E-ŽURNĀLS BILANCE

Temats, kas bieži vien paliek novārtā, fokusējoties uz nomnieka uzskaiti (īpaši pēc 16. Starptautiskā finanšu pārskatu standarta «Noma» stāšanās spēkā), — kā vispareizāk atspoguļot nomas darījumu iznomātāja uzskaitē. Latvijā nomas uzskaiti regulē Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu piemērošanas noteikumi» (turpmāk — MK noteikumi), kuros noma tiek definēta kā «līgums, saskaņā ar kuru iznomātājs par atlīdzību nomas maksas veidā piešķir nomniekam aktīva lietošanas tiesības uz līgumā noteikto laikaposmu». Iznomātājs līdz ar to ir tāda nomas līgumslēdzēja puse, kurai pieder aktīvs un kura piešķir tiesības lietot savu aktīvu kādai trešajai pusei uz kādu noteiktu laiku. Iznomātāja uzskaiti izvērtēsim tieši MK noteikumu un Latvijas likumdošanas prasību kontekstā. Nomas darījums sākas vai nu brīdī, kad tiek parakstīts nomas līgums, vai arī brīdī, kad iznomātājs un nomnieks vienojas par galvenajiem nomas noteikumiem (ja tas ir ātrāk par līguma parakstīšanu). Nomas darījuma uzsākšana nereti nav viens un tas...

Latvijas valdības parāds ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības, tai skaitā arī eiro zonas valstu vidū — pavasarī tas sasniedza 17,448 miljardus eiro un bija 40% no šogad prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP). Lai arī parāda apmērs rada iespaidu, ka Latvija varētu aizņemties vēl un beidzot atrisināt virkni problēmu, kurām naudas ļoti trūkst, gan politiķi, gan eksperti uz to raugās ļoti atturīgi. Ir pagājis laiks, kad premjers Krišjānis Kariņš, sagaidot Covid–19 pandēmijas pirmo vilni, 2019. gada rudenī optimistiski teica: «Naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis!» No vienas puses — Latvija ir to nedaudzo Eiropas valstu vidū, kuras iekļaujas tā saucamajos Māstrihtas kritērijos, kuri tai skaitā arī nosaka, ka valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60% no valsts IKP. Turklāt pašreizējais parāda apmērs rada arī papildu drošību, ka krīzes gadījumā aizņemties mēs varētu vēl. Taču, no otras puses, eksperti brīdina, ka ar jaunu aizņemšanos vajadzētu tomēr būt ļoti uzmanīgiem, ja vien nauda nebūtu vajadzīga...

Darbinieks pieņemts darbā 2023. gada 26. maijā, darba līgumā minēts normālais darba laiks ar summēto darba laika uzskaiti, ar minimālo stundas tarifa likmes piemērošanu, un pirmā darba diena noteikta 28. maijā (skat. kalendāru). Datumi atšķiras sakarā ar to, ka darba devējam jāiesniedz VID «ziņas par darba ņēmēju» pirms darbinieks uzsāk strādāt, un to grāmatvedis nevar izdarīt ne sestdien, ne svētdien. Darbinieks iepazīstināts ar grafiku (brīvdienās — no 8.00 līdz nākamās dienas 8.00, kopā — 24 stundas, darbdienās — no 20.00 līdz nākamās dienas 8.00, kopā — 12 stundas). 1 Darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes (DL 68. pants). 2 Darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, īpaši gadījumos, kad darbinieks: 8) neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā (DL...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: 500! Nu jau 500. reizi žurnāls Bilance dodas pie saviem lasītājiem. Šajā laikā esam rakstījuši par visdažādākajām tēmām — sākot no visvienkāršākjām lietām iesācējiem un beidzot ar sarežģītiem nodokļu risinājumiem un praksēm. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Ko atklāj Baltijas valstu IKP un eksporta struktūra Paņemot lupu, lai pētītu, kas ekonomikas lācītim vēderā, rodas vilinājums uzskatīt, ka atbilde, kāpēc viena valsts ir bagātāka, bet otra — nabadzīgāka, slēpjas to iekšzemes kopprodukta (IKP) struktūrā, citiem vārdiem, — tajā, ar ko valsts iedzīvotāji visaktīvāk nodarbojas. Arī ekonomisti savos rakstos nereti kā piemērus min gan «labās», gan «sliktās» nozares, vētī to īpatsvaru valsts tautsaimniecībā un izdara no tā tālejošus secinājumus. Tas šķiet loģiski, jo ikdienas pieredze apliecina, cik ļoti turība atkarīga no izvēlētās profesijas — ja nodarbosies ar ielas slaucīšanu, malkas skaldīšanu vai citu mazkvalificētu darbu, tad uz labklājību necerēt, bet, ja spēsi programmēt vai pārvaldīt finanses, pavērsies daudz lielākas iespējas to sasniegt....

Nu jau 500. reizi žurnāls Bilance dodas pie saviem lasītājiem. Šajā laikā esam rakstījuši par visdažādākajām tēmām — sākot no visvienkāršākjām lietām iesācējiem un beidzot ar sarežģītiem nodokļu risinājumiem un praksēm. Žurnāls šajā laikā ir audzis un attīstījies, kļuvis digitālāks — gan rakstos, gan formā. Šobrīd katrs var lasīt žurnālu sev pieejamā formā un atrast interesējošās tēmas. Paldies mūsu abonentiem un jebkuram lietotājam, kurš kaut reizi žurnālu ir atvēris un atradis tajā ko lietderīgu. Lai tas būtu iespējams, esam pateicīgi mūsu plašajam autoru kolektīvam, visiem, kuri kaut reizi kaut ko ir uzrakstījuši mūsu lasītājiem, arī turpmāk mūsu sadarbība ir ļoti svarīga. Tāpēc, ja kadam no pašreizējiem žurnāla lasītājiem ir svarīgas lietas ar ko padalīties no savas grāmatvedības darba ikdienas, priecāšos par jūsu e–pastiem. Tāpat esmu pateicīga bijušajiem žurnāla redaktoriem un visam kolektīvam, kas ir kādreiz strādājis pie žurnāla sagatavošanas, izdošanas, pārdošanas un/ vai dara to vēl joprojām. Novēlu žurnālam kļūt tikai labākam,...

Nenomaksātu nodokļu gadījumā būs saprotamāks Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktās pārbaudes process, kas atvieglos situācijas izpratni un komunikāciju ar iestādi. Tāpat pilnveidots vienošanās princips, kas pie ātrākas nenomaksāto nodokļu nomaksas paredzēs ievērojami samazināt nokavējuma naudu un soda naudu, ja tāda ir aprēķināta. Atsevišķi grozījumi attiecināmi arī uz atbalstu grūtībās nonākušiem godprātīgajiem nodokļu maksātājiem. Paredzēts, ka jau šogad spēkā stāsies grozījumi, kas vienkāršo kārtību, kādā VID pārbauda uzņēmēju nodokļu nomaksas atbilstību tā reālajam darbam. Tāpat gadījumos, ja tiks konstatēti nenomaksāti nodokļi, uzņēmējiem būs iespēja slēgt vienošanos ar VID un līdz pat 85% samazināt nokavējuma naudu, vai līdz pat 60% samazināt soda naudu, ja viņš tos nomaksās ātrāk. Savukārt no 2024. gada godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, kas saskārušies ar grūtībām veikt maksājumu, būs iespēja saņemt tūlītēju un automātisku nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu. Iespēja vienoties un samazināt soda maksājumus No grozījumu izsludināšanas brīža uzņēmējiem, kam nenomaksātu nodokļu dēļ varētu tikt piemērota nokavējuma nauda vai soda procenti,...

2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas pilnveido akciju reģistrācijas un uzskaites kārtību, uzlabo informācijas pieejamību par akcionāriem, modernizē akcionāru sapulču sasaukšanas un sapulces norises kārtību, dalībnieku un akcionāru sapulču dokumentu pieejamību, pārskata akciju un pamatkapitāla daļu apmaksas kārtību, kā arī papildina Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktās prasības kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju atklāšanai. Zvērinātu advokātu biroja COBALT vebinārā «Jauns Komerclikuma regulējums: izaicinājumi akciju sabiedrībām» vecākā speciāliste, zvērināta advokāte Marija Berdova un biroja partneris, zvērināts advokāts Gatis Flinters informēja par būtiskākajām izmaiņām akciju sabiedrību regulējumā. Salīdzinot esošo regulējumu ar jauno, galvenā atšķirība ir: ja agrāk statūtos bija jāparedz gan akciju veids, gan forma, tad jaunajā regulējumā likumdevējs piedāvā atteikties no formas norādīšanas un turpmāk visas vārda akcijas kļūst par reģistrētajām akcijām, savukārt uzrādītāja akcijas ir uzskatāmas par dematerializētajām akcijām. Akciju uzskaite/iegrāmatošana notiek akcionāru reģistrā (reģistrētajām akcijām) vai Centrālajā Vērtspapīru depozitārijā (CVD) (dematerializētajām akcijām). Ja...

Arvien vairāk grāmatvedības dzīvē ienāk mākslīgais intelekts (MI) vai dažādi digitālie risinājumi. Vairāki kolēģi jau iepriekšējos žurnāla numuros ir rakstījuši, kā digitalizācija jau atvieglo vai atvieglos nākotnē grāmatveža ikdienu, daudz dzirdam par digitālo transformāciju, procesu digitalizāciju u. tml. Arī es personīgi esmu PAR digitalizāciju, kas ir sinonīms vārdam efektivitāte. Tomēr, lai papētītu dziļāk, ko par digitalizāciju domā paši grāmatveži un grāmatvedības biroju vadītāji un īpašnieki, veicu grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju un nozares ekspertu aptauju (n=135), kuras mērķis bija noskaidrot, vai, lietojot digitālos rīkus, iespējams paaugstināt grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju biznesa efektivitāti, un kāda ir kopējā nostāja pret digitālajiem rīkiem. Latvijas vieta Eiropā — ir kur augt Respondentu aptaujas rezultāti norādīja uz faktu, ka galvenais ārpakalpojumu grāmatveža uzdevums ir klienta datu apkopošana un ievadīšana uzskaites sistēmā, atskaišu un gada pārskatu sagatavošana un iesniegšana, kā arī konsultēšana nodokļu un citu saistīto normatīvo aktu piemērošanas jautājumos. Aptauju dalībnieki norādīja, ka no katra klienta individuālajām vēlmēm un izpratnes...

Lai noskaidrotu un saprastu kādu problēmu likuma (–u) līkločos, ir svarīgi ievērot noteiktu terminoloģiju. Diemžēl ar terminoloģijas brīvu (paviršu) piemērošanu bieži vien īsti neveicas. Kas bija «normālais darba laiks»? Viens no it kā vienkāršiem terminiem, kas lietojams darba tiesiskajās attiecībās, ir «normālais darba laiks». Atgriežoties vairākus gadu desmitus atpakaļ, par normālo darba laiku tika uzskatīts darba laiks darba dienās no pirmdienas līdz sestdienai (vēlāk — līdz piektdienai) ar dažādu stundu skaitu darba dienā, bet konkrētu stundu skaitu nedēļā — 40 vai 35. Proti, ja svētku diena bija iekritusi kādā darba dienā (nedēļas vidū), tā netika iekļauta «normālā darba laikā», proti, tas kļuva mazāks. Tādējādi visas normālā darba laika stundas tika summētas un katram mēnesim noteikts savs normālais darba laiks. Pēc tāda principa gadiem ilgi (un arī patlaban) ik gadu tiek veidots darba laika kalendārs četriem pamata darba laikiem (40 vai 35 stundas nedēļā, kad jāstrādā 5 vai 6 darba dienas nedēļā). Šāds...

Darbinieks strādāja normālo darba laiku (40 st. nedēļā), bet pēc darba līguma grozījumiem būs jāstrādā nepilnu darba laiku (16 st. mēnesī). Darba samaksa arī izmainījās, tomēr kopumā stundas tarifa likme palika nemainīga. Mēnesī, kad stājās spēkā izmaiņas, darbinieks ir paņēmis atvaļinājumu — sešas darba dienas. Kā būtu pareizi aprēķināt atvaļinājuma atlīdzinājumu? Vidējo dienas izpeļņu pēdējos sešos mēnešos reizinot ar sešām dienām, vai atvaļinājuma laiku jāapmaksā par sešām stundām, jo tas ir reālais laiks, kas viņam būtu jānostrādā par tām dienām, kad ir atvaļinājums. Kurš no variantiem ir pareizs un taisnīgs? Atbilde Sākšu skaidrojumu no pretējās situācijas. Darbiniekam bija noteikta «maza alga», vai viņš bija nodarbināts nepilnu darba laiku. Šādos gadījumos parasti arī vidējā dienas/stundas izpeļņa ir «maza». Būdams darba attiecībās, darbiniekam uzkrājās laiks, kas «pelna» tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kura ilgums (pie jebkuras slodzes un algas) nav mazāks par četrām kalendāra nedēļām. Kādā brīdī viņam piedāvāts darbs ar pilnu slodzi un...

Rakstā «Skaidras naudas darījumu grāmatvedības uzskaite — kas mainījies no 2022. gada 1. janvāra?» (publicēts žurnāla Bilance 2021. gada decembra (480.) numurā) minēts, ka «Darījumu apliecina ar VID reģistrēto kvīti pēc darījuma partnera pieprasījuma.» Arī piemērs ar naudas iemaksu kasē ir, izmantojot VID kvītis. Taču ko tādā gadījumā, ja klients kvīti nepieprasa vai pat atsakās izpaust savus datus? Kā uzskaitīt darījumus un līdz ar to grāmatot kases ieņēmumus? Tāpat — par POS termināla darījumiem. Tiem arī pretī var izsniegt VID reģistrētu kvīti pēc klienta pieprasījuma. Bet, ja nepieprasa, — pretī pavadzīmi? Vai ko? Atbilde Ministru kabineta (MK) 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr. 96 «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība» 82.1. punktā uzskaitīti gadījumi, kad, nodokļu maksātāji, saņemot samaksu par darījumiem skaidrā naudā vai ar maksājumu kartēm, vai izmantojot mobilās lietotnes, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai var nelietot kases aparātus, hibrīda kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces...

Nesen Rīgā tika prezentēts jaunākais Pasaules ekonomikas foruma pētījums par darba tirgus nākotnes tendencēm. Pētījums atklāj, cik ļoti tehnoloģijas, tostarp mākslīgais intelekts, varētu ietekmēt darba sektora evolūciju nākamo piecu gadu laikā. Arī Latvijā var sagaidīt, ka daļai esošo darbavietu būs jāpiekāpjas jaunām profesijām. Tiek prognozēts, ka tehnoloģiju attīstība būtiski ietekmēs arī grāmatvedības un audita nozari. Ar mākslīgā intelekta un automatizācijas iespēju paplašināšanos daudzas tradicionālās grāmatvedības funkcijas kļūst aizvien vairāk automatizētas, un tas noved pie mazāka pieprasījuma pēc rutīnas darbiem, kas neprasa augstu kvalifikāciju. Turpmāk grāmatvežiem būs aizvien vairāk jāizmanto savas specializētās prasmes un zināšanas, lai analizētu kompleksus finanšu datus un sniegtu no tiem izrietošus padomus, atbalstot organizācijas stratēģisko lēmumu pieņemšanā. Papildu tam, «lielo datu» pieaugums un nepieciešamība pēc efektīvākas datu analīzes un vizualizācijas veicina izmaiņas grāmatveža profesijā. Tas nozīmē, ka grāmatvežiem ir jāapgūst «inteliģentāka» grāmatvedība, proti, automatizēta, digitalizēta, ar datu analītikas iespējām, datu vizualizāciju, lai sniegtu skaidru, reāllaika informāciju uzņēmumu īpašniekiem, investoriem...

Ministru kabinets (MK) 2021. gada 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada ieviest elektronisku rēķinu (e–rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem (B2B) un komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm (B2G). Autors atgādina, ka jau pašlaik valsts un pašvaldību iestādēm publiskajos iepirkumos jāspēj pieņemt elektroniskie rēķini, kas atbilst Eiropas Savienībā (ES) noteiktai elektronisko rēķinu pamatelementu izmantošanas specifikācijai visā ES teritorijā. E–rēķinu apritei būs jānotiek atbilstoši Eiropas elektronisko dokumentu un e–rēķinu tīklam (PEPPOL), kas vienotā standartā ļauj nosūtīt un saņemt e–rēķinus. Tādējādi tiks panākta ērta un vienveidīga dokumentu sagatavošana un uzglabāšana, ātrāka un drošāka informācijas aprite starp komersantiem, kā arī vienlaicīga datu nodošana nodokļu administrācijai, kurai turpmāk nebūs nepieciešams šāda veida informāciju pieprasīt no nodokļu maksātājiem. Kā vēstīja ziņa FM mājaslapā: «Līdz ar ziņojumā minētās koncepcijas atbalstīšanu jau tuvākajā laikā tiks...

Vasara ir laiks, kad skolēniem nenotiek mācības un tādēļ tiek meklētas iespējas kā aizpildīt brīvo laiku — tātad, arī strādāt. Tāpat arī darba devējiem vasara ir laiks, kad nepieciešamas papildu darba rokas — gan vienkāršo darbu veikšanai, gan uzņēmuma pastāvīgo darbinieku atslogošanai. Skolēnu vasaras nodarbinātību veicina arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) ikgadējais pasākums «Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs». Pirms uzsākt skolēnu nodarbinātību jeb slēgt darba līgumu ar skolēnu, darba devējam ir jānoskaidro, ko dažādi normatīvie akti nosaka par nepilngadīgas personas algošanu. Šajā rakstā tiks apskatīta būtiskākā informācija, nodarbinot skolēnu vasaras brīvlaikā, un arī kāds ieguvums ir darba devējam, izmantojot NVA sniegtās iespējas. Cik vecus nodarbināt Pirms skolēna nodarbināšanas uzsākšanas darba devējam ir būtiski noskaidrot, no cik gadu vecuma skolēnus var nodarbināt. Darba likuma 37. pants par nodarbināšanas aizliegumiem, ierobežojumiem un atbildību nosaka, ka bērnus vecumā no 13 gadiem, ja viens no vecākiem (aizbildnis)...

Katram darba ņēmējam pastāv iespēja zaudēt darba ienākumus sakarā ar slimību, invaliditāti, vecumu vai bērnu kopšanu. Tādējādi ir ļoti svarīgi būt sociāli apdrošinātam, lai riska iestāšanās gadījumā cilvēks varētu saņemt valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumus — pensiju un dažāda veida pabalstus. Ja no darba ņēmēja ienākumiem visus nodokļus, arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ietur, aprēķina un ieskaita valsts budžetā darba devējs, tad saimnieciskās darbības veicējiem, kuri sevi nodarbina paši, ir pašiem jāaprēķina sociālās iemaksas un tās jāiemaksā valsts budžetā. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vebinārā «Sociālās apdrošināšanas iemaksas pašnodarbinātajiem» VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas galvenā nodokļu inspektore Ināra Kopase stāstīja par pašnodarbinātā statusu un tā reģistrāciju, kādas ir sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes un no kādas ienākumu daļas šīs iemaksas jāveic. Kas ir pašnodarbinātais Likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu» pašnodarbinātais ir definēts kā: fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija un kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja; autoratlīdzības saņēmējs,...