E-ŽURNĀLS BILANCE

Vidējās izpeļņas noteikšanas periods
Vidējās izpeļņas noteikšanas periods
Darbiniecei 2021. gada 11. maijā sākās maternitātes atvaļinājums, kas vēlāk pārtapa par bērna kopšanas atvaļinājumu līdz 2023. gada janvārim. No 2023. gada 16. līdz 31. janvārim darbiniece izmantoja ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Kā pareizi noteikt periodu, no kura darba samaksas jānosaka vidējā izpeļņa atvaļinājuma apmaksai? Atbilde Darba likuma 75. panta 1. daļā noteikta vispārējā kārtība: visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem. Ja darbiniekam nav darba samaksas minētajā periodā, tā jāmeklē iepriekšējos sešos mēnešos. Tomēr ir daži izņēmumi (75. panta 2. un 6. daļa), kad aprēķina periods ir nosakāms īsākajā (faktiskajā) nodarbinātības laikā. Piemēram, ja pēdējo sešu vai vairāk mēnešu laikā darbiniece nav strādājusi un viņai nav izmaksāta darba samaksa (jo bijusi attaisnotā prombūtne), vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par darbu sešos kalendāra mēnešos pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma. Darbinieces maternitātes un bērna kopšanas atvaļinājums ir attaisnota (pamatota) prombūtne. Tādēļ periods,...
E–inventarizācija — kā preces saskaitīt bez kļūdām
E–inventarizācija — kā preces saskaitīt bez kļūdām
Inventarizācijā sen vairs neizmanto skaitīkļus un biezas papīru klades. Tagad viss notiek digitāli. Biezo papīru vietā ir elektronisks preču katalogs. Elektroniskajā inventarizācijā preces var saskaitīt bez kļūdām un daudz ātrāk. Par e–inventarizācijas priekšrocībām stāsta SIA Data zoom, kas strādā ar zīmolu «e–inventarizācija.lv», īpašnieki Janeks Bergs un Artūrs Platpīrs. Nesen gribēju iepirkties sava rajona vietējā veikaliņā, taču to nevarēju izdarīt, jo durvis rotāja uzraksts «Inventarizācija». Ko parasti saprot ar vārdu «inventarizācija»? Janeks Bergs: Tā ir uzņēmumā esošo preču krājumu skaita fiziska fiksēšana noteiktā brīdī. Šie dati tiek salīdzināti ar tiem, kas ir noliktavas uzskaites sistēmā, tiek identificētas nesakritības. Tieši nesakritību iemeslu atrašana ir galvenā inventarizācijas vērtība, jo pēc tās var noteikt, kur var ietaupīt, kura prece noliktavā glabājas pārāk ilgi vai kuras ātri tiek pārdotas un ir par maz. Ir iespējams noteikt preču zudumus, organizatoriskās problēmas — kāpēc prece divus mēnešus stāv noliktavā. Mana vecmāmiņa bija grāmatvede un veica inventarizāciju, izmantojot lielus koka...
BILANCES galvenā redaktore Vita ZARIŅA: Digitalizācija — zaļāk un ērtāk!
BILANCES galvenā redaktore Vita ZARIŅA: Digitalizācija — zaļāk un ērtāk!
Arī grāmatvedība straujiem soļiem dodas digitalizācijas virzienā. Mums ir daudz uzņēmumu, kuri jau dzīvodigitalizācijā, tomēr arī ļoti daudz ir tādu, kuri gribētu, bet īsti nezina, ko darīt un kādi ir risinājumi. Tāpēc centīsimies rakstīt un stāstīt par digitalizācijas piedāvātajām iespējām. Par grāmatvedības dokumentu glabāšanu papīra formātā viss jau ir zināms. Salīdzinoši jauns dokumentu glabāšanas veids ir glabāšana elektroniskā vidē — datorā, cietajā datu nesējā vai digitālā formātā jeb e–vidē. Lai dokumentus varētu glabāt elektroniskā vidē, tie vispirms jāpārvērš formātā, kurā tie, tāpat kā papīra dokumenti, būtu lasāmi, izdrukājami un tajos esošā informācija nezustu un nebūtu maināma glabāšanas laikā, — par to šajā žurnāla numurā raksta Ita Bekerte. Arī inventarizācija var notikt e–formā. Elektroniskajā inventarizācijā preces var saskaitīt bez kļūdām un daudz ātrāk, par to, kā tas notiek, skaidro Janeks Bergs un Artūrs Platpīrs. Vēl pirms gadiem trim mūs uz galda gaidīja pavadzīmju, rēķinu un čeku kaudze. Un lieli plaukti pa visu sienu...
BILANCES marta numurā lasiet
BILANCES marta numurā lasiet
IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Digitalizācija — zaļāk un ērtāk! Arī grāmatvedība straujiem soļiem dodas digitalizācijas virzienā. Mums ir daudz uzņēmumu, kuri jau dzīvodigitalizācijā, tomēr arī ļoti daudz ir tādu, kuri gribētu, bet īsti nezina, ko darīt un kādi ir risinājumi. Tāpēc centīsimies rakstīt un stāstīt par digitalizācijas piedāvātajām iespējām. NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš sarunājas ar SaeimasBudžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekli Andri Šuvajevu: Dogmatisms, kas apdraud Latvijas nākotni. Žurnāla Bilance iepriekšējos sešos numuros varējāt lasīt intervijas ar dažādu nozaru uzņēmējiem par viņu pieredzi, saskaroties ar energoresursu un vispārējo inflāciju, ar karu Ukrainā saistītajiem sarežģījumiem, kā arī citiem strukturāliem Latvijas ekonomikas izaicinājumiem. Publikāciju cikla noslēguma daļā vēlējāmies saņemt atbildes no Finanšu ministrijas, jautājot par ministrijas atbildības lokā ietilpstošajiem risinājumiem uzņēmumu izvirzītajām problēmām, kas saistītas ar nodokļu politiku un finanšu sistēmas jautājumiem. Tomēr Finanšu ministrija interviju atteica, pamatojot ar to, ka diskusijas par nodokļu politikas pārmaiņām esot tikai sākušās. Tāpēc uz sarunu aicinājām Saeimā...
Par nodokļiem no autoratlīdzībām 2023. gadā
Par nodokļiem no autoratlīdzībām 2023. gadā
2022. gada 1. decembrī ir pieņemti grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» un likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», kas 2022. gada 8. decembrī publicēti oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis Nr. 238 (2022/238.1). Grozījumi stājās spēkā 2022. gada 9. decembrī. Līdz 2023. gada beigām tiek pagarināts pārejas periods, kurā autoratlīdzību saņēmējiem ir iespēja maksāt nodokļus no autoratlīdzības, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem. Tas nozīmē, ka autoratlīdzību izmaksātājs (kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija) ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli izmaksas vietā no autoratlīdzības ienākuma, nepiemērojot izdevumu normas, un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumā, piemērojot nodokļa likmi: autoratlīdzības ieņēmumiem līdz 25 000 eiro — 25%;vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu; vai Apliecinājumā norāda laika periodu, par kuru prognozē ienākumus (konkrētus mēnešus vai ceturkšņus, vai gadu, kad ienākums nesasniegs 620 eiro mēnesī vai 1860 eiro ceturksnī). Ja šādu apliecinājumu neiesniedz, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās veicamās minimālās iemaksas. Publicēts žurnāla...
Grāmatojumi energoefektivitātes pasākumu veikšanai
Grāmatojumi energoefektivitātes pasākumu veikšanai
Pašvaldība piešķir līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšanai, kuru saskaņā ar lēmumu un namu apsaimniekotāja rēķinu pārskaita namu apsaimniekotājam. Pieņemsim, finansējuma summa ir 2000 eiro, t.sk. PVN, par kuru tiek izrakstīts rēķins. Kāda summa pēc finansējuma saņemšanas namu apsaimniekotājam ir jāiegrāmato mājas uzkrājumos — ar PVN (2000 eiro) vai bez PVN (1652,89 eiro)? Atbilde Pašvaldības budžeta finansējuma piešķiršana dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšanai nav Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) objekts, jo ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliek preču piegādi (tai skaitā preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā un preču eksportu) par atlīdzību, pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību un preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību (PVN likuma 5. panta pirmā daļa). Tādēļ šādos finansējuma piešķiršanas darījumos būtu jānošķir trīs atsevišķas darījuma daļas. Namu apsaimniekotājs veic pats vai pasūta ārpakalpojuma veidā plānotos konkrētās dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumus. Par šo maksas pakalpojumu namu apsaimniekotājam jāizraksta rēķins mājas iedzīvotājiem, piemērojot atbilstošu PVN režīmu (ja par...
Kā lietot goAML sistēmu, lai iesniegtu ziņojumu par aizdomīgu darījumu
Kā lietot goAML sistēmu, lai iesniegtu ziņojumu par aizdomīgu darījumu
Ikvienai personai Latvijā, pamatojoties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu, ir pienākums ziņot par aizdomīgiem darījumiem, lai nepieļautu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu. Ziņojumi ir jāiesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) goAML sistēmā. Kā ziņot par aizdomīgiem darījumiem goAML sistēmā, Valsts ieņēmuma dienesta (VID) organizētajā vebinārā stāstīja FID Inovāciju un IT nodaļas vadītāja Ligita Pula. Aizdomīgs darījums ir darījums vai darbība, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīgā ceļā vai saistīti ar terorisma vai proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu. Izmanto 60 valstīs Ziņošanas sistēma goAML ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) programmatūras risinājums, kas speciāli veidots finanšu izlūkošanas dienestiem. Pašlaik goAML lieto 60 valstīs. goAML ir Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmas svarīgākais modulis, kas nodrošina: ziņojumu iesniegšanu; ziņojumu apstiprināšanu; FID pieprasījumu nosūtīšanu un saņemšanu; atbildes sniegšanu FID; saziņu ar FID...
Pamatprincipi un padomi AML iekšējās kontroles sistēmas izstrādē
Pamatprincipi un padomi AML iekšējās kontroles sistēmas izstrādē
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (AML) un starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju ievērošanas un izpildes prasības uzņēmēji praksē bieži vērtē vienkopus. Ņemot vērā pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktos plašos ierobežojošos pasākumus, 2022. gadā praktiskais uzsvars galvenokārt ir bijis tieši uz sankciju ievērošanu, dažkārt AML prasību ievērošanu nodrošinot pakārtoti. Tomēr AML principus ir būtiski nošķirt no sankciju risku pārvaldības principiem, kuri, kaut arī formāli ir šķietami līdzīgi, praksē tiek piemēroti fundamentāli atšķirīgi. Ievērojot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (Novēršanas likums) normu piemērošanas izpratnes attīstības dinamiku un pilnveidi, rakstā tiek sniegts pārskats par nozīmīgākajiem aspektiem, kas jāņem vērā, izstrādājot tieši AML iekšējās kontroles sistēmu (IKS). I. Piemērošanas pamats Atšķirībā no Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma, kas noteic, ka likums attiecas uz visām personām un visām personām attiecīgi ir arī pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas, Novēršanas likums attiecas...
Kad pašnodarbinātajiem jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā
Kad pašnodarbinātajiem jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā
Pašnodarbinātajiem saimnieciskās darbības veicējiem, tāpat kā uzņēmumiem, savā preču un pakalpojumu cenā var būt jāiekļauj pievienotās vērtības nodoklis (PVN). PVN regulējošie normatīvie akti iekšzemes nodokļa maksātājam paredz ne tikai reģistrāciju Valsts ieņēmuma dienesta PVN maksātāju reģistrā, bet arī nosaka, ka tad, kad pakalpojuma sniegšanas vai preču piegādes vieta ir cita dalībvalsts, var rasties nepieciešamība pēc reģistrācijas citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs vai īpašajā OSS režīmā, kas paredz atvieglotu PVN administrēšanu un samaksu. Videoseminārā «Kad pašnodarbinātajiem jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā» par PVN piemērošanu un reģistrēšanos PVN maksātāju reģistrā stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Pievienotās vērtības nodoklis ir patēriņa jeb apgrozījuma nodoklis ar standartlikmi 21% vai kādu no samazinātajām likmēm 12%, 5% vai 0% apmērā atkarībā no preču vai pakalpojuma veida. Šo nodokli piemēro reģistrēta nodokļa maksātāja preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanai un samaksā galapatērētājs — preču pircējs vai pakalpojuma saņēmējs. Savukārt preču piegādātājs vai pakalpojuma...
Svarīgais par lauksaimniecības uzņēmumu gada pārskatu
Svarīgais par lauksaimniecības uzņēmumu gada pārskatu
Grāmatvežiem sācies intensīvs gada pārskata sagatavošanas laiks. Atgādināšu dažas būtiskas nianses, kas jāņem vērā, sagatavojot gada pārskatus, tiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecību. Jau kopš 2010. gada uzņēmumiem ir pienākums gada pārskatā atsevišķi norādīt neto apgrozījumā ietvertos ieņēmumus no lauksaimniecības. Sākotnēji lauksaimniecības ieņēmumu apmērs bija jāatšifrē gada pārskata pielikumā. Prasība norādīt lauksaimniecības ieņēmumus attiecās uz tiem likuma subjektiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu un saņem valsts atbalstu lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai vai piemēroja tobrīd spēkā esošo uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi nodokļa maksātājiem, kas veic lauksaimniecisko darbību. Kopš stājies spēkā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmās neto apgrozījumam ir izdalīta atsevišķa rinda, kurā norāda neto apgrozījumu no lauksaimnieciskās darbības. Diemžēl ne likumā, ne MK noteikumos Nr. 775 nav detalizētāku skaidrojumu, kas tieši ir jāieskaita neto apgrozījumā no lauksaimnieciskās ražošanas. Būtībā informācijai par apgrozījumu no lauksaimnieciskās ražošanas ir viens galvenais lietotājs — Lauku...
Reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi
Reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi
Kaut arī lielais Ziemassvētku un Jaunā gada svētku svinēšanas laiks jau ir pagājis, tomēr ir pietiekami daudz komersantu, kas darba kolektīvu gada balles rīko tieši janvārī, tāpēc ceru, ka šis raksts būs noderīgs, lai izvērtētu, kādu ietekmi uz nodokļu aprēķiniem atstās attiecīgā pasākuma rīkošanas izdevumi. Vispirms jāsāk ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk — UIN likums) normām, kas nosaka, ka pie uzņēmuma saimnieciskajiem izdevumiem pieskaita personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, kas pārskata gadā kopā ar reprezentācijas izdevumiem nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējas darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). UIN likuma 8. panta 4. daļas 1. punkts nosaka, ka personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi ir izdevumi darbiniekiem paredzētu kolektīvu motivēšanas vai saliedēšanas pasākumu nodrošināšanai un citi izdevumi darbinieku kolektīva motivēšanai, ja šie labumi nav bijuši iekļauti fiziskās personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā bāzē. Balle darbiniekiem MK noteikumu Nr. 677 «Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma...
Grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēju licencēšana
Grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēju licencēšana
Žurnāla Bilance galvenās redaktores Vitas Zariņas intervija ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktori Agnesi Rudzīti par situāciju pakalpojuma licencēšanā un atgādinājumu par licencēšanas nepieciešamību tiem, kuri to vēl nav paspējuši izdarīt. Kāda ir situācija patlaban — cik aktīvi grāmatveži ir iesaistījušies licencēšanas procesā? VID ir reģistrējušies 5415 grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēji, savukārt licences saņemšanai pieteikušies un saņēmuši tikai 1022. Nav īsti skaidrs kopējais pakalpojuma sniedzēju skaits, jo Lursoft ir reģistrēti ap 2000–3000 pakalpojuma sniedzēju. Līdz ar to ir apmēram 2000 grāmatvežu, kas licences vēl nav izņēmuši. Licencēšanas prasībām tika noteikts pārejas periods — divi gadi, un šis termiņš — 2023. gada 1. jūlijs strauji tuvojas beigām. Atgādinām, ka licenci var saņemt juridiskā vai fiziskā persona, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumu un ir reģistrējusies VID kā NILLTPFN likuma subjekts. Mani biedē situācija, ka 1. jūlijs pienāks ātrāk, nekā daudzi to sapratīs, un pēdējā brīdī veidosies sastrēgums VID. Mēs ar...
Grāmatvedības datorprogrammu izmantošana Latvijā
Grāmatvedības datorprogrammu izmantošana Latvijā
Norstat Latvija 2022. gada septembrī veica aptauju par grāmatvedības programmu izmantošanu, aptaujājot 501 Latvijas uzņēmumu, no kuriem 120 uzņēmumi nodarbojās ar grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu (turpmāk tekstā — GPS). Autors norāda, ka nav nepieciešams izjautāt pilnīgi visus uzņēmumus vai GPS, lai iegūtu priekšstatu, pietiek ar 100+ respondentiem, kas kalpo kā reprezentatīva izlase. Aptaujas rezultāti uzskatāmi parāda, cik svarīgi ir veltīt laiku uzņēmuma vajadzību apzināšanai un atbilstošākās grāmatvedības programmas izvēlei. Kad tā ieviesta, grāmatvežiem ar programmu jāstrādā gadiem ilgi, pirms uzņēmums atkal būs gatavs pārmaiņām. Lielākais pārsvars aptaujāto uzņēmumu darbojas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta jomā, vidējais darbinieku skaits aptaujātajos uzņēmumos ir līdz 9 darbiniekiem, bet 16% uzņēmumu darbinieku skaits ir no 10 līdz 19 darbiniekiem. Šie dati uzskatāmi pierāda, ka mikrouzņēmumu īpatsvars Latvijā ir vairākumā, jo arī apgrozījuma ziņā vairāk nekā pusei respondentu iepriekšējā gada apgrozījums bijis līdz 500 tūkstošiem eiro. No aptaujātajiem uzņēmumiem 24% uzņēmumu nodarbojas ar grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu....
Problēmas, kad autors reģistrējas par pašnodarbināto personu
Problēmas, kad autors reģistrējas par pašnodarbināto personu
Foto: © WavebreakmediaMicro – stock.adobe.com Sakarā ar autoratlīdzību režīma pārejas perioda tuvošanos beigām 2022. gada oktobrī es kā autoratlīdzību saņēmēja esmu reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja. Pirms reģistrēšanās izpētīju Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā, EDS pieejamos reģistrēšanās veidus, vairākas reizes zvanīju uz VID, lai noskaidrotu, vai pareizi tiek reģistrēta saimnieciskā darbība. Liels bija mans pārsteigums, kad šogad, mēģinot iesniegt EDS pašnodarbinātā ziņojumu par sociālajām iemaksām, to nevarēju izdarīt, jo sistēma neatpazina reģistrētu saimniecisko darbību. Kāpēc pašnodarbināto reģistrā neparādās šie saimnieciskās darbības veicēji, kaut arī pēc reģistrēšanās viņi bija saņēmuši apstiprinājumu no VID, ka ir piereģistrēta saimnieciskā darbība? Atbilde Izpētot visu pieejamo informāciju un VID darbinieku atbildes, vēlos arī citiem izstāstīt sekojošu informāciju. Konkrētie autori bija piereģistrējuši saimniecisko darbību, izvēloties iesnieguma formā šo pozīciju: Viņu izvēli oktobrī apstiprināja arī VID darbinieki. Lasot aprakstu, šķiet, ka viss ir pareizi, vai ne? VID darbinieki tagad saka, ka neesot pareizi, jo šī pozīcija saglabājusies iesnieguma...
Ja darbnespēja turpinās ilgāk par deviņām dienām
Ja darbnespēja turpinās ilgāk par deviņām dienām
Turpinājums Bilances 2022. gada decembra (492.) numurā iesāktajam rakstam «Darbnespējas apmaksas varianti». Ja darbnespēja turpinās ilgāk par deviņām kalendāra dienām, darbiniekam tiek izsniegta B lapa, kuru apmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Neizsniedzot A lapu, tiek izsniegta B lapa sievietēm sakarā ar piešķirto grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu (divas lapas; likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 5. pants) un sakarā ar slima bērna kopšanu. 1 Darbnespējas periodā, kas dod tiesības uzteikt darba līgumu, neieskaita grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī tādu darbnespēju, kuras iemesls ir nelaimes gadījums darbā, ja cēlonis saistīts ar darba vides faktoru iedarbību vai arodslimību. Biežāk B lapas apmaksas periods ir līdz sešiem mēnešiem, ja darbnespēja turpinās nepārtraukti, vai līdz gadam trīs gadu laikā, ja darbnespēja bijusi ar pārtraukumiem1. Pārsniedzot minētos termiņus, darba devējs drīkst iniciēt darba attiecību pārtraukšanu (Darba likuma 101. pants). A un B lapas apmaksas atšķirības B lapas (slimības pabalsts) apmaksas aprēķins būtiski atšķiras no darba devēja...

Vēlies saņemt aktuālo informāciju?

Ievadiet savu e-pasta adresi, lai mēs Jūs varam informēt par aktuālo biznesā, nodokļu jautājumos un citās nozarēs.