BILANCES RAKSTI

Brīvprātīgā darba likuma 3. pantā paredzēts, ka biedrībām un nodibinājumiem, tai skaitā arodbiedrībām un to apvienībām, ir tiesības organizēt brīvprātīgo darbu. Vai biedrība var organizēt grāmatvedības darbu, uzdodot to brīvprātīgajam? Atbilde Brīvprātīgā darba likuma 2. pants satur skaidrojumu: (1) Brīvprātīgais darbs ir organizēts un uz labas gribas pamata veikts fiziskās personas fizisks vai intelektuāls bezatlīdzības darbs sabiedrības labā. Tātad — sabiedrības labā, nevis kādas organizācijas labā. Savukārt minētā likuma 4. pants nosaka: (4) Ar brīvprātīgā darba veicēju neaizstāj nodarbināto. Tādēļ uzskatu, ka grāmatvedis tomēr ir nodarbinātā persona, nevis brīvprātīgā, turklāt ar likumā noteiktu atbildību par darba kvalitāti. Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada decembra (480.) numurā.

Ilgstoši sadarbojoties ar uzņēmējiem, kuri tikko vai relatīvi nesen uzsākuši saimniecisko darbību, autors ir novērojis, ka viens no aktuālākajiem tematiem, par kuru viņi visbiežāk interesējas, ir pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk tekstā — PVN), īpaši uzņēmuma reģistrācija PVN maksātāju reģistrā. Gan uzņēmēju, gan sabiedrības viedokļi un vērtējumi par reģistrācijas procesu ir dažādi — gan pozitīvi, gan negatīvi. Ņemot vērā jau ilgstoši nodokļu administrācijas un arī tiesībsargājošo institūciju publiski pausto informāciju par to, ka dažas personas PVN maksātāja statusu izmanto negodprātīgi, nevienam vairs nav ilūziju, ka Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk tekstā — VID) jaunu subjektu reģistrācijai pievērš pastiprinātu uzmanību un veic pietiekoši detalizētas pārbaudes, pirms veic uzņēmuma iekļaušanu PVN maksātāju reģistrā. Lai personām, kas apsver iespēju reģistrēties PVN maksātāju reģistrā, jau uzsākot komercdarbību, kaut nedaudz atvieglotu šo reģistrācijas procesu, autors turpinājumā to apskatīs, balstoties gan uz normatīvo aktu prasībām, gan uz praktisko pieredzi šajā jomā. PVN — jēdziens, būtība, likmes PVN ir netiešais nodoklis,...

Sabiedriskā ēdināšana ir tā nozare, kurā Covid–19 ierobežojumi bijuši publiski visredzamākie — sākot ar izretinātiem galdiņiem līdz ēdienu izsniegšanai tikai līdzņemšanai vai pat slēgtām un bankrotējušām ēstuvēm. Osvalds Pupa ir ēdināšanas uzņēmums, ko izveidojuši vietējie — šefpavārs Oskars Paltiņš un menedžeris Valdis Ērglis. Laika gaitā viņiem izdevies radīt jau piecu ēdnīcu tīklu — četras Rīgā un viena Siguldā. Tiekamies ar abiem uzņēmējiem žurnāla Bilance interviju ciklā, lai skaidrotu, kā krīzes viļņi šūpojuši viņu loloto biznesu un ēdināšanas nozari kopumā. Kāds bija Covid–19 krīzes sākums ēdināšanas nozarē — pirmā pandēmijas ietekme, ar ko saskārās jūsu uzņēmums? Tas sākās pēkšņi. Sākumā ziņas par vīrusa izplatību Ķīnā un citviet pārāk nopietni neuztvērām, jo šķita, ka būs līdzīgi kā ar iepriekšējām epidēmijām, kas Latviju neietekmēja. Taču, kad 2020. gada martā valdība pieņēma lēmumus par ierobežojumiem, sākumā pat nevarējām saprast, kas notiek, — agrāk pusdienlaikā pie durvīm stāvēja apmeklētāju rinda, tagad restorānā vairs bija tikai daži cilvēki......

Lūdzu skaidrojumu Grāmatvedības likumā noteiktajam termiņam dokumentu glabāšanai! Likuma 28. pantā ir noteikts, ka par samaksu par piešķirtā atvaļinājuma laiku un neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšanu ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem — dokumentu glabāšanas termiņš ir 10 gadi. Kas ir domāts ar vārdu «samaksa» — bankas pārskaitījums vai tikai aprēķini (personīgais konts)? Atbilde Lai saprastu likumdevēja domu, mēģināsim salikt kopā 28. panta 3. un 4. punktā minēto tekstu, izlaižot to daļu, kas neattiecas uz jautājumu. 3) attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto darba samaksu, samaksu par piešķirtā atvaļinājuma laiku un neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšanu, atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku u.tml. ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem (..) 4) (..), kuru datums ir 1999. gada 1. janvāris vai vēlāks, ja tie ietver informāciju par darbiniekiem aprēķināto: a) darba samaksu, atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku u.tml. ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem, — 10 gadi, b) samaksu par piešķirtā atvaļinājuma laiku...

Vēl viens gads iet uz beigām. Grūts un sarežģīts. Dabisks jautājums: kas mūs gaida nākamajā gadā gan personīgajā, gan sabiedriskajā dzīvē? No vienas puses, it kā esam pieraduši pie dažādiem ierobežojumiem, no otras — esam noguruši no "viļņiem": šo drīkst, šo nedrīkst, un otrādi… Daudz kas atkarīgs no pašiem, bet, redz, "demokrātiju" un "vārdu un viedokļu brīvību" katrs saprot pa savam. Līdz ar to turpinām lasīt datus galvenokārt par Eiropas un Amerikas skaudro statistiku. Raidījumā par Ķīnas ikdienu esmu dzirdējusi zīmīgu frāzi: ķīniešiem nav jāskaidro, kāpēc jāievēro ierobežojumi, jo "vajag" nozīmē — vajag. Bet mums?! Kārtējo reizi esam pirmie starp pēdējiem… Kas attiecas uz aktualitātēm likumdošanā un grāmatvedībā, centīsimies jūs iepazīstināt ierastajā kārtībā — ikgadējā Bilances konferencē, kas notiks janvārī, diemžēl arī šoreiz attālināti. Šajā Bilances numurā iekļāvām apkopojošu informāciju algas grāmatvežiem par normām, kuras jāpiemēro aprēķinos 2022. gadā, tajā skaitā darba laika kalendāru un minimālās stundas tarifa likmes noteikšanas tabulu. Diemžēl...

Darbinieks, kas saņem apgādnieka zaudējuma pensiju, iesniedz darba devējam algas nodokļa grāmatiņu. VID paziņo, ka neapliekamais minimums ir nulle. Kā viņam rēķināt algu? Atbilde Saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" (turpmāk — likums) pastāv vairākas fizisko personu kategorijas, kuras var dibināt darba tiesiskās attiecības, vienlaikus saglabājot tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju. Likuma 19. pantā minēts, ka tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju ir darba nespējīgiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem (..). Mirušā bērniem apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir neatkarīgi no tā, vai viņi ir bijuši mirušā apgādībā. Pirmkārt, tie ir bērni, kas ir jaunāki par 18 gadiem (..); apgādībā bijušie brāļi, māsas un mazbērni, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku (..), kā arī minētās personas, (..) kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās laikā, kad iestājusies apgādnieka nāve, vai vēlāk mācās vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs, koledžās vai augstskolās pilna laika klātienē, izņemot laiku, kad persona ir pārtraukusi...

Latvijas uzņēmums nomā vieglo transportlīdzekli no Lietuvas uzņēmuma. Kādi nodokļi būtu jāmaksā? Lūdzu minēt atsauces uz PVN likumu. Ko Latvijas uzņēmums drīkst attiecināt uz transporta izmaksām (degvielu, remonta izdevumus, rezerves daļas automašīnai)? Atbilde 1. Pieņemot, ka vieglais transportlīdzeklis (TL) tiek nomāts nepārtraukti un tā izmantošana pārsniedz 30 dienas, saskaņā ar PVN likuma 19. panta 1. daļas 1. punktu pakalpojuma sniegšanas vieta ir Latvija. Tātad Latvijas uzņēmums piemēro reverso PVN, t.i., aprēķina PVN par saņemto nomas pakalpojumu (PVN likuma 88. panta 1. daļa) un, ja nomātais transportlīdzeklis tiek izmantots ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai, kā priekšnodokli atskaita 50% no aprēķinātā nodokļa summas (PVN likuma 100. panta 2. daļa). Ja vieglais TL tiek izmantots tikai un vienīgi ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai, ko pierāda saskaņā ar PVN likuma 100. panta 4. daļā noteikto kārtību, tad priekšnodokli var attiecināt 100% apmērā (PVN likuma 100. panta 3. daļas 4. punkts). 2. Ceļu satiksmes likuma 10. panta...

Neizpratne ir par pareizu uzskaiti, nodokļu aprēķiniem u.c. šādā situācijā. SIA, PVN maksātājas, pamatnodarbošanās ir tamborējumu un adījumu dizaina tirdzniecība internetā. Tiek augšupielādēti digitāli PDF faili, piemēram, Etsy platformā, par kuriem pircējs (pārsvarā fiziska persona no visas pasaules) apmaksā caur Paypal vai citām maksāšanas vietnēm un lejupielādē šos failus. Patlaban tiek darīts tā, ka visai ienākošajai naudai tiek rēķināts 21% PVN un maksāts valstij, atskaitot Etsy un citu platformu piemērotās apkalpošanas maksas. Bet kādā gadījumā ir jāreģistrējas MOSS? Un kā ar uzskaiti — vai tiešām katrai fiziskajai personai Ķīnā, ASV, Brazīlijā, kura lejupielādē failu, ir jāraksta rēķins? Atbilde Lai noteiktu pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk arī — PVN) piemērošanas kārtību sniegtajiem pakalpojumiem, pirmkārt, jānosaka sniegtā pakalpojuma veids, otrkārt, atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk — PVN likums) normām jānosaka pakalpojuma sniegšanas vieta, treškārt, jāņem vērā Eiropas Savienībā atsevišķiem darījumu veidiem ieviestie speciālie PVN piemērošanas režīmi. Tamborējumu un adījumu dizaina tirdzniecība internetā, pamatojoties uz...

Datu aizsardzība uzskatāma par ļoti būtisku uzņēmuma korporatīvās atbilstības (noteikumu komplekss, ko uzņēmuma darbinieki ikdienā ievēro) programmas daļu. Īpaši svarīga tā kļuvusi kopš Datu aizsardzības regulas pieņemšanas, jo, neievērojot vai pavirši izturoties pret datu aizsardzību, var rasties būtiski riski uzņēmuma ikdienas darbībai — no institūciju piespriestiem sodiem līdz zaudējumu atlīdzības prasībām un reputācijas problēmām. Datu aizsardzības jomā svarīgi pievērst uzmanību attiecībām ar uzņēmuma darbiniekiem un klientiem. Šie temati tika apskatīti Zvērinātu advokātu biroja Sorainen organizētā seminārā "Datu aizsardzība uzņēmuma ikdienā". Attiecības ar klientiem — komerciālo paziņojumu sūtīšana Komerciāls paziņojums ir jebkurš paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī komersanta (organizācijas, personas tēla) reklamēšanai (izņemot datus, kas dod iespēju piekļūt vispārējai informācijai par pakalpojuma sniedzēju, piemēram, domēna vārds vai e–pasta adrese). Sūtot komerciālos paziņojumus, vienmēr jāizvērtē, kas ir to saņēmēji, jo attiecībā uz juridiskām un fiziskām personām pastāv dažādi nosacījumi. Juridiskām personām paziņojumus drīkst sūtīt līdz...

2008. gada 13. augustā stājās spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (tagad — Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums; turpmāk — likums) un zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības kļuva par likuma subjektiem. Prasības zvērinātiem revidentiem Analizējot likuma prasības kontekstā ar Revīzijas pakalpojumu likumu (iepriekš — likums "Par zvērinātiem revidentiem"), secināms, ka attiecībā uz zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām likums izvirza tikai divas jaunas prasības: jāizstrādā revidenta prakses risku novērtējums; jāziņo par aizdomīgiem darījumiem. Minētais secinājums izriet ne tikai no Revīzijas pakalpojumu likuma, bet arī no 54 Latvijā atzītajiem starptautiskajiem revīzijas standartiem (turpmāk — SRS) un Starptautiskā profesionālu grāmatvežu ētikas kodeksa, kurus, sniedzot profesionālos pakalpojumus, zvērināti revidenti ievēro jau vairāk nekā 25 gadus. Iekšējā kontroles sistēma (IKS) Saskaņā ar likumu visiem likuma subjektiem ir pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu. Attiecībā uz zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām IKS izveide nav jauna prasība,...

Uzņēmējdarbībā gadās dažādas situācijas, taču ir pilnīgi skaidrs, ka jebkurš vēlas izvairīties no problēmām ar valsti, tostarp saistībā ar nodokļu samaksas jautājumiem. Bieži dzirdētas bailes no Valsts ieņēmuma dienesta (VID) pārbaudēm un auditiem, taču jebkuru stresu un uztraukumu šajā jomā ir iespējams novērst tad, ja laikus tiek atrasts pareizais instruments, kas palīdzēs identificēt problēmas un rast risinājumus. Šī iemesla dēļ no uzņēmēju un grāmatvežu puses ir pieprasījums pēc neatkarīgām nodokļu pārbaudēm, kuras veic nevis bargi VID inspektori, bet draudzīgi profesionālie nodokļu konsultanti. Viens no šādu neatkarīgu pārbaužu veidiem ir nodokļu risku diagnostika. Nodokļu risku diagnostika ir ērts un pieejams rīks, kā ietvaros ikvienam uzņēmējam un grāmatvedim tiek piedāvāts atklāt nodokļu riskus un sniegt padomus, kā no tiem izvairīties. Nodokļu diagnostiku var veikt jebkurā no turpmāk minētajām situācijām. Nodokļu risku diagnostiku bieži vien veic pirms gada pārskata revīzijas vai revīzijas ietvaros. Ikgadēju revīziju var salīdzināt ar automašīnas drošības spilveniem: tad, kad auto avarē,...

Šajā rakstā vairāk par saimniecisku darījumu, kuru grāmatvedības uzskaitē grāmatveži atspoguļo atšķirīgi, t.i., samaksāto un saņemto avansu uzskaiti. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad vairumā gadījumu piegādātājs vai pakalpojuma sniedzējs vispirms grib naudu un pēc tam izpilda pasūtījumu, grāmatvedim ir svarīgi uzskaitē avansa darījumu iegrāmatot tā, lai PVN pareizi tiktu iekļauts attiecīgajā PVN deklarācijas taksācijas periodā un pēc uzskaites datiem būtu precīza informācija, cik konkrētajā datumā darījuma partnerim ir samaksāts avansā vai cik konkrētajā datumā ir saņemts avanss no darījuma partnera. Jāuzsver, ka vadītājs domā naudas izteiksmē, t.i., ar kādu naudas summu būs jārēķinās, lai saņemtu vēlamo preci vai pakalpojumu, nevis cik ir samaksāts avansā bez PVN un cik ir PVN. Tāpēc grāmatvedim būs sarežģītāk sniegt ātru atbildi vadītājam, ja viens notikums būs atspoguļots dažādos kontos. Kad sāku savu grāmatveža ceļu pirms divdesmit gadiem, ņemot kā piemēru tā laika grāmatvedības ekspertu skaidrojumus, izveidoju savu grāmatojumu kārtību avansu uzskaitei. Pie šīs kārtības turos joprojām, kaut...

PVN piemērošanā ir ierasta kārtība, ka gan nodokļa aprēķināšana, gan priekšnodokļa atskaitīšana ir saistīta tieši ar preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas brīdi. Protams, ir arī gadījumi, kad PVN maksāšana vai priekšnodokļa atskaitīšana notiek tad, kad saņemts vai veikts maksājums, — runa ir par avansa maksājumiem. Tomēr PVN likumā ir paredzēts arī tāds PVN uzskaites modelis, kurā PVN maksāšana un priekšnodokļa atskaitīšana notiek pēc tā sauktā kases principa, jeb modelis, kad PVN piemērošanai noteicošā ir tieši naudas saņemšana vai samaksa. PVN īpašo uzskaites kārtību paredz PVN likuma 137. pants, kurā ir noteikts personu loks, kurām ir tiesības īpašo kārtību piemērot. Reizēm uzņēmējiem PVN kases princips šķiet vilinošs, jo pievilcīgākais ir tieši tas, ka par pārdošanas darījumiem PVN var maksāt tikai tad, kad saņemta samaksa. Bet jāņem vērā, ka arī priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības ir tikai tad, kad veikta samaksa. PVN kases principa piemērošanas kritēriji Noteicošais kritērijs, kas ļauj PVN maksātājam izvēlēties kases principu PVN...

Gan gada laikā, gan gada pēdējos mēnešos ir vairākas svētku dienas, un par to apmaksu dažādās situācijās (atvaļinājums, darbnespēja, pārceltās darba dienas, attaisnotā prombūtne) parasti rodas vieni un tie paši jautājumi. Šajā rakstā sniegtas ar likumu un citiem normatīvajiem aktiem pamatotas atbildes uz ik gadu saņemtajiem jautājumiem. Diemžēl ne vienmēr atbildes atrodamas tiešā veidā, un tad nākas savienot virkni apgalvojumu, lai grāmatvedim izveidotos viedoklis, kuru pēcāk būtu iespējams aizstāvēt. Par pamatu ņemsim 2021. gada novembri (1. tabula), pirmkārt, tāpēc, ka šis mēnesis nupat kā iestājies, kā arī tāpēc, kas novembrī ir viena svētku diena un līdz ar to izsekot tendencēm būs vienkāršāk. Turklāt šī diena novembrī var būt vai nebūt pārceļama uz kādu no šā mēneša sestdienām. No budžeta finansēto organizāciju darbiniekiem, kam noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, 19. novembris būs jāatstrādā 13. novembrī. Pārējie darba devēji šo jautājumu risinās patstāvīgi, tiem ir brīva izvēle to darīt vai...

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā jauns Grāmatvedības likums (turpmāk rakstā — GL), kas Saeimas trešajā lasījumā tika pieņemts 10. jūnijā un ar kuru tiek uzlabots esošais regulējums, novēršot tā neatbilstības ar praksi un pielāgojot regulējumu atbilstoši laikam un tehnoloģiskajam progresam. Savukārt Finanšu ministrijas vadītās darba grupas darbs pie jaunajam likumam saistošu Ministru kabineta noteikumu izstrādes vēl turpinās. Jāņem vērā, ka jaunā likuma pārejas noteikumu 2. punkts nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2022. gada 1. jūlijam izdod likumam saistošus noteikumus, paredzot, ka līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. jūlijam ir piemērojami MK noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar GL likumu, kas izdoti, pamatojoties uz likumu "Par grāmatvedību". MK mājaslapā publicēti atsevišķi noteikumu projekti, kuru plānotais spēkā stāšanās datums ir 2022. gada 1. janvāris: "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" (iesniegti izskatīšanai MK 21.10.2021.), MK 14.09.2021. noteikumi Nr. 625 "Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un...