E-ŽURNĀLS BILANCE

Grāmatvedība, vest grāmatas, kārtot grāmatas, kārtīgi vest. Vēl — precīzi ierakstīt un pierakstīt saimniecībā svarīgu informāciju par naudas saņemšanu un tērēšanu, par saražoto, izaudzēto, pārdoto un arī par zaudēto, sagrupēt to, salīdzināt, analizēt. Tā varētu raksturot grāmatvedības nepieciešamību laiku lokos. Par grāmatvedības darba organizāciju uzņēmumos, par grāmatvežu profesijām, par rakstura īpašībām, kas nepieciešamas un kuras nav pieļaujamas grāmatvedim, par to, kam nepieciešams grāmatvedis un kurš ir tiesīgs kārtot sava uzņēmuma grāmatvedību pats. Par to šajā rakstā. Vienkāršā un divkāršā ieraksta grāmatvedības sistēma Grāmatvedība ir gandrīz tikpat sena kā pasaule, protams, ne šodienas izpratnē. Šodien Latvijā ir divas grāmatvedības — vienkāršā ieraksta un divkāršā ieraksta. Tauta runā, ka esot vēl kāda grāmatvedība — dubultā, bet tā ir aizliegta un sodāma. Paliekam pie iepriekšminētajām divām. Uzskata, ka vienkāršā ieraksta grāmatvedībai nav nepieciešams grāmatvedis, viss esot vienkārši! Pamēģiniet, un viss izskatīsies pilnīgi citādi! Samudžināti un sarežģīti. Bez zinoša grāmatvedības tulka neiztikt. Bet, ja apgūst visus...

Kāda atšķirība nodokļu maksājumos:1) ja esmu pašnodarbinātā persona; 2) ja man ir zemnieku saimniecība un es pats pieņemu sevi darbā? Atbilde Zemnieku saimniecība kā uzņēmējdarbības forma joprojām ir populāra. Pēdējā laikā diezgan daudz jautājumu ir par ZS īpašnieka statusu saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu. Zemnieku saimniecības īpašniekam šajā ziņā ir izvēles iespējas. Ja ZS īpašnieks pats vada savu saimniecību, nav pieņēmis darbā pārvaldnieku vai nav pats noslēdzis darba līgumu ar savu zemnieku saimniecību, attiecībā uz VSAOI veikšanu viņš ir pašnodarbinātā persona1. Šādā gadījumā VSAOI ZS īpašnieks veic no zemnieku saimniecības peļņas. Tajos mēnešos, kad peļņa sasniedz 500 eiro, vismaz no 500 eiro aprēķina VSAOI pēc 31,07% likmes. Ja ZS gūst ienākumus no lauksaimniecības, tad iemaksas pensiju apdrošināšanai 10% apmērā ZS īpašnieks kā pašnodarbinātais veic no ZS gada peļņas, no kuras atskaita tās summas, no kurām gada laikā samaksātas VSAOI pēc 31,07% likmes. Ja ZS gūst ienākumus no citiem saimnieciskās...

Kopš 2021. gada otrā pusgada, kad stājās spēkā būtiski grozījumi Valsts sociālās apdrošināšanas likumā (VSA) attiecībā uz minimālajām sociālajām iemaksām, Bilance sniedza vairākus skaidrojumus par jaunās normas piemērošanu šā nodokļa maksātājiem, t.sk. autoriem. Jāatzīmē, ka patlaban jau tūkstoši darba devēju un pašnodarbināto personu saskārušies ar pienākumu iemaksāt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) iztrūkstošo starpību, tādējādi nodrošinot vismaz minimālās garantijas sociālajiem pabalstiem nākotnē. Par 2021. gada III ceturkšņa minimālo iemaksu analīzi sk. Bilanci Nr. 3 (483, 2022. g., 25.–27. lpp.) Pirms minētās VSA likuma normas ieviešanas pandēmijas sākumā fiziskās personas saskārās ar problēmām valsts atbalsta piešķiršanā, jo izrādījās, ka pabalsti bija atkarīgi no nodokļu summas un maksāšanas fakta. Iespējams, turpmāk mēs vairs nepiedzīvosim force majeure un nebūs jāsaskaras ar pabalstiem, tomēr nav garantijas, ka nesaslimsim, nepretendēsim uz bezdarbnieka vai maternitātes pabalstu, kā arī sasniegsim pensijas vecumu. Fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma, un ir...

Ja plānojam sniegt pakalpojumus (datorprogrammēšana) ASV reģistrētam nodokļa maksātājam, vai ir pienākums reģistrēties par PVN maksātāju pirms pakalpojuma sniegšanas vai tikai pēc 40 000 eiro limita pārsniegšanas? Atbilde Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 55. panta 1. daļu un 59. panta 1. daļu jautājumā minētajā situācijā ir tiesības nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 40 000 eiro. Un ja SIA sniedz pakalpojumu fiziskai personai, kas neveic saimniecisko darbību? Atbilde Arī šajā situācijā pienākums reģistrēties iestājas, sasniedzot 40 000 eiro slieksni. Ja tiks saņemti datorprogrammēšanas pakalpojumi no trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, vai ir jāreģistrējas par PVN maksātāju pirms pakalpojuma saņemšanas? Atbilde Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 55. panta 1. daļas 2. punktu ir pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā pirms pakalpojuma saņemšanas. Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada maija (485.) numurā.

Eiropas Savienība, ASV, Lielbritānija un citas valstis ir piemērojušas vairākus ekonomisko un individuālo sankciju kopumus, reaģējot uz Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. Sankcijas var tikt noteiktas pret fiziskām un juridiskām personām, kā arī pret noteiktiem sektoriem. Svarīgi ir pārbaudīt, vai darījumos tiek ievērotas noteiktās sankcijas. Par to, kā notiek darījumi ar sankcionētām personām, Zvērinātu advokātu biroja Cobalt vebinārā "Karadarbības Ukrainā ietekme uz darījumu izpildi" skaidroja zvērināts advokāts, sertificēts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciālists (CAMS) Edgars Pastars. Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 1. pantā skaidrots, ka starptautiskās sankcijas ir atbilstoši starptautiskajām tiesībām attiecībā uz sankciju subjektu noteikti ierobežojumi, kurus pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācija vai Eiropas Savienība (ES), vai cita starptautiskā organizācija, kuras dalībvalsts ir Latvija, un kuri ir tieši piemērojami vai ieviesti Latvijā šī likuma noteiktajā kārtībā. Sankciju mērķis ir mainīt sankcionētās valsts vai grupējuma rīcību, nodrošināt vai atjaunot mieru, drošību un tiesiskumu valstī, pret kuru vērsti attiecīgie ierobežojumi vai...

SIA nosūta komandējumā fizisko personu, kas nav uzņēmuma darbinieks. Minētā persona nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja. Vai SIA drīkst apmaksāt tikai dienas naudu un citus komandējuma izdevumus, vai obligāti ir jābūt arī darba samaksai? Vai ir nepieciešams šo personu pieņemt darbā? Atbilde Atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobrī noteikumiem Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" darba devējs ir tiesīgs nosūtīt komandējumā jebkuru lietpratēju, ja uzņēmumā nav attiecīgā speciālista. Noteikumos noteikti izdevumu veidi (kas saistīti ar uzdevuma pildīšanu) un to apmērs (ar kādiem dokumentiem pamatoti), kas tiks segti neatkarīgi no tā, vai persona ir vai nav darbinieks. Savukārt šo noteikumu 19. punktā noteikts, ka komandējuma laikā darbiniekam tiek saglabāta darba vieta (amats) un darba samaksa (atalgojums). Tas nenozīmē, ka persona dažu komandējuma dienu dēļ noteikti būtu jāpieņem darbā, tomēr par veikto darbu būtu jāsamaksā, jo biznesā nav pieņemta bezatlīdzības nodarbinātība. Lai neuzņemtos papildu pienākumus, ko nosaka Darba likums,...

Lūdzu, nesatraucieties, viss ir kārtībā! Vienkārši vajadzēja "neuzkrītoši" brīdināt mūsu cienījamos un godājamos lasītājus, ka gadi skrien un jau tuvojas Lietišķās informācijas dienesta kārtējā jubileja: nākamgad mums paliks 30 gadu! Tātad šogad mēs vēl esam tikai 29 gadus jauni! Visu šo garo un grūto laiku augām kopā ar jums, centāmies sniegt biznesam noderīgu informāciju, meklēt atrisinājumu sarežģītām situācijām, skaidrot likumu normas un ietekmēt to grozījumus un precizējumus. Šo darbu veikt kļuva vieglāk, kad izveidojās žurnāls Bilance, kura saturu varējām vairāk veltīt praktiskām situācijām. Esam kopā piedzīvojuši un pārdzīvojuši ne vienu vien nodokļu reformu. Procenti, likmes un nosacījumi vairākos likumos krasi mainījās gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi, gan pēc satura. Tam visam pastāvīgi bija jāseko, vienlaikus veicot savus darba pienākumus. Ļoti ceru, ka mūsu skaidrojumi un padomi tika izmantoti un bija lietderīgi. Patlaban izskatās, ka Covid–19 krīze gandrīz pārvarēta, kaut gan valsts atbalsts biznesam un cilvēkiem arvien turpinās. Vienlaikus radušās jaunas problēmas, kas neļauj...

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Tikai nesakiet, ka nebrīdinājām... Lūdzu, nesatraucieties, viss ir kārtībā! Vienkārši vajadzēja «neuzkrītoši» brīdināt mūsu cienījamos un godājamos lasītājus, ka gadi skrien un jau tuvojas Lietišķās informācijas dienesta kārtējā jubileja: nākamgad mums paliks 30 gadu! Tātad šogad mēs vēl esam tikai 29 gadus jauni! NODOKĻI Redakcija: Par sociālo iemaksu īpatnību no autoratlīdzībām. Kopš 2021. gada otrā pusgada, kad stājās spēkā būtiski grozījumi Valsts sociālās apdrošināšanas likumā attiecībā uz minimālajām sociālajām iemaksām, Bilance sniedza vairākus skaidrojumus par jaunās normas piemērošanu šā nodokļa maksātājiem, t.sk. autoriem. GRĀMATVEDĪBA Ita Bekerta: Grāmatvedības darba organizācija uzņēmumā. Grāmatvedība, vest grāmatas, kārtot grāmatas, kārtīgi vest. Vēl — precīzi ierakstīt un pierakstīt saimniecībā svarīgu informāciju par naudas saņemšanu un tērēšanu, par saražoto, izaudzēto, pārdoto un arī par zaudēto, sagrupēt to, salīdzināt, analizēt. Tā varētu raksturot grāmatvedības nepieciešamību laiku lokos. Par grāmatvedības darba organizāciju uzņēmumos, par grāmatvežu profesijām, par rakstura īpašībām, kas nepieciešamas un kuras nav pieļaujamas grāmatvedim, par...

Saskaņā ar Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 9. panta pirmās daļas 14. punktu personas apliekamajos ienākumos netiek iekļauts darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 250 eiro. Vai šis nosacījums attiecas uz gadu (viena reize gadā) vai drīkst izmaksāt arī vairākas reizes? Atbilde Likumā nav paredzēts ierobežojums bēru pabalsta piešķiršanas skaitam. Šādos gadījumos ieteicams precīzi noformēt pabalsta piešķiršanas pamatojumu, minot gan darbinieka, gan radinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu un radniecības pakāpi (vai kāpēc aizgājējs noteikts par tuvinieku). Izmaksātais pabalsts (arī lielākā summā) uzrādāms paziņojumā kopā ar darbinieka algu par gadu un atsevišķi — kā neapliekamais ienākums (tikai līdz 250 eiro). Ja pabalsta summa pārsniedz 250 eiro, pārsnieguma daļa tiks iekļauta ar darbaspēka nodokļiem apliekamajā summā. Gadījumā, kad darbinieks iesniedz darba devējam vairākas miršanas apliecības, darba devējs drīkst (bet tas nav pienākums) izmaksāt bēru pabalstus. Arī strādājot citā darbavietā, darba devējs drīkst izmaksāt bēru pabalstu par...

Vai pensionāram obligāti jāiesniedz VSAA algas nodokļa grāmatiņa, lai nezaudētu neapliekamo minimumu? Vai pensionāram, reģistrējoties MUN maksātāja statusā, netiks samazināta vecuma pensija? Atbilde Pensionāra neapliekamā minimuma (2021. gadā — 330 eiro, 2022. gadā — 350 eiro pirmajā pusgadā un 500 eiro otrajā pusgadā) piemērošanu un ienākuma nodokļa likmi (20% apmērā no ienākuma līdz 1667 eiro) nosaka likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN) likums, nevis nodokļa grāmatiņas atrašanās vieta. Šajā jautājumā grāmatiņas iesniegšana nav svarīga. Pensionāra nodokļa grāmatiņai ir nozīme, ja tajā atzīmēta apgādājamā persona vai invaliditāte, jo uz tā pamata ienākuma izmaksātājs (darba devējs vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA)) ir tiesīgs piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumus un papildu atvieglojumus. Ja pensionārs reģistrēsies par mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju, tas neierobežo viņa tiesības uz iepriekš minēto minimumu, kā arī neiespaido piešķirtās pensijas apmēru. Ja pensionārs turpina strādāt algotu darbu, nodokļa grāmatiņu būtu lietderīgi iesniegt darbavietā, jo citādi grāmatvedim nav pamata piemērot algai...

Lauksaimniekiem Latvijā nav speciāla nodokļu režīma, bet ir daudz dažādu nodokļu atlaižu un atvieglojumu, kuru mērķis ir veicināt lauksaimniecības produktu ražošanu un nodrošināt lauksaimnieku ienākumu atbalstu. Tomēr katra nodokļu atlaide vai atvieglojums samazina valsts vai pašvaldību budžeta ieņēmumus. Tāpēc nodokļu eksperti Latvijā jau vairākus gadus norāda, ka budžeta ieņēmumu palielināšanai nepieciešams nevis palielināt nodokļu daudzumu un likmes, bet gan izvērtēt jau piešķirtās nodokļu atlaides un atbrīvojumus. Vai visi atvieglojumi ir efektīvi? Pēc būtības nodokļu atvieglojumi ir budžeta izdevumi konkrētu mērķu sasniegšanai. Pēc Finanšu ministrijas (FM) aplēsēm 2020. gadā nodokļu atvieglojumu apmērs Latvijā bija 2,5 miljardi eiro, kas ir 25,9% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem vai 8,5% no IKP. Turklāt pēdējo gadu tendence ir šīs summas, kā arī tās attiecības pret nodokļu ieņēmumiem un IKP palielināšanās. Lai izvērtētu esošo nodokļu atvieglojumu efektivitāti, nepieciešams noskaidrot, kāds ir konkrētā atvieglojuma mērķis, kā arī vai tas tiek sasniegts. Turklāt būtiski novērtēt, vai konkrētais atvieglojums sekmē valsts mērķu...

Darbiniekam 2022. gada februārī bija B lapa par septiņām kalendāra dienām, pārējo laiku (15 darba dienas) viņš strādāja. Mēneša darba alga – 872 eiro, darbiniekam ir viena apgādājamā persona, un viņš ir trešās grupas invalīds. Neapliekamais minimums pēc darbinieka iesnieguma netiek piemērots. Kādā summā drīkst piemērot atvieglojumus, aprēķinot algu par februāri? Atbilde Aprēķinām algu par februārī nostrādātām dienām: 872 eiro / 20 d.d. x 15 nostr.d.d.= 654 eiro Aprēķinām darba ņēmēja VSAOI: 654 eiro x 10,5% = 68,67 eiro Aprēķinām atvieglojumu ar apgādājamo personu: 250 eiro / 28 kal.d. x 21 kal. d. = 187,50 eiro Aprēķinām papildu atvieglojumu III grupas invalīdam: 120 eiro / 28 kal.d. x 21 kal. d. = 90,00 eiro Aprēķinām ienākuma nodokli: (654,00 – 68,67 – 187,50 – 90,00) x 20% = 307,83 x 20% = 61,57 eiro Neto alga: 523,76 eiro (654,00 – 68,67 – 61,57) Darbnespējas apmaksu (B lapu) darba ņēmējam apmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas...

Vai attiecībā uz algas aprēķinu ir obligāta prasība grāmatvedības programmai uzturēt atskaišu formas «Personīgais konts» un «Darba ņēmēja VSAOI uzskaites kartīte»? Vai «Personīgo kontu» var aizvietot ar ikmēneša «Algu aprēķinu» un «Izmaksu sarakstu»? Vai darbiniekam joprojām pastāv tiesības pieprasīt darba devējam izsniegt pārskatu «Paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām» par attiecīgo periodu papīra formātā? Atbilde Grāmatvedības dokumentu minimālais glabāšanas laiks saskaņā ar Grāmatvedības likuma 28. pantu attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto darba samaksu, samaksu par piešķirtā atvaļinājuma laiku un neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšanu, atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku u.tml. ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem, kuru datums ir 1999. gada 1. janvāris vai vēlāks, ja tie ietver informāciju par darbiniekiem aprēķināto(..): darba samaksu, atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku u.tml. ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem, — 10 gadi, samaksu par piešķirtā atvaļinājuma laiku un neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšanu ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem, — 10 gadi no...

Latvijā kopš februāra ir sākusi darboties depozīta sistēma, kas veicinās noteikta veida iepakojumu savākšanu un apstrādi, kā rezultātā apkārtne kļūs tīrāka un sakoptāka. No grāmatvedības uzskaites un nodokļu piemērošanas viedokļa ir jāizdala divas lietas: depozīta maksa — naudas summa, kuru galalietotājs brīdī, kad iegādājas dzērienu depozīta iepakojumā, iemaksā kā drošības naudu par depozīta iepakojuma atpakaļatdošanu un kuru tam atmaksā depozīta iepakojuma nodošanas brīdī. Depozīta maksai Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk — PVN) likuma normas nepiemēro, tātad šo maksu neapliek ar PVN; depozīta iepakojums — atkārtoti vai vienreiz lietojamais dzērienu iepakojums, kuram piemēro depozīta sistēmu saskaņā ar vides aizsardzības normatīvajiem aktiem. Depozīta iepakojuma vērtība ir PVN likuma objekts. Saskaņā ar 2021. gada 9. decembra grozījumiem PVN likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. februārī, darījuma ar PVN nodokli apliekamajā vērtībā neiekļauj maksu par dzērienu atkārtoti lietojamo iepakojumu (turpmāk — AU iepakojums), kam piemēro depozīta sistēmu. Savukārt vienreiz lietojamā depozīta iepakojumu tā realizācijas brīdī apliek...

Darbiniekam noteikts summētais normālais darba laiks, pārskata periods viens mēnesis. 2022. gada janvārī normālā darba laika stundu skaits ir 168. Faktiski darba devējs vienojās ar darbinieku (rakstveidā) par virsstundu darbu (steidzami vajadzēja aizvietot citu darbinieku), kas darbiniekam mēneša beigās bija jānostrādā (kopā — 179 stundas), un grafiks bija precizēts. Tomēr darbiniekam no 25. līdz 31. janvārim iestājās darbnespēja (A lapa). Kā noteikt, kuras stundas slimības laikā jāapmaksā? Ja tās stundas, kuras norādītas precizētajā grafikā, tad izveidotos 11 virsstundas, kuras nav nostrādātas. Vai tas ir taisnīgi attiecībā pret darba devēju? Atbilde Izteikšu viedokli kas, protams, nav saistošs. Tiešām izveidojas neviennozīmīga situācija: no vienas puses, slimības laikā parasti apmaksā tās dienas vai stundas, kuras darbiniekam būtu jāstrādā, ja viņš nebūtu slims. No otras puses, iznāk, ka jāapmaksā arī virsstundas, kuras darbinieks nemaz nav strādājis, tikai tādēļ, ka tās būtu apmaksātas, ja vien darbinieks tās nostrādātu (negūtā peļņa). Ja A lapa izsniegta no 25. līdz...