E-ŽURNĀLS BILANCE

Kopš 2018. gada Valsts ieņēmumu dienests (VID) kā uzraudzības un kontroles institūcija ir aktīvi uzsākusi regulāras pārbaudes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju risku pārvaldīšanas prasību ievērošanas jomā, pārliecinoties par to, vai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk tekstā — NILLTPFN) likumā, kā arī Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju (turpmāk tekstā — Sankciju) likumā noteiktie subjekti, kurus tā uzrauga, ievēro šajos normatīvajos aktos noteiktās prasības. VID uzraugāmo likuma subjektu skaitā ir arī grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēji, kuriem pārbaudes laikā tiek lūgts uzrādīt atbilstoši darbības veidam izstrādātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju risku pārvaldīšanas iekšējo kontroles sistēmu (turpmāk tekstā — IKS), kā arī klientu izpētes un uzraudzības procesa gaitā iegūto informāciju un dokumentus. Turklāt atbilstoši normatīvajiem aktiem izstrādātu IKS dokumentu esamība un NILLTPFN likuma un Sankciju likuma pienācīga izpilde ir būtisks nosacījums ārpakalpojuma grāmatveža licences...

Krīze ir iespēju laiks spēcīgākajiem un naudīgākajiem uzņēmumiem iegādāties citus komersantus ar nelielu atlaidi. Krīzes laikā ir vērts arī mēģināt diversificēt biznesu un paplašināties ģeogrāfiski, mazinot atkarību no konkrēta ģeogrāfiskā tirgus, intervijā saka uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu konsultanta Oaklins partnere Latvijā un Oaklins globālās izpildkomitejas pārstāve Valērija Lieģe. Kāds, jūsuprāt, šobrīd ir laiks uzņēmumu darījumiem? Ir vērts iepirkties vai, tieši otrādi, jāpārdod? Vai, ja nav būtiska iemesla, piemēram, uzņēmuma īpašnieka pensionēšanās, tad nav jādara ne viens, ne otrs? Krīzes laikā droši vien tomēr ir jāiepērkas. Neskatoties uz to, ka uzņēmumu izmēri, profili un ģeogrāfija bieži vien būtiski atšķiras, tomēr novērojam, ka tirgus sentiments kustas kopā ar globālo akciju tirgu un makroekonomisko noskaņojumu. Šobrīd arī palielinās centrālo banku procentu likmes, kas palielina naudas cenu. Šie aspekti noved pie tā, ka, visticamāk, vidējie uzņēmumu vērtējumi samazināsies. Cik būtiski, to patlaban grūti spriest. Bet noteikti šis ir iespēju laiks spēcīgākajiem un naudīgākajiem uzņēmumiem...

Būvniecība allaž bijusi viena no kopējo ekonomikas situāciju gan visvairāk atspoguļojošām, gan ietekmējošām nozarēm — kā zināms, 2008. gada dižķibele sākās tieši pēc nekustamo īpašumu celtniecības «burbuļa» pārsprāgšanas, savukārt šogad būvniecība jau pagūta nodēvēt par vienu no lielākajiem inflācijas «perēkļiem». Par būvniecības nozares tendencēm un izaicinājumiem pašreizējos makroekonomikas satricinājumos žurnāla Bilance pētniecisko interviju ciklā saruna ar Latvijas Būvnieku asociācijas prezidentu Normundu Grinbergu. Ekonomikas ministrijas ieskatā būvniecība bijusi viena no vismazāk ietekmētajām nozarēm Covid–19 krīzes ietvaros, un arī statistika liecināja par to. Tomēr pandēmijas laikā varbūt notika kādas strukturālas pārmaiņas, piemēram, pāreja no lielajiem projektiem uz mazākiem pasūtījumiem. Kā zināms, daudzi ierobežojumu un dīkstāves laiku izmantoja privātās dzīves telpas uzlabošanai? Covid–19 pandēmijas laiks būvniecībā iezīmējās tikai ar īslaicīga rakstura grūtībām, ko radīja, piemēram, atsevišķu darbinieku saslimšana. Taču tas nenotika masveidā, un kopumā šo laiku nozare pārlaida ļoti labi. Ja salīdzinām ar Vāciju un citām rietumvalstīm, situācija pie mums bija daudz labāka, jo citviet...

Pēdējos gados gada pārskata iesniegšanas termiņš tika pagarināts par vairākiem mēnešiem, bet grāmatveži vēl joprojām ir pārslogoti, un tāpat ne visi laikus iesniedz pārskatus. Šajā žurnāla numurā gribam noskaidrot, kāds tam ir iemesls un vai tiešām gada pārskati būtu jāiesniedz četrus vai septiņus mēnešus pēc pārskata perioda beigām, kā ir noteikts Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Lai sagatavotu gada pārskatu, viens no svarīgākajiem jautājumiem ir pareizas periodizācijas piemērošana ieņēmumiem un izdevumiem, kā to prasa normatīvais regulējums. Kāpēc tas ir svarīgi, par to lasiet šajā žurnāla numurā. Krāpnieciskas darbības internetā, vīrusi un citi apdraudējumi var ietekmēt ikvienu no mums. Tā kā grāmatvedība arvien vairāk pāriet uz digitālo vidi, tad e–vidē grāmatveži nav nošķirami no citiem uzņēmuma darbiniekiem, jo mums visiem ir kopējie apdraudējumi — pikšķerēšana, krāpniecība, datu izmānīšana, vīrusi u.c., kas ikdienā var ietekmēt gan uzņēmuma, gan indivīda drošību e–vidē. Digitālajai zināšanu bāzei visiem vajadzētu būt vienādā līmenī, tad kopējā modrība...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Gatavojamies gada noslēgumam. Pēdējos gados gada pārskata iesniegšanas termiņš tika pagarināts par vairākiem mēnešiem, bet grāmatveži vēl joprojām ir pārslogoti, un tāpat ne visi laikus iesniedz pārskatus. Šajā žurnāla numurā gribam noskaidrot, kāds tam ir iemesls un vai tiešām gada pārskati būtu jāiesniedz četrus vai septiņus mēnešus pēc pārskata perioda beigām, kā ir noteikts Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš sarunājas ar Latvijas Būvnieku asociācijas prezidentu Normundu Grinbergu: Valsts pārāk lēni reaģē uz izmaiņām ekonomikā. Būvniecība allaž bijusi viena no kopējo ekonomikas situāciju gan visvairāk atspoguļojošām, gan ietekmējošām nozarēm — kā zināms, 2008. gada dižķibele sākās tieši pēc nekustamo īpašumu celtniecības «burbuļa» pārsprāgšanas, savukārt šogad būvniecība jau pagūta nodēvēt par vienu no lielākajiem inflācijas «perēkļiem». Par būvniecības nozares tendencēm un izaicinājumiem pašreizējos makroekonomikas satricinājumos žurnāla Bilance pētniecisko interviju ciklā saruna ar Latvijas Būvnieku asociācijas prezidentu Normundu Grinbergu. NODOKĻI Maija Grebenko: Virsstundu un nakts stundu...

Ja juridiska persona sev piederošo dzīvokli izīrē savam darbiniekam, vai īres maksai piemēro PVN? Atbilde Saskaņā ar PVN likuma 52. panta 1. daļas 25. punktu iedzīvotājiem sniegtie pakalpojumi par dzīvojamo telpu īri ir ar nodokli neapliekams darījums. 52. pants Ar nodokli neapliekamās preču piegādes un pakalpojumi (1) Ar nodokli neapliek šādas preču piegādes un pakalpojumus: (..) 25) šādus iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus: a) dzīvojamo telpu īri (izņemot viesu izmitināšanas pakalpojumus viesu izmitināšanas mītnēs — viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos, tūristu mītnēs). Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada oktobra (490.) numurā.

Biedrību dibināšanu, to reģistrāciju un darbību regulē 2003. gada 30. oktobrī pieņemtais Biedrību un nodibinājumu likums. Pamatojoties uz šī likuma normām, arvien biežāk tiek dibinātas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kurām savukārt ir saistošs arī 2010. gada 28. oktobra Dzīvokļa īpašuma likums un 2009. gada 4. jūnija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums. Savukārt grāmatvedības uzskaites kārtošanai biedrībās, sākot ar 2022. gada 1. jūliju, ir piemērojami 2022. gada 14. jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 439 «Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā», turpmāk — MK noteikumi. Grāmatvedības uzskaitē jāievēro arī vispārējo tiesību aktu normas: Grāmatvedības likums; Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi»; Ministru kabineta 2021. gada 14. septembra noteikumi Nr. 625 «Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai». MK noteikumi nosaka kārtību, kādā biedrība kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, biedrības gada pārskatu struktūru, apjomu un saturu, kā arī...

Līdz 2023. gada 1. jūlijam, termiņam, līdz kuram saskaņā ar Grāmatvedības likumu ārpakalpojuma grāmatveži ir tiesīgi turpināt grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu bez licences, ir palicis mazāk par gadu. Viens no licences saņemšanas nosacījumiem ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas (turpmāk — IKS) izveide uzņēmumā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas, izvērtējot dokumentus licences saņemšanai, tieši IKS visbiežāk tiek konstatētas nepilnības vai neatbilstības. Grāmatvedības likums nosaka, ka IKS ir jābūt izveidotai atbilstoši normatīvajiem aktiem, kuri regulē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomu. Pēdējo gadu laikā šis normatīvais regulējums ir būtiski grozīts. Tādēļ, pirms sniedz dokumentus ārpakalpojuma grāmatveža licences saņemšanai, ir svarīgi pārbaudīt IKS atbilstību spēkā esošajam normatīvajam regulējumam. Rakstā tiek aplūkoti jautājumi, kuriem būtu jāpievērš uzmanība, veicot IKS sagatavošanu ārpakalpojuma grāmatveža licences saņemšanai. Starptautisko standartu prasība Latvijā notiek ne tikai ārpakalpojuma grāmatvežu, bet arī citu...

Fiziskā persona, kura nav nodarbināta pie darba devēja, ir izdienas pensionārs un strādā ar autoratlīdzības līgumu. Kādi nodokļi ir jāmaksā? Saprotu, ka IIN jāskatās par ceturksni, ja nepārsniedz minimālo algu, vai arī tad, kad iesniedz IIN deklarāciju. Atbilde Saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 1. panta 3. punktu persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma, (..) un ir reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, tiek uzskatīta par pašnodarbināto. Reģistrētajam autoram ir atļauts piemērot nosacītos autora izdevumus (25% vai 50% apmērā, MK noteikumi Nr. 899, 57. punkts), katru mēnesi noteikt ienākumu (ieņēmumi mīnus izdevumi), par katru ceturksni iesniegt VID ziņojumu par aprēķinātajām sociālajām iemaksām (līdz nākamā mēneša 17. datumam) un maksāt tās līdz nākamā (pēc ceturkšņa) mēneša 23. datumam. Šādi autori maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar gada ienākumu deklarāciju. Autoratlīdzības izmaksātājs par autoru līdz nākamā mēneša 15. datumam iesniedz VID paziņojumu par...

Nav noslēpums, kādā situācijā pēdējos gados atradās pasaules, t.sk. Latvijas ekonomika. Nepaspējām mazliet atvilkt elpu, kad nāca nākamā sērga — karš, turklāt kovids nekur nav pazudis, diez kā pārdzīvosim šo rudeni un ziemu. Biznesam arvien ir grūti ne tikai ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, jo no jauna vajadzēja piesaistīt speciālistus, atjaunot attiecības ar piegādātājiem, izveidot darba vidi, jo būtiskākais nosacījums jau ir nodokļu samaksa! Tādēļ aktualizējas jautājums par komunikāciju ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), saskaņojot iespēju nodokļu nomaksas termiņu pagarināšanai. Protams, pārsvarā nodokļus administrē VID (bet ne tikai). Tātad grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem ir tiesības lūgt VID sadalīt termiņos vai atlikt uz noteiktu laiku nodokļu maksājumus, iesniedzot rakstveida iesniegumu. Attiecīgi VID pieņem lēmumu atkarībā no problēmas rašanās iemesliem, cēloņiem un parāda apmēriem. Precizēsim, ka pirms 2020. gada nodokļu termiņa pagarinājumi tika piešķirti tikai saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 24. pantu. Savukārt 2020. gada 10. jūnijā spēkā stājās Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas...

MK noteikumu Nr. 343 12. punktā noteikts: ja veselības pārbaudē konstatēts, ka nodarbinātajam nepieciešami darba pienākumu veikšanai piemēroti speciāli medicīniski optiski redzes korekcijas līdzekļi (brilles), darba devējs nodrošina ar tiem attiecīgo nodarbināto. Vai darba devējs ir tiesīgs atskaitīt priekšnodokli par iegādātajām brillēm? Ja ne, tad uz kāda normatīvā akta pamata. Atbilde No normatīvā regulējuma viedokļa priekšnodoklis par brillēm ir atskaitāms. Te būtu jāvērtē darījuma ekonomiskā būtība, līdzīgi darījumi, ja brilles nepieciešamas vairākiem darbiniekiem. Ja tās tik tiešām ir tikai un vienīgi brilles darbam un darbā, tad to paredz iekšējās kārtības noteikumos un priekšnodokli atskaita pilnībā. Bet tas izklausās diezgan utopiski un arī nav pārbaudāms. Velku paralēles ar automašīnu, kur ir noteikta īpaša kārtība, kā pierāda, ka auto izmanto saimnieciskajā darbībā. Atskaitāmā priekšnodokļa summas, protams, nav samērojamas. Pieļauju, ka kāds neatskaita vai atskaita priekšnodokli tikai daļēji, izlasot, ka brilles izmanto arī personiskajām vajadzībām. Līdzīgi daru arī es — mēs visiem kompensējam vienādu summu,...

Par tiesiskās aizsardzības procesa (turpmāk — TAP) plānu, par nepieciešamību pārbaudīt un saskaņot saistību apmērus ar kreditoriem, lai TAP plānā uzrādītu korektu informāciju, par TAP plāna saskaņošanu. Darbības pēc TAP lietas ierosināšanas Pirmā lieta, ko iegūst uzņēmums, ir divu mēnešu aizsardzības periods ar iespēju to pagarināt par vienu mēnesi. Šis laika periods jāizmanto, lai izstrādātu TAP plānu, to saskaņotu ar kreditoriem un iesniegtu tiesā apstiprināšanai. TAP plānā grūtībās nonākušajam uzņēmumam ir jāatspoguļo faktiskā finansiālā situācija un jāsniedz redzējums, kā no šīs situācijas izkļūt — ar kādām metodēm, norādot, kā šo metožu pielietojums veicinās naudas plūsmas uzlabošanos un attiecīgi parādu nokārtošanu. Lai sagatavotu kvalitatīvu plānu, ir jābūt sakārtotiem uzņēmuma grāmatvedības datiem. Šeit ir svarīga komunikācija starp uzņēmuma vadību un grāmatvedi, piemēram, lai pirms plāna izstrādes veiktu salīdzināšanos gan ar kreditoriem, gan ar debitoriem. Pēc TAP lietas ierosināšanas parādnieks nekavējoties nosūta visiem kreditoriem aktuālo kreditoru sarakstu, norādot katra kreditora prasījuma apmēru un kontaktinformāciju, kā...

Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 1160 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā» 10.5 punktu, saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu var izmantot arī kases ieņēmumu un izdevumu orderu reģistrācijai. Spēkā ir stājušies jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā», bet šajos noteikumos šo punktu vairs neatrodam. Vai arī turpmāk iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu var izmantot arī kases ieņēmumu un izdevumu orderu reģistrācijai? Atbilde Jā, arī turpmāk ierakstiem saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā var izmantot tos pašu dokumentus, kādi tika lietoti iepriekš. Jaunajos MK 31.05.2022. noteikumos Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā...

Nodokļa maksātājam ir tiesības piemērot nodokļa atvieglojumus, ja tam veidojas nodokļa bāze, uz kuru atvieglojums ir attiecināms, piemēram, atvieglojums ziedotājiem (UIN likuma 12. pants). Var ziedot: sabiedriskā labuma organizācijai (turpmāk tekstā — SLO), kurai piešķirts statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu (informācija VID mājaslapā https://www6.vid.gov.lv/SLO); budžeta iestādei; valsts muzejam — atvasinātai publiskai personai vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas; nevalstiskai organizācijai, kura reģistrēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanās un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. Nodokļu atvieglojuma veidi ziedotājiem Pārskata gada laikā var izvēlēties piemērot tikai vienu no šiem atvieglojumiem: neiekļaut taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā piecu procentu apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem; neiekļaut taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā divus procentus no iepriekšējā pārskata gada...

Par grāmatveža lomu uzņēmumā, digitalizāciju, birokrātiju un profesijas prestižu sarunājas žurnāla Bilance galvenā redaktore Vita Zariņa un SIA Numeri valdes locekle Lilita Beķere. Kāda ir grāmatveža loma uzņēmumā? Varu vērtēt no diviem skatupunktiem: gan no ārpakalpojuma grāmatveža, gan uzņēmuma grāmatveža puses, jo man ir abas šīs pieredzes un mana kopējā pieredze grāmatvedībā ir vairāk nekā divdesmit četrus gadus. Šajā laikā grāmatveža loma ir būtiski mainījusies. Kādreiz grāmatvedis apstrādāja pagātnes datus, taisīja atskaites noteiktos termiņos VID un dažreiz vadībai, šodien grāmatvedim ir jāspēj strādāt pārsvarā onlainā, ja viņš grib palikt grāmatvedības pakalpojumu tirgū. Arī uzņēmuma iekšējam grāmatvedim jāspēj strādāt ar ikdienas datiem. Nav vairs runas par pagātnes datiem, tie nevienu neinteresē, jo laiks rit strauji un uzņēmumiem ir jāpieņem ātri lēmumi, tāpēc uzņēmumi prasa operatīvo informāciju. Ienākot tehnoloģijām, ļoti mainījās grāmatvežu funkcijas. Šodien uzņēmumam grāmatvedi vajag kā konsultantu un sabiedroto biznesā. Beidzot uzņēmēji sākt saprast, ka grāmatvedības uzskaite nav vajadzīga tikai VID, bet...