E-ŽURNĀLS BILANCE

Ne visās uzņēmējdarbības jomās Covid–19 krīze ir nozīmējusi darbības sašaurināšanu, apgrozījuma kritumu un galvassāpes. Žurnāla Bilance interviju ciklu ar Latvijas uzņēmējiem par pandēmijas laika pieredzi noslēdzam ar pozitīvu stāstu no nozares, kurai ar kovidu saistītie ierobežojumi veicinājuši tikai ieguvumus, vienlaikus gan arī šajā biznesā viss nav tik vienkārši, kā no malas varētu izskatīties, — saruna ar pārtikas interneta veikala Svaigi.lv dibinātāju un īpašnieci Elīnu Novadu. Daudziem interneta veikaliem pandēmijas laiks bijis kā medusmaize, jo saraustītā klātienes tirdzniecība vērsusi patērētāju skatienus tiešsaistes virzienā. Kā, sākoties kovida krīzei, to varēja just pārtikas interneta tirdzniecības jomā? Kā mainījās Svaigi.lv klientu uzvedība, produktu pieprasījums? Pats kovida krīzes sākums mūsu biznesā iezīmējās ļoti skaidri. Tajā pašā dienā, kad valstī pirmoreiz izsludināja ārkārtas stāvokli, mēs uzreiz redzējām izmaiņas mūsu pircēju uzvedībā — sistēmā sāka ienākt daudzi pasūtījumi, viens pēc otra. Tā pavisam noteikti bija reakcija uz nedrošības izjūtu — neviens no mums tobrīd nezināja, kas notiks tālāk. Pasūtījumu...

No 2022. gada 1. janvāra stājās spēkā jauni noteikumi par kases ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Noteikumu projekta anotācijā tika minēts, ka noteikumu projekts "Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai" (turpmāk — noteikumu projekts) ir izstrādāts saskaņā ar likumprojekta 14. panta ceturtajā daļā doto uzdevumu. Tas paredz noteikt prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai. Noteikumu projekts izstrādāts, pārskatot un pilnveidojot līdz šim spēkā esošo un pašreiz MK noteikumu Nr. 584 ietverto regulējumu. Pēc iepazīšanās ar jaunu noteikumu saturu rodas jautājumi par praktisko pielietošanu. 1. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 625 9. punktu kases ieņēmumu un kases izdevumu orderus numurē atsevišķi, secīgi norādot kārtas numuru. Ja kases ieņēmumu un kases izdevumu orderus sagatavo elektroniski, katram skaidras naudas darījumam var piešķirt unikālu identifikācijas numuru, ar kuru tas reģistrēts grāmatvedības datorprogrammā (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūrā) un kurš norādīts kases ieņēmumu un izdevumu orderī. Vai...

Sveicināti Jaunajā gadā! Paldies, ka esat kopā ar mums! Un tā ir laba ziņa šajā sarežģītajā laikā, tāpēc mēs turpinām darbu. Neskatoties uz ārkārtējo situāciju, jāķeras pie normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā 2022. gadā, un to ir gana daudz. Gandrīz visos pamatlikumos ir veikti būtiski grozījumi, ar kuriem jāiepazīstas, kas arī tiks darīts gaidāmā ikgadējā Bilances konferencē. Diemžēl atkal — attālināti! Labākie un zinošākie lektori 13. janvārī, kad jau būs apstiprināti un pieejami visi 2022. gada jaunumi, sniegs mūsu auditorijai vērtīgu informāciju. Žēl, ka būs jāiztiek bez koncerta, bez kopābūšanas, bez tikšanās ar draugiem un kolēģiem. Neviens nezina, kad beigsies šī sērga, esam noguruši no ierobežojumiem, kļūstam nepaklausīgi un spītīgi, bet saprotam, ka daudz kas ir atkarīgs arī tieši no mums. Omikrons taču savām kājām uz Latviju nav atnācis… Kādam bija draudzīgi jāpalīdz tam nokļūt līdz mums. Eiropa ar to saskaras lielākā mērā, un sekas vēl nevaram paredzēt. Toties pagaidām varam veltīt...

Darbinieks atrodas atvaļinājumā bez darba samaksas, bet EDS uzrādīta informācija par piešķirto slimības lapu. Kā rīkoties? Vai darbinieks jāatsauc no atvaļinājuma? Atbilde Diemžēl jautājumā nav minēts, vai darbiniekam ir piešķirta A vai B darbnespējas lapa. Tādēļ sāksim ar situāciju, kad saņemta B lapa (slimības pabalsts), jo likumdošanā šīs lapas saņēmēja apmaksa skaidrota vispusīgāk un nepārprotamāk. Saskaņā ar likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (turpmāk — likums) 11. pantu slimības pabalstu piešķir, ja persona neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus vai ja pašnodarbinātais zaudē ienākumus. Savukārt likuma 13. pants skaidro, ka slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas 11. dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai (..), skaitot no darba nespējas pirmās dienas (..), bet slimības pabalstu par slima bērna kopšanu, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas pirmās dienas (..). NB! Likuma 16. pantā precizēts: ja darba nespēja iestājusies laikā, kad...

Darbinieks vienojās ar darba devēju par trīskārtīgas algas vienreizēju izmaksu avansā un tās ieturēšanu turpmāko 12 mēnešu laikā. Vai šāds avanss jāuzskata par aizdevumu? Kā šo darījumu uzrādīt ziņojumā lielas summas izmaksas mēnesī un atgūstot minēto avansu? Kā uzrādīt aprēķinātos nodokļus? Atbilde Ja tiek izmaksāta summa, par kuru darbinieks vienojies ar darba devēju, nosaucot to par algu avansā, domājams, to nevar uzskatīt par aizdevumu, jo no tās tiek ieturēti darbaspēka nodokļi. Ja nodokļi ir ieturēti un samaksāti budžetā, tad vienīgais "cietējs" var būt darba devējs, ja darbinieks uzteiks darba līgumu, pirms atlīdzinās avansā saņemto summu. Attiecīgi būtu jāpievērš īpaša uzmanība, sastādot līgumu par algas piešķiršanu avansā, atmaksāšanas kārtību, kā arī jāparedz turpmākās darbības, ja netiks izpildīts (ievērots) iepriekš paredzētais scenārijs. Mēnesī, kad tiks aprēķināts avanss, darba devēja ziņojumā būtu jāuzrāda kārtējā mēneša alga un avansā piešķirtā triju mēnešu algas kopsumma (t.i., četrkārtīga alga), no kuras aprēķinātas VSAOI un IIN. Nodokļu ziņā darba...

Vai institūcijas vadītājam, dodoties komandējumā vai atvaļinājumā (vai citas attaisnotas prombūtnes laikā), būtu obligāti jāizdod rīkojums un jānosaka persona, kura aizvieto vadītāju? Atbilde Domājams, tas ir labais tonis, ja ir norīkota persona, kura vajadzības gadījumā ir tiesīga un spējīga atrisināt radušos problēmu vadības prombūtnes laikā. Bieži vien, sazinoties (ar īsziņu vai e–pasta starpniecību) ar vajadzīgo personu (ne tikai ar vadītāju), ieraugām paziņojumu: "Esmu ārpus ofisa līdz xx. datumam; nepieciešamības gadījumā lūdzu sazināties ar kolēģi YY." Ja runa ir par augstāka ranga personām, tad saziņas kārtību nosaka normatīvie akti, jo mēdz būt gadījumi, kad laiks ir zelta vērtībā, turklāt prombūtnes laikā vadība var iekļūt pavisam neparedzētās situācijās un prombūtnes periods var ieilgt. Piemēram, likuma "Par pašvaldībām" 25. pantā ir atrunāts: (..) domes priekšsēdētāja vietnieks aizvieto domes priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā, kā arī pilda pienākumus, ko uzdevis domes priekšsēdētājs vai kas noteikti attiecīgās pašvaldības nolikumā. Ministru kabineta iekārtas likuma 10. pantā noteikts, ka Ministru...

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Vai cerības piepildīsies? NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš intervē pārtikas interneta veikala Svaigi.lv dibinātāju un īpašnieci Elīnu Novadu: Krīze kā tramplīns izaugsmes lēcienam GRĀMATVEDĪBA Maija Grebenko: Algas subsīdijas grāmatošana un uzskaite Inese Helmane: Ēdienu piegādes, izmantojot mobilās lietotnes, — kā pareizi kārtot grāmatvedību Redakcija: Komentārs par VID semināru Aivars Droiskis: Neskaidrības un jautājumi par 2021. gada 14. septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 625 «Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai» Laila Kelmere: Ieguldījumi nomātā nekustamajā īpašumā NODOKĻI Inese Helmane: Nodokļu aspekti pārrobežu attālinātajā darbā Maija Grebenko: Grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» Maija Grebenko: Grozījumi likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu» Redakcija: Prognozējamā neapliekamā minimuma noteikšana 2022. gadā ATTĪSTĪBA Oto Kristiāns Abrams: Grāmatvedības datorprogrammu normatīvais regulējums Latvijā un ārvalstīs ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Oto Kristiāns Abrams: Derīgo izrakteņu novērtēšana un atzīšana bilancē Ilvija Ozoliņa: PVN deklarācijas brīdinājums Igaunijas PVN Iznomātāja izdevumu kompensācija Maija Grebenko: Ja darbnespēja...

Viens no grāmatvedības uzskaites pamatprincipiem ir ieņēmumu un izdevumu nošķiršana pa periodiem, ar to saprotot, ka saimnieciskās darbības izmaksas jāattiecina uz to pārskata periodu, kurā tiek gūti attiecīgie ieņēmumi. Nākamo periodu izmaksas veidojas gadījumos, ja pārskata gadā tiek apmaksāti rēķini, kuros iekļauta maksa par saimnieciskās darbības nodrošināšanas pakalpojumiem, kuri tiks saņemti tikai nākamajā pārskata gadā. Visplašāk praksē sastopami turpmāk apskatītie gadījumi. Apdrošināšanas pakalpojumi Visbiežāk apdrošināšana (izņemot īstermiņa apdrošināšanu, piemēram, tiek apdrošināts īslaicīgs ceļojums uz citu valsti komandējuma laikā, kas neiesniedzas nākamajā pārskata gadā) uz ilgāku laiku — sešiem vai divpadsmit mēnešiem. Apdrošināšanas periods parasti nesakrīt ar pārskata gadu, jo, piemēram, nopirkts automobilis parasti tiek apdrošināts nekavējoši, un tas var būt jebkurš datums pārskata gada laikā. Vēl jo vairāk — bez automobiļa iepriekšējas obligātās cilviltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) nav atļauta dalība ceļu satiksmē. Saņemot šādu rēķinu, kurā pakalpojuma periods iesniedzas nākamajā pārskata gadā, rēķina summa jāsadala proporcionāli pārskata gada periodam un nākamā pārskata gada...

Skaidrā naudā veikts darījums — skaidras naudas saņemšana vai izsniegšana par tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu, turpināšanu vai izbeigšanu. Darījumi var būt, piemēram, pirkums, norēķins ar pircējiem vai piegādātājiem, aizdevuma saņemšana vai izsniegšana, norēķins par saņemtu vai sniegtu pakalpojumu. Skaidra nauda joprojām ir un, jācer, arī nākotnē paliks kā viens no norēķināšanās veidiem. Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" normām nodokļu maksātājiem tiek noteikts pienākums deklarēt mēnesī savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus virs 1500 eiro un jebkurai personai aizliegts veikt darījumu skaidrā naudā virs 7200 eiro. Šajā rakstā plašāk apskatītas grāmatvedības uzskaites aktualitātes nodokļu maksātājiem, kuri uztur uzņēmuma kasi, lieto vai arī nelieto kases aparātus ieņēmumu reģistrēšanai, kā arī mazliet par avansa norēķiniem skaidrā naudā. Tā kā 14.09.2021. tika pieņemti jaunie noteikumi par kases attaisnojuma dokumentiem, rakstā arī vairāk apskatītas normatīvo aktu prasības, kas būs spēkā no nākamā gada, bet jautājuma labākai izpratnei dots arī salīdzinājums ar spēkā esošajām normām. 1. Uzņēmuma...

Aizvien valstī turpinās ārkārtas stāvoklis, un līdz ar to vairāki nodokļu likumi steidzami tiek papildināti īsākam vai garākam periodam ar jaunām prasībām un citādu pieeju pastāvošajām problēmām. Teiktais attiecas arī uz likumu "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kura pārejas noteikumi papildināti ar jauniem astoņiem punktiem. Grozījumi stājās spēkā 2021. gada 6. novembrī. Minētie grozījumi mazliet atvieglos pandēmijas dēļ pasliktināto dzīves kvalitāti personām vismaz līdz 2021. gada beigām. Slimības palīdzības pabalsts Periodā no 2021. gada 1. novembra līdz 31. decembrim tiesības uz vienreizēju slimības palīdzības pabalstu par 14 kalendāra dienām ir šādām sociāli apdrošinātām personām (54. punkts): vienam no bērna vecākiem, vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina, ja šī persona nevar strādāt attālināti un aprūpējamais bērns ir vecumā līdz 10 gadiem...

Līdz ar Covid–19 pandēmiju grāmatvedībā aktuālākās tēmas ir saistītas ar atbalstu uzrādīšanu grāmatvedībā: ar Covid–19 saistītās informācijas uzrādīšana gada pārskatā, Covid–19 ietekme, nosakot krājumu vērtību, debitoru parādu izvērtējums u.c. Kādreiz populārā tēma par uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk — UIN) deklarācijas aizpildīšanu ir pagājusi malā. Pēdējā mēneša deklarācijas jeb decembra mēneša deklarācijas, ja pārskata gads saskan ar kalendāra gadu un beidzas 31. decembrī, aizpildīšana nav aiz kalniem. Tāpēc vērtīgi atkārtot, kāda informācija atklājama šajā deklarācijā. Decembra mēneša nodokļa deklarācija iesniedzama līdz 2022. gada 20. janvārim. Un šī deklarācija jāiesniedz obligāti — arī tad, ja nav ar nodokli apliekamu darījumu. Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk — EDS) to var labot bez soda sankcijām par gada pārskata sagatavošanas procesā veiktajām korekcijām. Tātad pārskata perioda pēdējā deklarācijā ir jāveic ar UIN apliekamās bāzes korekcijas par: nedrošiem debitoru parādiem (UIN likuma 9. pants); palielinātiem procentu maksājumiem (UIN likuma 10. pants); aizdevumiem saistītām...

2021. gads bija gana ražīgs ar vairākiem likumdošanas normu grozījumiem, turklāt tas vēl nav beidzies. 20. decembrī gan darba devēji, gan pašnodarbinātās personas sagaidīs nodokļu reformas pēdējo ziņu, tā teikt, ķirsīti uz tortes — cik jāpiemaksā minimālās iemaksas, ja par fizisko personu ceturksnī VSAOI veiktas no ieņēmumiem (vai ienākumiem), kas mazāki par 1500 eiro. Varbūt nemaz nebūs jāpiemaksā, jo vidējā alga, kā paziņoja statistiķi, pārsniedz 1200 eiro mēnesī?! Bet turpinājums sekos 2022. gadā… Tātad slogs būs grāmatvežiem — algas jārēķina, ņemot vērā jaunās prasības, cītīgi pārbaudot saņēmēja statusu, lai pēcāk nebūtu dažnedažādu pārsteigumu! Tieši tādēļ ir laiks noskaidrot, kādā tempā jāstrādā jaunajā gadā, kas jāņem vērā, kam jāpievērš uzmanība. Atkārtosim spēkā paliekošās normas un iegaumēsim tās, kas nāk no jauna. Normas, kas nemainās Dokuments, kas vienmēr aktuāls algas grāmatvedim, — Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 786 par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmju sadalījumu. Analoģiski iepriekšējiem noteikumiem (ar tādu...

Biznesa videi ir neliela izpratne par pienākumiem attiecībā uz vides aizsardzību un atbildības riskiem, kas izriet no normatīvajiem aktiem. Jau 30 gadus Latvijā ir spēkā normas par vides aizsardzību. Šajā skaidrojumā par to, kādi ir svarīgākie juridiskie aspekti vides tiesību atbildības un atbilstības jomā, kā arī praktiski ieteikumi vides tiesību strīdu risināšanā. Vides aizsardzības likums definē, ka vides aizsardzība ir pasākumu kopums vides kvalitātes saglabāšanai un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai. Jautājumus, kā uzņēmums var juridiski sakārtot savu darbību atbilstoši vides prasībām un kas ir galvenie riski, kas ir jāņem vērā, skaidro Zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāte Zane Akermane. Kas ir galvenie šīs atbildības subjekti? Tie ir piesārņojošās darbības veicēji, kuriem ir speciālās atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai, piemēram, ražošanas uzņēmumi, autoservisi u.c., kuriem ir izsniegtas A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas vai C kategorijas piesārņojošu darbību apliecinājums. Uzņēmumiem ir jāņem vērā īpašais pienākumu loks, ko nosaka Vides aizsardzības likums un izdotā...

PVN uzskaites pēc kases principa teorētiskā puse apskatīta raksta pirmajā daļā (Bilance Nr. 11 (479) 2021. 34.–35. lpp.). Tagad praktiski par darījumiem, kas PVN vajadzībām tiek uzskaitīti pēc kases principa saskaņā ar PVN likuma 137. pantu. Atgādinu, ka arī tiem nodokļu maksātājiem, kas PVN maksā parastajā kārtībā, reizēm var nākties saskarties ar PVN uzskaiti pēc kases principa — tas ir gadījumos, kad tiek saņemts rēķins, kurā norādīta atsauce "Naudas līdzekļu uzskaite". Šādā gadījumā jāatceras, ka priekšnodokli drīkst atskaitīt tikai pēc rēķina samaksas. Likumā norādīts, ka priekšnodokli drīkst atskaitīt ne agrāk kā tajā taksācijas periodā, kurā ir samaksāta saņemtajā nodokļa rēķinā norādītā PVN summa. Lai arī, burtiski lasot, pietiktu tikai ar PVN summas samaksu, lai priekšnodokli atskaitītu, tomēr loģiski būtu samaksāt arī visu rēķinu kopsummā. Tā kā preču/pakalpojumu un rēķina saņemšanas brīdī priekšnodokli šajā gadījumā nedrīkst atskaitīt, tad nepieciešams ieviest atsevišķu kontu (izmantošu šim kontam nosaukumu "Norēķini par PVN (apakškonts)", lai uzskaitītu to...

Uzņēmums reģistrējies par PVN maksātāju septembrī. Uzņēmuma pamatdarbības veids ir ar PVN neapliekamo darījumu sniegšana, taču jau ir zināms, ka no novembra tiks uzsākta arī ar PVN apliekamo pakalpojumu sniegšana. Atbilde PVN likuma 98. panta 7. daļa sniedz atbildi uz šo jautājumu: "Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš taksācijas periodā priekšnodokļa atskaitīšanai izmanto šā panta otrajā un sestajā daļā noteikto priekšnodokļa aprēķināšanas kārtību, pirms gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas pārrēķina darījumu proporciju kopumā par gadu un koriģē atskaitāmā priekšnodokļa un valsts budžetā maksājamā nodokļa apmēru." Vai, veicot gada PVN proporcijas aprēķinu, tajā jāiekļauj: a. viss periods, kurā uzņēmums bija reģistrēts PVN reģistrā (neatkarīgi no tā, ka pirmajos divos mēnešos nav sniedzis apliekamos pakalpojumus). Nosakot gada proporciju, priekšnodokli varēs atskaitīt arī par tiem periodiem, kuros sniegti tikai neapliekamie pakalpojumi; b. vai tomēr aprēķins būtu veicams, aprēķinā iekļaujot tikai to periodu, no kura ir uzsākta apliekamo pakalpojumu sniegšana, un priekšnodokli par periodu, kurā sniegti tikai neapliekamie pakalpojumi,...