BILANCES RAKSTI

Ņemot vērā, ka ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumi ilgstoši ir populāri uzņēmēju vidū un kļūst arvien populārāki, ārpakalpojuma grāmatveži ir vieni no tiem, kuri redz un pārzina, kāda ir Latvijas uzņēmējdarbības vide, kādas organizācijas ir šīs vides sastāvdaļa u.tml. Ārpakalpojuma grāmatvedis vēlētos, lai katrs klients ir "balts un pūkains", taču realitāte diemžēl ir citāda — Latvijas uzņēmējdarbības vidē ir virkne tādu uzņēmumu, kuri ir uzskatāmi par problemātiskiem. Šoreiz autors apskatīs vienu no problemātisko uzņēmumu veidiem — sabiedrība ar ierobežotu atbildību, turpmāk tekstā — sabiedrība, kurai Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir apturējis saimniecisko darbību neiesniegtu deklarāciju un gada pārskatu dēļ. Ņemot vērā, ka autors sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, pie autora ar lūgumu palīdzēt pārkāpumu novēršanā vērsās Vācijas Federatīvās Republikas pilsonis, kurš Latvijā ir īpašnieks un vienīgais valdes loceklis Latvijā reģistrētai sabiedrībai "X". Autors vēlas uzsvērt, ka sabiedrības "X" valdes loceklim nav atbilstošas kompetences grāmatvedības un nodokļu jomā, tāpēc tas ir uzskatāms par galveno iemeslu, kādēļ valdes...

Kā aprēķināt atvaļinājuma naudu darbiniekam, kas nodarbināts nepilnu darba laiku, turklāt darba laiks nav vienmērīgs (pēc vajadzības)? Nostrādātās dienas un darba apmaksa pēdējos sešos mēnešos norādīta tabulā. Darba likumā noteikts, ka atvaļinājuma laikā jāapmaksā tās darba dienas, kurās darbinieks parasti strādā, bet to skaits katrā mēnesī (arī katrā nedēļā) ir atšķirīgs. Atbilde Darba likuma 75. pantā noteikta to darba dienu (darba stundu) apmaksa, kuras darbinieks būtu strādājis šajā periodā. Šim aprēķinam tiek izmantota dienas (stundas) vidējā izpeļņa. Nerodas problēmas tikai tādos gadījumos, kad darbinieks vienmēr bija nodarbināts noteiktajās dienās (5, 6, kaut vai 3 darba dienas nedēļā). Arī atvaļinājuma laikā katrā nedēļā apmaksāsim tieši šādu dienu skaitu. Tomēr minēto vidējo izpeļņu nav iespējams tieši piemērot aprēķinam, jo (bez papildu precizējuma) nav zināms, kuras dienas būtu jāapmaksā. Vispirms atsūtītā tabula jāpapildina ar normālā darba laika (saskaņā ar kalendāru) dienu skaitu. Šāds papildinājums nepieciešams, lai aprēķinā varētu izmantot Darba likuma 75. pantā minēto algoritmu...

Nesen autoratlīdzības saņēmējiem, kuri atlīdzību nesaņem no kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, bija jāpieņem lēmums par to, kādā formā nodokļu izpratnē darboties, sākot ar 1. jūliju, t.i., kādus nodokļus maksāt no savas atlīdzības par radīto vai izpildīto darbu. Žurnālā Bilance (Nr. 5 (473), 2021. g., 24.–29. lpp.) jau tika aprakstītas dažādas iespējas, lai būtu vieglāk izlemt. Šajā rakstā par vienu no iespējām — autoram pašam reģistrēties kā pašnodarbinātai personai un maksāt nodokļus vispārējā kārtībā, ja šim autoram nav darba ņēmēju, t.i., viņš nenodarbina citus. Daži autori šo soli ir spēruši, bet daži vēl skatās, domā un mēģina izprast, kas pašam būs jādara un cik daudz naudas paliks. Atgādinājums — gada nogalē daļai autoru, kuri izmantos pārejas periodu, būs pie šī jautājuma atkārtoti jāatgriežas, lai izlemtu, kādus nodokļus no autoratlīdzības maksāt, sākot ar 2022. gada 1. janvāri. Pašnodarbinātais ir fiziskā persona, kura ir reģistrējusi saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk — VID). Ja pašnodarbinātā persona...

Esmu pašnodarbinātais, un dažreiz ceturksnī ir mēnesis, kad ieņēmumu nav, bet ir izdevumi, tātad mēnesī ir zaudējumi. Vai drīkst rēķināt obligātās sociālās iemaksas no ceturkšņa ienākuma kopsummas? Atbilde Diemžēl šāda rīcība pašnodarbinātajai personai, kas maksā nodokļus vispārējā nodokļu režīmā, nav paredzēta, proti, deklarācijā ir jāuzrāda atsevišķi katra mēneša ienākums (ieņēmumi mīnus izdevumi) un jāaprēķina VSAOI pēc attiecīgas likmes (31,07% (29,36%) un/vai 10%). Tātad ziņojuma aile, kurā būtu jāuzrāda informācija par ienākumu mēnesī ar zaudējumiem, — paliek tukša. Ņemiet vērā, ka no 2022. gada 1. janvāra stāsies spēkā grozījumi VSA likuma 20.4 pantā, kas tiks papildināts ar 3.1 daļu, kurā teikts: (31) Ja pašnodarbinātajam obligātās iemaksas par kalendāra gadu veiktas no mazāka ienākuma nekā 12 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, pašnodarbinātais veic minimālās obligātās iemaksas 10 procentu apmērā valsts pensiju apdrošināšanai no ienākuma (mikrouzņēmumu nodokļu maksātājam no apgrozījuma) un minimālā obligāto iemaksu objekta starpības. Tātad jebkurā gadījumā par kalendāra gadu pašnodarbinātai...

Latvijā darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma. Vai šajā sistēmā vajadzētu ko mainīt? Vai nepieciešams pārdalīt procentuālās iemaksas starp pensiju 1. un 2. līmeni? Finanšu nozares asociācijas (FNA) rīkotajā diskusijā "Kāda būtu ideālā pensiju sistēma Latvijā?" tika izteikti priekšlikumi, kā plašāk un atbildīgāk iesaistīt sabiedrību savas nākotnes nodrošināšanā. Latvijai ir izdevies izveidot pasaulē konkurētspējīgu un novērtētu pensiju sistēmas modeli, tomēr negatīvo demogrāfijas tendenču dēļ Latvija ir viena no Eiropas Savienības valstīm ar vislielāko pensijas vecuma cilvēku nabadzības risku. Izaicinājumi, kas pensiju jomā piemeklē Latviju, nav unikāli — ar tiem saskaras lielākā daļa pasaules valstu. Tāpēc jau tagad tiek meklēti risinājumi, lai pensiju sistēma varētu pastāvēt, tostarp Latvijā. Trīs kritēriji Latvijas pensiju sistēmu skar trīs kritēriji — dzīves ilgums, pensijā pavadītais laiks un slogs uz strādājošajiem, uzturot pensionārus. Šos trīs kritērijus analizējusi Eiropas Komisija, Eiropas Maksājumu padome un Eurostat. Pirmais aspekts — dzīvosim ilgāk. 2019. gadā vidējais dzīves ilgums sievietēm bija 80,2 gadi, bet...

Darbiniekam ir noteikts nepilns darba laiks ar konkrētām darba dienām nedēļā (no pirmdienas līdz ceturtdienai). Vai ikgadējais atvaļinājums ar 20 apmaksājamām darba dienām jāievēro tikai pilna darba laika darbiniekiem? Atbilde Darba likuma 149. pantā ikvienam darbiniekam noteiktas tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Savukārt saskaņā ar 75. panta 8. daļu atvaļinājuma laikā izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā. Tātad par 20 apmaksājamām dienām likumā nekas nav teikts. Jūsu gadījumā darbiniekam nedēļas laikā tiek apmaksātas četras dienas un atvaļinājuma laikā – arī četras dienas katrā nedēļā. Turklāt arī vidējā izpeļņa šādam darbiniekam tiek rēķināta, ņemot vērā darba samaksu (kas bijusi attiecīgajā periodā) un dalot ar darba laiku, par kuru tā ir nopelnīta. Tātad vidējo izpeļņu grāmatvedis nosaka tieši šādai dienai (vienai no četrām katrā nedēļā). Tādēļ arī atvaļinājuma laikā būtu jāapmaksā...

Aprēķinot atvaļinājuma naudu par periodu, kas sākas vienā, bet beidzas nākamajā un dažreiz arī aiznākamajā mēnesī, jāatceras, ka, neskatoties uz to, ka parasti (biežāk) visa summa tiek izmaksāta pirms atvaļinājuma, pārskatos katra mēneša ienākums tiek uzrādīts atsevišķi pa periodiem. Darba likums nosaka darbiniekiem ikgadējo atvaļinājumu, kas nav īsāks par četrām kalendāra nedēļām. Atlīdzības likumā paredzēti arī piecu nedēļu atvaļinājumi, bet Izglītības likuma 52. pantā "Pedagogu tiesības" minēts, ka tiem ir tiesības saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadējo astoņu nedēļu atvaļinājumu. Apskatīsim piemēru, kad skolotājam piešķirts atvaļinājums no 21. jūnija astoņas kalendāra nedēļas līdz 15. augustam. Par svētku dienu neieskaitīšanu atvaļinājuma periodā Izglītības likumā (salīdzinot ar Darba likumu) nav minēts. Piemērā izmantosim nosacītas summas, jo mērķis ir uzrādīt tās darba devēja ziņojumā, nevis veikt reālus aprēķinus. Vienkāršības labad aprēķinā netiek piemērots neapliekamais minimums un atvieglojumi, algas nodokļa grāmatiņa iesniegta, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme — 34,09%. Pieņemsim, ka atlīdzība par mēnešiem bijusi...

Būdama pašnodarbinātā persona, esmu iesniegusi VID apliecinājumu par gaidāmajiem ienākumiem, kas trešajā ceturksnī nesasniegs 1500 eiro. Tomēr no 16. augusta iestājos darbā. Kurš un kādā apmērā maksās minimālās iemaksas, ja mani ienākumi nesasniegs 500 eiro mēnesī? Atbilde Beidzoties trešajam ceturksnim, pašnodarbinātā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) deklarāciju, kurā uzrādīts faktiskais ienākums ceturksnī un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pēc likmes 10% (ja faktiskais ienākums nesasniedz 1500 eiro). Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nerēķinās pašnodarbinātajai personai minimālās iemaksas, jo bija iesniegts apliecinājums. Aģentūras darbība attiecībā pret pašnodarbināto "izbeigsies" dienā, kad persona kļūst par darba ņēmēju. Par periodu, kas sākās 16. augustā, aģentūrai ir zināma informācija par faktisko iemaksu objektu darbavietā (par darba algu), kā arī, ceturksnim beidzoties, — par pašnodarbinātās personas ienākumiem. Kopš tā laika pienākums veikt minimālās iemaksas (ja VSAOI kopsummā nav veiktas no minimālā iemaksu objekta) gulstas uz darba devēju. Aģentūra šo informāciju par III ceturksni nosūtīs VID līdz 20....

Uzņēmumam ir iekrāts nodokļu parāds un nav pietiekoši daudz aktīvu, ar kuriem varētu šo parādu segt. Kas notiek tālāk? Kāda ir valdes locekļa atbildība? Šādā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk — VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk — EDS) uzņēmumam nosūtīs brīdinājumu par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, kurā tiks norādīts, ka uzņēmumam ir nokavētie nodokļu maksājumi, kuriem iestājies izpildes termiņš. Brīdinājumā tiks norādīts, ka uzņēmumam ir saskatāmas maksātnespējas pazīmes un ka saskaņā ar Maksātnespējas likuma 60. panta trešo daļu1 parādniekam, ja tas nespēj nomaksāt valsts budžetā nokavētos nodokļu maksājumus, ir pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā. Maksātnespējas likuma 60. panta trešā daļa nosaka, ka parādniekam ir pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no šā likuma 57. panta pirmās daļas 5., 6. vai 9. punktā2 minētajām juridiskās personas maksātnespējas pazīmēm. Ja uzņēmumam konstatējama maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 5. punktā minētā pazīme, t.i., parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav...

Finanšu ministrijas izveidotā darba grupa pirmās sanāksmes par jaunā likuma grāmatvedības jomā izstrādi sāka organizēt jau 2018. gada pirmajā pusē. Ņemot vērā, ka likums "Par grāmatvedību" attiecas uz plašu subjektu loku, arī darba grupā tika pārstāvētas gan profesionālās organizācijas, kā LRGA, LZRA, gan valsts iestādes — VID, Valsts kase, citas autonomās iestādes un organizācijas, kā FKTK, Latvijas Banka, gan arī augstskolu pārstāvji un citi likuma subjekti. Līdz ar to darba grupās bieži vien bija spraigas diskusijas un plašs piedāvājumu klāsts uzlabot esošo regulējumu atbilstoši laikam un tehnoloģiskajam progresam un novērst neatbilstības ar praksi. 2019. gada izskaņā Ministru kabineta mājaslapā tika publicēts jaunais likumprojekts "Grāmatvedības likums" (turpmāk — GL) ar pievienoto anotāciju, kura plānotais spēkā stāšanas datums bija noteikts 2021. gada 1. janvāris. Diemžēl likumprojekta virzība Saeimas sēdēs ievilkās uz nepilniem diviem gadiem, un Saeimas trešajā lasījumā tas tika pieņemts tikai šā gada 10. jūnijā. Jāpievērš uzmanība, ka anotācija tapa kopā ar likumprojektu...

Kultūras nozare Covid–19 pandēmijas laikā piedzīvojusi vairākus pārbaudījumus. Atkarībā no kultūras žanra to dažādā pakāpē skāruši gan publisko pasākumu ierobežojumi un aizliegumi, gan jaunās nodokļu izmaiņas autoratlīdzību un sociālās apdrošināšanas iemaksu jomā, kas īpaši aktuālas tieši radošajām personām. Teātra sfērā izteikti iezīmējas šie abi faktori, tāpēc žurnāla Bilance interviju ciklā par Covid–19 pandēmijas un nodokļu reformas ietekmi uz uzņēmējdarbību Latvijā uz sarunu aicinājām Ģertrūdes ielas teātra producenti Maiju Pavlovu. Kādas bija pirmās Covid–19 pandēmijas sekas, ar kurām saskārāties profesionālajā darbībā? Kad 2020. gada martā tika ieviesta ārkārtējā situācija, aizliedzot visus publiskos pasākumus, bija jāatceļ izrādes, jāatmaksā biļešu nauda. Kā tas ietekmēja Ģertrūdes ielas teātra darbību? Situācija tolaik bija ārkārtīgi neskaidra. Mēs nezinājām, kas notiks. Pirmajā brīdī bija liels uztraukums. Spilgtā atmiņā bija palikusi vēl iepriekšējā krīze, tāpēc mūsu pirmā reakcija bija sākt apsvērt, kādas izmaksas — algas un citus izdevumus — varam samazināt. Tāpat sākām domāt rīcības scenārijus situācijā, kad visas norises...

Manuprāt, patlaban uzmanību un interesi piesaista divas tēmas: pandēmijas nākamais vilnis un nākamā gada budžets. Gan pirmajā, gan otrajā neskaidrību netrūkst. Saslimstība aug griezdamās… Vai to uzskatīt par kārtējo vilni, vai atkal būs neskaitāmie ierobežojumi, vai varēsim iegādāties sniega lāpstas un siltās zeķes? Domājams, mēs daudz ko esam iemācījušies no iepriekšējā gadā piedzīvotā. Jūtu līdzi, jo nevienai citai valdībai ar to negadījās saskarties. Ceru, ka tās kļūdas un nejēdzīgie lēmumi ir pagātnē, bet patlaban "cīņa" pārvietojas uz citu platformu. Sākumā tiešām bija juceklis ar vakcīnām, jebkurš sākums mēdz būt ar problēmām, tomēr process sakārtojās, bet vakcinēties gribētāju pulki kļuvuši retāki, jo atrodas gudrīši, kas piedāvā tautai piedzīvot dabīgās atlases procedūru! Vieni protestē principa pēc (vienalga, pret ko), citi krāj politisko kapitālu (jo kalpo tautas interesēm, demokrātijai) un atrod arvien vairāk pārliecinošu "argumentu", trešie — tāpēc, ka izlasījuši, noskatījušies "informāciju" un tagad viņiem ir pamatots "viedoklis". Un neviens no viņiem taču neuzņemsies atbildību...

Uzņēmumiem, kas savā saimnieciskajā darbībā izmanto vieglos vai kravas transportlīdzekļus, ir jābūt izstrādātai un vadītāja apstiprinātai kārtībai, kurā noteikts, kādus automašīnas uzturēšanas izdevumus atzīt izmaksās, kritēriji kapitālā remonta izmaksām un izlietotās degvielas uzskaites kārtība. Normatīvie akti nenosaka veidlapu paraugus, kā, piemēram, uzskaitīt izlietoto degvielu, uzņēmums tos izstrādā pats. Tāpēc svarīgi grāmatvedim piedalīties šādu iekšējo dokumentu izstrādē, lai tie nebūtu lieki birokrātiski papīru kalni, bet gan pamatojums ar saimniecisko darbību saistītu izmaksu atzīšanai. Gan izlietotās degvielas uzskaites kārtība, gan maksājamie nodokļi būs atkarīgi no tā, kādā statusā uzņēmumā ir attiecīgais transportlīdzeklis. Tāpēc šajā rakstā apskatīšu grāmatvedības uzskaites nianses un attiecīgo nodokļu piemērošanu atkarībā no tā, vai transportlīdzeklis uzņēmumā ir īpašumā, nomāts vai patapināts, vai tiek izmantots uz darba līguma pamata. 1. Iegādāts transportlīdzeklis (pamatlīdzeklis): 1.1. No fiziskas personas No fiziskas personas (FP) iegādātu transportlīdzekli grāmatvedības uzskaitē iegrāmato, pamatojoties uz iekšēju attaisnojuma dokumentu — grāmatvedības izziņu, kura sagatavota saskaņā ar pirkšanas–pārdošanas līgumu vai izziņu...

Galvenais normatīvais akts nozarē (tā saucamais jumta likums) līdz šā gada beigām ir likums "Par grāmatvedību"1. 2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā jaunais Grāmatvedības likums2, ko Saeima pieņēma šogad 10. jūnijā. Likuma "Par grāmatvedību" 3. panta otrajā daļā noteikts, ka grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā veic grāmatvedības jautājumos kompetenta persona — grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis, ar ko uzņēmuma vadītājs noslēdzis attiecīgu rakstveida līgumu, kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības kārtošanas jautājumos. Šāda norma saglabāta arī jaunā Grāmatvedības likuma 34. pantā. Par to, kādam vajadzētu būt šī līguma minimālajam saturam, plašāk stāstīts šajā Bilances numurā, rakstā "Ārpakalpojuma grāmatveža darbības praktiskie aspekti". Taču, apskatot tēmu par ārpakalpojuma grāmatveža maiņu, uzmanība jāpievērš vēl dažām svarīgām līguma detaļām. Līgumā par ārpakalpojuma grāmatvedību jāparedz ne tikai sadarbības uzsākšana un tās norise, bet arī tās pārtraukšana (pabeigšana). Proti, kā notiek sadarbības laikā uzkrāto grāmatvedības dokumentu (tajā skaitā elektroniski sagatavoto), reģistru un arī grāmatvedības reģistru (tajā skaitā grāmatvedības...

Pēdējā laikā arvien biežāk sava uzņēmēju, grāmatvežu, uzņēmējdarbības interesentu un topošo uzņēmēju "sociālā burbuļa" ietvaros autors saskaras ar dažādiem pozitīviem un ne tik pozitīviem vērtējumiem par ārpakalpojuma grāmatveža darbu, kā arī arvien biežāk no aroda pārstāvjiem dzird vēlmi un centienus pašiem uzsākt ārpakalpojuma grāmatveža darbību. Bieži vien personām, kuras nav tieši saistītas ar ārpakalpojuma grāmatvedības jomu, nav objektīva priekšstata par ārpakalpojuma grāmatveža darbības niansēm, tomēr ikvienam ārpakalpojuma grāmatvedības jomas pārstāvim ir skaidrs, ka ārpakalpojuma grāmatveža profesionālā darbība kļūst arvien komplicētāka, jo ir jāņem vērā dažādi normatīvo aktu un praktiskās darbības aspekti. Lai ikvienam interesentam un personai, kura vēlas uzsākt ārpakalpojuma grāmatveža darbību, sniegtu ieskatu ārpakalpojuma grāmatvedības nozarē, turpmāk secīgi tiks apskatīti dažādi jomas praktiskās darbības aspekti. Autors vēlas uzsvērt, ka šajā rakstā apskatītie praktiskās darbības aspekti tiek vērtēti no raksta tapšanas laikā spēkā esošo normatīvo aktu perspektīvas (likums "Par grāmatvedību" un ar to saistītie MK noteikumi), tomēr virkne no šīm prasībām ir...