BILANCES RAKSTI

Drīz saimnieciskās darbības veicējiem būs jādomā par gada ienākumu deklarācijas sagatavošanu. Līdz ar saimnieciskās darbības izdevumu apmēra ierobežojuma noteikšanu saimnieciskās darbības veicējiem gan 2018., gan 2019. gada deklarācijas sagatavošanas gaitā radās vairākas neskaidrības un neatbildēti jautājumi. Šogad Ministru kabineta noteikumos Nr. 662, kas nosaka deklarācijas veidlapas izskatu un tās aizpildīšanas kārtību, tika izdarīti vairāki grozījumi. Jaunajā redakcijā noteikumi piemērojami, sagatavojot gada deklarāciju par 2020. un turpmākajiem gadiem. Lai arī līdz deklarācijas iesniegšanas sākuma datumam laiks vēl ir, tomēr daļai saimnieciskās darbības veicēju ir svarīgi jau laikus saprast, ar kādiem nodokļu maksājumiem par 2020. gada ienākumu būs jārēķinās. Kas ir mainījies pielikumos? Apskatīsim, kas ir mainījies pielikumos, kas attiecas tieši uz saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī vērtēsim, vai jaunie grozījumi neskaidrības ir novērsuši. Saimnieciskās darbības ienākums tiek norādīts D3 vai D31 pielikumā — atkarībā no pašnodarbinātā izvēlētās grāmatvedības uzskaites sistēmas. MK noteikumu Nr. 662 sākotnējā redakcijā pielikumam D31 bija saglabāta veidlapas sadaļa,...

Klienta izpēte ir viens no primārajiem rīkiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riska mazināšanai. Sākotnējās klienta izpētes ietvaros likuma subjekts identificē klientu, noskaidro klienta patieso labuma guvēju, iegūst informāciju par klienta saimniecisko darbību, darījuma attiecību mērķi un veic klienta riska novērtējumu. Ja novērtējuma rezultātā ir konstatēts paaugstināts risks, jāveic klienta padziļinātā izpēte. Neskatoties uz to, ka padziļinātās izpētes prasības tiek noteiktas NILLTPFN likumā un tiek skaidrotas uzraudzības un kontroles institūciju vadlīnijās, ārpakalpojuma grāmatvežiem un citiem likuma subjektiem ir daudz jautājumu tā praktiskajā veikšanā. Šī problēma ir saistīta gan ar sarežģītām un arvien pieaugošām prasībām, gan ar to, ka vienota pieeja visiem klientiem nav iespējama, jo padziļinātās izpētes darbību kopums jānosaka, izejot no konkrētā klienta riska profila. Rakstā aplūkotas padziļinātās izpētes ietvaros veicamās darbības un bieži sastopamās praktiskās situācijas. Starptautisko standartu un LV normatīvā regulējuma prasības Finanšu darījumu darba grupas (saīsināti FATF, no angļu valodas — Financial Action...

Finanšu ministrija augustā nāca klajā ar nodokļu izmaiņu piedāvājumu, kuru pati par reformu atturas dēvēt, tomēr tas radīja diezgan asu reakciju sabiedrībā (vismaz tajā, kas ar informatīvā ziņojuma saturu bija detalizēti iepazinusies). Pēc kritikas arī no darba devējiem un arodbiedrībām pirmā versija tika aši pārmainīta. Septembrī publiskotais otrais piedāvājums, lai arī kopumā atbalstīts tālākai virzībai, tomēr atstājis vairākus aizvien neskaidrus "atvērtos jautājumus", kas skar simtiem tūkstošu nodarbināto — no nepilnas slodzes darbiniekiem līdz pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, autoratlīdzību saņēmējiem un citiem ienākumu guvējiem. Sarunā ar Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieku nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmāru Šņucinu skaidrojam, kas tieši ir iecerēts un kādi varētu būt iespējamie risinājumu varianti neskaidrajās pozīcijās. Intervija notika septembra vidū un atklāj vairākus potenciālos scenārijus. Taču lasītājam jāatceras, ka tās ir priekšlikumu "darba versijas", kas līdz realizācijai tikpat labi var nenonākt. Viens no jaunā nodokļu piedāvājuma diskutablākajiem un lielāko rezonansi izraisījušajiem punktiem ir sociālo iemaksu obligātā mēneša...

Bilances pasīvs ir tā gada pārskata sadaļa, kas sniedz informāciju par kapitālsabiedrības (turpmāk tekstā — sabiedrība) aktīvu finansēšanas avotiem. Bilances pasīvs dalās trīs galvenajās sadaļās — pašu kapitāls, uzkrājumi un saistības. Vispārējos vilcienos rādītāji pašu kapitālā ļauj spriest, vai sabiedrība pati ir spējīga ģenerēt pietiekošus naudas līdzekļus savas darbības un dalībnieku interešu nodrošināšanai. Savukārt rādītāji saistību–kreditoru sadaļā parāda, kādā apjomā sabiedrība izmanto aizņemtos līdzekļus, un sniedz informāciju, kāda rakstura finansējumi tiek izmantoti. Šoreiz apskatīta pašu kapitāla sadaļa. Pašu kapitāls sastāv no pamatkapitāla, rezervēm un nesadalītās peļņas. Akciju kapitāls vai daļu kapitāls Akciju vai daļu kapitāls ir naudas vai mantas, kas novērtēta naudas izteiksmē, ieguldījums sabiedrības darbībā ar mērķi nošķirt noteiktus līdzekļus, ko izmantot saimnieciskajā darbībā. Sabiedrības ir juridiskas personas, kas par savām saistībām atbild savu aktīvu apmērā. Akciju sabiedrībām tas ir akciju kapitāls, kas sastāv no akciju nominālvērtību kopsummas, savukārt sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā — SIA) tas ir daļu kapitāls...

Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu secīgi sakārtot notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību. Laiks pēc būtības ir ātrums, ar kādu notiek izmaiņas. "SI" laika pamatvienība ir sekunde — sīka laika vienība, kas šķiet nemanāma, bet daudz sekunžu veido minūtes, stundas, dienas un galu galā — gadus. Laika ritējums ir nepārtraukts, un ar katru dienu mums šķiet, ka laiks skrien aizvien ātrāk un ātrāk. Nu jau gadus atceramies nevis pēc gadskaitļa, bet pēc notikumiem, kas notikuši konkrētajā gadā, un 2020. gads mūsu atmiņās paliks kā "kovidgads", kā gads ar pašizolāciju, nenotikušiem pasākumiem, divu metru distancēšanos un brīvprātīgi obligātu attālināto darbu. Strādāt attālināti ir visnotaļ brīnišķīga iespēja. Strādājot attālināti, galvenā vērtība — ietaupītais laiks, ko pavadām ceļā uz darbu un atpakaļ (dažreiz tā ir stunda vai pat vairāk uz vienu pusi un atpakaļ). Vecākiem reizēm ir svarīgi būt mājās ar apslimušu bērnu,...

Nerezidenta ienākumu no autoratlīdzības (honorāra) par zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu darbu radīšanu apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot 23% nodokļa likmi, ienākuma izmaksas brīdī. Nerezidentam — fiziskajai personai, ieturot nodokli no autoratlīdzības pēc 23% likmes, ir tiesības no autoratlīdzības (honorāra) summas (pirms aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli) atskaitīt zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru izdevumus, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu 50% vai 25% apmērā. Savukārt maksājumiem par pārējiem intelektuālā īpašuma veidiem piemērojama 5% likme, taču bez iespējas piemērot izdevumu normas. Nosakot, vai fiziskajai personai — nerezidentam par Latvijas Republikā gūto ienākumu jāmaksā nodoklis, ievēro arī spēkā esošos divpusējos starptautiskos līgumus par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (nodokļu konvencijas). Jāatzīmē, ka nodokļu konvencijas noteikumi netiek piemēroti tieši, bet ievērojot kārtību, kas noteikta Ministru kabineta 2001. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 178 "Kārtība, kādā...

Covid–19 dēļ noteiktie ceļošanas ierobežojumi ietekmē ne tikai cilvēku plānus atpūsties ārvalstīs, bet arī ceļot darba vajadzībām. Kādam tas nozīmē regulāro komandējumu atcelšanu un konferences zvanu skaita palielināšanos, bet citiem pat mainās pastāvīgā darba vieta. Šajā krīzes laikā nākas pielāgoties, pārplānojot darba vietu un laiku atbilstoši pasaulē valdošo ierobežojumu stingrībai, tādēļ darbs ne tikai vietējo, bet arī ārvalstu uzņēmumu labā nereti tiek veikts no mājām. Šajā rakstā īsumā izklāstīti personāla nodokļu piemērošanas pienākumi situācijās, kad Covid–19 dēļ ieviestie ierobežojumi ir ietekmējuši darbinieku atrašanās vietu un darbs tiek veikts no valsts, kurā iepriekš nebija plānots to veikt, piemēram: Latvijas rezidents nevar doties uz ārvalsti pie sava ārvalsts darba devēja, tādēļ veic darbu ārvalsts uzņēmuma labā no savām mājām Latvijā; ārvalsts rezidents ilgstoši uzturas un veic savus darba pienākumus Latvijā ārvalsts uzņēmuma labā. Vispārīgais regulējums Pirms apskatām Latvijā visbiežāk sastopamās situācijas un nodokļu piemērošanas pienākumus, izklāstīsim Latvijā piemērojamo personāla nodokļu regulējumu. Latvijā par personāla...

Vispirms jānorāda, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1. panta trešās daļas legāldefinīcijai administratīvs akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko izdod iestāde publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, kas nodibina, groza, konstatē vai izbeidz konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatē faktisko situāciju. Līdz ar to tie var būt Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi, ar kuriem tiek saistoši pieņemts lēmums attiecībā uz konkrētu personu, piemēram, par pārmaksātās nodokļu summas atmaksu personai. Savukārt, lai noskaidrotu, vai administratīvais akts ir labvēlīgs vai nelabvēlīgs, jāņem vērā un jāvērtē šā administratīvā akta adresāta intereses, proti, vai konkrētais administratīvais akts atbilst tā adresāta interesēm un kāds ir adresāta subjektīvais vērtējums attiecībā uz administratīvo aktu.1 Tomēr izšķiroša nozīme šādam izvērtējumam ir gadījumos, ja attiecīgo administratīvo aktu iestāde grasās atcelt. Šādos gadījumos administratīvo aktu uzskata par labvēlīgu, ja pats adresāts to uzskata par sev labvēlīgu.2 Tādējādi ikviens personas lūgums par kāda labuma, atvieglojuma piešķiršanu vai, piemēram, iesniegums...

Ja fiziskā persona iemaksā savā kontā kredītiestādē skaidru naudu, piemēram, 5000 eiro, vai tā kļūst par Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likuma subjektu? Citiem vārdiem, no kādas summas un vai vajag deklarēt šādu darījumu? Atbilde Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšana tika veikta saskaņā ar Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu un bija vienreizējs pasākums, kas bija jāveic 2012. gadā, novērtējot personas mantisko stāvokli 2011. gada 31. decembrī pulksten 24.00. Tādējādi pēc likumā noteiktā termiņa mantiskā stāvokļa deklarācija nav jāsniedz un šāds darījums nav jādeklarē. Vienlaikus informējam, ka Latvijas kredītiestādes sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par fiziskās personas konta apgrozījumu. Proti, līdz katra gada 1. februārim kredītiestāde iesniedz informāciju par klientiem — fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti, — kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 15...

Saņemu pirmā līmeņa vecuma pensiju un otrā līmeņa mūža pensiju. Kā tiek aprēķināti mani nodokļi, ja vienlaikus arī strādāju algotu darbu? Atbilde Sociālajiem pabalstiem, t. sk. arī pensijām, ienākuma nodoklis (IIN) piemērojams pēc 20% likmes, ja summa nepārsniedz 1667 eiro mēnesī, un, ja pensija ir lielāka, — 23% pārsnieguma summai. Pirms IIN piemērošanas tiek piemērots pensijām paredzētais neapliekamais minimums 300 eiro 2020. gadā (gadā 3600 eiro), bet nākamgad tas būs 330 eiro mēnesī (gadā 3960 eiro). Ja pensionārs noslēdzis mūža pensijas līgumu, tai gada laikā netiek piemērots minimums, bet ieturams IIN pēc 20% likmes neatkarīgi no summas (jo tā parasti nav liela). Ja pensionārs papildus saņem darba ienākumu, darbavietā aprēķinātā summa visbiežāk tiek samazināta tikai par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām (VSAOI) (piemēram, 9,56%). No pārējās summas ietur IIN pēc likmes 20%, ja ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. Citreiz grāmatiņa iesniedzama darba devējam, lai varētu piemērot (samazināt ienākumu) atvieglojumu par apgādājamām personām, invaliditāti...

Esam namu apsaimniekošanas uzņēmums SIA «A», PVN maksātājs. Iedzīvotāji nolēma mājai veikt fasādes renovāciju, un SIA «A» rēķinā iedzīvotājiem klāt uzrādīja — uzkrājums remontdarbiem, piemēram, summa 1000 eiro bez PVN. Darbu veicēja SIA «B» apsaimniekotājiem izrakstīja rēķinu — reverso PVN. Mēs esam starpnieki. Vai mums PVN deklarācijā ir jāuzrāda šis darījums ar SIA «B»? Vai ir pareizi, ka iedzīvotājiem izrakstām rēķinā summu bez PVN? Kā pareizi grāmatvedībā uzrādīt starpnieka darījumus (siltums, elektroenerģija u.c.),un vai PVN deklarācijā tie arī ir jāliek? Atbilde Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk — PVN likums) 1. pantu starpnieks ir nodokļa maksātājs, kurš piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku vai faktisko pakalpojumu sniedzēju, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos. Starpnieks izraksta nodokļa rēķinu un saņem atlīdzību tikai par savu sniegto starpniecības pakalpojumu. Savukārt PVN likuma 6. panta 3. daļa noteikts, ka gadījumā, ja nodokļa maksātājs, kas darbojas...

Viena no pēdējām "šausmu" ziņām — Itālijā apcietināta mūsu izcilā māksliniece par 2014. gadā paveikto noziegumu: braukšanu sabiedriskajā transportā bez biļetes! Pēc būtības šķiet nedaudz dīvaini, jo soda bardzība nav samērojama ar nodarījumu. Bet pēc pieredzes zināms, ka presei bieži gadās izklāstīt faktus, maigi sakot, mazliet pārspīlēti, tikai pavisam nedaudz sagrozot faktus un izraujot tos no konteksta. Šoreiz tieši tā arī sanāca. Faktiski jauniete ne vien brauca bez biļetes, bet arī kontrolieriem uzdevās par citu personu, turklāt bez pases, tādēļ tika nogādāta policijas iecirknī, kur meli nāca gaismā. Itālijā melošana policijai (karabinieriem) ir krimināli sodāma darbība, par ko tiesa piesprieda sodu — 18 mēnešus cietumā (mīkstināja līdz 12 mēnešiem). Acīmredzot arī sods līdz šim netika izciests. Tagad jauniete uztraucas, kas būs ar viņas karjeru un reputāciju… Latvija nav Itālija, pie mums arī, var teikt, melus neatbalsta, bet izvairīties no soda gan var mēģināt. Neatceros, ka Latvijā kāds bezbiļetnieks analoģiskā situācijā būtu par...

Kopš marta vidus esam pieredzējuši būtiskas pārmaiņas uzņēmējdarbības vidē, kuras izraisīja Covid–19. Viena no tām bija izmaiņas nomas līgumos, kā arī īslaicīga nomas maksājumu "atlaišana". Šajā rakstā izskatīta nomas maksājumu un nomas līgumu izmaiņu atspoguļošana no 16. Starptautiskā finanšu pārskatu standarta "Noma" (16. SFPS) viedokļa. 2020. gada 28. maijā 16. SFPS tika publicēti grozījumi, kas izskata Covid–19 rezultātā veikto nomas maksājumu korekciju uzskaiti grāmatvedībā. Grozījumi būs spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2020. gada 1. jūnijā vai vēlāk, tomēr pastāvēs iespēja šos grozījumus piemērot arī agrāk. Pagaidām gan šie grozījumi vēl nav apstiprināti lietošanai Eiropas Savienībā, tomēr plānots tos apstiprināt septembrī un būs atļauts piemērot visa 2020. gada garumā. Tādējādi, sagatavojot gada pārskatus pēc SFPS gada beigās, 2020. gada 31. decembrī, ar lielu ticamību var apgalvot, ka būs iespējams piemērot šo atvieglojumu. Kāda ir 16. SFPS veikto grozījumu būtība? Grozījumi ievieš praktisku atbrīvojumu nomniekam (bet NE iznomātājam) attiecībā uz Covid–19 pandēmijas izraisītajām nomas...

Raksta sākumu skatīt Bilances 2020. gada Nr. 8 (464) Prasījumi, kurus var segt no darbinieku prasījumu garantiju fonda No DPGF līdzekļiem apmierina to personu prasījumus, kuras pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās ir bijušas vai kurām turpinās pirms maksātnespējas gadījuma iestāšanās uzsāktās darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, kam pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, un par kuru prasījumiem (kreditora prasījums) maksātnespējīgā darba devēja administrators ir pieņēmis lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu un iekļāvis tos kreditoru prasījumu reģistrā. Darbiniekam ir tiesības uz viņa prasījuma apmierināšanu no DPGF līdzekļiem neatkarīgi no tā, vai darba devējs ir izdarījis likumā noteiktos maksājumus. Kā arī darbinieka nāves gadījumā tiesības uz viņa prasījuma apmierināšanu ir šā darbinieka laulātajam un personām, kas bijušas darbinieka apgādībā. No DPGF līdzekļiem apmierina tikai no darba tiesiskajām attiecībām izrietošus darbinieku prasījumus: darba samaksu; atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu; atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni; atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos; kaitējuma...

Latvijā saimniecisko darbību var veikt, izmantojot dažādus tiesiskos statusus. Tās ir ne vien kapitālsabiedrības, bet joprojām ļoti daudz ir zemnieku saimniecību (ZS), darbību turpina arī individuālie uzņēmumi (IU) un dažas zvejnieku saimniecības (ZvS). Ļoti daudzi izvēlas būt saimnieciskās darbības veicēji (SDV), reģistrējoties VID, vai reģistrējas Komercreģistrā kā individuālie komersanti (IK). Turklāt atšķirība ir ne tikai statusā — vai tā ir juridiska vai fiziska persona, vai īpašnieka atbildībā pret kreditoriem — ar uzņēmuma vai īpašnieka mantu, bet arī nodokļu maksājumos un līdz ar to arī grāmatvedībā (sk. 1. tabulu). 1. tabula UIN un IIN maksātāja salīdzinājums Rādītājs UIN IIN Tiesiskais statuss SIA – visi; IU, ZS, ZvS – obligāti, ja ieņēmumi iepriekšējā gadā ≥ 300 000 eiro, pārējie var izvēlēties brīvprātīgi IK un SDV – visi; IU, ZS, ZvS, kamēr ieņēmumi iepriekšējā gadā < 300 000 eiro un nav izvēlēts UIN maksātāja statuss Statuss Juridiska persona IK un SDV – fiziska persona; IU,...