Žurnāls BILANCE

2019. gada 29. janvārī Ministru kabinets (MK) pieņēma noteikumus Nr. 51 “Ceturkšņa pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība” (jaunie noteikumi), kas stājās spēkā 2019. gada 1. februārī. Jaunie ceturkšņa pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtības noteikumi ir izstrādāti, lai precizētu ceturkšņa pārskatā uzrādāmo informāciju atbilstoši MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” (MK noteikumi Nr. 87) 1. pielikumam “Grāmatvedības kontu plāna un zembilances shēma un apraksts”. Pirmais pārskats pēc šiem noteikumiem būs jāsagatavo par 2019. gada 1. ceturksni. Vairāk par jauno noteikumu viestajām izmaiņām skaidro Laila Kelmere, Mg. oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā valsts budžeta iestādes, t.sk. publiskie nodibinājumi, pašvaldības un no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, sagatavo un iesniedz ceturkšņa finanšu pārskatus. Pārskatu sagatavo, pamatojoties uz grāmatvedības uzskaites datiem saskaņā ar uzkrāšanas principu. Veco noteikumu pārskata sagatavošanas aprakstos bija ietverti MK 15.12.2009. noteikumos Nr. 1486 “Kārtība, kādā budžeta...

Uzņēmējdarbības praksē diezgan bieži sastopami gadījumi, kad viena un tā pati persona (fiziskā vai juridiskā) vienlaikus ir citas firmas gan debitors, gan kreditors. Šādos gadījumos rodas iespēja veikt savstarpējo prasību ieskaitu, par ko informē Žurnāla "Bilance" 2019. gada janvāra (445.) numurā sertificētas nodokļu konsultantes Olgas Lukašinas un nodokļu un grāmatvedības konsultantes Jekaterinas Juhimecas rakstā "Nodokļi ieskaita darījumos". Darījuma būtība un tā piemērošanas sfēra Civillikums (1846.–1856. pants) uzskata ieskaitu kā līgumslēdzēju saistību izbeigšanas formu. Ne velti ieskaits atrodams vienviet kopā ar saistību izpildi, prasījuma un parāda sakritību, ar līgumu, kas atceļ saistības, ar mierizlīgumu u.c.. Civillikuma 1846. pants: “Ar ieskaitu jāsaprot prasījuma dzēšana ar pretprasījumu.” Piemēram, firma “A” un firma “B” var veikt ieskaitu, ja viena otrai piegādāja preci par summu 1000 eiro, savukārt pēcāk otrā firma sniedza pirmajai pakalpojumu par tādu pašu summu. Abas firmas izraksta partnerim rēķinu apmaksai. Lai “nedzenātu” naudu no viena konta uz otru, firmas apliecina, ka tām nav...

Žurnāla "Bilance" balvu "Gada grāmatvedis" 2018. gadā saņēma Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas galvenā grāmatvede Daiga Olševska. Intervijā žurnālam "Bilance" viņa stāsta gan par savu daudzkrāsaino, arī skaudras pieredzes skarto dzīves gājumu, gan izsaka interesantas atziņas par grāmatveža profesiju - piemēram, kāpēc grāmatvedība sāk arvien vairāk līdzināties filozofijai un kādiem būtu jābūt grāmatvedības un nodokļu normatīvajiem aktiem, lai tos būtu vieglāk un saprotamāk pildīt. Publicējam nelielu fragmentu no interesantās sarunas, kuru pilnā garumā varēsit izlasīt žurnāla "Bilance" šā gada pirmajā (janvāra) numurā. Man nesen sacīja, ka divu profesiju pārstāvji esot īpaši jāmīl - žurnālisti un grāmatveži. Jūsu darba kolektīvs jūs acīmredzami mīl, citādi nebūtu vairākkārt izvirzījis Gada grāmatveža balvai. Bet kā ir ar valsts struktūrām, ar ko grāmatvedim iznāk sadarboties - piemēram, vai Valsts ieņēmumu dienests, Valsts kontrole un citas iestādes mīl grāmatvežus? Viss ir atkarīgs no konkrētā cilvēka, nevis no iestādes. Tātad pašās procedūrās problēmu nav, svarīgi ir tikai tas, kā katrs konkrētais...

Pirmā situācija Darbinieka alga 2000,00 eiro. Nodokļa grāmatiņa iesniegta, darba ņēmēja VSAOI likme – 11%, minimums netiek piemērots, apgādājamo personu nav. Par šo darbinieku uzņēmums veic dzīvības apdrošināšanas prēmiju iemaksas (uzkrājošā apdrošināšana) vai privātajā pensijas fondā 40,00 eiro mēnesī. Darba devējs no darbinieka mēneša darba ienākuma ir tiesīgs atskaitīt: - no darba devēja līdzekļiem darbinieka labā veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos (..), kas kopā nepārsniedz 10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā (..) Paziņojuma aizpildīšana tabula. Paziņojums par FP izmaksātajām summām (MK noteikumu Nr. 677 2. pielikums) Aizpildot paziņojumu, no darba devēja līdzekļiem veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos (..) darba devējs uzrāda:Darba devējam ir pienākums iesniegt VID “Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām”. - paziņojuma 05. rindā “Ieņēmumi” – par „labuma” apmēru palielinot darba samaksas apmēru (tas nodrošinās iespēju izslēgt „labumu” no IIN piemērošanas, ievērojot 10% ierobežojumu), - paziņojuma 06. rindā “Neapliekamie ienākumi” – to iemaksu privātajos pensiju fondos...

Analizējot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 16. pantu attiecībā uz preču iegādēm Eiropas Savienības (ES) teritorijā, ir svarīgi ņemt vērā 3. un 4. punktu, lai nodalītu trīsstūrveida un ķēžu darījumus. Kā piemēru var izmantot darījumu, kurā ir iesaistīti trīs uzņēmumi, katrs reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs savā ES dalībvalstī, kad viens ir pārdevējs, viens starpnieks un viens gala pircējs. Ja visi uzņēmumi savā starpā ir vienojušies, ka prece tiks piegādāta no pārdevēja dalībvalsts uz gala pircēja dalībvalsti, tas uzskatāms par trīsstūrveida darījumu un starpnieks PVN deklarācijā nedeklarē preču iegādi ES teritorijā, tikai piegādi gala klientam PVN deklarācijas 482. rindā un PVN2 ar kodu “S”, kā tas noteikts PVN likuma 16. panta 4. daļā. Ja uzņēmumi savā starpā nav vienojušies un pārdevējs nav informēts par gala pircēju (vai tas ir PVN maksātājs gala piegādes valstī), starpniekam jādeklarē preču iegāde PVN deklarācijā un pēc tam preču piegāde gala klientam pēc PVN likuma 16. panta...