Žurnāla Bilance decembra pēdējā un jau 300. numurā lasiet:

NUMURA INTERVIJA

Man nepatīk darīt darbu žāvājoties

Bilances pašreizējais galvenais redaktors Guntis Rozenbergs žurnāla vadības grožus pārņēmis relatīvi nesen – šogad maijā, taču, sagaidot žurnāla 300. numuru, var droši apgalvot, ka Guntis Rozenbergs bijis tepat līdzās Bilancei kopš žurnāla iznākšanas pirmsākumiem.

Izdevniecībā viņš ienāca laikā, kad Lietišķās informācijas dienests sāka izdot biznesa žurnālu Kapitāls. Drīz vien no makroekonomikas redaktora Guntis Rozenbergs kļuva par žurnāla Kapitāls galveno redaktoru. Vēlākajos gadus, kad biznesa žurnāla projekts nonāca jauno izdevēju rokās, Guntis palika uzticīgs Lietišķās informācijas dienestam un kļuva par tā Žurnālu nodaļas vadītāju un vienlaikus arī bija atbildīgs par Bilances izglītojošo semināru un kursu norisi. Iespējams, ne viens vien ilggadējais Bilances lasītājs, kurš ir arī apmeklējis žurnāla rīkotos seminārus, jau ievērojis allaž rosīgo, pozitīvi noskaņoto Rozenberga kungu, kuram vienmēr atrodas kāds uzmundrinošs un humorpilns vārds semināru dalībniekiem un lektoriem. Grāmatvedības speciālistu daiļā dzimuma vidū Guntis pat izpelnījies apzīmējumu – komplimentu teikšanas lielmeistars. Bilances galvenais redaktors GUNTIS ROZENBERGS intervijā viņa kolēģei, žurnāla Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis un portāla ww.plz.lv galvenajai redaktorei VINETAI VIZULEI.

Cita starpā Guntis Rozenbergs saka: „Esmu no tiem, kas uzskata: ja jāveido komanda, tad labāk strādāt kopā ar talantīgiem un varbūt mazliet paslinkiem cilvēkiem nekā ar centīgiem muļķiem… Tajā pašā laikā man pašam nepatīk darbu darīt žāvājoties. Ja dari, tad tā, lai pats no tā gūsti gandarījumu un prieku. To arī centos mācīt gan Banku augstskolā, būdams pasniedzējs sabiedriskajās attiecībās, gan arī biznesa augstskolā Turība, kur trešā kursa sabiedrisko attiecību studentiem mācīju dažādu žanru rakstīšanu un rediģēšanu. Studentiem bieži atgādināju, ka labs raksts sākas no domas. Ja nav šīs domas, tad var arī nekas nesanākt. Jo nevar sākt rakstīt no vienas malas un cerēt, ka tas tevi kaut kur aizvedīs. Tā var tik iemaldīties dziļi džungļos. Tāpat uzskatu, ka labs raksts sākas no laba virsraksta, tāpēc vienmēr cenšos vispirms izdomāt virsrakstu, kas izsaka raksta kvintesenci. Radio kolēģis dzejnieks Māris Čaklais šai sakarā teica, ka nevar rakstā būt viena tēze un nezin cik antitēžu. Visam jābūt līdzsvarā. Jāmēģina tās zemenītes skaisti savērt uz smildziņas. Jo raksta karalis ir saturs, kamēr forma ir tikai ietvars. Diemžēl mūsdienās daudzi domā pretēji, ka noteicošais ir forma, un aizraujas ar tehniskajām lietām – tā ir gan presē, gan televīzijā, gan arī radio. Saturs un tā radītājs netiek pienācīgi novērtēts un lolots, arī no mediju vadītāju puses.”

BILANCEI – 300

Žurnāls Bilance pie saviem lasītājiem nāk 300. reizi.

Mēs novērtējam jūsu uzticību un lepojamies ar to, ka mums ir  tik daudz labu un atsaucīgu lasītāju. Lai pirms Ziemassvētkiem radītu citādu noskaņu, šo numuru veidojām, nedaudz izraujoties no ierastības. Aicinājām pie jums ciemos ar mūsu starpniecību atnākt vairākiem mūsu pastāvīgajiem, ilggadējiem autoriem un bijušajiem galvenajiem redaktoriem!

Lai mums turpmāk kopā neviena kalna virsotne nav par augstu un neviena klints – par stāvu!

Ilmārs Berezovskis, bijušais pirmais Bilances galvenais redaktors: „13 gados žurnāla autori snieguši milzīgu ieguldījumu nodokļu un grāmatvedības sistēmas izpratnes un attīstības jomā, ko laikam nevar novērtēt ne ar kādiem labumiem, vienīgi mēs visi viens otram varam pateikt lielu padies – lasītāji Lietišķās informācijas dienestam, ka tas izdod Bilanci, bet Lietišķās informācijas dienests lasītajiem un žurnāla autoriem par to, ka viņi ir uzticīgi žurnālam.”

Maija Grebenko, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, ilggadēja Bilances autore: „No pēdējiem plašākajiem pasākumiem jāmin konference Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi ar balvas Gada grāmatvedis 2012 pasniegšanas ceremoniju nupat, novembra beigās, kas sasildīja sirdi un dvēseli teju 600 da­līb­­niekiem – tika savienots lietderīgais ar dvēselisko. Dalībnieki saņēma gan informāciju no pirmavotiem, gan noklausījās koncertu, gan paši varēja izdancoties. Novēlu arī turpmāk žurnāla kolektīvam spēku un veselību, draudzīgas attiecības, kā arī ideju pārpilnību (ceru, ka likumdevējs tās gan jums, gan mums sagādās)! Lai attiecīgie dienesti pievēršas žurnāla saturam un sniedz savus skaidrojumus un precizējums lietas labad, jo nodokļu maksātājiem bez normatīvo aktu satura interpretācijas ir grūta dzīve.”

Dr.oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesore: „Bilancei ir ļoti nozīmīga loma ne vien grāmatvežu un finansistu profesionālajā izaugsmē, bet arī daudzu likumu un MK noteikumu pilnveidē, jo speciālistu diskusijās izkristalizējas normatīvo aktu vājās vietas, kuras nepieciešams sakārtot. Ļoti noderīgi ir arī publicētie VID speciālistu skaidrojumi. Faktiski uzņēmuma nosaukums Lietišķās informācijas dienests lieliski atspoguļojas Bilancē – tā ir ikdienas darbā nepieciešama lietišķa informācija.”

Dr. oec. Kārlis Ketners, Rīgas Tehniskās universitātes IEVF Muitas un nodokļu katedras profesors: „. Sakarā ar nozīmīgo Lietišķās informācijas dienesta izdotās Bilances numuru gribētos novēlēt žurnālam arvien vairāk rakstu ar skaidru, argumentētu un spilgtu pozīciju, vairāk konceptuāli teorētisko rakstu, kas saturētu ne tikai komentārus par spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, bet arī perspektīvu skatu nākotnē, kādai jābūt tiesību aktu sistēmai, kā varētu pārvarēt esošās pretrunas un nepilnības, kādi konkrētie soļi ir nepieciešami. Pateicīgo lasītāju vārdā novēlu žurnālam ilgu, aktīvu mūžu un arī egoistiski sev ― vēl daudz gadu divreiz mēnesī redzēt uz sava darba galda žurnāla krāsaino vāku!”

GRĀMATVEDĪBA

Kas ikviena uzņēmuma un iestādes grāmatvedim jāzina par eiro ieviešanu

Latvijas valdības noteiktais mērķis ir 2014. gada 1. janvārī ieviest eiro. Valdības pieņemts, izskatīšanai un apstiprināšanai Saeimā atrodas likumprojekts „Euro ieviešanas likums”. Tas noslēdz vienu sagatavošanās posmu eiro ieviešanai. Līdzšinējos sagatavošanās darbos ir bijušas iesaistītas visas ministrijas un citas valdības institūcijas, kā arī nozaru un profesionālās asociācijas. Turpmākajā darbā ar šo likumprojektu noteicošais būs Saeimas vārds.

Taču tas nenozīmē, ka valdības institūcijas tagad var sēdēt, rokas klēpī salikušas, un gaidīt Saeimas un Eiropas Savienības Padomes lēmumus. Un tas attiecas ne tikai uz valdības institūcijām, jo šobrīd ir svarīgi, lai arī Latvijas uzņēmumi apzinātu savus veicamos darbus un tos izdarītu, tiklīdz lēmums par to, ka Latvija tiek aicināta pievienoties eiro zonai, būs zināms. Finanšu ministrijas konsultante nodokļu likumdošanas koordinācijas jautājumos DAINA ROBEŽNIECE speciāli Bilancei izskaidro visu galveno, kas grāmatvežiem jau tagad jāzina, pirms veram 2013. gadam vārtus un sākam pēdējo sprintu ceļā uz eiro ieviešanu. Cita starpā speciāliste skaidro, ka Oficiālais maiņas kurss tiks noteikts, pieņemot Eiropas Savienības Padomei lēmumu par Latvijas uzaicināšanu eiro zonā nākamā, 2013. gada jūlijā. To lietos visi sākot ar eiro ieviešanas dienu. Darījumos ar valstīm, kurās maksāšanas līdzeklis nav eiro, būs jālieto Eiropas Centrālās bankas noteiktais kurss. Noapaļošanas principi ir matemātiski:

•  ja trešā zīme aiz komata ir 0-4, centa vērtība nemainās;
•  ja trešā zīme aiz komata ir 5-9, centa vērtība mainās uz augšu.

Visiem silti iesakām izlasīt šo labo rakstu!

GRĀMATVEDĪBA

Pievienotās vērtības nodokļa rēķinu noformēšanas un aprites „karuselis”

2012. gada 29. novembra Saeimas sēdē apstiprinātais jaunais Pievienotās vērtības nodokļa likums (turpmāk tekstā – PVN likums), kura spēkā stāšanās noteikta 2013. gada 1. janvārī, paredz virkni nozīmīgu izmaiņu nodokļa rēķinu izrakstīšanas un aprites kārtībā. Pie tam jaunajā likumā visa ar nodokļu rēķinu kustību saistītā reglamentējošā informācija apkopota un pārskatāmi strukturēta 10 pantos likuma XVI nodaļā. SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante IEVA LIEPIŅA speciāli Bilances lasītājiem skaidro, ka saskaņā ar jaunā PVN likuma 134. pantā ietvertajiem norādījumiem:

• ja nodokļa maksātājs nodokļa rēķinus glabā elektroniskā formā, garantējot valsts kompetentajām iestādēm tiešsaistes piekļuvi tiem, tad gadījumos, kad nodoklis ir maksājams citā dalībvalstī, nodokļa maksātājam ir pienākums nodrošināt arī šīs citas dalībvalsts kompetentajām iestādēm tiesības piekļūt šādiem nodokļa rēķiniem, lejupielādēt un izmantot tos kontroles nolūkā;
• nodokļa maksātājam ir pienākums veikt pietiekami precīzu darījumu uzskaiti, lai Valsts ieņēmumu dienests varētu pārbaudīt nodokļa piemērošanu.

Izskatot jaunā PVN likuma prasības attiecībā uz nodokļu rēķinu noformēšanas un aprites kārtību, nākas secināt, ka paies zināms laiks, līdz uzņēmumi aptvers un ieviesīs nepieciešamās procedūras, un dokumentu aprites pārmaiņām nākotnē paredzamas tālejošas sekas. Darbā praktiski noderīgs skaidrojums!

TAUTSAIMNIECĪBA

Stāsts par kādu mītu
jeb Kāpēc maldīgs ir Latvijā potētais apgalvojums, ka augstāks darba ražīgums ir sasniedzams, tikai pazeminot darbaspēka izmaksas

Šis ir stāsts par kādu mītisku jēdzienu, ko sauc par darba ražīgumu vai darba produktivitāti, vai darbaspēka produktivitāti, kā nu kuro reizi runātājam vai rakstītājam iepatīkas. Latvijas sabiedrība ir stipri kaunināta par zemu, darba samaksai neatbilstošu darba ražīgumu un beidzot arī pati sakaunējusies un atzinusi, ka darba ražīgums Latvijā tiešām ir zems. Jebkurš sabiedrisko attiecību speciālists vai darba devēju pārstāvis zinās pateikt, ka zemais darba ražīgums ir zemās konkurētspējas cēlonis, turklāt darba ražīgumam neatbilstoša darba samaksa ir vainojama par nelaimēm Latvijas ekonomikā.

Ārvalstu ekspertiem, kas, protams, Latvijas tautai vēl tikai labu, padoms, kā uzlabot lietas, nav tālu jāmeklē. Viņi saka – lai paaugstinātu konkurētspēju, darba ražīgums ir jāceļ, bet, lai celtu darba ražīgumu, – ir jāsamazina darba algas. Izcilā ekonomiste, Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nozaru priekšsēdētāja, SIA EPC valdes locekle akadēmiķe RAITA KARNĪTE speciāli Bilancei raksta par pašas veikto pētījumu par darba ražīgumu un nāk klajā ar Latvijai jauniem atklājumiem un secinājumiem par līdz šim nedaudz greizi traktēto jēdzienu: „Darbaspēka ražīguma un darba samaksas salīdzinājums Latvijas tautsaimniecībā arī apstrīd priekšstatu, ka zema darba samaksa garantē augstu darba ražīgumu. Ar dažiem izņēmumiem nozarēs, kurās ir augstāks darbaspēka ražīgums, darba samaksa ir augstāka nekā vidējā. Tas liecina, ka ne tikai stabils tirgus, bet arī darbam atbilstoša samaksa ir augsta darbaspēka ražīguma nosacījums. Darba samaksas samazinājums ietekmē nevis darba ražīgumu un pat ne darbaspēka ražīgumu, bet produkta salīdzinošo konkurētspēju. Produkts ar augstāku konkurētspēju (ko parasti nodrošina mazākas izmaksas, tostarp darba izmaksas, un iespēja noteikt zemāku cenu) spēj konkurēt ar līdzīgiem produktiem un dod iespēju ražotājam to pārdot, bet tas nenozīmē, ka ir sasniegts augstāks darba ražīgums”

Numurā

• Nodokļu atbalsta pasākuma pirmās mācības. Līdz 2013.gada 2. janvārim vēl var tam pieteikties. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktores vietnieces SANTAS GARANČAS skaidrojošs raksts.
• Pozitīvā bilance aug griezdamās. Reportāža no Bilances 4. konferences „Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi”, kas notika 28. novembrī Rīgā.
• Cilvēkiem bez profesijas darbu atrast visgrūtāk. Nodarbinātības valsts aģentūras direktore INESE KALVĀNE intervijā portāla www.plz.lv redaktoram Ikaram Kubliņam.
• Daugavpils, 15. novembris. Izdevniecība Lietišķās informācijas dienests un SEB banka viesojas lielākajā Latgales pilsētā ar lielsemināru „Kvalitatīva likumdošana – pamats sekmīgai darbībai un izaugsmei”.