Krīzē noturējās tie, kas bija maksājuši nodokļus
Reti kuru nozari pēdējo gadu ekonomikas nebūšanas skārušas tik mērķēti kā viesmīlības — naktsmītņu un ēdināšanas — nozari. Beidzoties Covid–19 krīzei, kas saprotamu iemeslu dēļ ievērojami bremzēja viesmīlības pakalpojumu izmantošanu, vietā nāca Krievijas kara Ukrainā izraisītais efekts, kas «sita» tieši pa Latviju kā agresora kaimiņvalsti, atbaidot tūristus. Arī energoresursu cenas, lai gan viesnīcas un restorānus neietekmē gluži tik dramatiski kā ražojošos uzņēmumus, tomēr rada ļoti nopietnas grūtības, jo šajā biznesā nepieciešams uzturēt un apsildīt lielas telpu platības. Par to, kā viesmīlības nozarei izdodas tikt galā ar tās ceļā mestajiem izaicinājumiem, žurnāla Bilance pētniecisko interviju ciklā saruna ar Santu Graiksti, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektori. Sāksim ar atskatu uz Covid–19 krīzi. Tūrisms un ēdināšana bija vienas no krīzes vissmagāk skartajām jomām. Cik būtisks bija šis iespaids, un kādas sekas ilgtermiņā tas atstājis uz viesmīlības nozari? Tie nav tikai skaļi paziņojumi, ka viesmīlības nozare bija Covid–19 krīzē visvairāk cietusī tautsaimniecības joma — tā...