No 2021. gada Latvijā ir viens no pievilcīgākajiem nodokļu režīmiem personāla opcijām

Kā viens no darbinieku motivēšanas instrumentiem arvien lielāku popularitāti arī Latvijā iegūst personāla opciju jeb darbinieku akciju pirkuma tiesību īstenošanas plāns. Jau gadiem ilgi citur pasaulē uzņēmumi ļauj darbiniekiem kļūt par dalībniekiem cerībā, ka tas vairos viņu atdevi un nodrošinās uzņēmuma izaugsmi. Personāla akciju vai opciju piešķiršana pēc būtības ir darbinieku atalgojuma veids, kura pamatdoma ir sasaistīt atalgojumu ar uzņēmuma attīstību (peļņu).

Kā darbojas personāla opciju plāns?

Darbinieku motivācijas programmas ietver gan tūlītēju personāla akciju piešķiršanu, gan personāla opciju piešķiršanu, ļaujot darbiniekam iegādāties akcijas noteiktā nākotnes brīdī. Salīdzinājumā ar tūlītēju akciju piešķiršanu personāla opcijas ir populārāks instruments, jo ļauj uzņēmumam motivēt darbiniekus ilgtermiņā, piedāvājot dažāda ilguma (pārsvarā trīs gadu) personāla opciju programmas. Personāla opcijas faktiski nozīmē darbinieka un darba devēja vienošanos par to, ka konkrētu darba devēja mērķu sasniegšana, piemēram, projekta īstenošana, budžeta izpilde vai peļņas līmeņa sasniegšana, ļaus darbiniekam nākotnē saņemt vai iegādāties (parasti ar atlaidi) noteiktu akciju skaitu.

Kā jau lielākā daļa atlīdzības, ko maksā par darba pienākumu veikšanu, arī personāla akciju vai opciju piešķiršana ir algota darba ienākums, ko aprēķina atbilstoši akciju tirgus vērtībai. Darbiniekam pērkot akcijas ar atlaidi, par algota darba ienākumu uzskata tikai atlaidi. Ja akcijas piešķir bez maksas, darbiniekam nepiedaloties ar savu ieguldījumu, tad algota darba ienākums ir akciju pilna tirgus vērtība. Atkarībā no konkrētas valsts normatīvajiem aktiem šis ienākums var būt apliekams vai neapliekams. Turpmāk par Latvijas labvēlīgo režīmu plašāk.

Labvēlīgs nodokļu režīms

Daudzās valstīs ir ieviesti nodokļu atvieglojumi tieši personāla opciju piešķiršanai, lai vairotu darba devēju interesi izvēlēties šo ilgtermiņa darbinieku motivēšanas instrumentu. Arī Latvijā jau kopš 2013. gada janvāra ienākumu no personāla opciju piešķiršanas neapliek ar algas nodokli, izpildoties šādiem noteikumiem:

1. akciju pirkuma tiesības ir piešķirtas atbilstoši to īstenošanas plānam;
2. minimālais turēšanas periods (no tiesību piešķiršanas dienas līdz dienai, kad darbinieks ir tiesīgs uzsākt to īstenošanu) ir vismaz 36 mēneši;
3. turēšanas periodā darbinieks ir darba attiecībās ar akciju pirkuma tiesību piešķīrēju (uzņēmumu vai ar to saistītu personu);
4. ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc termiņa, līdz kuram darbinieki varēja pieteikties personāla opciju plānam, darba devējs ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā (VID) likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN) 11.¹¹ panta ceturtajā daļā minēto informāciju.

Iepriekš šo regulējumu interpretēja tā, ka akcijas piešķir tikai akciju sabiedrība (AS), tātad personāla opcijas varēja piešķirt tikai AS vai analoģiska ārvalsts sabiedrība.

Jaunā likumvide

No šā gada janvāra IIN piemērošanas kārtība personāla opcijām ir mainīta, padarot to vēl labvēlīgāku.

Pirmkārt, IIN likuma grozījumi precizē, ka personāla opciju plāna ietvaros darbiniekiem var piešķirt ne tikai akcijas, bet jebkādas kapitāla daļas, kas dod tiesības saņemt dividendes. Tātad personāla opciju plānu varētu ieviest arī, piemēram, sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) vai analoģiska ārvalsts sabiedrība.

Cita ļoti būtiska izmaiņa ir akciju pirkuma tiesību minimālā turēšanas perioda saīsināšana uz 12 mēnešiem. Tas liecina, ka IIN likuma grozījumu faktiskais mērķis bija palielināt jaunuzņēmumu iespējas piesaistīt un motivēt darbiniekus, jo jaunuzņēmumu vērtība var strauji pieaugt arī gada laikā.

IIN likuma grozījumi precizē arī ierobežojumus bijušajiem darbiniekiem, atļaujot piemērot labvēlīgo nodokļu režīmu personāla opcijām, kuras izlieto ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc darba attiecību izbeigšanas.

Īpašo režīmu nevarēs piemērot, ja darba devējs vai ar to saistīta persona piešķīrusi darbiniekam aizdevumu, kas nav atmaksāts līdz akciju pirkuma tiesību īstenošanas brīdim. Šī izmaiņa ieviesta, lai novērstu situāciju, kurā darbinieks faktiski iegādājas akcijas par darba devēja aizdotiem līdzekļiem. Taču pastāv iespēja, ka likumdevējs tuvākajā laikā papildus grozīs IIN likumu, lai šo ierobežojumu nepiemērotu kredītiestādēm, attīstības finanšu institūcijai, krājaizdevu sabiedrībām vai licencētiem patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniedzējiem. Šāds grozījums būtu ļoti aktuāls bankām, kuras gadu no gada jau izmanto personāla opcijas kā darbinieku motivēšanas instrumentu dažādās valstīs un vienlaikus var sniegt saviem darbiniekiem arī kreditēšanas pakalpojumus, piemēram, hipotekāro kredītu.

Nemainās arī prasība darba devējam divu mēnešu laikā pēc termiņa, līdz kuram darbinieki varēja pieteikties personāla opciju plānam, iesniegt informāciju VID. Bez šīs prasības izpildes personāla opcijām nevarēs piemērot labvēlīgo nodokļu režīmu, pat izpildot pārējās prasības.

Personāla opcijas, tūlītēja akciju piešķiršana, naudas prēmija

Pastāv arī citi darbinieku motivēšanas veidi, piemēram, tūlītēja akciju piešķiršana vai naudas prēmija, tomēr personāla opcijas ir ilgtspējīgs risinājums ar nodokļu ieguvumu. Tabulā parādītas atšķirības starp dažādiem darbinieku motivēšanas veidiem.

TABULA Darbinieku motivēšanas finanšu instrumenti

Nobeigums

Jaunā likumvide padara labvēlīgo nodokļu režīmu personāla opcijām pieejamāku un ļauj darbiniekiem līdzšinējos plānos ar 36 mēnešu turēšanas periodu saņemt atbrīvojumu no algas nodokļa ātrāk, īstenojot akciju pirkuma tiesības jau pēc 12 mēnešiem.

Arī uzņēmumus, kas līdz šim nav ieviesuši personāla opciju plānu, jaunā likumvide mudina apsvērt šo iespēju, jo labvēlīgais nodokļu režīms piedāvā samērā ātru darbinieku atalgošanas periodu. Lai nodrošinātu pārskatāmību, jāizstrādā personāla opciju plāns, jānovērtē uzņēmuma akcijas (kapitāla daļas) un jāiesniedz dokumenti VID. Atgādinām, ka tikai tie plāni, par kuriem iesniegta informācija VID, var piemērot atbrīvojumu no algas nodokļa. Arī akciju vērtēšanai ir jauns IIN regulējums, kas vērtētāju sarakstā ļauj iekļaut ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu sertificētus vērtētājus.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada marta (471.) numurā.