E-ŽURNĀLS BILANCE

Žurnāla "Bilance" balvu "Gada grāmatvedis" 2018. gadā saņēma Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas galvenā grāmatvede Daiga Olševska. Intervijā žurnālam "Bilance" viņa stāsta gan par savu daudzkrāsaino, arī skaudras pieredzes skarto dzīves gājumu, gan izsaka interesantas atziņas par grāmatveža profesiju - piemēram, kāpēc grāmatvedība sāk arvien vairāk līdzināties filozofijai un kādiem būtu jābūt grāmatvedības un nodokļu normatīvajiem aktiem, lai tos būtu vieglāk un saprotamāk pildīt. Publicējam nelielu fragmentu no interesantās sarunas, kuru pilnā garumā varēsit izlasīt žurnāla "Bilance" šā gada pirmajā (janvāra) numurā. Man nesen sacīja, ka divu profesiju pārstāvji esot īpaši jāmīl - žurnālisti un grāmatveži. Jūsu darba kolektīvs jūs acīmredzami mīl, citādi nebūtu vairākkārt izvirzījis Gada grāmatveža balvai. Bet kā ir ar valsts struktūrām, ar ko grāmatvedim iznāk sadarboties - piemēram, vai Valsts ieņēmumu dienests, Valsts kontrole un citas iestādes mīl grāmatvežus? Viss ir atkarīgs no konkrētā cilvēka, nevis no iestādes. Tātad pašās procedūrās problēmu nav, svarīgi ir tikai tas, kā katrs konkrētais...

Pirmā situācija Darbinieka alga 2000,00 eiro. Nodokļa grāmatiņa iesniegta, darba ņēmēja VSAOI likme – 11%, minimums netiek piemērots, apgādājamo personu nav. Par šo darbinieku uzņēmums veic dzīvības apdrošināšanas prēmiju iemaksas (uzkrājošā apdrošināšana) vai privātajā pensijas fondā 40,00 eiro mēnesī. Darba devējs no darbinieka mēneša darba ienākuma ir tiesīgs atskaitīt: - no darba devēja līdzekļiem darbinieka labā veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos (..), kas kopā nepārsniedz 10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā (..) Paziņojuma aizpildīšana tabula. Paziņojums par FP izmaksātajām summām (MK noteikumu Nr. 677 2. pielikums) Aizpildot paziņojumu, no darba devēja līdzekļiem veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos (..) darba devējs uzrāda:Darba devējam ir pienākums iesniegt VID “Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām”. - paziņojuma 05. rindā “Ieņēmumi” – par „labuma” apmēru palielinot darba samaksas apmēru (tas nodrošinās iespēju izslēgt „labumu” no IIN piemērošanas, ievērojot 10% ierobežojumu), - paziņojuma 06. rindā “Neapliekamie ienākumi” – to iemaksu privātajos pensiju fondos...

Analizējot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 16. pantu attiecībā uz preču iegādēm Eiropas Savienības (ES) teritorijā, ir svarīgi ņemt vērā 3. un 4. punktu, lai nodalītu trīsstūrveida un ķēžu darījumus. Kā piemēru var izmantot darījumu, kurā ir iesaistīti trīs uzņēmumi, katrs reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs savā ES dalībvalstī, kad viens ir pārdevējs, viens starpnieks un viens gala pircējs. Ja visi uzņēmumi savā starpā ir vienojušies, ka prece tiks piegādāta no pārdevēja dalībvalsts uz gala pircēja dalībvalsti, tas uzskatāms par trīsstūrveida darījumu un starpnieks PVN deklarācijā nedeklarē preču iegādi ES teritorijā, tikai piegādi gala klientam PVN deklarācijas 482. rindā un PVN2 ar kodu “S”, kā tas noteikts PVN likuma 16. panta 4. daļā. Ja uzņēmumi savā starpā nav vienojušies un pārdevējs nav informēts par gala pircēju (vai tas ir PVN maksātājs gala piegādes valstī), starpniekam jādeklarē preču iegāde PVN deklarācijā un pēc tam preču piegāde gala klientam pēc PVN likuma 16. panta...

Pasaulē eksistē ap miljons dažādu datorprogrammu, daudzas no tām ir bezmaksas, bet liela daļa ir iegūstamas lietošanā, atbilstoši iegādājoties lietošanas licenci. Vienai datorprogrammai var būt dažādi iespējamie iegādes varianti, līdz ar to arī katram iegādes variantiem atbilstoša licence. Kopumā ir pieņemts uzskatīt, ka datorprogrammas ir nemateriāls ilgstošs ieguldījums, tomēr ne visos iegādes un licenču variantos tas tā ir. Tā kā ir daudz datorprogrammu licenču iegādes iespēju un licenču nosacījumu, SIA DPA Kvalitātes vadītāja, datorprogrammu licencēšanas un pārvaldības sertificēta speciāliste Sanita Meijere aplūkojusi principus, pēc kuriem vieglāk orientēties datorprogrammu licenču atbilstošā atspoguļošanā uzņēmuma grāmatvedībā. Būtiskākās definīcijas Nemateriālie aktīvi: identificējama nemateriāla vērtība bez fiziskas substances. Šī vērtība ir organizācijas kontrolēts resurss, kas iegūts kāda pagātnes notikuma rezultātā (piemēram, nopirkts vai pašu izstrādāts) un no kura izmantošanas nākotnē tiek sagaidīti ekonomiski labumi (naudas līdzekļi vai citas vērtības) (IAS 38. 8). Protams, kā datorprogramma, tā tās licence var tikt ietverta kādā fiziski taustāmā ietvarā –...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes Kontroles metodikas un atbalsta daļas galvenā nodokļu inspektore Valija Šalamaja skaidro galveno, kas jāzina par VID auditiem. VID pienākumi, un kas ir nodokļu audits Viena no nodokļu administrēšanas pamatfunkcijām ir nodokļu kontrole. VID galvenie uzdevumi un pienākumi nodokļu kontroles jomā ir noteikti likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” un likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Viens no VID pienākumiem ir kontrolēt nodokļu (nodevu) aprēķināšanas un maksāšanas pareizību. Nodokļu kontrole, kas ir viens no nodokļu administrēšanas pamata procesiem, tiek īstenota, veicot tematiskās pārbaudes, nodokļu auditus, datu atbilstības pārbaudes, nodokļu apmēra precizēšanu, apsekošanas, novērošanas, un to mērķis nodrošināt pilnīgu, savlaicīgu un taisnīgu nodokļu un nodevu aprēķināšanu un iekasēšanu. Informācija par nodokļu kontroli, konkrētiem nodokļu kontroles veidiem tajā skaitā nodokļu auditu pieejama VID mājaslapas sadaļā „Nodokļi” (Nodokļi " Nodokļu kontrole " Nodokļu kontroles veidi). Nodokļu audits ir nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas...

Kā skaidro Finanšu ministrijas un Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas kopīgi izstrādātā "Grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmata mikrosabiedrībām un mazām sabiedrībām", finanšu instrumentus (arī atvasinātus finanšu instrumentus) komercsabiedrība (Sabiedrība) novērtē patiesajā vērtībā, ievērojot šādus nosacījumus: novērtēšanu patiesajā vērtībā piemēro tikai tām finanšu saistībām, kuras ir tirdzniecības portfeļa sastāvdaļa vai kuras radušās no atsavinātiem finanšu instrumentiem patiesajā vērtībā drīkst novērtēt ikvienu finanšu aktīvu vai finanšu saistību kontu, kas kvalificēts kā pret risku nodrošināts konts, vai arī noteiktu konta daļu, ja tas nepieciešams saskaņā ar Sabiedrībā pieņemto riska ierobežošanas uzskaites sistēmu. Novērtēšanai patiesajā vērtībā nepakļauj šādus finanšu aktīvus: līdz termiņa beigām turētus ieguldījumus, kas nav atvasināti finanšu instrumenti; aizdevumus un debitoru parādus, kas netiek turēti tirdzniecībai; līdzdalību koncerna meitas sabiedrību, asociēto sabiedrību un kopīgi pārvaldītu sabiedrību pamatkapitālā, Sabiedrības emitētos kapitāla vērtspapīrus, kā arī citus finanšu instrumentus, kurus, ievērojot starptautiskos grāmatvedības standartus, nepakļauj novērtēšanai patiesajā vērtībā. Finanšu instrumentu novērtējumam patiesajā vērtībā jābūt ticamam. Novērtējums ir ticams, ja...

Vairāki grāmatveži šobrīd ir šokēti, ieraugot savu darbinieku prognozēto neapliekamo minimumu periodam augusts – decembris, jo dažos gadījumos summa pārsniedza nevien 200, bet arī 300 un pat 400 eiro. Žurnāla BILANCE redaktore MAIJA GREBENKO sniedz skaidrojumu. Kāpēc veidojas šāda situācija un vai tam ir kāds pamats? Izlasīsim MK noteikumu Nr.676 „Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai” 3. punktu: fiziskās personas maksimālais gada neapliekamais minimums: 2018. gadā – 2400 eiro. Tātad minimums nav noteikts mēnesim, bet gan gadam. Tas, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) minimumu paziņo mēnesim, saistīts tikai ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanas kārtību, nevis ar to, ka minimums nevar būt lielāks. Šomēnes mēs par to pārliecinājāmies. Kāpēc tā notiek? 2018. gada sākumā VID konstatē personas mēneša vidējos ieņēmumus, kas pārsniedz 1000 eiro. Darba vietā, kur iesniegta nodokļa grāmatiņa, tiek paziņots, ka prognozētais neapliekamais minimums 2018. gada periodam no 1. janvāra līdz 31. jūlijam ir...

Pievienotās vērtības nodokļa likums noteiktā gadījumā atļauj izsniegt vienkāršoto nodokļa rēķinu, kurā jāietver mazāks informācijas apjoms. Kā skaidro Finanšu ministrijas publicētā "Grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmata mikrosabiedrībām un mazām sabiedrībām": Atbilstoši PVN likuma 126.panta pirmajai un otrajai daļai darījumos iekšzemē, kuru vērtība bez nodokļa ir mazāka par 150 eiro, reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības izrakstīt vienkāršoto nodokļa rēķinu, kurā ietverta šāda informācija: nodokļa rēķina izrakstīšanas datums; preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai – vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai – deklarētā dzīvesvieta), kā arī reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā; preču vai pakalpojumu saņēmēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai – vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai – deklarētā dzīvesvieta), kā arī reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā vai citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā; preces nosaukums vai pakalpojuma veids un daudzums; preces vai pakalpojuma cena (ar nodokli vai bez nodokļa) un darījuma...

No 2011. gada 1. janvāri, kad spēkā stājās Arhīvu likums, dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā tika ieviesta virkne izmaiņu. Izmaiņas ir balstītas uz jaunām prasībām un mūsdienīgu izpratni par dokumentu aprites procesiem. Saskaņā ar Arhīvu likumu ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā, kas ir aktuāla jebkurai institūcijai, kurā dokumentus rada jeb izstrādā un saņem. Jebkurā institūcijā vai uzņēmumā tiek veidoti dokumenti atbilstīgi to darbības virzieniem vai nozarei. Dokumentus veido gan valsts un pašvaldību institūcijas, gan privāti uzņēmumi un privātpersonas. Savā darbībā izveidotos jeb radītos un saņemtos dokumentus institūcijai vai uzņēmumam būtu jākārto pēc konkrētas sistēmas un tālāk jānodrošina to saglabāšana. Līdz ar to institūcijām rodas nepieciešamība pēc dokumentu sistēmas izveides un konkrētas dokumentu aprites kārtības izstrādes, kas regulētu un kontrolētu dokumentu un informācijas plūsmu institūcijā. Par to – šajā rakstā. Sakārtot dokumentus – ko tas nozīmē Arhīvu likuma 4. pantā ir noteikts, ka „institūcijai ir pienākums veikt...

Kaut gan regulējums attiecībā uz attaisnojuma dokumentu noformēšanu un tajos norādāmajiem rekvizītiem jau ir spēkā ilgu laiku un nav mainīts, grāmatvežiem arvien rodas jautājumi, vai grāmatvedībā iesniegtais dokuments ir uzskatāms par attaisnojuma dokumentu un šo dokumenta drīkst iegrāmatot. Šajā rakstā izskaidrots svarīgākais, kas jāievēro attiecībā uz attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokumenta rekvizīti Grāmatvedībā drīkst izdarīt ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību. Attaisnojuma dokumenta rekvizīti noteikti likuma „Par grāmatvedību” 7. pantā, un tie ir: Dokumenta autora nosaukums (firma), bet, ja dokumenta autors ir fiziskā persona, — vārds un uzvārds. Dokumenta autora reģistrācijas numurs (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē), bet, ja dokumenta autors ir fiziskā persona, — personas kods (ja personai tāds piešķirts). Ārējam attaisnojuma dokumentam — arī juridiskā adrese (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē) vai adrese (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu nav jāreģistrē), bet, ja dokumenta autors ir fiziskā...

Rakstā apkopoti un izskaidroti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu auditos biežāk konstatētie pārkāpumi valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanā. Nodokļu maksātāju pārbaudēs biežāk atklātie pārkāpumi ir šādi: Darba laika nepilnīga un neprecīza uzskaite. Piemaksu neaprēķināšana par nostrādātajām virsstundām, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa neaprēķināšana par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja sniegtajiem darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumiem. Nodarbinātības ienākumu transformēšana saimnieciskās darbības ienākumos. Darba laiks VID veiktajos nodokļu auditos kā viens no biežāk konstatētiem pārkāpumiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanā ir darba laika uzskaites tabeļu formāla aizpildīšana, neuzskaitot faktiski katra darbinieka nostrādātās stundas. Par to liecina informācija komersanta grāmatvedības dokumentos, kad darbinieks faktiski ir veicis darba pienākumus, bet darba laika uzskaites tabelēs darba laiks nav uzskaitīts, kā arī komersanta pasūtītājiem un pircējiem izrakstītajos rēķinos norādītā informācija par sniegto pakalpojumu vai piegādāto preču...

Grāmatveži jau ir pamanījuši, ka darba samaksas (t. sk. algas) aprēķinam 2018. gadā piemīt dažas īpatnības. Savukārt, ja neizprot šo īpatnību iemeslu un būtību, pieaug varbūtība kļūdīties. Kļūdu dēļ rodas konflikti starp grāmatvedi, darbiniekiem un vadītājiem. Likumdevēja piedāvātais fizisko personu ienākuma nodokļa noteikšanas algoritms teorētiskā līmenī vēl varētu būt pieņemams, bet izskaidrot to veikšanu nespeciālistam (darbiniekam, vadītājam) būs pagrūti, tāpēc jāizsaka līdzjūtība grāmatvežiem. Pirmā reakcija Likuma projektā piedāvātā progresīvās IIN likmes piemērošana neizsauca negatīvu attieksmi. Sabiedrība jau sen gaidīja kārtību, kas noteiktu „bagātajiem” maksāt lielākus nodokļus. Protams, gandrīz katram bija savs viedoklis, kā to varētu izdarīt savādāk un, protams, „labāk”. Tomēr noteikums rēķināt IIN pēc 20% likmes no summām līdz 1667 eiro, bet no pārsnieguma daļas – pēc likmes 23% neizraisīja īpašu pretestību. Bet ar šo – reformas „prieki” tikai sākās. Pētot likuma grozījumu anotācijās esošos aprēķinus, šoku izraisīja piemērs ar darbinieku, kam ir divas darbavietas. Pirmajā darbavietā, kur bija iesniegta nodokļa...

Par to, kā maksājamas sociālās iemaksas un kā jārīkojas, darbiniekus nosūtot darbā uz ārzemēm Pēdējā laikā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) nākas saskarties ar situācijām, kad par darba ņēmējiem ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – sociālās iemaksas) vienlaikus vairākās valstīs, kas ir pretrunā Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem un rada nelabvēlīgu situāciju darba ņēmēja sociālo apdrošināšanas tiesību izmantošanai nākotnē. Tāpēc šajā rakstā skaidroti nosacījumi darbinieku nosūtīšanai uz citām ES vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīm, vai Šveici un situācijas, kad darbinieks vienlaikus vai pastāvīgi veic darbu vairākās dalībvalstīs. Tiks atgādināts, kurā valstī par šādiem darbiniekiem būtu veicamas sociālās iemaksas. Darba ņēmējam, kurš maina nodarbinātības valstis, ir svarīgi izvairīties no situācijas, kad viņš vienlaikus būtu apdrošināts divās vai vairāk valstīs vai arī nebūtu apdrošināts nevienā valstī. Lai nodrošinātu to, ka robežu šķērsojošie darba ņēmēji turpinātu saglabāt uzkrātās sociālās apdrošināšanas tiesības un uz viņiem vienlaikus tiktu attiecināti vienas valsts tiesību akti,...

Valdes atbildība grāmatvedības jautājumos reglamentējama stingrāk, bet grāmatvežu atbildība ir paplašināma. Patlaban plaši tiek diskutēts par uzņēmumu valdes atbildību par sabiedrības nodokļu parādiem. Jau vēsturiski mūsu likumdošana ir definējusi, ka valdes loceklim ne tikai pašam jāievēro likums, bet jānodrošina, ka arī sabiedrība izpilda normatīvo aktu prasības. Valdes locekļa pienākumi ir noteikti likumos, statūtos, valdes reglamentos, dalībnieku sapulces lēmumos un ar valdes locekli noslēgtajā līgumā. Vēl aizvien praksē bieži konstatējam, ka ar sabiedrības valdes locekļiem nav noslēgts ne darba līgums, ne uzņēmuma līgums, ne pilnvarojuma līgums. Kam ir jāatbild par sabiedrības gada pārskatu – šajā rakstā. Līgums ar valdes locekļiem – rūpīgiem sabiedrības saimniekiem Jautājumus par valdes locekļu ievēlēšanu un atsaukšanu no amata regulē Komerclikums. Piemēram, sabiedrībā ar ierobežotu atbildību valdi ieceļ un atsauc dalībnieku sapulce atbilstoši sabiedrības statūtos noteiktajam valdes skaitliskajam sastāvam. Dalībnieku sapulce, apstiprinot valdi, saņem piekrišanu no katra valdes locekļa. Jau sākotnēji ar šiem dokumentiem rodas tiesiskās attiecības starp sabiedrību...

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne "Bilances Akadēmijas" seminārā "UIN, aktuālās izmaiņas un jaunumi" 29. augustā skaidroja, kā jaunajā nodokļu sistēmā būs jāiegrāmato reprezentācijas izdevumi, kad par tiem būs, kad nebūs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis: "Šobrīd reprezentācijas izdevumus grāmatveži noraksta pozīcijā 40:60, kas nozīmē, ka 60% no reprezentācijas izdevumiem palielina apliekamo ienākumu. Turpmāk reprezentācijas izdevumi būs ļoti ciešā sasaistē ar darba algas fondu. Tas nozīmē, ka reprezentācijas izdevumi nevarēs pārsniegt 5% no darba algas fonda, par kuru darba devējs maksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tātad uzņēmumam ar lielu darba algas fondu reprezentācijas izmaksas varēs būt pietiekami lielas, bet, ja darba algas fonds ir mazāks, attiecīgi mazākas arī ar nodokli neapliekamās reprezentācijas izmaksas. Ja minētie 5% tiek pārsniegti, reprezentācijas izmaksas drīkst būt, taču tās tiek atzītas par ar saimniecisko darbību nesaistītām izmaksām, un tas palielinās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi. Pie reprezentācijas izdevumiem darba devējs varēs pieskaitīt arī personāla ilgtspējas pasākumus, ar...