E-BILANCE

Nesen bija pašas populārākās iepirkšanās akcijas, kad daudzi pārdevēji piedāvāja iegādāties preces ar īpaši lielām atlaidēm. Tādēļ atgādinām, ka par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas internetveikalos vai platformās un saņem sūtījumos no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), tajā skaitā — no Apvienotās Karalistes, ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN). IOSS sūtījumi Pircējs var samaksāt PVN preces iegādes brīdī, ja e-komercijas platforma, kurā darbojas pārdevējs, ir ES reģistrējusies PVN īpašā režīma IOSS (Import One Stop Shop) izmantošanai. Ja trešās valsts komersants izmanto IOSS režīmu, tam ir tiesības iekļaut PVN preces cenā, un vēlāk šis PVN nonāk sūtījuma saņēmēja valsts budžetā. Informācija par to, ka PVN tiks iekasēts pirkuma brīdī, pārdevējam ir skaidri jānorāda savā e-komercijas platformā. Iegādājoties preces trešo valstu internetveikalos vai e-komercijas platformās, aicinām pievērst uzmanību tam, vai pie preces cenas atsevišķi ir norādīts PVN. Samaksājot PVN pirkuma brīdī, sūtījumus, kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro, pircējs saņem jau atmuitotus. Ja e-komercijas platforma izmanto...

Lai ārpakalpojuma grāmatveži varētu turpināt darbu, līdz 2023. gada 1. jūlijam obligāti ir jāsaņem licence. Viens no būtiskākajiem nosacījumiem licences saņemšanai ir atbilstošas iekšējās kontroles sistēmas izveide. VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes Metodikas atbalsta un riska analīzes daļas galvenā juriste Inguna Maļceva vebinārā iepazīstināja ar ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu un iekšējās kontroles sistēmas pamatprincipiem. Pārejas periods līdz 2023. gada 1. jūlijam Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izsniedz licences ārpakalpojuma grāmatvežiem, un vienlaikus ir izveidots ārpakalpojuma grāmatvežu Publiskais reģistrs. Līdz šim, izvēloties ārpakalpojuma grāmatvedi, nebija pieejams valstiski atzīts mehānisms, kas palīdzētu noskaidrot, kurš no pakalpojumu sniedzējiem ir kompetents un uzticams. Ieviešot ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu, tiks nodrošināts minimālais profesionālās kvalifikācijas līmenis, veicināta konkurence un uzlabota pakalpojumu kvalitāte, norāda VID. Vienlaikus jebkura persona varēs tiešsaistē pārliecināties, vai tās izvēlētais ārpakalpojuma grāmatvedis ir saņēmis licenci grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanai. Lai saņemtu licenci, Grāmat≠vedības likumā ir noteikts pārejas periods — līdz 2023....

Uzņēmums, reģistrēts PVN maksātājs, nodarbojas ar auto nomu. Tad, kad nomas pakalpojumi tiek sniegti Latvijas uzņēmumiem un fiziskajām personām, viss ir skaidrs, bet kā ir ar situācijām, kad tiek sniegti nomas maksas pakalpojumi fiziskajām personām, kas ir citu valstu pilsoņi, un uzņēmumiem, kas ir ar Lietuvas un Somijas PVN maksātāju numuriem? Nomas pakalpojumi ir gan līdz 30 dienām, gan pāri 30 dienām. Atbilde Jautājumā minētajās situācijās var būt gadījumi, kad pakalpojuma sniegšanas vieta jānosaka pēc pamatprincipa (PVN likuma 19. panta 1. vai 2. daļa), bet var būt arī gadījumi, kad būs jāpiemēro Pievienotās vērtības nodokļa likuma 28. pantā noteiktie izņēmuma gadījumi, kad nedarbojas pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanas pamatprincips. 1. Transportlīdzekļa nomas pakalpojums tiks sniegts fiziskām personām — nerezidentiem, kas nav nodokļa maksātāji. Šeit var būt divas situācijas: ja transportlīdzekļa izmantošana nepārsniedz 30 dienas, tad pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur transportlīdzekli faktiski nodod pakalpojuma saņēmēja rīcībā (PVN likuma 28. panta 1. daļa);...

PVN radās Francijā. To izdomāja tā laika administrācijas šefs Maurice Laure. Tikai pirmā valsts, kur to ieviesa, nebija Francija, bet gan Kotdivuāra, kur franči PVN 1954. gadā izmēģināja praksē. Pēc veiksmīgajiem eksperimentiem Francijā to ieviesa 1958. gadā. Tagad PVN ir ieviests jau vairāk nekā 120 valstīs. Kotdivuāras izmēģinājums ir labs atgādinājums jaunajā Saeimā iekļuvušajām partijām, ka nav nepieciešams revolucionāras nodokļu idejas uzreiz ieviest visā valstī. Ir iespējams izveidot speciālu zonu, piemēram, kādu no SEZ, kur izmēģināt to, ko mums neierobežo ne ES, ne nodokļu konvencijas. Hawala maksājumi jeb skaidra nauda joprojām ir karalis Sadaļā par ēnu ekonomiku autors min virkni ārējo faktoru, kas to veicina, — kriptovalūta, bārters, finansētāji, kurus neviens neuzrauga, un hawala maksājumi. Ar pirmajiem trim veidiem viss skaidrs, bet kas ir hawala? Sistēma nāk no Austrumiem, pārsvarā islāma valstīm. Šis ir veids, kā pārskaitīt naudu bez naudas kustības starp darījuma pusēm. Ideja tāda, ka A vēlas pārskaitīt naudu D,...

Kārtējais pārskata gads tuvojas noslēgumam, un grāmatvežiem sāksies intensīvāks darba periods, kad paralēli ikdienas pienākumiem jāveic gada pārskata sagatavošana. Praksē novērots, ka vairumā gadījumu par pamatlīdzekļiem grāmatveži sāk domāt tikai gada nogalē, kad tiek veiktas inventarizācijas un pārskatītas uzskaitē veiktās darbības. Šajā rakstā apskatītas situācijas, kādas var veidoties ar pamatlīdzekli pēc tā iegrāmatošanas uzskaitē. Pamatlīdzekli nopērkot, uzskaitē tiek iegrāmatota iegādes jeb uzskaites vērtība. Ja pamatlīdzeklis tiek izveidots, tad izmaksu iekļaušanu pamatlīdzekļa vērtībā pārtrauc brīdī, kad pamatlīdzeklis ir sagatavots paredzētajam mērķim. Amortizētās aizstāšanas izmaksas Ministru kabineta (turpmāk — MK) noteikumu Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» 81. punkts nosaka: Pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību atļauts palielināt par tā uzlabošanas (atjaunošanas vai rekonstrukcijas) izmaksām, kuras radušās, pamatlīdzeklim pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, un kuras būtiski palielina tā ražošanas potenciālu vai pagarina tā ekspluatācijas laiku. Pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību atļauts samazināt par izslēgtās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas bilances vērtību, ja ir tās...

Likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 36. pantā «Darba devēja pienākumi» ir aprakstīts darba ņēmēja darbnespējas apmaksas algoritms: Darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtu darbnespējas lapu apliecināta pārejoša darba nespēja (izņemot darba nespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu. Pievēršam uzmanību tam, ka pantā minēts nevis darbinieks, bet darba ņēmējs! Darba ņēmēju uzskaitījums dots likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 1. panta 2. punktā, un to ir gana daudz. Tomēr starp darba ņēmējiem ir arī personas, kuru darbnespēja darba devējam nav jāapmaksā, un tās ir: persona, kura nav reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja un ir noslēgusi (..) uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu; persona, kas gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma vai samaksu no zinātnes, literatūras vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai...

Kā noteikt un kā piemērot vidējo izpeļņu darbnespējas gadījumā (lapa A) vai aprēķinot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, ja darbiniekam ir noteikta summētā darba laika uzskaite, bet viņš ir strādājis mazāk par sešiem mēnešiem, turklāt arī šajā periodā darbiniekam bija izsniegta B lapa? Atbilde Pirmā situācija Darbinieks uzsāka darba attiecības 27.04.2022. Darbiniekam ir slimības lapa A no 18.05.2022. līdz 26.05.2022. Aprakstītais gadījums ir viens no tiem, kuros Darba likuma 75. pants (75. panta 2. daļas 2. teikums un 6. daļa), aprēķinot stundas vai dienas vidējo izpeļņu, nosaka ņemt par pamatu darba samaksu nevis pēdējos sešos kalendāra mēnešos, bet gan darba attiecību periodā no pirmās darba dienas līdz dienai, pēc kuras jāveic aprēķins. Šo situāciju Darba likums piedāvā atrisināt šādi: ja darbinieks ir nodarbināts mazāk par sešiem mēnešiem, dienas vai stundas vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par nostrādātajām dienām vai stundām, tās kopsummu dalot attiecīgi ar šajā periodā nostrādāto dienu vai stundu skaitu....

SIA reorganizācija, veidojot jaunu SIA, ir risinājums uzņēmējdarbības riska samazināšanai, piemēram, atdalot biznesu no īpašuma. Reorganizācijas process, labākajā gadījumā, var aizņemt sešus mēnešus ar nosacījumu, ka visi dokumenti atbilst Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām un no Uzņēmuma reģistra puses nebūs pieņemto lēmumu par reorganizācijas ieraksta veikšanas atlikšanu. SIA var reorganizēt apvienošanas, sadalīšanas vai pārveidošanas ceļā. Komerclikuma (KL) 336. p. nosaka, ka SIA sadalīšana ir process, kurā sabiedrība (sadalāmā sabiedrība) nodod savu mantu vienai sabiedrībai vai vairākām citām sabiedrībām (iegūstošās sabiedrības) sašķelšanas vai nodalīšanas ceļā. Mēs izskatām nodalīšanas ceļu, kur sadalāmā sabiedrība nodod daļu savas mantas vienai iegūstošajai sabiedrībai vai vairākām šādām sabiedrībām. Nodalīšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība turpina pastāvēt. Līgums vai lēmums Ja reorganizācijas procesā piedalās divas vai vairākas jau pastāvošas sabiedrības, tās slēdz reorganizācijas līgumu un pieņem lēmumu par reorganizāciju. Ja, sabiedrībai sadaloties, tiek dibināta jauna iegūstošā sabiedrība un reorganizācijā nav iesaistīta cita jau pastāvoša sabiedrība, sadalāmās sabiedrības dalībnieki pieņem lēmumu par...

Muitas tiesības atkal ir modē. Tās ir labas ziņas muitas tiesību lietpratējiem. It sevišķi, ja birojā ir arī krimināltiesību pārzinātāji. Taču biznesam tās nav labas ziņas, jo muitas tiesības ir sarežģītas un sankcijas ir bargas. Problēmas ar muitas kodu Problēmas algoritms ir vienkāršs. Šobrīd visā plašajā kombinētajā nomenklatūrā ir ap 4000 muitas kodu, zem kuriem preču eksports uz Krieviju ir dažādos sankciju sarakstos. Muitas koda noteikšana precei ir vesela māksla. Ja visā Eiropā jau tāpat ir maz muitas tiesību ekspertu, tad to, kas spētu noteikt precīzu muitas kodu, — vēl mazāk. Savulaik Latvijā mana pirmā darbavieta Komin specializējās šādā pakalpojumā, kas bija gandrīz vai vienīgā alternatīva muitai. Tagad viņu mājaslapā šādu pakalpojumu vairs neredzu, kaut arī muitas deklarantus viņi turpina apmācīt. Tipisks scenārijs uz robežas Muita mēdz paskatīties uz preci kravā un teikt — ziniet, tas kods, ar kuru jūs gadiem esat eksportējuši, nav korekts. Pareizais kods ir cits, un tas ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsāk pilotprojektu, individuāli uzrunājot iedzīvotājus, par kuriem ilgstoši nav maksāti nodokļi. Projekta mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem izprast šādas situācijas iemeslus un rast piemērotāko risinājumu veiksmīgākai savas sociālās aizsardzības veidošanai. Pilotprojekta ietvaros iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 35 gadiem, par kuriem šī gada pirmajā pusgadā nav maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nav veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) saņems informatīvu vēstuli. Vēstulē ir skaidrots, ka cilvēkiem, kam šajā laikā nebija ienākumu, arī nodokļi nebija jāmaksā. Savukārt iedzīvotājus, kuriem ienākumi ir bijuši, VID aicina izprast, kāpēc nodokļi par viņiem nav maksāti un kā rīkoties, lai tos turpmāk nomaksātu, tādējādi parūpējoties par savu sociālo aizsardzību. Informāciju par to, kādas sociālās apdrošināšanas iemaksas par cilvēku ir veiktas, ikviens var apskatīt portālā www.latvija.lv — Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras e–pakalpojumā «Informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem». Ja cilvēks ir strādājis pie darba devēja, kas par savu darbinieku nav nomaksājis...

No 2023. gada 1. janvāra stājas spēkā grozījumi vairākos likumos, kas būtiski izmainīs tiesisko vidi publisko un sabiedrisko pakalpojumu iepirkumos. Visapjomīgākie ir grozījumi Publisko iepirkumu likumā, par kuriem arī tika visvairāk diskutēts. Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā un Publiskās un privātās partnerības likumā ir kā atvasinājumi, kā kopijas, kas pārnestas no Publisko iepirkumu likuma. Par grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, kas stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī, vebinārā informēja zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadošais speciālists, zvērināts advokāts Raivo Raudzeps un zvērināta advokāte Katrīne Pļaviņa–Mika. Kas ir «mazie» iepirkumi? Publisko iepirkumu likumā ir reformēti mazo iepirkumu izslēgšanas iemesli. Tas skar gan izslēgšanas noteikumus, gan to, kā tie tiks piemēroti. Jāpiebilst, ka tā saucamie mazie iepirkumi ir tie, kuriem nepiemēro Publisko iepirkumu likumā noteiktās iepirkuma procedūras un uz kuriem attiecas likuma 9. pants. Regulējums nosaka, ka tie ir iepirkumi, ja publiska piegādes līguma vai publiska pakalpojuma līguma paredzamā...

Lieku reizi jāatgādina, ka mazvērtīgā inventāra norakstīšana izmaksās dod ietekmi uz finanšu rezultātu. Tāpēc būtiski ir pareizi un loģiski noteikt mazvērtīgā inventāra norakstīšanas kārtību. Katrā uzņēmumā šī kārtība varētu būt atšķirība, jo par mazvērtīgo inventāru uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem normatīvie akti runā maz. Mazvērtīgā inventāra atzīšanas kritērijs Ja iegādātā lieta neatbilst pamatlīdzekļa atzīšanas kritērijam, tad to uzskaita kā mazvērtīgo inventāru. Uzņēmumā inventārs var būt dažāds: tāds, kas nolietojas gada laikā, piemēram, instruments, vai arī tāds, kura lietošanas laiks ir ilgāks par gadu, piemēram, klaviatūra. Inventāru, kuru paredzēts lietot mazāk nekā gadu, jo tas ātri nolietosies, iegādes brīdī atzīst pārskata perioda izmaksās. Inventāru, kuru lietos ilgāk nekā gadu, bet kas neatbilst vadības noteiktajam pamatlīdzekļu atzīšanas vērtības kritērijam, grāmatvedības uzskaitē varētu uzskaitīt nosacīti četros variantos. 1. variants Uzskaita kā lietu kopumu un iegrāmato pamatlīdzekļu sastāvā Piemēram, uzņēmumā tiek iegādāti 5 biroja krēsli, katrs 150 eiro vērtībā. Komplekta vērtība 750 eiro. Uzņēmuma vadība ir noteikusi...

Darbiniekam ir darba samaksa 2000 eiro mēnesī un papildus rīkojums par piemaksu katru mēnesi 800 eiro. Piemaksa tiek maksāta proporcionāli mēnesī nostrādātajām dienām. Darbinieks oktobrī izņēma divas donora dienas kā brīvdienas. Vai, apmaksājot donoram brīvdienu, būtu jāņem vērā piemaksa? Atbilde Darba likuma (DL) 74. panta 6. daļā noteikts, ka darbiniekam (donoram) ir tiesības uz atpūtas dienu, turklāt darba devējam ir pienākums apmaksāt šīs dienas, izmaksājot šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību. Savukārt 74. panta 3. daļā minēts, ka laika algas saņēmējam (..) izmaksā noteikto darba samaksu, bet, ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, viņam izmaksā vidējo izpeļņu. Par vidējās izpeļņas noteikšanu DL 75. pantā teikts: Visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no (..) piemaksām, kā arī no prēmijām (1. daļa). Tātad Darba likumā noteikts, ka jebkurā gadījumā piemaksas tiek ņemtas vērā, nosakot vidējo izpeļņu. Vienīgais loģiskais nosacījums:...

Ar katru dienu digitalizācija arvien vairāk ienāk mūsu dzīvē, un grāmatvedība nav izņēmums. Tēma jauna, daudz nezināmu aspektu, tāpēc esam noorganizējuši tai veltītu konferenci, un gan jau pēc tam vēl rakstīsim un rakstīsim. Šajā žurnāla numurā vēl nevarējām atspoguļot galvenās konferences atziņas, bet noteikti tās būs lasāmas nākamajā. Cerams, konferences laikā būsiet uzdevuši jautājumus lektoriem, tad zināsim, par kurām tēmām jāprasa papildu skaidrojumi ekspertiem. Šoreiz apskatīts vienmēr aktuālais par pamatlīdzekļiem un maz≠vērtīgo inventāru, kā arī grozījumi Publiskā iepirkumu likumā, interesants materiāls par PVN izkrāpšanu un nedienām muitā, nedrošiem debitoru parādiem, ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšana, darba nespējas laika apmaksa un daudz citu svarīgu lietu. REDKOLĒĢIJA Inguna Leibus, ekonomikas doktore, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Grāmatvedības un finanšu katedras profesore, daudzu zinātnisku un praktisku rakstu autore, sagatavojusi vairākas mācību grāmatas AKTUALITĀTE Līdz 15. decembrim ikvienam MUN maksātājam jāizlemj, vai saglabāt MUN maksātāja statusu arī nākamajā gadā vai atteikties no tā. Savukārt tie individuālie komersanti, IU...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa:Digitalizācija un grāmatvedis. Ar katru dienu digitalizācija arvien vairāk ienāk mūsu dzīvē, un grāmatvedība nav izņēmums. Tēma jauna, daudz nezināmu aspektu, tāpēc esam noorganizējuši tai veltītu konferenci, un gan jau pēc tam vēl rakstīsim un rakstīsim. Šajā žurnāla numurā vēl nevarējām atspoguļot galvenās konferences atziņas, bet noteikti tās būs lasāmas nākamajā. Cerams, konferences laikā būsiet uzdevuši jautājumus lektoriem, tad zināsim, par kurām tēmām jāprasa papildu skaidrojumi ekspertiem. NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš sarunājas ar Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Tiknusu: Eksportam pietrūkst valsts atbalsta. Ekonomisti uzskata, ka eksporta nozīme valsts turīguma veidošanā ir izšķiroša, jo īpaši, ja tas ir augstas pievienotās vērtības eksports. Pēdējo gadu krīzes Latvijas eksportētājus ietekmējušas dažādi. Bijuši procesi, kas arī palīdzējuši, taču pašreizējās inflācijas apstākļi mūsu eksportējošo uzņēmumu konkurētspējai kļūst arvien bīstamāki. Par to, kur atrodamies uz eksporta attīstības skalas, un cik daudz mājasdarbu šajā jomā vēl jāpaveic, žurnāla Bilance pētniecisko interviju ciklā...