E-ŽURNĀLS BILANCE

2022. gada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk — Atlīdzības likums), un kopā ar tiem stāsies spēkā Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumi "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība" (turpmāk — MK noteikumi). Pagājušā gada novembrī Saeima apstiprināja būtiskus grozījumus Atlīdzības likumā. Daļa no tiem stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, un daļa stāsties spēkā ar 2023. gada 1. janvārī. Šo grozījumu galvenais mērķis saskaņā ar "Valsts pārvaldes reformu plānu 2020" ir pārskatīt valsts un pašvaldību institūcijās nodarbināto valsts civildienesta ierēdņu un darbinieku atlīdzības politiku, lai nodrošinātu konkurētspējīgu darba samaksu valsts pārvaldē. Par prioritāti ir izvirzīta valsts pārvaldē un pašvaldībās nodarbināto valsts civildienesta ierēdņu un darbinieku (tai skaitā sociālo aprūpes centru darbinieku, tiesas un prokuratūras darbinieku) atalgojuma nosacījumu maiņa, un netiek pēc būtības pārskatīts vai mainīts regulējums, kas attiecas uz citām amatpersonu grupām, tai skaitā...

Uzņēmums ir pašvaldības iestāde. Uzņēmuma darbības veids ir nekustamo īpašumu pārvaldīšana uz līguma pamata. Uzņēmums izraksta rēķinus par īri iedzīvotājiem, kā arī pašvaldībai tiek izrakstīti rēķini par neizīrētajiem dzīvokļiem. Īres maksa sastāv no apsaimniekošanas maksas daļas, ko apliek ar PVN, un no peļņas daļas, ko neapliek ar PVN. Vai peļņas daļa PVN deklarācijā ir jānorāda 49. rindā kā ar PVN neapliekams darījums? Vai tomēr to neuzrāda? Dzīvojamās telpas īres maksu veido arī peļņa, tāpēc pašvaldībai reizi ceturksnī apmaksātā peļņas daļa saskaņā ar rēķinu tiek pārskaitīta uz pašvaldības kontu. Nav skaidrs, vai tā summa, kuru veido peļņas daļa un kuru pārskaitām pašvaldībai, ir jāatspoguļo PVN deklarācijā? Atbilde Izvērtējot jautājumā sniegto informāciju un pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma normām, sniedzu šādu skaidrojumu. Uzņēmums, kura darbības veids ir namu apsaimniekošana, izraksta rēķinus par dzīvojamo telpu īri, kas sastāv no mājas apsaimniekošanas maksas un īres maksas (jautājumā nosaukta par peļņas daļu). Saskaņā ar PVN...

Darbiniekam piešķirta vecuma pensija no 16. februāra. Kādi nodokļi jāpiemēro darbavietā un kādi VSAA? Atbilde Mēnesī, kad darbinieks sasniedz pensionēšanās vecumu (šogad — 64 gadi un 3 mēneši) un tam ir pietiekams apdrošināšanas stāžs (patlaban — 15 gadu), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķinātajai pensijai piemēros pensionāram paredzēto minimumu. Tomēr, ņemot vērā to, ka pensija tiks izmaksāta par nepilnu mēnesi, minimums tiks piemērots daļēji — proporcionāli kalendāra dienu skaitam. Jautājumā minētajā situācijā minimums būs 200 eiro (350 : 28 x 16). No 2022. gada 1. jūlija minimums tiks palielināts no 350 līdz 500 eiro. Ja aprēķinātā pensija pārsniedz neapliekamo minimumu, pārsnieguma summai piemēros ienākuma nodokli 20% apmērā. Nodokļu ieturēšanai pensionāram nekas nav jādara, jo visa nepieciešamā informācija ir aģentūras rīcībā. Vienīgi, ja pensionāram būtu apgādājamā persona vai noteikta invaliditāte, tad varētu domāt par algas nodokļa grāmatiņas atzīmēšanu VSAA. Darbavietā februārī aprēķinātajai darba samaksai jāpiemēro VSAOI likme 34,09%. Savukārt martā iemaksu likme samazinājās...

Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā arī šogad ir pagarināts gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu iesniegšanas termiņš uzņēmumiem, biedrībām, sabiedriskā labuma organizācijām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām. Šī ir lieliska iespēja, lai pievērstu padziļinātu uzmanību un veltītu laiku gada pārskata sastādīšanai, gan atklājot nepieciešamo informāciju, kura ir definēta likumdošanas aktos, gan izstrādājot kvalitatīvu un pilnīgu gada pārskatu, kas sniegs patiesu un skaidru informāciju par sabiedrību iekšējiem un ārējiem lietotājiem. Gada pārskata mērķis: sniegt informāciju par sabiedrības finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un izmaiņām finansiālajā stāvoklī, kas gada pārskata lietotājiem noder, lai pieņemtu saimnieciska rakstura lēmumu. Gada pārskata lietotāji: potenciālie ieguldītāji, darbinieki, piegādātāji, aizdevēji, klienti, valsts institūcijas un jebkurš sabiedrības loceklis. Gada pārskata sastāvdaļa — ziņas par uzņēmumu: Pie darbības veida norāda tikai NACE kodu, taču ne visi lietotāji zina no galvas kodus, tāpēc būtu lietderīgi tos arī paskaidrot. Norādot informāciju par valdi un zvērinātu revidentu, tiek norādīts arī personas...

Uzsākot vai paplašinot saimniecisko darbību, lauksaimnieki vai mājražotāji ļoti bieži saskaras ar grūtībām tieši piemērotākās saimnieciskās darbības veicēja formas izvēlē. Reģistrēt ZS vai SIA, būt par piemājas saimniecību? Apskatīsim mazajam lauku uzņēmējam piemērotāko formu plusus un mīnusus. Protams, izvēle paliek paša uzņēmēja ziņā. Atgādinājums par to, kad fiziskā persona drīkst saimniecisko darbību nereģistrēt, ja tā gūst ienākumus no saimnieciskās darbības. Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. panta trīspadsmitā daļa paredz, ka maksātājs, kas gūst ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības, vai no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, vai nemedījamās sugas indivīda — parka vīngliemezis (Helix pomatia) — ieguves, ja minētie ienākumi saskaņā ar likuma "Par IIN" 9. panta pirmās daļas 1. punktu nepārsniedz 3000 eiro gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs. Lai noteiktu dienu, kad šādi ienākumi ir sasnieguši 3000 eiro, maksātājs rakstveidā veic ienākumu uzskaiti brīvi izraudzītā formā, summējot gūtos ienākumus. Piecu darba dienu laikā pēc...

2022. gada 15. martā stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas izstrādāti, lai noteiktu patērētāju tiesības neatbilstošu digitālā satura un digitālā pakalpojuma iegādes un piegādes gadījumos. Likumā tiek precizētas un stiprinātas normas, kas nodrošina patērētāju tiesību aizsardzību neatbilstošu preču iegādes gadījumā. Kopumā grozījumi veicinās ātrāka digitālā vienotā tirgus izaugsmi, stiprinās patērētāju tiesības un atvieglos pārrobežu tirdzniecību uzņēmumiem, vebinārā skaidroja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju konsultāciju un sūdzību departamenta direktora vietniece Inta Bērante–Sukaruka. Iestrādā trīs direktīvas Likuma grozījumi tika izstrādāti, lai nacionālajos tiesību aktos pārņemtu trīs direktīvas: Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija direktīva (ES) 2019/770 par dažiem digitālā satura un digitālo pakalpojumu piegādes līgumu aspektiem; Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija direktīva (ES) 2019/771 par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem, ar kuru groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK un atceļ Direktīvu 19 99/44/EK; Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra direktīva (ES) 2019/2161 ,...

Kā pareizi veikt degvielas uzskaiti un cik procentu var atskaitīt PVN priekšnodoklī, kas saistīti ar evakuatora ekspluatācijas izdevumiem? SIA darbības veids ir evakuatora sniegtie pakalpojumi. Evakuators ir reģistrēts CSDD, SIA ir tā īpašnieks. Grāmatvedībā evakuators ir uzskaitē kā pamatlīdzeklis. Pēc tehniskajiem datiem tas skaitās kravas autovedējs, N2 kategorija ar pilnu masu 4600 kg. Vai šajā gadījumā degvielas iegāde ir uzskaitāma kā izejvielas iegāde un iegrāmatojama 71xx kontā? Vai PVN par degvielas iegādi (t.sk. arī par remontiem, rezerves daļu u.c. izdevumiem, saistītiem ar evakuatoru) drīkst atskaitīt 100% priekšnodoklī? Vai tas nozīmē, ka nav vajadzīgas ceļazīmes un degvielas norakstīšanas akti, lai veiktu degvielas patēriņa uzskaiti? Kas vēl jāņem vērā? Atbilde Evakuators — kravas autovedējs, N2 kategorija ar pilnu masu 4600 kg, nav uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa objekts. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu minētajam transportlīdzeklim nav jāpiemēro priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumi. Tātad priekšnodokli par iegādāto degvielu, iegādātajām rezerves daļām, veiktajiem remontiem un citām uzturēšanas izmaksām...

Tuvojoties vasarai, kad vairāki skolēni izmantos iespēju ne vien atpūsties brīvlaikā, bet arī pastrādāt, piedāvājam informāciju, kas noderēs gan skolēniem, gan viņu vecākiem, kuru algas nodokļa grāmatiņās skolēni ir atzīmēti kā apgādājamās personas. Pirmkārt, ir jāatšķir divas situācijas: kad skolēns strādā jebkurā gada mēnesī vai skolēns strādā tikai vasaras brīvlaikā. Pievērsiet uzmanību Darba likuma 132. panta normām, kas ierobežo jaunatnes nodarbinātību: 132. pants Darba laiks personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem (1) Personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, tiek noteikta piecu dienu darba nedēļa. (2) Bērnus, kuri sasnieguši 13 gadu vecumu, nedrīkst nodarbināt: ilgāk par divām stundām dienā un vairāk par 10 stundām nedēļā, ja darbs tiek veikts mācību gada laikā; ilgāk par četrām stundām dienā un vairāk par 20 stundām nedēļā, ja darbs tiek veikts laikā, kad izglītības iestādē ir brīvlaiks, bet, ja bērns jau sasniedzis 15 gadu vecumu, — ne ilgāk par septiņām stundām dienā un ne vairāk...

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Kā dzīvosim šodien un rīt. Gada sākumā radās cerība, ka divu pēdējo gadu sarežģītā situācija drīz vien mainīsies, ierobežojumi tiks atcelti un varēsim atslābst un atgriezties pie iepriekšējās dzīves. Beidzot vebināri pārtaps par semināriem un būs sastopami «dzīvi» grāmatveži! Tomēr — nav tik spīdoši. NODOKĻI Ilvija Ozoliņa: Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana pakalpojumiem. Pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšana. Lai gan Pievienotās vērtības nodokļa likums ir spēkā jau kopš 2013. gada 1. janvāra, tomēr joprojām praksē grāmatvežiem rodas jautājumi un neizpratne par pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanu, īpaši darījumos ar ES dalībvalstu vai trešo valstu nodokļa maksātājiem. Linda Puriņa: Kādu nodokļu režīmu un uzņēmējdarbības formu izvēlēties lauksaimniekam? Uzsākot vai paplašinot saimniecisko darbību, lauksaimnieki vai mājražotāji ļoti bieži saskaras ar grūtībām tieši piemērotākās saimnieciskās darbības veicēja formas izvēlē. Reģistrēt ZS vai SIA, būt par piemājas saimniecību? Apskatīsim mazajam lauku uzņēmējam piemērotāko formu plusus un mīnusus. Protams, izvēle paliek paša uzņēmēja ziņā. GRĀMATVEDĪBA Katrīna...

Gada sākumā radās cerība, ka divu pēdējo gadu sarežģītā situācija drīz vien mainīsies, ierobežojumi tiks atcelti un varēsim atslābst un atgriezties pie iepriekšējās dzīves. Beidzot vebināri pārtaps par semināriem un būs sastopami «dzīvi» grāmatveži! Tomēr — nav tik spīdoši. Atmodās jau aizmirstā gripa, un nez no kurienes parādījās tālo senču bakas. Un ne tikai. Globālā mēroga problēmas, nežēlīgais karš, augsta inflācija, pasaules bada draudi… Protams, tas viss tiešā veidā skar arī Latviju. Kā mēs dzīvosim turpmāk — jau sākot ar šo rudeni? Kādus rēķinus saņemsim jūnijā par maiju, jo izbeidzās subsīdiju un atbalstu pasākumi? Pēdējie dati par inflāciju, bezdarba rādītāji, valsts parāds… Skumīgi. Nomāc nenoteiktības sajūta. No kā atteikties, cik daudz ierobežot patēriņu?! Nujā, valstsvīri sola nākamgad palielināt minimālo mēneša algu, bet uzņēmējs, kam šī alga jānodrošina, papildu izdevumus iekļaus pašizmaksā. Vai kāds cer, ka gala produkta/pakalpojuma cena rezultātā kļūs konkurētspējīga? Vai kāds to pirks Latvijā vai ārvalstīs? Uz papīra jau var...

Likumprojekts "Grozījumi Darba likumā" izstrādāts, lai izpildītu valdības rīcības plāna pasākumu: pilnveidojot tiesisko regulējumu darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanai, radīt priekšnoteikumus abu vecāku līdzvērtīgai iesaistei, rūpējoties par bērniem un citiem ģimenes locekļiem. Likumprojekts pārņem 2019. gada 20. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2019/1152 par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā un Eiropas Parlamenta (direktīva 2019/1152) un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas 2019/1158 (direktīva 2019/1158) par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem. Tāpat bija nepieciešams precizēt Darba likuma (DL) 14.1 un 75.2 pantu, lai nodrošinātu Direktīvas 96/71/EK izpildi par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā un par administratīvajām prasībām, kontroles pasākumiem un par atbildību apakšuzņēmuma līguma slēgšanas gadījumos. Papildus bija jāprecizē DL 155. panta norma, lai nodrošinātu aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, jo iepriekšējais pirmās daļas formulējums Satversmes tiesā tika atzīts par spēkā neesošu no 2022. gada 1. jūnija, jo neatbilst...

Darbiniekam ar Latvijas darba devēju ir noslēgts darba līgums. Ir izbraukumi uz ārzemēm celtniecības darbu veikšanai. Firma nodarbojas ar inženierkomunikācijas darbiem. Piemēram, celtnieks, autovadītājs un brigadieris. Par laiku, ko pavada ārzemēs, tiek sagatavots A1 sertifikāts. Vai tas ir darba brauciens, darbinieka nosūtīšana vai komandējums? Atbilde Darījuma atbilstība kādai no jautājumā minētajām kategorijām ir atkarīga no vairākiem apstākļiem. Darbinieku nosūtīšana veikt celtniecības darbus nevar būt kvalificējama kā komandējums, jo neatbilst tā definīcijai. Protams, var noformēt institūcijas rīkojumu, kurā tiks norādīts galamērķis (cita apdzīvotā vieta), darba uzdevums un uzdevuma izpildes termiņš. Tomēr definīcijā ir minēts, ka rīkojumā jānorāda, ka komandējums ir saistīts ar tādu mērķu sasniegšanu un uzdevumu veikšanu, kuri paredzēti attiecīgās institūcijas statūtos (nolikumā). Šaubos, ka darbinieki varētu tikt sūtīti komandējumā, jo statūtos par uzņēmuma darbības mērķi uzrādīta objektu celtniecība dažādās citās valstīs noteiktos (iespējams — ilgstošos) laika periodos. Celtniecība — tā ir uzņēmuma saimnieciskā darbība, sakarā ar kuru daži uzņēmuma darbinieki varētu...

Dokumentu arhivēšana kļūst aktuāla gada sākumā. Un tad arī rodas jautājumi — kurus dokumentus arhivēt, kā arhivēt, kurus var iznīcināt? Vai arhivētie dokumenti jāved uz Latvijas Nacionālo arhīvu (turpmāk LNA)? Viens no variantiem ir nolīgt arhīva speciālistu, bet tad jārēķinās ar papildu finanšu izdevumiem. Otrs variants ir tikt galā saviem spēkiem. Šajā rakstā — par dokumentu arhivēšanas procesu. Šis arhivēšanas process ir obligāts institūcijām, bet privātās organizācijas to var darīt pēc savas izvēles. Galvenais, lai privātās organizācijas saglabā dokumentus ar arhīvisko vērtību. Dokumenta arhīviskā vērtība ir noteikta normatīvajos aktos par dokumentu glabāšanas termiņiem. Viens no pirmajiem uzdevumiem ir noteikt dokumentu glabāšanas termiņus. Jāarhivē un jāsaglabā ir pastāvīgi glabājamie dokumenti un ilgtermiņa dokumenti. Ja organizācijā ir lietu nomenklatūra, tad termiņi ir zināmi, bet, ja nav lietu nomenklatūras, tad dokumenta glabāšanas termiņi noteikti ārējos normatīvajos aktos. Normatīvie akti, kuros noteikti glabāšanas termiņi: Noteikumi par personas darba vai dienesta gaitu un izglītību apliecinošiem dokumentiem, kuriem...

Turpinot iepriekšējā žurnāla numurā aizsākto tēmu par debitoru parādiem, šajā rakstā apskatīta cesijas darījuma uzskaites kārtība visu darījumā iesaistīto pušu grāmatvedībā. Saskaņā ar Civillikuma ceturtās daļas "Saistību tiesības" devīto nodaļu cesija ir darījums, kura rezultātā prasījuma tiesība pret atlīdzību tiek nodota jauna prasītāja rīcībā. Vienkāršiem vārdiem sakot, uzņēmums savu debitora parādu (tas var būt par pārdotu preci, sniegtu pakalpojumu vai aizdevums) pārdod citam uzņēmumam. Parasti cesijas darījumā iesaistītas trīs puses. Prasījuma tiesību pārdevēju sauc par cedentu, prasījuma tiesību pircēju par cesionāru, un pa vidu ir parādnieks. Vairumā gadījumu cesijas līgumā minētā pirkuma cena ir zemāka par parāda vērtību uzskaitē. Iemesli, kāpēc uzņēmums vēlas pārdod parādu, nevis gaidīt un saņemt naudu pats, var būt dažādi, piemēram, parādnieks ilgstoši nemaksā, bet uzņēmums nav gatavs ieguldīt ne laiku, ne naudu parāda atgūšanai. Piemērs SIA A ir parādā SIA B 15 000 eiro. Tiek noslēgts cesijas līgums starp SIA B (cedents) un SIA C (cesionārs) par...

Vai bankas konta izdrukā jāraksta grāmatojumi? Atbilde Atbilstoši vispārīgām grāmatvedības kārtošanas prasībām, kas minētas Grāmatvedības likuma 6. pantā, grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kompetenta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma saistībām, mantu un finansiālo stāvokli noteiktā datumā, saimnieciskās darbības rezultātiem un naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Savukārt MK noteikumu Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" 21. punktā noteikts: norādījumu par to, kura grāmatvedības konta kredītā un kura konta debetā ierakstāma saimnieciskā darījuma summa (iegrāmatojums), var izdarīt rakstiski uz papīra formā sagatavota attaisnojuma dokumenta vai iekšēja attaisnojuma dokumenta, kas sagatavots, pamatojoties uz viendabīgu attaisnojuma dokumentu kopsavilkuma datiem, vai nodrošinot šā iegrāmatojuma atšifrējumu, ja iegrāmatojumu veic elektroniski, un atbilstoši šim iegrāmatojumam izdarot ierakstus attiecīgajos kontos. Domājams, ka grāmatojums uz dokumenta, ja grāmatvedību nekārto, izmantojot programmu, kura to nodrošina, ir obligāts. Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada maija (485.) numurā.