E-ŽURNĀLS BILANCE

Žurnāla Bilance pētniecisko interviju sērijā žurnāla 2022. gada septembra numurā varējāt lasīt interviju ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētāju Aigaru Rostovski — toreiz uzņēmēji vēl bija neziņā, vai gaidāmajā apkures sezonā nepietrūks energoresursu, kā attīstīsies inflācijas spirāle un vai sagaidāms patēriņa un ekonomikas kritums. Tagad daļai atbilžu uz šiem jautājumiem jābūt skaidrākai, tāpēc tiekamies ar otras lielās Latvijas darba devēju organizācijas — Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidentu Andri Biti. Runājam arī par to, kā Latvijas ekonomiku beidzot padarīt konkurētspējīgu Baltijas reģionā, kā LDDK vērtē jauno likumdošanas iniciatīvu piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības veikt nodokļu uzrēķinus uzņēmumos ar zemām algām, un citiem aktuāliem jautājumiem. Latvijas un visas pasaules ekonomiskā situācija pēdējā laikā publiski visbiežāk tiek raksturota ar vārdu «nenoteiktība». Vai tas ir adekvātākais situācijas vērtējums arī LDDK skatījumā? Proti, vai joprojām nav skaidri iezīmējusies ne liela mēroga krīze un lejupslīde, ne arī saskatāmas pazīmes optimistiskiem scenārijiem? Nenoteiktība ir jaunā...

Šoreiz mums daudz interesantu rakstu, steidzos sniegt nelielu ieskatu. Pagājušajā žurnāla numurā apsolījām, ka būs reprezentācijas izdevumu uzskaite un nodokļi, tad nu šoreiz varat par tiem izlasīt Ilvijas Ozoliņas rakstā. Kaut arī lielais svētku svinēšanas laiks jau ir pagājis, kādam varbūt ir palikušas šaubas, vai viss pareizi atspoguļots, tāpēc ceru, ka šis raksts būs noderīgs, lai izvērtētu, kādu ietekmi uz nodokļu aprēķiniem atstās attiecīgā pasākuma rīkošanas izdevumi. Žurnālā atradīsiet arī intervijas. Vienā ir saruna ar LDDK prezidentu Andri Biti par to, kā viņš redz Latvija biznesa attīstību. Otra intervija ir ar VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktori Agnesi Rudzīti par situāciju pakalpojuma licencēšanā un atgādinājumu par licencēšanas nepieciešamību tiem, kuri to vēl nav paspējuši izdarīt. Noteikti iesaku izlasīt tiem, kam šī tēma ir aktuāla. Maija Grebenko turpina rakstu sēriju par darbnespējas apmaksu dažādās situācijās. Grāmatvežiem sācies intensīvs gada pārskata sagatavošanas laiks. Linda Puriņa atgādina dažas būtiskas nianses, kas jāņem vērā,...

Saskaņā ar Civillikuma 1912. pantu dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Tātad dāvinājuma motīvs ir devība, dāvinātājam nav pienākuma dāvināt šo dāvanu apdāvinātajai personai. Par dāvinājumu netiek uzskatīts tāds dāvinājums, ja pastāv kāds obligāts noteikums, kā rezultātā tiks saņemts kāds labums. Piemērs Uzņēmuma vadītājs izvirza nosacījumu grāmatvedim: ja gada pārskats tiks iesniegts līdz 1. martam, uzņēmums grāmatvedei dāvinās dāvanu karti SPA centra apmeklējumam. Šajā gadījumā tā nebūs dāvana, bet gan prēmija par darbu un tiks aplikta ar darbaspēka nodokļiem. Attiecībā uz mazas vērtības dāvanām Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk — PVN likums) 1. panta 1. daļas 10. punkts nosaka mazas vērtības dāvanas kritēriju, t.i., tā ir prece vai pakalpojums, kuru nodod bez atlīdzības un kura vērtība bez nodokļa vienam cilvēkam kalendāra gada laikā nepārsniedz 15 eiro, izņemot preci vai pakalpojumu, kas ir attiecināms uz reklāmas vai reprezentācijas izdevumiem. Būtiski, ka saskaņā ar...

Pasaules grāmatvežu kongress pirmo reizi notika 1904. gadā, vairāk nekā pirms 118 gadiem. Kopš tā laika pasaule ir ļoti mainījusies. 1904. gads bija politisko, ekonomisko un zinātnisko pārmaiņu gads. Tas bija laiks, kad sabiedrībai tika demonstrēti daudzi pasaules zinātnes sasniegumi, kas radīja atšķirīgu priekšstatu par cilvēku ikdienas dzīvi. Pasaules grāmatvežu kongress gadu gaitā ir kļuvis par starptautisku, globāla mēroga notikumu un simbolizē grāmatveža profesijas nozīmi visā pasaulē, nepieciešamību dalīties ar labāko praksi un veicināt sadarbību globālā mērogā, lai apmierinātu investoru, regulatoru un citu ieinteresēto personu vajadzības. 2022. gada novembrī Indijā, Mumbajā, notika XXI Pasaules grāmatvežu kongress (World Congress of Accountants, WCOA). Pasākumā uzstājās vadošie speciālisti un līderi grāmatvedības jomā, tostarp Starptautiskās Grāmatvežu federācijas prezidents, standartu noteikšanas institūciju pārstāvji, piemēram, Ilgtspējas pārskatu standartu padome, Starptautiskā publiskā sektora grāmatvedības standartu padome, nacionālo grāmatvedības un revīzijas profesionālo organizāciju pārstāvji, grāmatvedības un revīzijas firmas, kā arī citas ieinteresētās personas, piemēram, regulatori, ekonomisti, attīstības iestādes, dažu pasaules...

Darbiniekam piešķirts atvaļinājums no 07.11. līdz 13.11. (7 kalendāra dienas). Atvaļinājuma otrajā dienā ir izsniegta A lapa — no 08.11. līdz 16.11. Pēc slimības lapas atvaļinājums pagarināts par 6 kalendāra dienām, sākot no 17.11. Darba devēja rīkojumā norādīts, ka darbā jāierodas 23.11., jo svētku diena (18.11.) atvaļinājuma pagarinājuma periodā jāuzskata par «vienkāršu» kalendāra dienu (?), nevis par tādu, kuras dēļ atvaļinājums kļūst garāks. Savukārt darbinieks uzskata, ka pirmā darba diena pēc atvaļinājuma ir 24.11. Kā būtu pareizi? Atbilde 2022. gada novembris Pirmdiena 7 14 S 21 + 28 Otrdiena 1 8 S 15 S 22 + 29 Trešdiena 2 9 S 16 S 23 + 30 Ceturtdiena 3 10 S 17 + 24 Piektdiena 4 11 S 18 25 Sestdiena 5 12 S 19 + 26 Svētdiena 6 13 S 20 + 27 Darba likuma (DL) 149. pants definē ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kā periodu, kas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām,...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Uzmanības centrā licencēšana! Šoreiz mums daudz interesantu rakstu, steidzos sniegt nelielu ieskatu. NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš sarunājas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu Andri Biti: Esam izvēles priekšā — turpināt nīkuļot vai panākt attīstības uzrāvienu. Bilances pētniecisko interviju sērijā žurnāla septembra numurā varējāt lasīt interviju ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētāju Aigaru Rostovski — toreiz uzņēmēji vēl bija neziņā, vai gaidāmajā apkures sezonā nepietrūks energoresursu, kā attīstīsies inflācijas spirāle un vai sagaidāms patēriņa un ekonomikas kritums. Tagad daļai atbilžu uz šiem jautājumiem jābūt skaidrākai, tāpēc tiekamies ar otras lielās Latvijas uzņēmēju organizācijas — Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu Andri Biti. Runājam arī par to, kā Latvijas ekonomiku beidzot padarīt konkurētspējīgu Baltijas reģionā, kā uzņēmēji vērtē jauno likumdošanas iniciatīvu piešķirt VID tiesības veikt nodokļu uzrēķinus uzņēmumos ar zemām algām, un citiem aktuāliem jautājumiem. NODOKĻI Inese Helmane: Kad pašnodarbinātajiem jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā. Pašnodarbinātajiem saimnieciskās darbības veicējiem, tāpat...

Jau 13 gadus žurnāls Bilance gada nogalē pulcēja grāmatvežus, finanšu ekspertus un visus interesentus, lai apspriestu aizvadīto gadu un jaunajā gadā sagaidāmās aktualitātes. Konferences vienmēr tiek organizētas par aktuālām tēmām, un plaši tika apspriesta digitalizācijas ietekme uz grāmatvežu ikdienu. Konferences pirmajā daļā bija aicināti piedalīties Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji: FM valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins, Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne un Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Astra Priede, kā arī bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Otrajā daļā jau visiem pazīstami publikāciju un semināru autori: Ilze Zvirbule–Palmbaha, Inguna Leibus, Ieva Liepiņa, kā arī Dita Sloka no AS Cēsu alus. FM valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins prezentāciju sāka ar atskatu uz 2022. gadu un uzsvēra nodokļu politikas stabilitāti, jo 2022. gadā būtiskas nodokļu izmaiņas netika pieņemtas, tomēr bija jautājumi saistībā ar atbalstu Covid–19 infekcijas seku pārvarēšanai, ar izmaiņām Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, notika darbs pie starptautiskas vienošanās par uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu...

Aizvadītajā gadā nodokļu tēma bija ļoti populāra, jo līdz ar notikumiem pasaulē (karš Ukrainā, sankcijas pret Krieviju un Covid–19 sekas) atstāja lielu iespaidu uz uzņēmumiem. Daudz uzņēmumu piedzīvo likvidāciju, daudzi uzsākuši maksātnespējas procesu, jo nav iespēju nomaksāt PVN un algas nodokļus, nodokļu parādi sasnieguši neredzētus apjomus, taču šoreiz runāsim par uzņēmumu ienāākuma nodokli (turpmāk tekstā UIN), kas parasti visiem kļūst aktuāls katru gadu decembrī. Pēdējā mēneša deklarācijas jeb decembra deklarācijas, ja pārskata gads saskan ar kalendāra gadu un beidzas 31. decembrī, aizpildīšana nav aiz kalniem. Tāpēc vērtīgi atkārtot, kādu informāciju nepieciešams atklāt šajā deklarācijā. 2022. gada decembra mēneša nodokļa deklarācija jāiesniedz līdz 2023. gada 20. janvārim. Šī deklarācija par pārskata gada pēdējo mēnesi jāiesniedz obligāti — arī tad, ja nav ar nodokli apliekamu darījumu, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk tekstā VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk tekstā EDS) to var labot bez soda sankcijām par gada pārskata sagatavošanas procesā veiktajām korekcijām. Pārskata perioda pēdējā...

Kādi attaisnojuma dokumenti jāsagatavo, ja tika konstatēts, ka programma nepareizi aprēķina pamatlīdzekļa nolietojumu, pieņemsim, no 2018. gada? Programmā derīgās lietošanas laiks ir ievadīts 5 gadi, bet pārbaudot konstatēts, ka nolietojums tiek rēķināts, it kā pamatlīdzekļa derīgās lietošanas laiks būtu 90 gadi, bet reāli vajadzētu būt 30 gadi, jo derīgās lietošanas laiks jau no paša sākuma nebija korekti noteikts. Atbilde Izvērtējot jautājumā izklāstīto situāciju, kurā nav doti konkrēti skaitļi, un pieņemot, ka konstatētā kļūda uzņēmumam dod būtisku ietekmi uz iepriekšējo periodu finanšu rezultātu, sniegšu aprakstu, kā iegrāmatot uzskaitē un finanšu pārskatā atspoguļot iepriekšējo periodu būtisku kļūdu. Ja nolietojums tika rēķināts un iegrāmatots par krietni lielāku derīgās lietošanas laiku, nekā faktiski vajadzēja, tas nozīmē, ka izmaksās tika iegrāmatots mazāks nolietojums, nekā patiesībā vajadzēja. Līdz ar to attiecīgā pārskata perioda finanšu rezultāts — peļņa bija lielāka nekā faktiski. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums neparedz iespēju uzņēmumiem precizēt jau iesniegtos gada pārskatus, līdz ar...

Pašnodarbinātie ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē ir ļoti dažādi. Tie var būt kādas jomas profesionāļi, kas neizvēlas darba attiecības, bet patstāvīgi sniedz individuālus pakalpojumus, tādējādi iegūstot lielāku brīvību un neatkarību. Tie var būt amatnieki, kas gatavo pārdošanai pašražotus izstrādājumus, vai zemnieki, kas apgādā mūs ar pašu izaudzētiem augkopības vai lopkopības produktiem. Tikpat atšķirīgs ir pašnodarbināto saimnieciskās darbības ienākumu apmērs. Turklāt kādam tie būs vienīgie ienākumi, citam — darba samaksai vai pensijai papildus gūti ienākumi, bet kādam tā būs iespēja darīt ko sirdij tīkamu un pie reizes arī nopelnīt, bet šādā gadījumā svarīgāks par ienākumu apmēru būs gandarījums par paveikto. Šo dažādību vajadzētu ņemt vērā, izstrādājot normas par pašnodarbināto saimnieciskās darbības uzskaiti un nodokļu maksājumiem. Tām vajadzētu būt pēc iespējas vienkāršākām, saprotamākām un saudzīgākām. Šī raksta mērķis ir apkopot dažādās iespējas, ko var izmantot pašnodarbinātie Latvijā, lai vienkāršotu saimnieciskās darbības uzskaiti un nodokļu maksājumus. Grāmatvedības normatīvie akti un izmaiņas tajos Atbilstoši...

SIA sniedz ēdināšanas pakalpojumus. Noslēdzām ar Bolt un Wolt līgumu par starpniecības pakalpojumiem. Pasūtījumu piegādi veic Bolt un Wolt. Ir arī gadījumi, kad klients pats atnāk pēc pasūtījuma uz picēriju. Piegādi paši neveicam. Pasūtījumi notiek caur Wolt un Bolt aplikācijām. Viņi meklē mums klientus un par pārdoto picu paņem komisiju. No viņiem saņemam rēķinu par komisiju + PVN un pārdošanas atskaiti, kurā var redzēt summu un PVN (rēķina nav). Samaksu saņem Bolt un Wolt pēc pušu noslēgtās vienošanās. Reizi nedēļā pārdošanas ieņēmumi tiek ieskaitīti uzņēmuma kontā. No ieņēmumiem ieturēta Bolt un Wolt starpniecības maksa par pārdoto apjomu. 1. Vai mums ir jāraksta rēķins uz kopsavilkuma pamata? 2. Kā grāmatot šos darījumus? 3. Kā atspoguļot darījumus PVN deklarācijā? Atbilde Attaisnojuma dokumenti: Izsniedz savā vārdā attaisnojuma dokumentu — PVN rēķinu — klientam. Saņem attaisnojuma dokumentu — PVN rēķinu — no aplikācijas turētāja par saskarnes un transporta pakalpojumu. PVN rēķinu izrakstīšana: 1. Ēdinātājs PVN rēķinu...

Darba līgumā iekļaujamā informācija 2019. gada 20. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2019/1152 «Par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā», kura dalībvalstīm bija jāievieš līdz 2022. gada 1. augustam, paredz darbinieka informēšanu par viņa nodarbināšanas būtiskiem elementiem. Pārņemot Direktīvas prasības, tika papildinātas Darba likuma 40. panta otrajā daļā noteiktās prasības darba līguma saturam. Minētās prasības attiecināmas uz noslēgtajiem darba līgumiem, sākot ar 2022. gada 1. augustu. Lai neradītu darba devējiem birokrātisko slogu ar izmaiņu ieviešanu katrā līdz minētajam datumam noslēgtajā darba līgumā, atbilstoši direktīvas nosacījumiem Darba likuma Pārejas noteikumu 23. punktā noteikts, ka izmaiņas jāveic tikai tad, ja to pieprasa pats darbinieks. Informācija par darba vietu, ja darba devējs un darbinieks vienojas par darba veikšanu attālināti Pēdējo gadu laikā darba izpildei plaši tiek piemērota attālināta darba vieta. Turklāt tā nav darba devēja nodrošināta un noteikta darba vieta, bet gan darbinieka paša noteikta. Visbiežāk praksē tā ir darbinieka dzīvesvieta, taču ne...

No 2023. gada 1. janvāra e–adreses lietošana uzņēmumiem un citiem reģistrētiem tiesību subjektiem ir obligāta. Tas ir ērts, drošs un efektīvs veids, kā sazināties ar vairāk nekā 3400 valsts un pašvaldību iestādēm jebkurā laikā un no jebkuras atrašanās vietas. Sazināties e–adresē iespējams ar visām iestādēm, kas iekļautas Uzņēmumu reģistra tīmekļa vietnē pieejamajā Publisko personu un iestāžu sarakstā. Tās ir gan valsts iestādes, piemēram, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts darba inspekcija, Konkurences padome u.c., gan pašvaldības, pašvaldību iestādes un pašvaldību kapitālsabiedrības, kā arī prokuratūra, tiesu iestādes, maksātnespējas administratori, zvērināti tiesu izpildītāji, zvērināti notāri u.c. No e–adreses nevar sūtīt vēstules citiem iedzīvotājiem vai uzņēmumiem, ja vien tiem nav uzticēta valsts pārvaldes funkcija, t.i., pašlaik e–adrese nodrošina saziņu starp valsti un privātpersonām (t.sk. juridiskajām personām), bet nenodrošina saziņu privātpersonām savā starpā. E–adreses lietošanas normas ir noteiktas Oficiālās elektroniskās adreses likumā (turpmāk likums). E–adrese kā valsts pārvaldē vienots risinājums tiek ieviesta, lai elektroniskā vidē nodrošinātu garantētu,...

Grāmatvežiem ir svarīgas jaunajā gadā aprēķinos piemērojamās normas — vai tās atšķirsies vai neatšķirsies no iepriekšējām, kā arī šo normu piemērošanas kārtība. Neskatoties uz to, ka vairākums «ciparu» palikuši nemainīgi, 2023. gadā būs arī relatīvi retāk sastopamas situācijas. Informācija algas grāmatvežiem Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, jau divas reizes pēc kārtas Ministru kabineta noteikumi Nr. 786 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem» tika paredzēti piemērošanai trīs gadu periodā (2018.–2020. un 2021.–2023. gadā). Līdz ar to vēl vienu gadu lietosim iepriekš noteiktās VSAOI likmes un citādas gaidīsim, tuvojoties 2024. gadam. Tātad paliek spēkā: 34,09% (23,59% + 10,5%) — pamatlikme; 30,02% (20,77% + 9,25%) — pensionāriem; 31,07% — pašnodarbinātajiem; 29,36% — pašnodarbinātajiem pensionāriem; 31,70% (21,94% + 9,76%) — ja piešķirta izdienas pensija vai persona ar invaliditāti ir valsts speciālās pensijas saņēmēja. Nav grozīti Ministru kabineta noteikumi Nr. 676 «Noteikumi par neapliekamā minimuma (NM — 500 eiro) un nodokļa...

Transporta pārvadājumu nozari varētu salīdzināt ar valsts asinsriti — tā nodrošina, lai viss valsts sekmīgai funkcionēšanai nepieciešamais tiktu nogādāts īstajā laikā un vietā. Degvielas cenas, Krievijas uzsāktais karš Ukrainā un tā rezultātā piemērotās sankcijas autopārvadājumu jomu, kas izsenis bijusi cieši saistīta ar Krieviju un Baltkrieviju, ietekmējis pavisam tieši. Kā jaunā realitāte mainījusi situāciju nozarē? Vai tirdzniecība ar austrumu kaimiņiem tiešām apstājusies? Vai sankcijas nozarē nesušas tikai negatīvus efektus? Žurnāla Bilance pētniecisko interviju ciklā saruna ar Autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto valdes priekšsēdētāju Aleksandru Pociluiko. Kā pārvadājumu nozari ietekmēja Covid–19 pandēmijas laiks? 2020. gada vasarā medijos sacījāt, ka pārvadājumu kritums sasniedzis 30–40% un daļai uzņēmumu iestājies pirmsbankrota stāvoklis. Kā šī situācija attīstījās tālāk, kā mainījās apgrozījums, cik daudzi beidza darbību? Kā transporta pārvadājumu nozare kopumā pārdzīvoja Covid–19 pandēmijas laiku? Tajā brīdī tiešām situācija bija tāda, kā es raksturoju. Asociācija sagatavoja pētījumu par situāciju nozarē, un rezultātus prezentējām valdībai. Pēc iepazīšanās ar šiem datiem valdība...