BILANCES RAKSTI

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) jomā būtiskākās izmaiņas stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Piemērojamā VSAOI likme mainās jau no 1. janvāra; tāpat līdz ar minimālās mēnešalgas palielināšanos no 1. janvāra pieaug arī minimālā VSAOI objekta slieksnis. Par to, kā sociālās apdrošināšanas iemaksas pašnodarbinātajiem būs veicamas 2022. gadā un turpmāk, vēl īstas skaidrības nav, jo likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" Pārejas noteikumos Ministru kabinetam ir dots uzdevums līdz 2021. gada 1. jūlijam izstrādāt likumprojektu par grozījumiem šajā likumā tieši par pašnodarbināto sociālo apdrošināšanu no 2022. gada 1. janvāra. Iesākot atgādinājums par to, kas ir pašnodarbinātā persona saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu": persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju, zvērināts notārs, zvērināts advokāts, zvērināts revidents, zvērināts tiesu izpildītājs, prakses ārsts, prakses farmaceits, prakses veterinārārsts, prakses optometrists, cita fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā...

Grāmatveži līdz šim lietoja 2017. gada 19. decembra Ministru kabineta (MK) noteikumus Nr. 786 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem", kad likmes bija konstantas (2018., 2019. un 2020. gadā). Šogad atjaunojas vecā kārtība vispirms sakarā ar to, ka likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 18. pantā veikto grozījumu rezultātā standarta sociālās apdrošināšanas likme ir samazināta par vienu procentpunktu un ir 34,09%. Samazinoties pamatlikmei, bija jāprecizē apakšlikmju sadalījums visiem citiem apdrošināšanas riskiem. Rezultātā 2020. gada 17. decembrī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi ar tādu pašu numuru (Nr. 786), kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Dažreiz nepieredzējušiem grāmatvežiem rodas jautājums, kāpēc noteikumos nav minēts standarta likmes atšifrējums. Skaidrojums ir vienkāršs: likme ir minēta VSA likuma 18. pantā (ar sadalījumu: darba devēja daļa un darba ņēmēja daļa) ar norādi, ka iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmām personām un tās sadalījumu pa sociālās apdrošināšanas veidiem nosaka Ministru kabinets (MK)....

Kādā dokumentā un kuriem darba devējiem noteikta darba dienu pārcelšana, ja šāda diena ir starp brīvdienu un svētku dienu vai svētku dienu un brīvdienu? Atbilde Jautājumā minēto situāciju regulē Darba likuma 133. panta 4. daļa: Ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu izdod par nākamo gadu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam. 2021. gadā pārcelto dienu kārtību nosaka 2020. gada 30. jūnijā izdotais Ministru kabineta (MK) rīkojums Nr. 354 "Par darba dienu pārcelšanu 2021. gadā": Pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu, no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no...

Vai pašnodarbinātā gada laikā samaksātās sociālās iemaksas (VSAOI) iekļaujamas ceturkšņa izdevumos vai tikai gada ienākumu deklarācijā? Atbilde Lai korekti sagatavotu gada ienākumu deklarāciju, pašnodarbinātā VSAOI ir uzskaitāmas saimnieciskās darbības izdevumos; tie ir izdevumi, kas atskaitāmi pilnā apmērā. Problēmas ar pašnodarbinātā VSAOI iekļaušanu izmaksā sākas tad, kad rēķina iemaksu objektu pašnodarbinātā VSAOI noteikšanai; tad gan, pēc VID skaidrotā, pašnodarbinātā VSAOI ir no izdevumiem jāatņem. T.i., tad, kad nosaka pašnodarbinātā VSAOI iemaksu objektu, no ieņēmumiem atņem saimnieciskās darbības izmaksas, bet pieskaita pašnodarbinātā VSAOI summu, kas attiecīgajā mēnesī bija iekļauta saimnieciskās darbības izdevumos. Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada janvāra (469.) numurā.

Kāds būtu iemesls, lai grāmatvedību kārtotu mākonī? Kāds man kā grāmatvedim vai uzņēmuma vadītājam no tā ir labums? Atbilde Datu glabāšanai ārpus uzņēmuma ir daudz priekšrocību. Uzņēmumam nav jāuztur serveru telpas un serveri, nav jārūpējas par datu rezerves kopijām, un informācijai var piekļūt gan no datora, gan no viedtālruņa. Nav pat svarīgi, kur tobrīd atrodaties, — kaut vai pludmalē. Vajadzīgs vien interneta pieslēgums. Drošība mākoņpakalpojumu sniedzējiem ir viens no būtiskākajiem faktoriem sekmīgai pakalpojumu piedāvāšanai. Par datu drošību mākonī gādā profesionāli IT speciālisti, kas apzinās riskus un ir apmācīti izmantot visdrošākās tehnoloģijas. Mākoņpakalpojumos tiek lietotas speciālas datu dublēšanas sistēmas, kas nodrošina regulāru datu rezerves kopiju veidošanu. Tā kā mākoņpakalpojumā dati ir pieejami, izmantojot interneta savienojumu, ir jāgādā arī par drošu datu kanālu starp datubāzi, kas izvietota mākonī, un klienta datoru. Visbiežāk tiek izmantoti SSL (Secure Sockets Layer) šifrēšanas algoritmi, kas pasargā datus pat tad, ja kāda nepiederoša persona vai interneta pakalpojumu sniedzējs tos...

Darbiniekam uzteikts darba līgums un aprēķināta kompensācija, bet darbinieks tiesājās par atjaunošanu darbā. Tiesas uzskatā, darbiniekam uzteiktais darba līgums ir pretlikumīgs un darbinieks jāatjauno darbā, izmaksājot vidējo izpeļņu par piespiedu kavējuma laiku. Vai darbiniekam izmaksājamā summa jāuzrāda viena mēneša ziņojumā, kad bija atjaunots darbā? Atbilde Kad ar darbinieku tiek pārtrauktas darba attiecības, tam izmaksā pēdējo algu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu (var būt arī citas summas). Ja ar tiesas lēmumu darbinieks atjaunots darbā, darba devējam jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID), ka uzsāktas darba attiecības (citādi viņu nav iespējams ielikt pārskatos), tātad vispirms tiek iesniegts pārskats par darba ņēmēju. Saskaņā ar Darba likuma (DL) 127. panta pirmo daļu: Pēc darbinieka lūguma tiesa var noteikt, ka spriedums, kas paredz darbinieku atjaunot darbā un piedzīt vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku, izpildāms nekavējoties. Tiesas lēmumā jābūt uzrādītam, par kādu periodu fiziskajai personai būtu jāatlīdzina zaudētie ienākumi (atgādinu, ka šis darbinieks nedrīkst būt nodarbināts,...

Vai 2021. gadā ir kādi grozījumi, kas attiecas uz pensiju saņēmējiem? Atbilde Arī 2021. gadā turpina palielināties pensionēšanas vecums: no 1. janvāra tie ir 64 gadi, kas nozīmē, ka pēc četriem gadiem pārejas periods beigsies un pensionēšanas vecums Latvijā būs 65 gadi. Diemžēl sabiedrības novecošana un darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās mudina domāt, ka kādreiz būs jāpieņem sāpīgi lēmumi gan par pensionēšanas vecuma, gan par apdrošināšanas iemaksu palielināšanu. Varbūt arī par pensiju summas samazināšanu. Pagaidām spēkā ir tabula, kurā var noteikt pensionēšanas gadu un mēnesi atkarībā no dzimšanas gada un mēneša (nākamajā gadā turpināsim, ja nekas nemainīsies). Sākot no Personai rodas tiesības uz vecuma pensiju, ja sasniegti Personas dzimšanas mēnesis un gads Personas pensionēšanas mēnesis un gads 01.01. 2021. 64 gadi 04.1957 04.2021. 05.1957. 05.2021. 06.1957. 06.2021. 07.1957. 07.2021. 08.1957. 08.2021. 09.1957. 09.2021. 10.1957. 10.2021. 11.1957. 11.2021. 12.1957. 12.2021. 01.01. 2022. 64 gadi un trīs mēneši 01.1958. 04.2022. 02.1958. 05.2022. 03.1958. 06.2022. 04.1958....

2020. gada 28. novembrī stājās spēkā regulējums atbalstam par dīkstāvi un algu subsīdijai, kuru Ministru kabinets apstiprināja 24. novembrī. Abi atbalsta veidi ir pieejami visu nozaru Covid–19 ierobežojošo pasākumu skartajiem nodokļu maksātājiem. Atbalsts ir pieejams par periodu no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 9. janvārim. Dīkstāves atbalsts ir iespēja uzņēmumam paturēt darbiniekus, kuri Covid–19 izraisītās pandēmijas dēļ nestrādā, lai, krīzei beidzoties, varētu ātri atsākt uzņēmuma darbu ar tiem pašiem cilvēkiem. Savukārt atbalsts algu subsīdijām ir paredzēts darbiniekiem, kas krīzes dēļ ir spiesti strādāt nepilnu darba laiku. Šādi ir iespēja saņemt pilnu darba algu, kādu viņi ir saņēmuši pirms Covid–19 sākšanās. Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta (MK) 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid–19 krīzes apstākļos", valdība būtiski paplašināja atbalsta saņēmēju loku algu subsīdijām, kā arī izslēdza no tiem normas par dīkstāves atbalstu — tam paredzēti jauni noteikumi Nr. 709 "Noteikumi par...

Pašnodarbinātā persona saņēmusi 500 eiro NVA dotāciju komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai. Dotācija saņemta septembrī, bet izlietota noteiktiem mērķiem tiek oktobrī un novembrī (pamatlīdzekļu un iekārtu iegāde, kas norakstās pakāpeniski ar nolietojumu). Vai septembra pašnodarbinātā sociālajā atskaitē jāliek šī summa un jāmaksā sociālās iemaksas? Atbilde Attiecībā uz NVA saņemto dotāciju un pašnodarbinātā VSAOI — likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 14. panta 2.1 daļa paredz, ka pašnodarbinātā obligāto iemaksu objektā netiek ietverta vienreizējā dotācija bezdarbniekiem biznesa plāna īstenošanai. Līdz ar to uzskatu, ka saņemtā vienreizējā dotācija, nosakot pašnodarbinātās personas iemaksu objektu par septembri, nav jāņem vērā. 14.pants Obligāto iemaksu objekts 21 Pašnodarbinātā obligāto iemaksu objektā netiek ietverts valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai un vienreizējā dotācija bezdarbniekiem biznesa plāna īstenošanai. Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada janvāra (469.) numurā.

Tā kā raksts sagatavots decembrī, skatīt arī jaunāko regulējumu. Saeima 10. decembrī pieņēma likuma grozījumus "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kuri stājās spēkā 18. decembrī un paredz piešķirt vecāku pabalstus ārkārtējās situācijas laikā. Ja piešķirtā vecāku pabalsta izmaksas periods beidzas ārkārtējās situācijas laikā — 2020. gada 9. novembrī vai vēlāk, bet krīzes radīto apstākļu dēļ nav iespējams atgriezties darbā, jo darba devējs nenodarbina darbinieku vai iestājusies dīkstāve, vai kura dēļ nevar gūt ienākumu no saimnieciskās darbības, var pieprasīt piešķirtā vecāku pabalsta izmaksu pēc tam, kad bērns sasniedzis viena gada vai pusotra gada vecumu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) turpinās vecāku pabalsta izmaksu iepriekš piešķirtā vecāku pabalsta apmērā, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī. Šo pabalstu varēs turpināt saņemt līdz ārkārtējās situācijas beigām, ja vecāki nevar atgriezties darbā vai negūst ienākumus no saimnieciskās darbības. Pašreiz ārkārtējā situācija ir noteikta no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 11. janvārim. Šāda norma likumā...

Covid–19 laiks ir mainījis mūsu ikdienas paradumus un ietekmējis arī normatīvā regulējuma maiņu dažās nozarēs. Kā viens no piemēriem ir minams fakts, ka pirms šīs krīzes bija aizliegts, izmantojot distances līgumu, realizēt alkoholiskos dzērienus. Taču, lai mazinātu personu savstarpēju saskarsmi Covid–19 vīrusa izplatības laikā, 2020. gada pavasarī likumdevējs atļāva realizēt akcīzes preces, izmantojot distances līgumu, izņemot tabakas izstrādājumus un elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus. Līdz ar to varēja tirgot alkoholiskos dzērienus interneta veikalā jeb e–veikalā un ar nosacījumu, ka tie netiek realizēti personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Tāds pats regulējums tika saglabāts Covid–19 seku novēršanas likumā, kas jau stājās spēkā 2020. gada jūnijā, pēc ārkārtas situācijas beigām. Un vienlaikus tika noteikts, ka alkoholu var realizēt, izmantojot distances līgumu, līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, saskaņā ar kuriem atļauta alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība, izmantojot distances līgumu, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim. 2020. gada 14. decembrī...

Būt labam speciālistam ir nopietns uzdevums jebkurā jomā. Tas pilnā mērā attiecas arī uz mūsu nozari. Lai cik gudrs būtu jaunais "bilancspējīgais" grāmatvedis, kamēr nav uzkrāta pieredze, viņš bieži vien praktiskās situācijās nejutīsies drošs. Nevar mācību grāmatā ierakstīt visus iespējamos un dzīvē sastopamos variantus. Turklāt no mācību grāmatas uzrakstīšanas un darba gaitu sākuma paiet kāds laika periods, un normatīvo aktu prasības jau ir mainītas, precizētas un aktualizētas… Pieļauju, ka tā notiek arī citās nozarēs. Bet man rūp grāmatvedība — kas notiks jaunajā gadā ar nodokļu piemērošanu dažādos uzņēmējdarbības veidos, nodokļu likmēm, pārejas perioda noteikumiem. Nemaz nerunājot par to, kas mūs gaida 2022. un 2023. gadā! Diemžēl 2020. gads mūs visādi "aplaimoja". Solītā nodokļu likmju nepalielināšana dabā realizējās gluži pretējā procesā. Grozījumu anotācijās tieši ir norādīts, ka jaunā kārtība izlīdzinās nodokļu sloga piemērošanu dažādos režīmos un samazinās iespēju izmantot vecās normas, lai maksātu mazākus nodokļus. Godīgi sakot, nodokļu režīma maiņa jau sen bija...

ESAO 1. aktivitātes nepieciešamība kopējā labuma gūšanai Strauja tehnoloģiskā attīstība pēdējos divdesmit gados ir ievērojami mainījusi saimnieciskās darbības veidus, pakalpojumu sniegšanas ātrumu un iespējas pielāgoties apstākļiem un konkrētai tirgus situācijai. Tāpat valstu iekšzemes tehnoloģiskā attīstība infrastruktūras jautājumos ir nozīmīga, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku pieeju digitālajiem pakalpojumiem un precēm. Latvija šajā ziņā ieņem īpaši augstu vietu uz pārējo pasaules valstu fona, kas arī atspoguļojas mājsaimniecību interneta pieejas datos, kuri nemainīgi gadu no gada ir pieauguši līdz šobrīd 85% interneta pakalpojumu pieejamībai Latvijas teritorijā. Nemainīgi augsta nozīme straujai tehnoloģiskai attīstībai ir arī kopējai globālajai integrācijai starptautisko normatīvo tiesību aktu formā. Taču līdz ar ekonomisko labumu gūšanu tās blaknes ir saskatāmas esošo starptautisko un nacionālo normatīvo tiesību aktu piemērošanā nodokļu jautājumos, proti, jaunradītie saimnieciskās darbības veidi un to specifika esošās starptautiskās nodokļu sistēmas ietvaros spēj gūt ievērojamas priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālajiem saimnieciskās darbības veidiem. Balstoties uz PricewaterhouseCoopers (turpmāk — PwC), Manheimas Universitātes un...

Kas ir iekšējā kontrole? Kontrole — darbība, kas sniedz pārliecību, ka tiek darīts tas, kas iecerēts, un tiks sasniegts tas, kas plānots. Iekšējā kontrole — process, kurā organizācija regulē tās darbību, lai efektīvi un produktīvi izpildītu savu misiju un sasniegtu mērķus. Iekšējās kontroles sistēma (IKS) — risku vadības, kontroles un pārvaldības pasākumu kopums, kura uzdevums ir nodrošināt organizācijas: mērķu sasniegšanu, efektīvu darbību, aktīvu aizsardzību, pārskatu ticamību, darbības atbilstību tiesību aktiem. Iestāžu vadītāji organizē iestādes funkcijas pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu, tajā skaitā pārvalda iestādes finanšu, personāla un citus resursus, kā arī izveido iestādes iekšējās kontroles sistēmu, uzrauga un uzlabo to un ir atbildīgi par līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Par iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu atbildīgs ir iestādes vadītājs. Iestādes vadītājs nodrošina un ir atbildīgs par grāmatvedības kontroles sistēmas izstrādi, ieviešanu un uzturēšanu, sistemātiski veicot tās efektivitātes pārbaudi. Struktūrvienību vadītāji...

Ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, uzteicot darba līgumu Darba likuma 101. panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9., 10. vai 11. punktā noteiktajos gadījumos, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu šādā apmērā: viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts mazāk nekā piecus gadus. Darbinieks slimo no 17.03.2020., darba līgums uzteikts 07.10.2020. Kā aprēķināt mēneša vidējo izpeļņu, ja pēdējie ieņēmumi bija periodā no 2019. gada oktobra līdz 2020. gada martam? Vidējo dienas darba algu noteicām. Ar kādu vidējo dienu skaitu mēnesī (saskaņā ar Darba likuma 75. panta 4. daļu) to reizināt? Vai tas būtu periods, kurā bija ieņēmumi, vai pēdējie seši mēneši pirms darba līguma uzteikuma? Atbilde Pēc likuma burta vidējo dienu skaitu noteikšanai jāizmanto dienas "pēdējos sešos kalendāra mēnešos". Tātad tas ir periods no 2020. gada aprīļa līdz septembrim. Diemžēl vidējais dienu skaits aprēķina periodā brīžiem ļoti būtiski...