikt remontdarbus, tai skaitā arī kapitālieguldījumus, un iznomātājs tos nesedz — tātad tie pēc būtības ir nomnieka izdevumi; iznomātājs kompensē nomnieka veiktos remontdarbus, tai skaitā kapitālieguldījumus, saskaņā ar iesniegtajiem rēķiniem — šajā gadījumā tie būs iznomātāja izdevumi. Ja šajā nomas darījumā ir iesaistīta budžeta iestāde, tad vēl ir jāsaprot, vai darījums ir starp divām budžeta finansētām iestādēm vai arī darījuma viena puse ir budžeta iestāde...

2021. gada 7. septembrī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 610 "Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju" (kas aizvietoja noteikumus Nr. 677 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem") paredz atteikties no paziņojuma par fiziskajai personai izmaksātajām summām (paziņojums) formas un ienākumu veidu kodu noteikšanas Ministru kabinetā, tā vietā nosakot tikai paziņojumā iekļaujamo informāciju. Turpmāk paziņojuma veidlapa nebūs apstiprināta ar ārēju normatīvo aktu, bet gan būs pieejama tikai Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Šis grozījums tika nosaukts par "administratīvā sloga mazināšanu", kuru faktiski ir grūti pamanīt, jo netiek mainīta paziņojumā iekļaujamā informācija, tiek saglabāta iepriekšējā iesniegšanas kārtība EDS, paliek spēkā arī izmaksāto summu kodifikācija. Tas, ka daži kodi nomainīti uz citiem, daži atcelti un daži parādīsies kā jauni, ir dabīgs process, kas ne atvieglo, ne apgrūtina procesu. Turklāt lietotāji jau sen pieraduši, ka EDS prot "laipni piedāvāt" paziņojumā iekļaujamos kodus ar atšifrējumu. Ieņēmumi un to pazīmes (jeb ko nozīmē koda pirmie divi...