Žurnāls BILANCE

Ar katru dienu digitalizācija arvien vairāk ienāk mūsu dzīvē, un grāmatvedība nav izņēmums. Tēma jauna, daudz nezināmu aspektu, tāpēc esam noorganizējuši tai veltītu konferenci, un gan jau pēc tam vēl rakstīsim un rakstīsim. Šajā žurnāla numurā vēl nevarējām atspoguļot galvenās konferences atziņas, bet noteikti tās būs lasāmas nākamajā. Cerams, konferences laikā būsiet uzdevuši jautājumus lektoriem, tad zināsim, par kurām tēmām jāprasa papildu skaidrojumi ekspertiem. Šoreiz apskatīts vienmēr aktuālais par pamatlīdzekļiem un maz≠vērtīgo inventāru, kā arī grozījumi Publiskā iepirkumu likumā, interesants materiāls par PVN izkrāpšanu un nedienām muitā, nedrošiem debitoru parādiem, ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšana, darba nespējas laika apmaksa un daudz citu svarīgu lietu. REDKOLĒĢIJA Inguna Leibus, ekonomikas doktore, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Grāmatvedības un finanšu katedras profesore, daudzu zinātnisku un praktisku rakstu autore, sagatavojusi vairākas mācību grāmatas AKTUALITĀTE Līdz 15. decembrim ikvienam MUN maksātājam jāizlemj, vai saglabāt MUN maksātāja statusu arī nākamajā gadā vai atteikties no tā. Savukārt tie individuālie komersanti, IU...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa:Digitalizācija un grāmatvedis. Ar katru dienu digitalizācija arvien vairāk ienāk mūsu dzīvē, un grāmatvedība nav izņēmums. Tēma jauna, daudz nezināmu aspektu, tāpēc esam noorganizējuši tai veltītu konferenci, un gan jau pēc tam vēl rakstīsim un rakstīsim. Šajā žurnāla numurā vēl nevarējām atspoguļot galvenās konferences atziņas, bet noteikti tās būs lasāmas nākamajā. Cerams, konferences laikā būsiet uzdevuši jautājumus lektoriem, tad zināsim, par kurām tēmām jāprasa papildu skaidrojumi ekspertiem. NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš sarunājas ar Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Tiknusu: Eksportam pietrūkst valsts atbalsta. Ekonomisti uzskata, ka eksporta nozīme valsts turīguma veidošanā ir izšķiroša, jo īpaši, ja tas ir augstas pievienotās vērtības eksports. Pēdējo gadu krīzes Latvijas eksportētājus ietekmējušas dažādi. Bijuši procesi, kas arī palīdzējuši, taču pašreizējās inflācijas apstākļi mūsu eksportējošo uzņēmumu konkurētspējai kļūst arvien bīstamāki. Par to, kur atrodamies uz eksporta attīstības skalas, un cik daudz mājasdarbu šajā jomā vēl jāpaveic, žurnāla Bilance pētniecisko interviju ciklā...

Ekonomisti uzskata, ka eksporta nozīme valsts turīguma veidošanā ir izšķiroša, jo īpaši, ja tas ir augstas pievienotās vērtības eksports. Pēdējo gadu krīzes Latvijas eksportētājus ietekmējušas dažādi. Bijuši procesi, kas arī palīdzējuši, taču pašreizējās inflācijas apstākļi mūsu eksportējošo uzņēmumu konkurētspējai kļūst arvien bīstamāki. Par to, kur atrodamies uz eksporta attīstības skalas, un cik daudz mājasdarbu šajā jomā vēl jāpaveic, žurnāla Bilance pētniecisko interviju ciklā saruna ar Mārtiņu Tiknusu, Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētāju. Asociācija The Red Jackets izveidojās tieši līdz ar kovida krīzes sākumu. Kādus izaicinājumus eksportētājiem sagādāja šis laiks? Cik lielus sarežģījumus radīja loģistikas ķēžu pārrāvumi, kas globāli radīja problēmas ar piegādēm? Latvijā tas pārsvarā asociējas ar importu, bet vai tas radīja arī problēmas mūsu eksportētājiem nogādāt savas preces klientiem ārzemēs? Kovida laiks bija zīmīgs ar to, ka visā pasaulē eksportētāji saskarās ar līdzīgām problēmām, un sarežģītākā no tām bija tieši piegādes. Taču, pateicoties tam, ka šī ietekme bija...

Lai sagatavotu gada pārskatu, viens no svarīgākajiem jautājumiem ir pareizas periodizācijas piemērošana ieņēmumiem un izdevumiem. Kāpēc tas ir svarīgi? «Konti, kuros uzkrāta informācija par uzņēmuma ieņēmumiem un izdevumiem, tiek saukti par operāciju kontiem. Ar to palīdzību uzskaita un kontrolē uzņēmuma ražošanas un realizācijas procesus un nosaka izpildes finansiālo rezultātu.»1 Grāmatojumu operāciju kontos neievērojot pareizu periodu, tiek ietekmēts sabiedrības finansiālais rezultāts, kas ir ļoti svarīgi pārskata lietotājam, jo nosaka to, kā pārskata gadā sabiedrībai veicies. Turklāt, izmantojot gan bruto, gan neto peļņas rādītājus, kas veidojas, operāciju kontus saskaitot, tiek aprēķināti dažādi koeficienti un finanšu rādītāji, uz kuriem balstoties sabiedrības vadītājs veic saimnieciskās darbības analīzi saistībā ar uzņēmuma rentabilitāti un citiem rādītājiem (piemēram, apgrozījuma koeficientiem, pašu kapitāla pietiekamību, prēmiju apmēra iespēju u.c.). Šo koeficientu aprēķinā izmantojot nekorektus datus, var ietekmēt sabiedrības vadītāju, kā arī potenciālo finanšu datu lietotāju — investoru, kā arī aizdevēju turpmākus stratēģiskos lēmumus. Tām sabiedrībām, kuras saņēmušas valsts, pašvaldības vai Eiropas...

Zemnieku saimniecībā notiek rekonstrukcija pārejai uz SIA. Kādas darbības ir jāveic? Vai jābūt slēguma bilancei un peļņas zaudējumam, kas jāiesniedz VID? Vai uz bilances datumu arī jāveic pamatlīdzekļu amortizācija? Visi darbinieki un saistības pāriet SIA. Vai darbinieki arī jāatbrīvo un jāpieņem no jauna? Atbilde Saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 17. panta astoto daļu zemnieku saimniecības (ZS) pārveidošanai par komercsabiedrību piemēro šā likuma 13. panta otro daļu, kas savukārt nosaka, ka pārveidošana veicama kārtībā, kādu nosaka Komerclikuma 337., 339., 340.–343., 345.–347. pants, 348. panta trešā un ceturtā daļa, 349. panta ceturtā daļa, 350. panta pirmā daļa, ceturtās daļas pirmais teikums, piektā daļa un septītā daļa, 351. panta pirmā daļa, 352., 357., 358 pants un 360. panta pirmā daļa. Tātad šajā gadījumā ZS tiek reorganizēta pārveidošanas ceļā. Īsumā apskatīsim, kuri no iepriekš minētajiem Komerclikuma pantiem varētu būt saistoši attiecībā uz grāmatvedību. 337. pants nosaka normas attiecībā uz pārveidošanu. Pārveidošana ir process, kurā...

Gada pārskatu sagatavošana ir aktuāla katram uzņēmumam. Pēdējos gados gada pārskata iesniegšanas termiņš tika pagarināts par vairākiem mēnešiem, bet grāmatveži ir pārslogoti, un tāpat ne visi laikus iesniedz pārskatus. Šajā rakstā mēģināsim saprast, kāds tam ir iemesls un vai tiešām gada pārskati būtu jāiesniedz četrus vai septiņus mēnešus pēc pārskata perioda beigām, kā ir noteikts Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ir sagatavojušas un iesniegušas vēstuli Finanšu ministrijai, kurā lūdz pagarināt uzņēmuma gada pārskatu iesniegšanas termiņus vismaz par vienu mēnesi, tas ir, līdz 31. maijam, jo regulāri saņem gan grāmatvežu, kuri veic algotu darbu, gan grāmatvežu, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan arī citu finanšu speciālistu viedokļus un lūgumus pagarināt gada pārskatu iesniegšanas termiņus. Kādi varētu būt galvenie faktori, kāpēc grāmatveži vairs nevar iekļauties termiņos? Izpētot situāciju tuvāk, izkristalizējas vairāki problēmjautājumi. • Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī un tam sekojošās apjomīgās sankcijas...

Lasītāja jautā par darbinieka darba laika aprēķināšanu summētā darba laika ietvaros, kam noteikta minimālā stundas tarifa likme, ja darbinieks netika nodarbināts pilnu mēnesi, piemēram, mēneša daļa ir darbinieka atvaļinājums vai darbnespēja. Kā šādos gadījumos tiek aprēķinātas virsstundas? Darbinieks tiek nodarbināts 2 maiņās: pirmajā maiņā: 12 stundas — no 8:00 līdz 20:00; otrajā maiņā: 2/2 un 2/6 pāriet no 20:00 līdz 8:00 (2 + 6 — nakts darbs). 1. piemērs (lasītājas iesniegtais) Darbinieka «A» darba grafiks 2022. gada AUGUSTS 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 … 26 27 28 29 30 31 KOPĀ nostr. stundas S S S 12 2/2 2/6 12 2/2 2/6 12 2/2 2/6 … 12 2/2 2/6 12 204 Pirmajās trīs dienās darbiniekam bija darbnespēja. Kopā par mēnesi ir nostrādātas 204 stundas (17 reizes pa 12 stundām). Cik daudz ir virsstundu? Un cik — nakts stundu? Atbilde Ar ko grafiks atšķiras no darba...

Biedrība plāno izmantot FaceBook (Īrijas PVN reģ. nr.) reklāmas pakalpojumus un nomāt zoom ASV licenci (semināru tiešraidēm). Vai biedrībai ir jāreģistrējas PVN reģistrā, ja saņem pakalpojumus no ES dalībvalsts, PVN maksātājas? Un pakalpojumus no ASV? Vai FaceBook var izrakstīt rēķinu ar PVN likmi un biedrība to apmaksā? Vēlamies pareizi rīkoties, jo apliekamie darījumi Latvijā ir nelieli — gadā līdz 2500 eiro. Atbilde Juridisko personu, kas nav nodokļa maksātāja, uzskata par nodokļa maksātāju, ja tā veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā vai saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19. panta pirmo daļu (Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta vienpadsmitā daļa). Tādējādi, saņemot reklāmas pakalpojumus no Eiropas Savienības teritorijā (Īrijā) reģistrēta nodokļa maksātāja un licences nomas pakalpojumu no Amerikas Savienotajās Valstīs (turpmāk — ASV) reģistrētā uzņēmuma — zoom platformas, biedrība būs uzskatāma par nodokļa maksātāju. Nodokļa maksātājs reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, pirms tas...

Iepriekšējos Bilances numuros autore jau apskatīja divas tēmas, kas saistītas ar projekta vadību jeb, precīzāk, projekta pieteikuma un finanšu plāna sagatavošanu. Šajā rakstā autore dalās pieredzē, kā projektu veiksmīgi ieviest. Dažkārt var šķist, ka tad, kad projekts ir sagatavots un iesniegts, lielais darbs jau ir paveikts un var pievērsties «naudas tērēšanai». Bet patiesībā pēc projekta pieteikuma sagatavošanas un iesniegšanas seko projekta pieteikuma vērtēšana, kas atkarībā no finansējuma devēja notiek vienā vai vairākās kārtās, un iespējams, ka projekts vēl jāaizstāv žūrijā. Vērtēšanas procesā vērtētāji var pieprasīt papildu informāciju par projektu, piemēram, kādas izdevuma pozīcijas pamatojumu. Autore iesaka nebaidīties un jautāt, ja nav skaidrs, kāpēc konkrētā papildu informācija tiek pieprasīta vai kā visērtāk šo informāciju vērtētājiem iesniegt. Bet, ja vien pieprasītā informācija nav pretrunā ar projekta nolikumu vai normatīvajiem aktiem, nevajadzētu apstrīdēt pieprasījumu un iesniegt prasīto informāciju iespējami īsā laikā. Autore no savas līdzšinējās projektu vadīšanas pieredzes ir secinājusi, ka, ja par projektu tiek...

Kāpēc es, ilgus gadus darbojoties par grāmatvedi un lektori, esmu ieguvusi profesionāla kouča sertifikātu? Tāpēc, ka koučings ir loģisks manu iemaņu, prasmju, spēju un pieredzes apvienojums. Man ļoti patīk strādāt ar cilvēkiem, patīk gandarījuma sajūta, kad esmu palīdzējusi atrisināt kādu iestrēgušu jautājumu, devusi cilvēkam cerību, ka viss būs labi, vajag tikai izdarīt to un to. Jā, grāmatveža, finanšu konsultanta un lektora darbs ir vairāk saistīts ar padomu došanu, praktisku palīdzību, atbildības uzņemšanos par to, ko iesaka, par sniegtajiem praktiskajiem padomiem. Koučingā palīdzu citādi — iedvesmojot, atverot cilvēkā labo un spēcīgo, ceļot pašapziņu, nesmejoties par viņa domām un jautājumiem, neaudzinot un nesalīdzinot! Un fantastisks ir rezultāts un lēmumi, ko cilvēks pieņem pats ar savām domām, pārdomām, saviem iekšējiem resursiem! Gandarījums ir gan koučam, gan cilvēkam, kas atnāca pie kouča pēc palīdzības. Mani klienti ir gan fiziskas personas, gan arī uzņēmumi. Tiek uzskatīts, ka koučings vairāk piemērots individuālām sarunām. Šajā rakstā vēlos parādīt, cik...

Kopš 2018. gada Valsts ieņēmumu dienests (VID) kā uzraudzības un kontroles institūcija ir aktīvi uzsākusi regulāras pārbaudes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju risku pārvaldīšanas prasību ievērošanas jomā, pārliecinoties par to, vai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk tekstā — NILLTPFN) likumā, kā arī Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju (turpmāk tekstā — Sankciju) likumā noteiktie subjekti, kurus tā uzrauga, ievēro šajos normatīvajos aktos noteiktās prasības. VID uzraugāmo likuma subjektu skaitā ir arī grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēji, kuriem pārbaudes laikā tiek lūgts uzrādīt atbilstoši darbības veidam izstrādātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju risku pārvaldīšanas iekšējo kontroles sistēmu (turpmāk tekstā — IKS), kā arī klientu izpētes un uzraudzības procesa gaitā iegūto informāciju un dokumentus. Turklāt atbilstoši normatīvajiem aktiem izstrādātu IKS dokumentu esamība un NILLTPFN likuma un Sankciju likuma pienācīga izpilde ir būtisks nosacījums ārpakalpojuma grāmatveža licences...

Krīze ir iespēju laiks spēcīgākajiem un naudīgākajiem uzņēmumiem iegādāties citus komersantus ar nelielu atlaidi. Krīzes laikā ir vērts arī mēģināt diversificēt biznesu un paplašināties ģeogrāfiski, mazinot atkarību no konkrēta ģeogrāfiskā tirgus, intervijā saka uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu konsultanta Oaklins partnere Latvijā un Oaklins globālās izpildkomitejas pārstāve Valērija Lieģe. Kāds, jūsuprāt, šobrīd ir laiks uzņēmumu darījumiem? Ir vērts iepirkties vai, tieši otrādi, jāpārdod? Vai, ja nav būtiska iemesla, piemēram, uzņēmuma īpašnieka pensionēšanās, tad nav jādara ne viens, ne otrs? Krīzes laikā droši vien tomēr ir jāiepērkas. Neskatoties uz to, ka uzņēmumu izmēri, profili un ģeogrāfija bieži vien būtiski atšķiras, tomēr novērojam, ka tirgus sentiments kustas kopā ar globālo akciju tirgu un makroekonomisko noskaņojumu. Šobrīd arī palielinās centrālo banku procentu likmes, kas palielina naudas cenu. Šie aspekti noved pie tā, ka, visticamāk, vidējie uzņēmumu vērtējumi samazināsies. Cik būtiski, to patlaban grūti spriest. Bet noteikti šis ir iespēju laiks spēcīgākajiem un naudīgākajiem uzņēmumiem...

Būvniecība allaž bijusi viena no kopējo ekonomikas situāciju gan visvairāk atspoguļojošām, gan ietekmējošām nozarēm — kā zināms, 2008. gada dižķibele sākās tieši pēc nekustamo īpašumu celtniecības «burbuļa» pārsprāgšanas, savukārt šogad būvniecība jau pagūta nodēvēt par vienu no lielākajiem inflācijas «perēkļiem». Par būvniecības nozares tendencēm un izaicinājumiem pašreizējos makroekonomikas satricinājumos žurnāla Bilance pētniecisko interviju ciklā saruna ar Latvijas Būvnieku asociācijas prezidentu Normundu Grinbergu. Ekonomikas ministrijas ieskatā būvniecība bijusi viena no vismazāk ietekmētajām nozarēm Covid–19 krīzes ietvaros, un arī statistika liecināja par to. Tomēr pandēmijas laikā varbūt notika kādas strukturālas pārmaiņas, piemēram, pāreja no lielajiem projektiem uz mazākiem pasūtījumiem. Kā zināms, daudzi ierobežojumu un dīkstāves laiku izmantoja privātās dzīves telpas uzlabošanai? Covid–19 pandēmijas laiks būvniecībā iezīmējās tikai ar īslaicīga rakstura grūtībām, ko radīja, piemēram, atsevišķu darbinieku saslimšana. Taču tas nenotika masveidā, un kopumā šo laiku nozare pārlaida ļoti labi. Ja salīdzinām ar Vāciju un citām rietumvalstīm, situācija pie mums bija daudz labāka, jo citviet...

Pēdējos gados gada pārskata iesniegšanas termiņš tika pagarināts par vairākiem mēnešiem, bet grāmatveži vēl joprojām ir pārslogoti, un tāpat ne visi laikus iesniedz pārskatus. Šajā žurnāla numurā gribam noskaidrot, kāds tam ir iemesls un vai tiešām gada pārskati būtu jāiesniedz četrus vai septiņus mēnešus pēc pārskata perioda beigām, kā ir noteikts Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Lai sagatavotu gada pārskatu, viens no svarīgākajiem jautājumiem ir pareizas periodizācijas piemērošana ieņēmumiem un izdevumiem, kā to prasa normatīvais regulējums. Kāpēc tas ir svarīgi, par to lasiet šajā žurnāla numurā. Krāpnieciskas darbības internetā, vīrusi un citi apdraudējumi var ietekmēt ikvienu no mums. Tā kā grāmatvedība arvien vairāk pāriet uz digitālo vidi, tad e–vidē grāmatveži nav nošķirami no citiem uzņēmuma darbiniekiem, jo mums visiem ir kopējie apdraudējumi — pikšķerēšana, krāpniecība, datu izmānīšana, vīrusi u.c., kas ikdienā var ietekmēt gan uzņēmuma, gan indivīda drošību e–vidē. Digitālajai zināšanu bāzei visiem vajadzētu būt vienādā līmenī, tad kopējā modrība...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Gatavojamies gada noslēgumam. Pēdējos gados gada pārskata iesniegšanas termiņš tika pagarināts par vairākiem mēnešiem, bet grāmatveži vēl joprojām ir pārslogoti, un tāpat ne visi laikus iesniedz pārskatus. Šajā žurnāla numurā gribam noskaidrot, kāds tam ir iemesls un vai tiešām gada pārskati būtu jāiesniedz četrus vai septiņus mēnešus pēc pārskata perioda beigām, kā ir noteikts Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš sarunājas ar Latvijas Būvnieku asociācijas prezidentu Normundu Grinbergu: Valsts pārāk lēni reaģē uz izmaiņām ekonomikā. Būvniecība allaž bijusi viena no kopējo ekonomikas situāciju gan visvairāk atspoguļojošām, gan ietekmējošām nozarēm — kā zināms, 2008. gada dižķibele sākās tieši pēc nekustamo īpašumu celtniecības «burbuļa» pārsprāgšanas, savukārt šogad būvniecība jau pagūta nodēvēt par vienu no lielākajiem inflācijas «perēkļiem». Par būvniecības nozares tendencēm un izaicinājumiem pašreizējos makroekonomikas satricinājumos žurnāla Bilance pētniecisko interviju ciklā saruna ar Latvijas Būvnieku asociācijas prezidentu Normundu Grinbergu. NODOKĻI Maija Grebenko: Virsstundu un nakts stundu...