BILANCES RAKSTI

Kamēr nav izveidots un iesniegts gada pārskats, grāmatvedis visbiežāk jūtas kā vēl iepriekšējā gadā. Atzīmējot kovida otro gadadienu, arī šogad mums "paveicās", jo gada pārskatu iesniegšanas datumi ir pārcelti par trim mēnešiem. Tātad laika būs pietiekoši. Vienlaikus ir aktuāla arī fizisko personu gada ienākumu deklarācija, kuras saturs mazliet uzlabots, — par to Linda Puriņa raksta šajā numurā, bet daļa jau bija publicēta Bilances iepriekšējā (februāra) numurā. Saskaņā ar NILLTPFN likuma jaunajām prasībām, kas ir spēkā no 1. janvāra, katram šā likuma subjektam ir pienākums nodrošināt, ka darbinieki pārzina personas datu aizsardzības prasības NILLTPFN jomā. Visiem, uz kuriem likums attiecas, ir jānodrošina darbinieku apmācība šajos jautājumos atbilstoši to amata pienākumiem — par to I. Helmanes rakstā. Pārskatu iesniegšana, ja tie ir aizpildāmi reizi gadā, parasti dažiem grāmatvežiem sagādā grūtības, un tas ir pamanāms profesionāļu forumos, lasot uzdotos jautājumus. Lai atsvaidzinātu lasītāju atmiņā likuma normas, piedāvājam atkārtot šo tēmu A. Droiska rakstā par mikrosabiedrības...

Kā ik gadu žurnāla Bilance konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi", kas video tiešraides formātā notika 13. janvārī, varēja gūt plašu un pilnvērtīgu pārskatu par nodokļu un grāmatvedības pasaulē notiekošo. Desmit lektori — no Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas un vadošām Finanšu ministrijas amatpersonām līdz izciliem nozares speciālistiem piecu stundu garumā analizēja jaunākās normatīvo aktu izmaiņas, pie viena gan atskatoties uz pagājušā gada izaicinājumiem, gan arī ielūkojoties nākotnē gaidāmajās tendencēs. Lai gan lielākās izmaiņas nu jau ir aiz muguras, tomēr, kā mēdz teikt, velns slēpjas detaļās — un tieši dažādas niansētas normatīvā regulējuma pārmaiņas, kas radušās, likumdevējam mēģinot "pieslīpēt" pērn veikto nodokļu reformu, kā arī jauno grāmatvedības normatīvo ietvaru, bija konferences saturiskais pamats. Pērnais gads bijis labāks, nekā gaidīts Pārskatu par svarīgāko 2021. gadā ieviesto nodokļu administrēšanas pārmaiņu ietekmi žurnāla Bilance konferencē 13. janvārī sniedza Ieva Jaunzeme, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore. Reformu rezultāti kopumā esot bijuši ļoti pozitīvi, un...

SIA dibinātāji ir fiziskās personas, un līdz ar to valde sastāv no diviem valdes locekļiem (valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis) ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību katrs atsevišķi. Darba attiecības valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim tika nodibinātas uz darba līguma pamata, nosakot minimālo darba algu mēnesī. Valdes priekšsēdētājs pārtrauc attiecības sakarā ar veselības stāvokli. Vai valdes priekšsēdētājam ir tiesības uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz DL 114. pantu? Vai valdes priekšsēdētājam būs tiesības saņemt dividendes (ja būs peļņa)? Vai par valdes priekšsēdētāju būs jāaprēķina un budžetā jāmaksā darbaspēka nodokļi? Vai valdes priekšsēdētājam ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu? Atbilde Ja ar personu ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības uz Darba likuma (DL) pamata (noslēgts darba līgums), turklāt viņam ir noteikta atlīdzība, tad saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas likuma 1. panta 2. daļas c) apakšpunktu viņš kļūst par darba ņēmēju: (..) komercsabiedrības valdes, padomes loceklis (..), kā arī cita persona, kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību,...

Sakarā ar grozījumiem vairākos nodokļu likumos ("Par valsts sociālo apdrošināšanu", "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likums, Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums), kā arī ņemot vērā Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 8.2 pantu, ar Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumiem Nr. 879 tika veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 827. Latvijas Vēstnesī šī informācija tika publicēta 23. decembrī. Un tā nav laba prakse! Neskatoties uz to, ka ilgus gadus grāmatvežiem tika solīta savlaicīga informācijas sniegšana, mēs to saņēmām pēdējā brīdī — burtiski pirms Ziemassvētkiem un Jaungada. Draugi, tā nav labi! Ar grozījumiem noteikumos Nr. 827 ir svītrotas vairākas normas, savukārt tie ir papildināti ar jaunām normām un daži punkti izteikti citādā (aktualizētā) redakcijā. Lielākā grozījumu daļa stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. Darba devēja ziņojums nav jāsniedz par autoriem No 2022. gada 1. janvāra ir svītrots 1.5. apakšpunkts, kas noteica autoratlīdzības izmaksātāja pienākumu sniegt VID ziņojumu par obligātajām iemaksām pensiju apdrošināšanai, kas...

Kādā veidā un kādu nodokli maksā autoratlīdzības saņēmējs pensionārs? Vai autoratlīdzībai var piemērot nosacītos izdevumus? Atbilde 2022. gadā autordarbu atlīdzībai ir iespējama daudzveidīga nodokļu piemērošana. Pirmkārt, autori1 arvien var slēgt darba līgumus un uzņēmuma līgumus. Nodokļu ziņā minēto līgumu nosacījumi autoratlīdzības izmaksātājam ir visdārgākie, jo paredz darbaspēka nodokļus (IIN un VSAOI). Nodokļi un atskaites par šādiem autoriem ir analoģiski kā par pārējiem darba ņēmējiem pensijas vecumā. Vienīgais "labums", ja summa mēnesī nesasniedz mēneša minimālo algu, pensionāra ienākumam netiks aprēķinātas minimālās sociālās iemaksas. Otrkārt, pensionārs var reģistrēt saimniecisko darbību un kļūt par pašnodarbināto personu2, patstāvīgi maksājot nodokļus. Šādā gadījumā atlīdzības izmaksātājam ir minimāla slodze: vienīgi jāpārbauda, vai autors tiešām ir reģistrēts nodokļu maksātājs, un līdz nākamā pēc izmaksas mēneša 15. datumam jāiesniedz VID paziņojums ar kodu 2007. Autoram jāizvēlas: maksāt nodokļus vispārējā režīmā vai mikrouzņēmumu režīmā. Vispārējais režīms Vispārējā režīmā autoram jākārto ieņēmumu uzskaite par katru mēnesi atsevišķi, bet jāatskaitās VID par katru...

Lai nodrošinātu nepārtrauktu darbību, katrs uzņēmums plāno un veido optimālo krājumu apjomu. Piemēram, veikals iepērk attiecīgā sortimenta preces pārdošanai, celtniecības (remonta darbu) uzņēmums iegādājas cementu, krāsas, kokmateriālus būvdarbu vai remonta veikšanai, auto remontdarbnīca iepērk attiecīgo marku auto detaļas auto apkopes un remonta pasūtījumu izpildei, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums iepērk produktus, ārstniecības iestāde — medikamentus un palīgmateriālus pacientu ārstēšanai u.tml. Ražošanas uzņēmumi savukārt iegādājas izejvielas preču (produkcijas) ražošanai. Krājumu izlietojumu iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā, krājumu atlikumus — bilancē, aktīvu sastāvā. Atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. pielikumā norādītajai bilances shēmai krājumus iedala: Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli. Nepabeigtie ražojumi un pasūtījumi. Gatavie ražojumi un preces pārdošanai. Avansa maksājumi par krājumiem. Dzīvnieki un augi. Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi. Šajā rakstā autors apskatīs tikai praksē visbiežāk sastopamo krājumu (izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli; gatavie ražojumi un preces pārdošanai) uzskaites metodes un atsevišķu nozaru uzņēmumu specifiku krājumu uzskaitē grāmatvedībā — tirdzniecībā, celtniecībā, sabiedriskajā ēdināšanā, ārstniecības...

Grāmatvedības likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī, ir noteikts pārejas periods, līdz kuram ārpakalpojuma grāmatvežiem ir jāsaņem licence. Tiesības sniegt grāmatvedības pakalpojumus bez licences saglabājas līdz 2023. gada 1. jūlijam. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte vebinārā skaidroja aktuālākos jautājumus par ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu. Ārpakalpojuma grāmatveži ir lielākais VID uzraugāmais sektors — 37% jeb 6061 reģistrēts uzņēmums vai saimnieciskās darbības veicējs. Citi lielākie VID uzraugāmie sektori ir preču tirdzniecības un pakalpojumu sniedzēji (14%), juridisko pakalpojumu sniedzēji (15%), nodokļu konsultanti (12%) un nekustamā īpašuma aģenti (12%). Ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrs Ārpakalpojuma grāmatvežu darbības licencēšanu no 2021. gada 1. jūlija veic VID. Dienests veic arī licences termiņa pagarināšanu, apturēšanu, anulēšanu un ārpakalpojuma grāmatvežu uzraudzību. Ārpakalpojuma grāmatveža licenci izsniedz uz pieciem gadiem. Ārpakalpojuma grāmatveži tiek ierakstīti publiski pieejamā Ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā, ko savā tīmekļvietnē uztur VID. Tajā jebkurš pēc reģistrācijas numura var redzēt, vai ārpakalpojuma grāmatvedim ir...

Uzņēmums 2016. gadā samaksāja piegādātājam avansa maksājumu par precēm — 700 eiro, t.sk. PVN, bet preci nesaņēma. Uzkrājumi nebija veikti. Piegādātājs turpina strādāt, bet preci piegādāt vai naudu atgriezt negrib. Kā var norakstīt šo parādu? Vai tas ir ar UIN apliekamais objekts, un ko darīt ar PVN? Atbilde No jautājuma saprotams, ka tas ir "vecais" debitors, jo radies līdz 31.12.2017., līdz ar to, norakstot debitoru, UIN objekts neveidojas. PVN likuma normas attiecas uz zaudētiem parādiem par sniegtu pakalpojumu vai pārdotu preci, kas šajā gadījumā nav. No samaksātā avansa, iespējams, ir attiecināts un iegrāmatots priekšnodoklis. Un, ja darījums faktiski līdz galam nenotiek, tātad priekšnodoklis attiecināts nepamatoti. Aprakstītajā situācijā ieteicams rīkoties šādi: lai būtu pamats norakstīt samaksāto avansu kā bezcerīgu, jāsaņem salīdzināšanas akts, kurā darījuma puse nepiekrīt samaksātā avansa atlikumam. Un, ja tas tā ir, tad PVN jāatmaksā valstij, bet samaksāto avansu noraksta zaudējumos. Ja darījuma puse piekrīt saņemtā avansa faktam, tikai nogaida ar...

Darbinieks nevēlas vakcinēties un ir atstādināts no darba uz noteiktu periodu. Vai tās dienas būs jāpierēķina pie atvaļinājuma kompensācijas? Atbilde DARBA LIKUMA (DL) 75. pants: (4) Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu (..). Nostrādāto dienu skaitā neietilpst (..) dienas, kad darbinieks nav veicis darbu šā likuma 74. panta pirmajā un sestajā daļā minētajos gadījumos. (2) Darbinieka saistība uzskatāma par izpildītu un darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību arī tad, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve). Par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš šo atlīdzību nesaņem. Rezumējums: darba samaksa jādala gan ar nostrādāto dienu skaitu, gan ar visām darba dienām atstādināšanas periodā, tādējādi samazinot vidējo izpeļņu. Kompensējamā perioda saīsināšana DL it kā nav paredzēta. Bet, DL 152. pantā noteikts: Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto...

Ne vienmēr lietas vērtīgumu var noteikt naudas izteiksmē. Uzņēmumam, nosakot pamatlīdzekļu vērtības kritēriju, jāņem vērā attiecīgi tā darbības apjoms, apgrozījuma lielums un tas, kāda vērtība konkrētajam uzņēmumam ir būtiska. Nebūtiskas vērtības inventārs tiks atzīts kā mazvērtīgais. Ja mazam uzņēmumam, piemēram, biroja krēsls 100 eiro vērtībā varētu būt atzīts kā pamatlīdzeklis, tad liels uzņēmums šādu krēslu noteikti neuzskatīs par ļoti vērtīgu lietu, tāpēc atzīs to kā mazvērtīgo inventāru un norakstīs izmaksās iegādes brīdī. Problēma, kāpēc grāmatvežiem jautājums par mazvērtīgo inventāru dažkārt sagādā galvassāpes, ir tā, ka neviens normatīvais akts nerunā par tādu terminu kā "mazvērtīgais inventārs". Starp grāmatvežiem un citiem grāmatvedības jomas speciālistiem nav vienprātības, kur bilancē uzrādīt mazvērtīgo inventāru — krājumu sastāvā vai pamatlīdzekļu posteņu grupā. Tāpat arī ar normatīvā akta spēku nav noteikta kārtība, kā mazvērtīgā inventāra iegādi attiecina uz izdevumiem. Tas katram uzņēmumam pašam jānosaka savā grāmatvedības politikā. Praksē biežāk sastopamie varianti varētu būt trīs: uz izdevumiem attiecina iegādes brīdī;...

Uzņēmumam uzskaitē ir nemateriālie līdzekļi, kas ir izveidojušies piecu gadu garumā (tīmekļa vietnes izveidošana). Darbs netika nodots un tika izmantots daļēji. Gribētu gada bilanci savest kārtībā un to norakstīt no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas, kas sakrājusies. Bilances pasīvā ir nesadalītā peļņa no iepriekšējiem gadiem, piemēram, 30 000 eiro. Tāpēc rodas jautājums, kā samazināt nesadalīto peļņu, kas ir bilancē, bet bankas kontā naudas nav... Atbilde Ja vēlaties samazināt iepriekšējo gadu peļņu, tam nebūt nav jānotiek tādā kārtībā, kāda ir aprakstīta jautājumā. Viss notiks pats par sevi, kad norakstīsiet nemateriālo aktīvu. Turklāt to izdarīt varat šogad (vai nākamajos gados) — kā rezultātā bilancē par 2021. gadu būs lielāki vai mazāki zaudējumi un arī kopējā nesadalītā peļņa pārtaps par zaudējumiem vai tiks konstatēts nesadalītās peļņas samazinājums. Ja 2021. gadā rezultāts tikai nedaudz samazināsies, iespējams trešais variants: kopējā uzkrātā nesadalītā peļņa var mazliet palielināties. Pēc gada pārskata iesniegšanas "vecā" nesadalītā peļņa automātiski tiks samazināta ar šā...

No 2022. gada vairs nevar maksāt patentmaksu no saimnieciskās darbības. Patentmaksas iespēja ir saglabāta tikai dažām nodokļu maksātāju grupām. Turpmāk saimnieciskās darbības veicējiem ir jāizvēlas kāds no citiem — vispārējā vai mikrouzņēmumu — nodokļu maksāšanas režīmiem. Ar grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" no 2021. gada 1. janvāra tika atcelts patentmaksas režīms. Visu 2021. gadu to vairs nevarēja izvēlēties no jauna. Šis nodokļu režīms turpinājās tikai tām personām, kas samaksu veica 2020. gadā. Taču patentmaksu varēja piemērot ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim. Samazināta patentmaksa No 2022. gada 1. janvāra likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.10 pantā ir saglabāta samazinātās patentmaksas iespēja, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: ir piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) un ir tiesības piemērot pensionāra neapliekamo minimumu vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem maksātājs ir atzīts par personu ar 1. vai 2. grupas invaliditāti; maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 3000 eiro; maksātājs nav algas nodokļa...

Ministru kabineta 19.06.2018. noteikumos Nr. 344 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība" (turpmāk — MK noteikumi Nr. 344) iepriekšējā gadā bija grozījumi divas reizes. Ar grozījumiem iestrādātās un precizētās normas bija jāpiemēro jau no 2021. gada. Ar šiem grozījumiem ieviestas vairākas labas lietas, kas nedaudz samazinās darba apjomu, sagatavojot 2021. gada pārskatu. Salīdzināšanas aktus par grāmatvedības kontu atlikumiem un darījumiem paraksta tikai atbildīgais finanšu darbinieks Gada slēguma inventarizācijas ietvaros katra gada janvārī budžeta iestādes veic savstarpējo darījumu un atlikumu salīdzinājumu ePārskatu sistēmā, kur tiek sagatavoti salīdzināšanas akti. Iepriekš bija noteikts, ka šos salīdzināšanas aktus paraksta divas personas — atbildīgais finanšu darbinieks un iestādes vadītājs. Kopš 2021. gada ir izslēgta prasība, ka iestādes vadītājs ikgadējās inventarizācijas laikā pirms gada pārskata sagatavošanas ePārskatos paraksta salīdzināšanas aktus. Budžeta iestādēm ieteiktu pārskatīt iekšējās procedūras un aprakstus, lai šo izmaiņu iestrādātu arī iekšējos normatīvajos aktos. Jāatceras, ka inventarizācija tiek veikta un gada pārskats tiek sagatavos saskaņā ar ārējiem normatīvajiem...

Gada ienākumu deklarācija, kuras aizpildīšanas kārtība noteikta MK 30.10.2018. noteikumos Nr. 662, piedzīvojusi dažas izmaiņas — paredzēta kārtība, kādā jāaizpilda gada ienākumu deklarācija profesionāliem sportistiem, saņemot algotā darba ienākumu no profesionālā sporta, saimnieciskās darbības veicējiem, saņemot samaksu par intelektuālo īpašumu, remigrējušiem diasporas locekļiem, piemērojot ārvalstu pensionāra neapliekamo minimumu. Mainīta arī kārtība, kādā saimnieciskās darbības veicēji D3 pielikumā norāda pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Profesionālā sportista ienākumi Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka nodokļa likme, kas taksācijas gada laikā un rezumējošā kārtībā jāpiemēro profesionālam sportistam, kurš par tādu atzīts Sporta likuma 19. panta izpratnē1, no taksācijas gada kopējā algotā darba ienākuma no profesionālā sporta, ir 20 procenti. Tātad šādam ienākumam nepiemēro IIN progresīvo likmi. Lai norādītu nodokli no šāda ienākuma, deklarācija D papildināta ar jaunu 18.1 rindu "Nodoklis no profesionāla sportista algotā darba ienākuma". Ja profesionāls sportists gada laikā bez algotā darba ienākuma no profesionālā sporta ir saņēmis vēl kādus citus...

Lai gan pēc pērnā gada nodokļu izmaiņu "vētras" patlaban ir iestājies relatīvs miers, tomēr nodokļu sistēma turpina attīstīties un mainīties — šogad paredzēts ievērojams neapliekamā minimuma pieaugums, ir atsevišķas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa likmēs, starptautiskā līmenī briest uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaiņas, bet ilgtermiņa perspektīvā nodokļus ietekmēs arī klimatneitralitātes mērķi. Žurnāla Bilance konferencē 2022. gada 13. janvārī Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins skaidroja, kādi ir pašreizējās nodokļu politikas virzieni un ko varam gaidīt tuvākā un tālākā nākotnē. Kopumā situācija ekonomikā uzelpot vēl neļauj, jo līdzšinējiem Covid–19 pandēmijas izaicinājumiem klāt nākuši jauni, kas saistīti ar inflāciju un ģeopolitisko spriedzi. "Šobrīd galvenie Latvijas ekonomiku ietekmējošie procesi ir globāla, nevis lokāla mēroga procesi," konferencē secināja I. Šņucins. Pēc 2020. gada pirmā kovida krīzes viļņa un tam sekojušā ekonomikas krituma pasaules tautsaimniecība gan ir sākusi atkopties, 2021. gadā pasaules kopproduktam pieaugot par 5,6%, bet eirozonā — par 5,2%. Izaugsmes tendences...