E-ŽURNĀLS BILANCE

Iznomātāja izdevumu kompensācija
Iznomātāja izdevumu kompensācija
Telpu iznomātājs pēc nomnieka lūguma tehniski pielāgo iznomāto īpašumu nomnieka prasībām. Nomnieks piekrīt kompensēt radušos izdevumus. Vai šo izdevumu kompensācija ir ar PVN apliekams objekts? Veiktie pielāgošanas darbi ietver sevī gan būvniecības pakalpojumu, kas ir PVN reverss, gan citus darbus, kas ir ar PVN 21% apliekams pakalpojums. Atbilde Pēc darījuma ekonomiskā satura un būtības izdevumu kompensācija nav atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, tāpēc Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas nav attiecināmas uz šo darījumu. Tātad šis darījums ir ārpus PVN likuma. Rēķins par izdevumu kompensāciju nomniekam izrakstāms, nepiemērojot PVN. Uzsveru, ka iznomātājs, pērkot preces vai pakalpojumus, lai veiktu jautājumā minētos darbus, nevar attiecināt uz priekšnodokli darījuma partneru rēķinos norādīto PVN. Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada janvāra (481.) numurā.
Algas subsīdijas grāmatošana un uzskaite
Algas subsīdijas grāmatošana un uzskaite
Kā uzņēmuma grāmatvedībā var iegrāmatot algas subsīdiju, ja to saņem darbinieks savā kontā, nevis nauda ir ieskaitīta uzņēmumam? Algas subsīdiju kārtību nosaka 2020. gada 10. novembra MK noteikumi Nr. 675 (ņemot vērā pēdējos grozījumus 2021. gada 7. decembra MK noteikumos Nr. 806). Lai korekti kārtotu uzskaiti gadījumā, ja algas subsīdija tika piešķirta, grāmatvedim jāorientējas uz datiem, kuri bija uzrādīti pieteikumā subsīdijai, proti, darba devēja ziņojumos par darba ņēmējiem deklarētās summas. Kā izriet no VID atbildēm uz jautājumiem pēc vebināra par šo tēmu, ar šeit minēto terminu "darba ņēmēji" jāsaprot, ka ir iespēja pieteikties algas subsīdijai gan par darbiniekiem (arī pensionāriem), gan par personām, kas nodarbinātas uz uzņēmuma līguma pamata. Vienlaikus jāņem vērā būtisks noteikumu Nr. 675 nosacījums: Atbalstu algu subsīdijai par laikposmu no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 31. janvārim piešķir darba devēja darbiniekiem (..), kuriem iesnieguma iesniegšanas brīdī ir sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcināciju pret Covid–19 infekciju vai šīs...
PVN deklarācijas brīdinājums
PVN deklarācijas brīdinājums
Kā pareizi atspoguļot PVN deklarācijā iegādātos un pārdotos Covid–19 testus ar samazināto PVN likmi 0%? Kā noteikts MK noteikumos Nr. 40, minēto preču pircējam darījums PVN deklarācijā nav jāuzrāda. Preču pārdevējam jāuzrāda PVN deklarācijas 43. rindā un darījums jāatšifrē arī PVN 1 pārskata 3. daļā. Bet, kad norādām preces pārdošanu 43. rindā, tiek rakstīts brīdinājums:PVN 43. rinda. Norādītā vērtība neatbilst pēc formulas 44 + 45 + 45.1 + 46 + 47 + 48 + 48¹.Vai šim brīdinājumam nepievērst uzmanību? Atbilde 15.01.2013. MK noteikumu Nr. 40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām" 17.5. punktā ir noteikts, ka deklarācijas 43. rindā norāda ar nodokļa 0 procentu likmi apliekamo darījumu vērtību, tajā iekļaujot arī 44., 45., 45.1, 46., 47., 48. un 48.1 rindā norādīto darījumu vērtību, un ar nodokļa samazināto likmi 0 procentu apmērā apliekamo darījumu vērtību. Līdz ar to var būt situācija, ka 43. rindas summa ir lielāka nekā 44. līdz 48.1 rindu kopsumma....
Ieguldījumi nomātā nekustamajā īpašumā
Ieguldījumi nomātā nekustamajā īpašumā
Ieguldījumi nomātā nekustamajā īpašumā — vērtējams notikums, lai korekti uzrādītu grāmatvedības uzskaitē. Pirms kāda laika seminārā pārrunājām šo jautājumu, un sapratu, ka vajadzētu par to uzrakstīt, lai ir kur paskatīties, kad ir nepieciešams viedoklis par to, kā varētu rīkoties. Budžeta iestāde ir iznomājusi nekustamo īpašumu (ēkas) nomniekam. Nomas līgums atļauj nomniekam veikt kapitālieguldījumus iznomātajās ēkās. Nomnieks ir veicis acīmredzamus ēku stāvokli uzlabojošus ieguldījumus. Vai nomnieka veiktie ieguldījumi ir jāuzrāda iznomātāja grāmatvedībā? Pirmām kārtām ir jānoskaidro — kas ir atrunāts konkrētajā līgumā? Ir iespējami divi varianti: nomnieks drīkst veikt remontdarbus, tai skaitā arī kapitālieguldījumus, un iznomātājs tos nesedz — tātad tie pēc būtības ir nomnieka izdevumi; iznomātājs kompensē nomnieka veiktos remontdarbus, tai skaitā kapitālieguldījumus, saskaņā ar iesniegtajiem rēķiniem — šajā gadījumā tie būs iznomātāja izdevumi. Ja šajā nomas darījumā ir iesaistīta budžeta iestāde, tad vēl ir jāsaprot, vai darījums ir starp divām budžeta finansētām iestādēm vai arī darījuma viena puse ir budžeta iestāde...
Vai grozījumi paziņojumu sniegšanai VID EDS ir tik būtiski?
Vai grozījumi paziņojumu sniegšanai VID EDS ir tik būtiski?
2021. gada 7. septembrī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 610 "Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju" (kas aizvietoja noteikumus Nr. 677 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem") paredz atteikties no paziņojuma par fiziskajai personai izmaksātajām summām (paziņojums) formas un ienākumu veidu kodu noteikšanas Ministru kabinetā, tā vietā nosakot tikai paziņojumā iekļaujamo informāciju. Turpmāk paziņojuma veidlapa nebūs apstiprināta ar ārēju normatīvo aktu, bet gan būs pieejama tikai Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Šis grozījums tika nosaukts par "administratīvā sloga mazināšanu", kuru faktiski ir grūti pamanīt, jo netiek mainīta paziņojumā iekļaujamā informācija, tiek saglabāta iepriekšējā iesniegšanas kārtība EDS, paliek spēkā arī izmaksāto summu kodifikācija. Tas, ka daži kodi nomainīti uz citiem, daži atcelti un daži parādīsies kā jauni, ir dabīgs process, kas ne atvieglo, ne apgrūtina procesu. Turklāt lietotāji jau sen pieraduši, ka EDS prot "laipni piedāvāt" paziņojumā iekļaujamos kodus ar atšifrējumu. Ieņēmumi un to pazīmes (jeb ko nozīmē koda pirmie divi...
Ja laikus nav norādīti apgādājamie algas nodokļa grāmatiņā
Ja laikus nav norādīti apgādājamie algas nodokļa grāmatiņā
Darbinieks Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) atzīmē apgādājamo personu par iepriekšējo periodu. Vai jākoriģē darba devēja ziņojums par šo mēnesi vai jāveic korekcija par iepriekšējiem mēnešiem? Atbilde Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojuma par apgādājamo personu piemērošana aprakstīta likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN likuma) 13. panta 1. daļas 1. punktā un sīkāk paskaidrota Ministru kabineta (MK) 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" 96. punktā: "(..) darba devējs, pamatojoties uz fiziskās personas algas nodokļa grāmatiņā (turpmāk — ANG) izdarītajiem ierakstiem par tiesību uz nodokļa atvieglojumu rašanos vai zušanu, veic taksācijas gada nodokļa pārrēķinu, ja nodokļa atvieglojums nav bijis piemērots par visu laiku no taksācijas gada sākuma līdz taksācijas gada beigām, par kuru personai ir bijušas uz to tiesības, vai ir bijis piemērots par ilgāku laiku, nekā personai ir bijušas uz to tiesības, un ietur papildus aprēķināto nodokli vai atmaksā par daudz...
Krīze kā tramplīns izaugsmes lēcienam
Krīze kā tramplīns izaugsmes lēcienam
Ne visās uzņēmējdarbības jomās Covid–19 krīze ir nozīmējusi darbības sašaurināšanu, apgrozījuma kritumu un galvassāpes. Žurnāla Bilance interviju ciklu ar Latvijas uzņēmējiem par pandēmijas laika pieredzi noslēdzam ar pozitīvu stāstu no nozares, kurai ar kovidu saistītie ierobežojumi veicinājuši tikai ieguvumus, vienlaikus gan arī šajā biznesā viss nav tik vienkārši, kā no malas varētu izskatīties, — saruna ar pārtikas interneta veikala Svaigi.lv dibinātāju un īpašnieci Elīnu Novadu. Daudziem interneta veikaliem pandēmijas laiks bijis kā medusmaize, jo saraustītā klātienes tirdzniecība vērsusi patērētāju skatienus tiešsaistes virzienā. Kā, sākoties kovida krīzei, to varēja just pārtikas interneta tirdzniecības jomā? Kā mainījās Svaigi.lv klientu uzvedība, produktu pieprasījums? Pats kovida krīzes sākums mūsu biznesā iezīmējās ļoti skaidri. Tajā pašā dienā, kad valstī pirmoreiz izsludināja ārkārtas stāvokli, mēs uzreiz redzējām izmaiņas mūsu pircēju uzvedībā — sistēmā sāka ienākt daudzi pasūtījumi, viens pēc otra. Tā pavisam noteikti bija reakcija uz nedrošības izjūtu — neviens no mums tobrīd nezināja, kas notiks tālāk. Pasūtījumu...
Neskaidrības un jautājumi par kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentu un kases grāmatas kārtošanas noteikumiem
Neskaidrības un jautājumi par kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentu un kases grāmatas kārtošanas noteikumiem
No 2022. gada 1. janvāra stājās spēkā jauni noteikumi par kases ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Noteikumu projekta anotācijā tika minēts, ka noteikumu projekts "Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai" (turpmāk — noteikumu projekts) ir izstrādāts saskaņā ar likumprojekta 14. panta ceturtajā daļā doto uzdevumu. Tas paredz noteikt prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai. Noteikumu projekts izstrādāts, pārskatot un pilnveidojot līdz šim spēkā esošo un pašreiz MK noteikumu Nr. 584 ietverto regulējumu. Pēc iepazīšanās ar jaunu noteikumu saturu rodas jautājumi par praktisko pielietošanu. 1. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 625 9. punktu kases ieņēmumu un kases izdevumu orderus numurē atsevišķi, secīgi norādot kārtas numuru. Ja kases ieņēmumu un kases izdevumu orderus sagatavo elektroniski, katram skaidras naudas darījumam var piešķirt unikālu identifikācijas numuru, ar kuru tas reģistrēts grāmatvedības datorprogrammā (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūrā) un kurš norādīts kases ieņēmumu un izdevumu orderī. Vai...
Vai cerības piepildīsies?
Vai cerības piepildīsies?
Sveicināti Jaunajā gadā! Paldies, ka esat kopā ar mums! Un tā ir laba ziņa šajā sarežģītajā laikā, tāpēc mēs turpinām darbu. Neskatoties uz ārkārtējo situāciju, jāķeras pie normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā 2022. gadā, un to ir gana daudz. Gandrīz visos pamatlikumos ir veikti būtiski grozījumi, ar kuriem jāiepazīstas, kas arī tiks darīts gaidāmā ikgadējā Bilances konferencē. Diemžēl atkal — attālināti! Labākie un zinošākie lektori 13. janvārī, kad jau būs apstiprināti un pieejami visi 2022. gada jaunumi, sniegs mūsu auditorijai vērtīgu informāciju. Žēl, ka būs jāiztiek bez koncerta, bez kopābūšanas, bez tikšanās ar draugiem un kolēģiem. Neviens nezina, kad beigsies šī sērga, esam noguruši no ierobežojumiem, kļūstam nepaklausīgi un spītīgi, bet saprotam, ka daudz kas ir atkarīgs arī tieši no mums. Omikrons taču savām kājām uz Latviju nav atnācis… Kādam bija draudzīgi jāpalīdz tam nokļūt līdz mums. Eiropa ar to saskaras lielākā mērā, un sekas vēl nevaram paredzēt. Toties pagaidām varam veltīt...
Darbnespēja bezalgas atvaļinājuma laikā
Darbnespēja bezalgas atvaļinājuma laikā
Darbinieks atrodas atvaļinājumā bez darba samaksas, bet EDS uzrādīta informācija par piešķirto slimības lapu. Kā rīkoties? Vai darbinieks jāatsauc no atvaļinājuma? Atbilde Diemžēl jautājumā nav minēts, vai darbiniekam ir piešķirta A vai B darbnespējas lapa. Tādēļ sāksim ar situāciju, kad saņemta B lapa (slimības pabalsts), jo likumdošanā šīs lapas saņēmēja apmaksa skaidrota vispusīgāk un nepārprotamāk. Saskaņā ar likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (turpmāk — likums) 11. pantu slimības pabalstu piešķir, ja persona neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus vai ja pašnodarbinātais zaudē ienākumus. Savukārt likuma 13. pants skaidro, ka slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas 11. dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai (..), skaitot no darba nespējas pirmās dienas (..), bet slimības pabalstu par slima bērna kopšanu, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas pirmās dienas (..). NB! Likuma 16. pantā precizēts: ja darba nespēja iestājusies laikā, kad...
Ja alga izmaksāta avansā
Ja alga izmaksāta avansā
Darbinieks vienojās ar darba devēju par trīskārtīgas algas vienreizēju izmaksu avansā un tās ieturēšanu turpmāko 12 mēnešu laikā. Vai šāds avanss jāuzskata par aizdevumu? Kā šo darījumu uzrādīt ziņojumā lielas summas izmaksas mēnesī un atgūstot minēto avansu? Kā uzrādīt aprēķinātos nodokļus? Atbilde Ja tiek izmaksāta summa, par kuru darbinieks vienojies ar darba devēju, nosaucot to par algu avansā, domājams, to nevar uzskatīt par aizdevumu, jo no tās tiek ieturēti darbaspēka nodokļi. Ja nodokļi ir ieturēti un samaksāti budžetā, tad vienīgais "cietējs" var būt darba devējs, ja darbinieks uzteiks darba līgumu, pirms atlīdzinās avansā saņemto summu. Attiecīgi būtu jāpievērš īpaša uzmanība, sastādot līgumu par algas piešķiršanu avansā, atmaksāšanas kārtību, kā arī jāparedz turpmākās darbības, ja netiks izpildīts (ievērots) iepriekš paredzētais scenārijs. Mēnesī, kad tiks aprēķināts avanss, darba devēja ziņojumā būtu jāuzrāda kārtējā mēneša alga un avansā piešķirtā triju mēnešu algas kopsumma (t.i., četrkārtīga alga), no kuras aprēķinātas VSAOI un IIN. Nodokļu ziņā darba...
Aizvietotājs vadītāja prombūtnes laikā
Aizvietotājs vadītāja prombūtnes laikā
Vai institūcijas vadītājam, dodoties komandējumā vai atvaļinājumā (vai citas attaisnotas prombūtnes laikā), būtu obligāti jāizdod rīkojums un jānosaka persona, kura aizvieto vadītāju? Atbilde Domājams, tas ir labais tonis, ja ir norīkota persona, kura vajadzības gadījumā ir tiesīga un spējīga atrisināt radušos problēmu vadības prombūtnes laikā. Bieži vien, sazinoties (ar īsziņu vai e–pasta starpniecību) ar vajadzīgo personu (ne tikai ar vadītāju), ieraugām paziņojumu: "Esmu ārpus ofisa līdz xx. datumam; nepieciešamības gadījumā lūdzu sazināties ar kolēģi YY." Ja runa ir par augstāka ranga personām, tad saziņas kārtību nosaka normatīvie akti, jo mēdz būt gadījumi, kad laiks ir zelta vērtībā, turklāt prombūtnes laikā vadība var iekļūt pavisam neparedzētās situācijās un prombūtnes periods var ieilgt. Piemēram, likuma "Par pašvaldībām" 25. pantā ir atrunāts: (..) domes priekšsēdētāja vietnieks aizvieto domes priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā, kā arī pilda pienākumus, ko uzdevis domes priekšsēdētājs vai kas noteikti attiecīgās pašvaldības nolikumā. Ministru kabineta iekārtas likuma 10. pantā noteikts, ka Ministru...
BILANCES janvāra numurā lasiet
BILANCES janvāra numurā lasiet
IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Vai cerības piepildīsies? NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš intervē pārtikas interneta veikala Svaigi.lv dibinātāju un īpašnieci Elīnu Novadu: Krīze kā tramplīns izaugsmes lēcienam GRĀMATVEDĪBA Maija Grebenko: Algas subsīdijas grāmatošana un uzskaite Inese Helmane: Ēdienu piegādes, izmantojot mobilās lietotnes, — kā pareizi kārtot grāmatvedību Redakcija: Komentārs par VID semināru Aivars Droiskis: Neskaidrības un jautājumi par 2021. gada 14. septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 625 «Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai» Laila Kelmere: Ieguldījumi nomātā nekustamajā īpašumā NODOKĻI Inese Helmane: Nodokļu aspekti pārrobežu attālinātajā darbā Maija Grebenko: Grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» Maija Grebenko: Grozījumi likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu» Redakcija: Prognozējamā neapliekamā minimuma noteikšana 2022. gadā ATTĪSTĪBA Oto Kristiāns Abrams: Grāmatvedības datorprogrammu normatīvais regulējums Latvijā un ārvalstīs ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Oto Kristiāns Abrams: Derīgo izrakteņu novērtēšana un atzīšana bilancē Ilvija Ozoliņa: PVN deklarācijas brīdinājums Igaunijas PVN Iznomātāja izdevumu kompensācija Maija Grebenko: Ja darbnespēja...
Nākamo periodu izmaksas, to uzskaite grāmatvedībā
Nākamo periodu izmaksas, to uzskaite grāmatvedībā
Viens no grāmatvedības uzskaites pamatprincipiem ir ieņēmumu un izdevumu nošķiršana pa periodiem, ar to saprotot, ka saimnieciskās darbības izmaksas jāattiecina uz to pārskata periodu, kurā tiek gūti attiecīgie ieņēmumi. Nākamo periodu izmaksas veidojas gadījumos, ja pārskata gadā tiek apmaksāti rēķini, kuros iekļauta maksa par saimnieciskās darbības nodrošināšanas pakalpojumiem, kuri tiks saņemti tikai nākamajā pārskata gadā. Visplašāk praksē sastopami turpmāk apskatītie gadījumi. Apdrošināšanas pakalpojumi Visbiežāk apdrošināšana (izņemot īstermiņa apdrošināšanu, piemēram, tiek apdrošināts īslaicīgs ceļojums uz citu valsti komandējuma laikā, kas neiesniedzas nākamajā pārskata gadā) uz ilgāku laiku — sešiem vai divpadsmit mēnešiem. Apdrošināšanas periods parasti nesakrīt ar pārskata gadu, jo, piemēram, nopirkts automobilis parasti tiek apdrošināts nekavējoši, un tas var būt jebkurš datums pārskata gada laikā. Vēl jo vairāk — bez automobiļa iepriekšējas obligātās cilviltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) nav atļauta dalība ceļu satiksmē. Saņemot šādu rēķinu, kurā pakalpojuma periods iesniedzas nākamajā pārskata gadā, rēķina summa jāsadala proporcionāli pārskata gada periodam un nākamā pārskata gada...
Skaidras naudas darījumu grāmatvedības uzskaite — kas mainījies no 2022. gada 1. janvāra?
Skaidras naudas darījumu grāmatvedības uzskaite — kas mainījies no 2022. gada 1. janvāra?
Skaidrā naudā veikts darījums — skaidras naudas saņemšana vai izsniegšana par tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu, turpināšanu vai izbeigšanu. Darījumi var būt, piemēram, pirkums, norēķins ar pircējiem vai piegādātājiem, aizdevuma saņemšana vai izsniegšana, norēķins par saņemtu vai sniegtu pakalpojumu. Skaidra nauda joprojām ir un, jācer, arī nākotnē paliks kā viens no norēķināšanās veidiem. Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" normām nodokļu maksātājiem tiek noteikts pienākums deklarēt mēnesī savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus virs 1500 eiro un jebkurai personai aizliegts veikt darījumu skaidrā naudā virs 7200 eiro. Šajā rakstā plašāk apskatītas grāmatvedības uzskaites aktualitātes nodokļu maksātājiem, kuri uztur uzņēmuma kasi, lieto vai arī nelieto kases aparātus ieņēmumu reģistrēšanai, kā arī mazliet par avansa norēķiniem skaidrā naudā. Tā kā 14.09.2021. tika pieņemti jaunie noteikumi par kases attaisnojuma dokumentiem, rakstā arī vairāk apskatītas normatīvo aktu prasības, kas būs spēkā no nākamā gada, bet jautājuma labākai izpratnei dots arī salīdzinājums ar spēkā esošajām normām. 1. Uzņēmuma...

Vēlies saņemt aktuālo informāciju?

Ievadiet savu e-pasta adresi, lai mēs Jūs varam informēt par aktuālo biznesā, nodokļu jautājumos un citās nozarēs.