BILANCES RAKSTI

Ieguldījumi nomātā nekustamajā īpašumā — vērtējams notikums, lai korekti uzrādītu grāmatvedības uzskaitē. Pirms kāda laika seminārā pārrunājām šo jautājumu, un sapratu, ka vajadzētu par to uzrakstīt, lai ir kur paskatīties, kad ir nepieciešams viedoklis par to, kā varētu rīkoties. Budžeta iestāde ir iznomājusi nekustamo īpašumu (ēkas) nomniekam. Nomas līgums atļauj nomniekam veikt kapitālieguldījumus iznomātajās ēkās. Nomnieks ir veicis acīmredzamus ēku stāvokli uzlabojošus ieguldījumus. Vai nomnieka veiktie ieguldījumi ir jāuzrāda iznomātāja grāmatvedībā? Pirmām kārtām ir jānoskaidro — kas ir atrunāts konkrētajā līgumā? Ir iespējami divi varianti: nomnieks drīkst veikt remontdarbus, tai skaitā arī kapitālieguldījumus, un iznomātājs tos nesedz — tātad tie pēc būtības ir nomnieka izdevumi; iznomātājs kompensē nomnieka veiktos remontdarbus, tai skaitā kapitālieguldījumus, saskaņā ar iesniegtajiem rēķiniem — šajā gadījumā tie būs iznomātāja izdevumi. Ja šajā nomas darījumā ir iesaistīta budžeta iestāde, tad vēl ir jāsaprot, vai darījums ir starp divām budžeta finansētām iestādēm vai arī darījuma viena puse ir budžeta iestāde...

2021. gada 7. septembrī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 610 "Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju" (kas aizvietoja noteikumus Nr. 677 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem") paredz atteikties no paziņojuma par fiziskajai personai izmaksātajām summām (paziņojums) formas un ienākumu veidu kodu noteikšanas Ministru kabinetā, tā vietā nosakot tikai paziņojumā iekļaujamo informāciju. Turpmāk paziņojuma veidlapa nebūs apstiprināta ar ārēju normatīvo aktu, bet gan būs pieejama tikai Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Šis grozījums tika nosaukts par "administratīvā sloga mazināšanu", kuru faktiski ir grūti pamanīt, jo netiek mainīta paziņojumā iekļaujamā informācija, tiek saglabāta iepriekšējā iesniegšanas kārtība EDS, paliek spēkā arī izmaksāto summu kodifikācija. Tas, ka daži kodi nomainīti uz citiem, daži atcelti un daži parādīsies kā jauni, ir dabīgs process, kas ne atvieglo, ne apgrūtina procesu. Turklāt lietotāji jau sen pieraduši, ka EDS prot "laipni piedāvāt" paziņojumā iekļaujamos kodus ar atšifrējumu. Ieņēmumi un to pazīmes (jeb ko nozīmē koda pirmie divi...

Darbinieks Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) atzīmē apgādājamo personu par iepriekšējo periodu. Vai jākoriģē darba devēja ziņojums par šo mēnesi vai jāveic korekcija par iepriekšējiem mēnešiem? Atbilde Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojuma par apgādājamo personu piemērošana aprakstīta likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN likuma) 13. panta 1. daļas 1. punktā un sīkāk paskaidrota Ministru kabineta (MK) 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" 96. punktā: "(..) darba devējs, pamatojoties uz fiziskās personas algas nodokļa grāmatiņā (turpmāk — ANG) izdarītajiem ierakstiem par tiesību uz nodokļa atvieglojumu rašanos vai zušanu, veic taksācijas gada nodokļa pārrēķinu, ja nodokļa atvieglojums nav bijis piemērots par visu laiku no taksācijas gada sākuma līdz taksācijas gada beigām, par kuru personai ir bijušas uz to tiesības, vai ir bijis piemērots par ilgāku laiku, nekā personai ir bijušas uz to tiesības, un ietur papildus aprēķināto nodokli vai atmaksā par daudz...

Ne visās uzņēmējdarbības jomās Covid–19 krīze ir nozīmējusi darbības sašaurināšanu, apgrozījuma kritumu un galvassāpes. Žurnāla Bilance interviju ciklu ar Latvijas uzņēmējiem par pandēmijas laika pieredzi noslēdzam ar pozitīvu stāstu no nozares, kurai ar kovidu saistītie ierobežojumi veicinājuši tikai ieguvumus, vienlaikus gan arī šajā biznesā viss nav tik vienkārši, kā no malas varētu izskatīties, — saruna ar pārtikas interneta veikala Svaigi.lv dibinātāju un īpašnieci Elīnu Novadu. Daudziem interneta veikaliem pandēmijas laiks bijis kā medusmaize, jo saraustītā klātienes tirdzniecība vērsusi patērētāju skatienus tiešsaistes virzienā. Kā, sākoties kovida krīzei, to varēja just pārtikas interneta tirdzniecības jomā? Kā mainījās Svaigi.lv klientu uzvedība, produktu pieprasījums? Pats kovida krīzes sākums mūsu biznesā iezīmējās ļoti skaidri. Tajā pašā dienā, kad valstī pirmoreiz izsludināja ārkārtas stāvokli, mēs uzreiz redzējām izmaiņas mūsu pircēju uzvedībā — sistēmā sāka ienākt daudzi pasūtījumi, viens pēc otra. Tā pavisam noteikti bija reakcija uz nedrošības izjūtu — neviens no mums tobrīd nezināja, kas notiks tālāk. Pasūtījumu...

No 2022. gada 1. janvāra stājās spēkā jauni noteikumi par kases ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Noteikumu projekta anotācijā tika minēts, ka noteikumu projekts "Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai" (turpmāk — noteikumu projekts) ir izstrādāts saskaņā ar likumprojekta 14. panta ceturtajā daļā doto uzdevumu. Tas paredz noteikt prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai. Noteikumu projekts izstrādāts, pārskatot un pilnveidojot līdz šim spēkā esošo un pašreiz MK noteikumu Nr. 584 ietverto regulējumu. Pēc iepazīšanās ar jaunu noteikumu saturu rodas jautājumi par praktisko pielietošanu. 1. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 625 9. punktu kases ieņēmumu un kases izdevumu orderus numurē atsevišķi, secīgi norādot kārtas numuru. Ja kases ieņēmumu un kases izdevumu orderus sagatavo elektroniski, katram skaidras naudas darījumam var piešķirt unikālu identifikācijas numuru, ar kuru tas reģistrēts grāmatvedības datorprogrammā (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūrā) un kurš norādīts kases ieņēmumu un izdevumu orderī. Vai...

Sveicināti Jaunajā gadā! Paldies, ka esat kopā ar mums! Un tā ir laba ziņa šajā sarežģītajā laikā, tāpēc mēs turpinām darbu. Neskatoties uz ārkārtējo situāciju, jāķeras pie normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā 2022. gadā, un to ir gana daudz. Gandrīz visos pamatlikumos ir veikti būtiski grozījumi, ar kuriem jāiepazīstas, kas arī tiks darīts gaidāmā ikgadējā Bilances konferencē. Diemžēl atkal — attālināti! Labākie un zinošākie lektori 13. janvārī, kad jau būs apstiprināti un pieejami visi 2022. gada jaunumi, sniegs mūsu auditorijai vērtīgu informāciju. Žēl, ka būs jāiztiek bez koncerta, bez kopābūšanas, bez tikšanās ar draugiem un kolēģiem. Neviens nezina, kad beigsies šī sērga, esam noguruši no ierobežojumiem, kļūstam nepaklausīgi un spītīgi, bet saprotam, ka daudz kas ir atkarīgs arī tieši no mums. Omikrons taču savām kājām uz Latviju nav atnācis… Kādam bija draudzīgi jāpalīdz tam nokļūt līdz mums. Eiropa ar to saskaras lielākā mērā, un sekas vēl nevaram paredzēt. Toties pagaidām varam veltīt...

Darbinieks atrodas atvaļinājumā bez darba samaksas, bet EDS uzrādīta informācija par piešķirto slimības lapu. Kā rīkoties? Vai darbinieks jāatsauc no atvaļinājuma? Atbilde Diemžēl jautājumā nav minēts, vai darbiniekam ir piešķirta A vai B darbnespējas lapa. Tādēļ sāksim ar situāciju, kad saņemta B lapa (slimības pabalsts), jo likumdošanā šīs lapas saņēmēja apmaksa skaidrota vispusīgāk un nepārprotamāk. Saskaņā ar likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (turpmāk — likums) 11. pantu slimības pabalstu piešķir, ja persona neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus vai ja pašnodarbinātais zaudē ienākumus. Savukārt likuma 13. pants skaidro, ka slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas 11. dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai (..), skaitot no darba nespējas pirmās dienas (..), bet slimības pabalstu par slima bērna kopšanu, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas pirmās dienas (..). NB! Likuma 16. pantā precizēts: ja darba nespēja iestājusies laikā, kad...

Darbinieks vienojās ar darba devēju par trīskārtīgas algas vienreizēju izmaksu avansā un tās ieturēšanu turpmāko 12 mēnešu laikā. Vai šāds avanss jāuzskata par aizdevumu? Kā šo darījumu uzrādīt ziņojumā lielas summas izmaksas mēnesī un atgūstot minēto avansu? Kā uzrādīt aprēķinātos nodokļus? Atbilde Ja tiek izmaksāta summa, par kuru darbinieks vienojies ar darba devēju, nosaucot to par algu avansā, domājams, to nevar uzskatīt par aizdevumu, jo no tās tiek ieturēti darbaspēka nodokļi. Ja nodokļi ir ieturēti un samaksāti budžetā, tad vienīgais "cietējs" var būt darba devējs, ja darbinieks uzteiks darba līgumu, pirms atlīdzinās avansā saņemto summu. Attiecīgi būtu jāpievērš īpaša uzmanība, sastādot līgumu par algas piešķiršanu avansā, atmaksāšanas kārtību, kā arī jāparedz turpmākās darbības, ja netiks izpildīts (ievērots) iepriekš paredzētais scenārijs. Mēnesī, kad tiks aprēķināts avanss, darba devēja ziņojumā būtu jāuzrāda kārtējā mēneša alga un avansā piešķirtā triju mēnešu algas kopsumma (t.i., četrkārtīga alga), no kuras aprēķinātas VSAOI un IIN. Nodokļu ziņā darba...

Vai institūcijas vadītājam, dodoties komandējumā vai atvaļinājumā (vai citas attaisnotas prombūtnes laikā), būtu obligāti jāizdod rīkojums un jānosaka persona, kura aizvieto vadītāju? Atbilde Domājams, tas ir labais tonis, ja ir norīkota persona, kura vajadzības gadījumā ir tiesīga un spējīga atrisināt radušos problēmu vadības prombūtnes laikā. Bieži vien, sazinoties (ar īsziņu vai e–pasta starpniecību) ar vajadzīgo personu (ne tikai ar vadītāju), ieraugām paziņojumu: "Esmu ārpus ofisa līdz xx. datumam; nepieciešamības gadījumā lūdzu sazināties ar kolēģi YY." Ja runa ir par augstāka ranga personām, tad saziņas kārtību nosaka normatīvie akti, jo mēdz būt gadījumi, kad laiks ir zelta vērtībā, turklāt prombūtnes laikā vadība var iekļūt pavisam neparedzētās situācijās un prombūtnes periods var ieilgt. Piemēram, likuma "Par pašvaldībām" 25. pantā ir atrunāts: (..) domes priekšsēdētāja vietnieks aizvieto domes priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā, kā arī pilda pienākumus, ko uzdevis domes priekšsēdētājs vai kas noteikti attiecīgās pašvaldības nolikumā. Ministru kabineta iekārtas likuma 10. pantā noteikts, ka Ministru...

Viens no grāmatvedības uzskaites pamatprincipiem ir ieņēmumu un izdevumu nošķiršana pa periodiem, ar to saprotot, ka saimnieciskās darbības izmaksas jāattiecina uz to pārskata periodu, kurā tiek gūti attiecīgie ieņēmumi. Nākamo periodu izmaksas veidojas gadījumos, ja pārskata gadā tiek apmaksāti rēķini, kuros iekļauta maksa par saimnieciskās darbības nodrošināšanas pakalpojumiem, kuri tiks saņemti tikai nākamajā pārskata gadā. Visplašāk praksē sastopami turpmāk apskatītie gadījumi. Apdrošināšanas pakalpojumi Visbiežāk apdrošināšana (izņemot īstermiņa apdrošināšanu, piemēram, tiek apdrošināts īslaicīgs ceļojums uz citu valsti komandējuma laikā, kas neiesniedzas nākamajā pārskata gadā) uz ilgāku laiku — sešiem vai divpadsmit mēnešiem. Apdrošināšanas periods parasti nesakrīt ar pārskata gadu, jo, piemēram, nopirkts automobilis parasti tiek apdrošināts nekavējoši, un tas var būt jebkurš datums pārskata gada laikā. Vēl jo vairāk — bez automobiļa iepriekšējas obligātās cilviltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) nav atļauta dalība ceļu satiksmē. Saņemot šādu rēķinu, kurā pakalpojuma periods iesniedzas nākamajā pārskata gadā, rēķina summa jāsadala proporcionāli pārskata gada periodam un nākamā pārskata gada...

Skaidrā naudā veikts darījums — skaidras naudas saņemšana vai izsniegšana par tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu, turpināšanu vai izbeigšanu. Darījumi var būt, piemēram, pirkums, norēķins ar pircējiem vai piegādātājiem, aizdevuma saņemšana vai izsniegšana, norēķins par saņemtu vai sniegtu pakalpojumu. Skaidra nauda joprojām ir un, jācer, arī nākotnē paliks kā viens no norēķināšanās veidiem. Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" normām nodokļu maksātājiem tiek noteikts pienākums deklarēt mēnesī savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus virs 1500 eiro un jebkurai personai aizliegts veikt darījumu skaidrā naudā virs 7200 eiro. Šajā rakstā plašāk apskatītas grāmatvedības uzskaites aktualitātes nodokļu maksātājiem, kuri uztur uzņēmuma kasi, lieto vai arī nelieto kases aparātus ieņēmumu reģistrēšanai, kā arī mazliet par avansa norēķiniem skaidrā naudā. Tā kā 14.09.2021. tika pieņemti jaunie noteikumi par kases attaisnojuma dokumentiem, rakstā arī vairāk apskatītas normatīvo aktu prasības, kas būs spēkā no nākamā gada, bet jautājuma labākai izpratnei dots arī salīdzinājums ar spēkā esošajām normām. 1. Uzņēmuma...

Aizvien valstī turpinās ārkārtas stāvoklis, un līdz ar to vairāki nodokļu likumi steidzami tiek papildināti īsākam vai garākam periodam ar jaunām prasībām un citādu pieeju pastāvošajām problēmām. Teiktais attiecas arī uz likumu "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kura pārejas noteikumi papildināti ar jauniem astoņiem punktiem. Grozījumi stājās spēkā 2021. gada 6. novembrī. Minētie grozījumi mazliet atvieglos pandēmijas dēļ pasliktināto dzīves kvalitāti personām vismaz līdz 2021. gada beigām. Slimības palīdzības pabalsts Periodā no 2021. gada 1. novembra līdz 31. decembrim tiesības uz vienreizēju slimības palīdzības pabalstu par 14 kalendāra dienām ir šādām sociāli apdrošinātām personām (54. punkts): vienam no bērna vecākiem, vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina, ja šī persona nevar strādāt attālināti un aprūpējamais bērns ir vecumā līdz 10 gadiem...

Līdz ar Covid–19 pandēmiju grāmatvedībā aktuālākās tēmas ir saistītas ar atbalstu uzrādīšanu grāmatvedībā: ar Covid–19 saistītās informācijas uzrādīšana gada pārskatā, Covid–19 ietekme, nosakot krājumu vērtību, debitoru parādu izvērtējums u.c. Kādreiz populārā tēma par uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk — UIN) deklarācijas aizpildīšanu ir pagājusi malā. Pēdējā mēneša deklarācijas jeb decembra mēneša deklarācijas, ja pārskata gads saskan ar kalendāra gadu un beidzas 31. decembrī, aizpildīšana nav aiz kalniem. Tāpēc vērtīgi atkārtot, kāda informācija atklājama šajā deklarācijā. Decembra mēneša nodokļa deklarācija iesniedzama līdz 2022. gada 20. janvārim. Un šī deklarācija jāiesniedz obligāti — arī tad, ja nav ar nodokli apliekamu darījumu. Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk — EDS) to var labot bez soda sankcijām par gada pārskata sagatavošanas procesā veiktajām korekcijām. Tātad pārskata perioda pēdējā deklarācijā ir jāveic ar UIN apliekamās bāzes korekcijas par: nedrošiem debitoru parādiem (UIN likuma 9. pants); palielinātiem procentu maksājumiem (UIN likuma 10. pants); aizdevumiem saistītām...

2021. gads bija gana ražīgs ar vairākiem likumdošanas normu grozījumiem, turklāt tas vēl nav beidzies. 20. decembrī gan darba devēji, gan pašnodarbinātās personas sagaidīs nodokļu reformas pēdējo ziņu, tā teikt, ķirsīti uz tortes — cik jāpiemaksā minimālās iemaksas, ja par fizisko personu ceturksnī VSAOI veiktas no ieņēmumiem (vai ienākumiem), kas mazāki par 1500 eiro. Varbūt nemaz nebūs jāpiemaksā, jo vidējā alga, kā paziņoja statistiķi, pārsniedz 1200 eiro mēnesī?! Bet turpinājums sekos 2022. gadā… Tātad slogs būs grāmatvežiem — algas jārēķina, ņemot vērā jaunās prasības, cītīgi pārbaudot saņēmēja statusu, lai pēcāk nebūtu dažnedažādu pārsteigumu! Tieši tādēļ ir laiks noskaidrot, kādā tempā jāstrādā jaunajā gadā, kas jāņem vērā, kam jāpievērš uzmanība. Atkārtosim spēkā paliekošās normas un iegaumēsim tās, kas nāk no jauna. Normas, kas nemainās Dokuments, kas vienmēr aktuāls algas grāmatvedim, — Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 786 par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmju sadalījumu. Analoģiski iepriekšējiem noteikumiem (ar tādu...

Biznesa videi ir neliela izpratne par pienākumiem attiecībā uz vides aizsardzību un atbildības riskiem, kas izriet no normatīvajiem aktiem. Jau 30 gadus Latvijā ir spēkā normas par vides aizsardzību. Šajā skaidrojumā par to, kādi ir svarīgākie juridiskie aspekti vides tiesību atbildības un atbilstības jomā, kā arī praktiski ieteikumi vides tiesību strīdu risināšanā. Vides aizsardzības likums definē, ka vides aizsardzība ir pasākumu kopums vides kvalitātes saglabāšanai un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai. Jautājumus, kā uzņēmums var juridiski sakārtot savu darbību atbilstoši vides prasībām un kas ir galvenie riski, kas ir jāņem vērā, skaidro Zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāte Zane Akermane. Kas ir galvenie šīs atbildības subjekti? Tie ir piesārņojošās darbības veicēji, kuriem ir speciālās atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai, piemēram, ražošanas uzņēmumi, autoservisi u.c., kuriem ir izsniegtas A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas vai C kategorijas piesārņojošu darbību apliecinājums. Uzņēmumiem ir jāņem vērā īpašais pienākumu loks, ko nosaka Vides aizsardzības likums un izdotā...