E-BILANCE

Jautājums: Kā iegrāmatot un sakārtot grāmatvedībā pārmaksāto darba algu, ja darbinieks, aizejot no darba, atsakās to atmaksāt? Vai gadījumā, ja darbiniekam izmaksāts avanss, bet darbinieks, neuzsākot darbu, pārtrauc darba attiecības, tātad nostrādāto stundu nav, bet avanss izmaksāts, tātad darba devējam ir zau­dējumi? Vai, norakstot šo summu zaudējumos, tā arī jāapliek ar UIN? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore No jautājuma nav iespējams secināt par abu situāciju pirmsākumiem, proti, kā rezultātā tās izveidojušās. Ja pārmaksa (vai izsniegtā avansa summa) ir izveidojusies grāmatveža kļūdas dēļ, tad ieturēšanai no darbinieka darba samaksas abos gadījumos ir nepieciešama darbinieka piekrišana. Pamatojums ir Darba likuma (DL) 78. pants “Ieturējumi, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām”: (1) Ieturējumus, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām, var izdarīt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas, lai atprasītu: 1) summas, kas pārmaksātas darba devēja maldības dēļ, ja darbinieks par šo pārmaksājumu ir zinājis vai viņam atbilstoši apstākļiem to vajadzēja zināt...

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaužu pirmā viļņa grāmatvežiem atkal rūp to darbības atbilstība Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām, jo tas būs viens no licencēšanas pamatnoteikumiem. Starptautisko standartu prasība Var rasties priekšstats, ka grāmatvežu licencēšana ir finanšu sektora kapitālā remonta turpinājums nefinanšu sektorā, ko Ministru kabinets uzsāka šā gada sākumā, un šie procesi ir tieši Latvijas inovācija. Tā gluži nav, jo profesionālo pakalpojumu sniedzēju, tostarp ārpakalpojumu grāmatvežu, licencēšanas nepieciešamība jau no 2012. gada ir noteikta starpvaldību organizācijas Finanšu darījumu darba grupas (saīsināti FATF, no angļu valodas — Financial Action Task Force) rekomendācijās, kuras uzskata par pasaules standartu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. FATF rekomendācijas un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2015/849 nosaka valsts pienākumu nodrošināt ne tikai efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas novēršanas likuma (NILLTPFNL) subjektu uzraudzību, bet arī to licencēšanas sistēmu. Licencēšanas primārais mērķis...

Jautājums: Vai, aprēķinot atvaļinājuma naudu par mēneša daļu, izmaksātajai summai būtu jāpiemēro neapliekamais minimums? Darbiniekam piešķirts atvaļinājums aprīlī uz divām kalendāra nedēļām un pirms atvaļinājuma izmaksāta gan atvaļinājuma nauda, gan alga par nostrādāto laiku. Pēc atvaļinājuma darbiniekam aprīlī vēl ir jānostrādā dažas dienas. Vai būtu pareizi, ka neapliekamais minimums par aprīli tiks piemērots, veicot gala aprēķinu, mēnesim beidzoties, nevis katrā atsevišķā aprēķinā (proporcionāli kalendāra dienām)? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore Sakarā ar to, ka neeksistē ne Ministru kabineta noteikumi, ne metodiskais materiāls, kas skaidrotu šo vai līdzīgus jautājumus, varam izteikt tikai viedokli. Parasti ir tā, ka grāmatveži vairāk uztraucas par firmas (par saimnieka) naudu nekā par savējo. Par normu ir jāuzskata situācija, kad grāmatvedis veic aprēķinus pēc tam, kad ir saņemta nostrādātā laika tabele un neapliekamā minimuma (Nmin) piemērošana ir pamatota (bez variantiem). Arī šādā gadījumā var sastapties ar darba laika uzskaites kļūdām un izrādīsies, ka jāveic pārrēķins. Tomēr...

GRĀMATVEDĪBA Jeļena Marjasova: Grāmatvežu licencēšana aktualizēs atbilstības jautājumus Olga Molčanova: Izaicinājums biržu emitentiem – ESEF formāta ieviešana gada pārskatu sagatavošanai, sākot ar 01.01.2020. Ivita Faituša: Dzīvokļu īpašnieku biedrības gada pārskata īpatnības 2019. gadā NODOKĻI Linda Puriņa: Kādu nodokļu režīmu un uzņēmējdarbības formu izvēlēties lauksaimniekam FINANSES Ikars Kubliņš: Valsts kontroles revīzija atklāj jucekli valsts grāmatvedībā Terēza Korsaka: Daudzveidīgais EBIT… 9 vairāk vai mazāk zināmi EBIT veidi 3 UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Ieva Aizsila: Revidenta profesijas izaicinājumi Laila Kelmere: Zemes zem publiskajiem ūdeņiem uzskaite ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko, Oskars Springis: Virsstundu uzskaite, un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem NODERĪGI Raitis Kalniņš, Svetlana Sokolova: Dzīvokļu īpašnieku biedrība: vai un cik drošs un uzticams dzīvojamo māju pārvaldnieks? 2 GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem novembrī «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi novembrī un decembrī ABONĒT ŽURNĀLU Abonenti var lasīt žurnāla nozīmīgākos rakstus arī portālā BilancePLZ, saglabāt tos...

Latvijā ar jēdzienu “audits” parasti tiek saprasta publiskā sektora institūciju darbības pārbaudes, kuras tiek reglamentētas normatīvajos aktos, bet komercsektorā audita process netiek reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, izņemot grāmatvedības uzskaiti, ja uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītāji sasniedz noteiktus lielumus. Rakstā netiks apskatīts audits tik sašaurināti kā uzņēmuma grāmatvedības pārbaude, bet saistībā ar visu uzņēmuma darbību un tā atsevišķiem procesiem. Tulkojumā no latīņu valodas “auditos” nozīmē “klausīšanās, dzirdēšana” – pēc būtības ir identisks vārdam “revīzija”. Audits tiek definēts kā neatkarīga auditora viedokļa izteikšana par kādu no pārbaudāmajiem objektiem (uzņēmuma finanšu rādītājiem, galvenajiem procesiem uzņēmumā, kvalitātes vadību u.c.) atbilstoši audita mērķim vai saskaņā ar attiecīgiem normatīvajiem dokumentiem. Auditors ir augsti kvalificēts neatkarīgs speciālists auditējamā jomā, kurā par veikto auditu sagatavo ziņojumu audita pasūtītājiem vai likumos noteiktajām institūcijām. Audits kā viens no būtiskākajiem kontroles veidiem tiek iedalīts iekšējā auditā un ārējā auditā. Ārējo auditu veic personas, kuras nav saistītas ar konkrēto uzņēmumu, tas ir, ārējie neatkarīgie auditori,...

Komisijas līguma būtība ir izklāstīta divos likumos – Civillikumā un Komerclikumā. Komisijas līgums Civillikumā (CL) skaidrots kā vienas personas (preces, lietas īpašnieks) uzdod citai personai pārdot kādam preci, lietu. Svarīgi, ka preces (lietas) nodošanas brīdī preces pārdošana nenotiek. Tas ir tikai rīkojums pārdot šo preci, savdabīgs pilnvarojums veikt konkrētu pirkuma-pārdošanas darījumu, nevis pati pārdošana. Tieši tādēļ komisijas līgumi ir iekļauti nevis CL XIII nodaļā, kurā apskatīti prasījumi no atsavinājuma līgumiem (t.sk. pirkuma līgumi), bet XVIII, kuras nosaukums ir „Prasījumi no svešu lietu pārziņas”. Šeit komisijas līgumi tiek apskatīti pēc „pilnvarojuma līgumiem”, pēc „padomiem un ieteikumiem”, bet pirms „neuzdotas lietvedības”. Tādējādi atbilstoši CL normām prece saskaņā ar komisijas līgumu var tikt pārdota pēc īpašnieka pilnvarojuma. Saskaņā ar Komerclikumu (KL) pilnvarotājs var piešķirt starpniekam ne vien tiesības pārdot, bet arī iegādāties noteiktu preci, lietu. Normas, kas regulē komerckomisijas līgumu (spēkā no 10.01.2010.), atrodamas divās dažādās KL daļās: „A” daļas 46. – 61. pantā un...

Finanšu analītiķiem un uzņēmumu vadītājiem lēmumu pieņemšanai var rasties nepieciešamība salīdzināt uzņēmumu rādītājus, tostarp rentabilitāti. Šim nolūkam ir iespējams izmantot dažādus peļņas rādītājus, ne tikai tos, kas atrodami uzņēmumu peļņas un zaudējumu aprēķinā, bet arī tādus, kuri tajā nav atrodami un kuru aprēķināšanu neregulē ne likumi, ne standarti, bet kuri ir vairāk vai mazāk pazīstami analītiķu aprindās, kā arī tie var būt lietderīgi dažādu finanšu aprēķinu veikšanā un finanšu lēmumu pieņemšanā. Runa ir par dažādiem EBIT rādītājiem, par plašāk un mazāk pazīstamiem, un par to, kā tos var aprēķināt un izmantot. EBITDAL. Kas ir EBITDAL? Kā to aprēķina? Ko norāda EBITDAL? Peļņa pirms procentiem, nodokļiem, pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksām, nemateriālo ieguldījumu amortizācijas izmaksām un neparedzētiem (ārkārtas) zaudējumiem jeb EBITDAL (Earnings before interest, taxes, depreciation, amortization, and special losses (EBITDAL)) ir vēl viens uzņēmuma darbības rādītājs, ko var izmantot finanšu analītiķi, lai salīdzinātu uzņēmumus ar dažādām procentu, nodokļu, pamatlīdzekļu nolietojuma, nemateriālo ieguldījumu amortizācijas...

Finanšu analītiķiem un uzņēmumu vadītājiem lēmumu pieņemšanai var rasties nepieciešamība salīdzināt uzņēmumu rādītājus, tostarp rentabilitāti. Šim nolūkam ir iespējams izmantot dažādus peļņas rādītājus, ne tikai tos, kas atrodami uzņēmumu peļņas un zaudējumu aprēķinā, bet arī tādus, kuri tajā nav atrodami un kuru aprēķināšanu neregulē ne likumi, ne standarti, bet kuri ir vairāk vai mazāk pazīstami analītiķu aprindās, kā arī tie var būt lietderīgi dažādu finanšu aprēķinu veikšanā un finanšu lēmumu pieņemšanā. Runa ir par dažādiem EBIT rādītājiem, par plašāk un mazāk pazīstamiem, un par to, kā tos var aprēķināt un izmantot. Peļņas rādītāji, kurus var izmantot, lai aprēķinātu un salīdzinātu dažādu uzņēmumu finanšu rādītājus, ir šādi: EBIT— peļņa pirms procentiem un nodokļiem. EBITAE— peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nemateriālo ieguldījumu amortizācijas un ārkārtas posteņiem. 3. EBITD— peļņa pirms procentiem, nodokļiem un pamatlīdzekļu nolietojuma. 4. EBITDA— peļņa pirms procentiem, nodokļiem, pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksām un nemateriālo ieguldījumu amortizācijas izmaksām. 5.EBITDAL— peļņa pirms procentiem, nodokļiem, pamatlīdzekļu...

Uztura līgums (Civillikuma (CL) 2096.–2106. pants) ir viens no atsavināšanas līgumu veidiem, bet tas tiek apskatīts atsevišķi, jo nav īpaši populārs Latvijā un ir pietiekami specifisks. Darījuma būtība un tās dalībnieku pienākumi Saskaņā ar uztura līgumu persona atsavina kādas vērtīgas lietas ar nosacījumu, ka uztura devējs līdz bijušā īpašnieka mūža beigām vai tās personas, kuru norādīs bijušais īpašnieks, to uzturēs (CL 2096. pants). Visbiežāk par atsavināmo lietu kalpo nekustamais īpašums, kolekcijas. Ar uzturu jāsaprot “ēdiens, miteklis, apģērbs un kopšana, bet, ja uztura ņēmējs ir nepilngadīgs, arī audzināšana un skološana obligātās izglītības skolās” (CL 2098. pants). Ja uztura devējam nodod nekustamu īpašumu, tad zemesgrāmatā ierakstāma uztura saņēmēja labā ķīlas tiesība uztura vērtībā (CL 2100. pants). Turklāt uztura ikreizējā vērtība aprēķināma, kapitalizējot viena gada devumu vērtību ar likumiskiem procentiem (fizisko personu darījumos – 6% gadā). Ja līgumā nav atrunāts citādi, uzturs jānodod par gada ceturksni uz priekšu, bet, ja uzturs dodams arī graudā, tad...

Jautājums: Darbiniekam noteikts nepilns darba laiks, turklāt tas nav regulārs. Gan darba dienu skaits, gan darba stundu skaits nedēļā ir atšķirīgs. Kā šādām personām rēķināt atvaļinājuma naudu vai kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, žurnāla BILANCE galvenā redaktore Veicot aprēķinus, kuros tiek izmantoti vidējie lielumi, Darba likums prasa tos noteikt pēdējo sešu mēnešu periodā. Normālais un faktiski nostrādātāis laiks, kā arī atlīdzība ir parādīta tabulā. Stundas vidējā izpeļņa = 2760/552 = 5 eiro/stundā. Dienas vidējā izpeļņa = 2760/92 = 30 eiro/dienā. Tajās dienās, kad darbinieks faktiski strādāja, tam tika maksāts 5 eiro stundā, un viņa dienas vidējā izpeļņa tiešām bijusi 30 eiro. Diemžēl šos vidējos rādītājus nav iespējams izmantot, aprēķinot atvaļinājuma naudu, jo nav saprotams, cik darbiniekam būtu bijis jāstrādā dienu vai stundu atvaļinājuma periodā (tie vienmēr bijuši dažādi atkarībā no darba apstākļiem). Loģiski būtu pieņemt, ka darbinieka atvaļinājumu apmaksātu tādā pašā proporcijā, kā viņš bija noslogots strādājot: 92...

Kapitāls uzņēmumā parasti ir jāsaista ar tā cenu. Ja kapitālu var klasificēt kā pašu kapitālu un aizņemto kapitālu, tad kā vienam, tā otram var noteikt cenu. Kas ir kapitāla cena (the cost of capital)? Var aprēķināt cenu: 1) aizņemtajam kapitālam (aizņemtā kapitāla cena); 2) pašu kapitālam (pašu kapitāla cena). Kapitāla cenas un vidējās svērtā kapitāla cenas (Weighted Average Cost of Capital, WACC) aprēķināšanu pagājušā gadsimta vidū plaši aprakstīja amerikāņu profesori Franco Modigliani un Merton Miller. Savā laikā Modigliani un Millers publicēja virkni dokumentu, daudz apsprieda šos jautājumus. Mūsu dienās šī teorija ir plaši pielietota un populāra. Ir izstrādātas arī dažādas jaunas alternatīvas metodes kapitāla avotu (komponenšu) cenas aprēķināšanai. Kas ir kapitāla cena? Tā ir maksa par kapitālu, ko maksā kapitāla ņēmējs (uzņēmums, kurš piesaista kapitālu) kapitāla devējam (fiziskai vai juridiskai personai, kura dod šo kapitālu). Piemēram, kredīta procenti. Daļu no saistībām uzņēmumā ir iespējams saistīt ar tā cenu. Tā, piemēram, saistības, kuras...

Jautājums: Vai A darbnespējas lapa tiek apmaksāta citādi, ja nelaimes gadījums noticis darbā? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, žurnāla BILANCE galvenā redaktore Ja notiek nelaimes gadījums darbā, A lapas apmaksu regulē likuma «Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām» normas (7. panta 1. daļas 5) punkts: Darba devēja pienākumi: 5) izmaksāt no saviem līdzekļiem apdrošinātajai personai, kas cietusi nelaimes gadījumā darbā, slimības naudu par pirmajām 10 kalendāra dienām ne mazāk kā 80 procentu apmērā no mēneša vidējās izpeļņas. Šāds formulējums pastāv no likuma pieņemšanas brīža, un tā «īpatnība» saistīta ar to, ka darba devējam jāapmaksā dienas (turklāt — kalendāra), bet vispirms jānosaka mēneša vidējā izpeļņa, kaut gan Darba likumā parasti aprēķini tiek skaidroti otrādi (no dienas vidējās (turklāt — darba dienas) tiek noteikta mēneša izpeļņas summa). Likumā nav minēts algoritms, kā no mēneša vidējās izpeļņas pāriet uz dažu dienu (kalendāra!) apmaksu. Kā to var izdarīt? Piedāvāju variantu, kuru var...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vasarā ir aktīvi strādājis un publicējis vairākas uzziņas par aktuāliem nodokļu maksātāju jautājumiem par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu. Par uzziņu saturu – šajā rakstā. Par PVN un UIN piemērošanu patapinātas reprezentatīvas automašīnas degvielas un remonta izdevumiem VID 19.07.2019. uzziņā Nr. 30.1–8.7/ 252214 ir sniegtas atbildes uz nodokļu maksātāja (iesniedzējs) jautājumu par situāciju, kurā iesniedzējs savā saimnieciskajā darbībā izmanto no citas juridiskas personas patapinātu automašīnu, kas patapinājuma devēja grāmatvedībā tiek uzskaitīta kā reprezentatīva automašīna saskaņā ar UIN likuma 1. panta 17. punktu. Iesniedzējs ir uzdevis VID jautājumus par to, vai šajā gadījumā arī iesniedzēja grāmatvedības uzskaitē automašīna būtu jāuztver kā reprezentatīva automašīna, t.i., visas izmaksas par degvielu un remontu jāiekļauj iesniedzēja ar saimniecisko darbību nesaistītajās izmaksās un tam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli, jo nepastāv PVN likuma 100. panta 3. daļā1 minētie izņēmumi. Saskaņā ar uzziņu VID uzskata, ka gadījumā, ja iesniedzējs savā saimnieciskajā...

Jautājums: Esam pieņēmuši darbā uz noteiktu laiku darbinieci, kas aizvieto bērna kopšanas atvaļinājumā esošo personu. Patlaban pienācis laiks atgriezties darbā pastāvīgajai darbiniecei, bet aizvietotāja ir saslimusi (A lapa un pēc tam būs arī B lapa). Vai drīkst pārtraukt darba attiecības ar slimojošu personu? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, žurnāla BILANCE galvenā redaktore Darba likuma 44. pants (darba līgums uz noteiktu laiku) pieļauj noslēgt darba līgumu uz noteiktu laiku, lai veiktu noteiktu īslaicīgu darbu, ar to saprotot: 3) promesoša (..) darbinieka aizvietošanu (..) Saskaņā ar šā panta 4. daļu uz noteiktu laiku noslēgtā darba līgumā norāda darba līguma beigu termiņu vai arī apstākļus, kas liecina par attiecīgā darba pabeigšanu. Šādi juridiskie aspekti ir svarīgi, lai turpmāk izvairītos no domstarpībām. Atbilde uz lasītājas jautājumu rodama Darba likuma 113. pantā (uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma izbeigšanās): darba tiesiskās attiecības pēc līguma, kas noslēgts uz noteiktu laiku, izbeidzas ar dienu, kad izbeidzas darba līguma termiņš. Tātad...

Arvien biežāk tiek uzdoti jautājumi par nerezidenta nodarbināšanu Latvijā. Pirms sāk darba attiecības, ir jānoskaidro, vai nerezidentam ir vai nav izsniegts A1 sertifikāts, jo nerezidentam varētu būt darbavieta rezidences valstī un viņš tur var maksāt sociālās iemaksas. Kas ir ārzemnieks? Ārzemnieks ir jebkura persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis vai Latvijas Republikas nepilsonis. Latvijas Republikas tiesību akti izšķir divas ārzemnieku kategorijas: Eiropas Savienības (turpmāk tekstā — Savienība) pilsoņi — ar to saprot gan Eiropas Savienības dalībvalstu, gan arī Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu (ES27 + Lihtenšteina + Islande + Norvēģija) pilsoņus un Šveices Konfederācijas pilsoņus, kuriem Latvijā ir līdzvērtīgs statuss ar Latvijas Republikas pilsoņiem; trešo valstu pilsoņi, kuru ieceļošanai un nodarbinātībai Latvijā tiek piemēroti papildu nosacījumi. Atbilstoši ES normatīvajam regulējumam Savienības pilsoņiem, lai ieceļotu, uzturētos un strādātu Latvijā, nav gandrīz nekādu ierobežojumu. Savienības pilsonis var sākt darbu pēc darba līguma noslēgšanas. Savienības pilsoņiem, kuri vēlas uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem...