JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Radās jautājums par atbalsta granta izmantošanu. Neatrodu atbildi pieejamos materiālos, tāpēc lūdzu skaidrojumu. Mikrouzņēmums ir saņēmis atbalsta grantu. Grantu izmantosim, lai atsāktu darbību un samaksātu algas darbiniekiem. Vai grants ir mikrouzņēnumu nodokļa objekts, uzskatāms par uzņēmuma ienākumu? Vai ir jāuzskaita 6. kontu grupā vai 8. kontu grupā? Vai ir jāmaksā mikrouzņēmumu nodoklis tikai par izmaksātajām algām, un kā to aprēķināt? Atbilde Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ir tāda pati kārtība attiecībā uz atbalsta (granta) iegrāmatošanu. Tā kā šī summa tiek iekļauta mikrouzņēmuma apgrozījumā, no tās aprēķināms mikrouzņēmumu nodoklis. Tā kā šī summa tiek iekļauta mikrouzņēmuma apgrozījumā, saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma (turpmāk — MUN likums) 1. panta pirmo punktu: apgrozījums — mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi, no tā aprēķināms mikrouzņēmumu nodoklis, saskaņā ar MUN likuma 5. panta otro daļu: ar mikrouzņēmumu nodokli tiek aplikts mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījums. Grāmatvedības kontu plāns ir uzņēmuma vadītāja apstiprināts ilglaicīgai lietošanai paredzēts sistematizēts kontu saraksts. Veicot grāmatojumus attaisnojuma dokumentos...

Uzņēmums (PVN maksātājs) īsteno projektu, par kuru saņemtā nauda kvalificējas kā de minimis atbalsts. Projekts domāts bezmaksas on–line apmācības moduļa izveidei mazajiem uzņēmējiem. Vai šī summa ir jānorāda PVN deklarācijā? Ja jā, kurā rindā? Atbilde Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5. pantu ar PVN apliekami šādi saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikti darījumi: preču piegāde (tai skaitā preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā un preču eksports) par atlīdzību; pakalpojumu sniegšana par atlīdzību; preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību. Līdz ar to finansējuma saņemšanai, ja vien tas netiek piešķirts kā atlīdzība vai avanss par kādu preču piegādi vai pakalpojumu, PVN likuma normas nav piemērojamas. Tomēr, ja, piemēram, šo finansējumu piešķir valsts iestāde, lai uzņēmums, PVN maksātājs, izstrādā tās vajadzībām apmācības moduli mazajiem uzņēmumiem, tad šāds finansējums ir vērtējams kā avanss par pakalpojumu, kas saņemšanas brīdī apliekams ar PVN standarta likmi. Ja jautājumā minētais uzņēmums savām vajadzībām izstrādā šādu tiešsaistes apmācības moduli mazajiem uzņēmumiem,...

Strādāju uzņēmumā "A" un saņemu atalgojumu, ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. Vienlaikus esmu vienīgā uzņēmuma "B" īpašniece un vienīgā valdes locekle. Uzņēmumā "B" neesmu VID reģistrēta kā darbiniece (man nav noteikta darba alga, jo valdes funkcijas veicu uz bezatlīdzības līguma pamata). Kādas darbības ir jāveic uzņēmumā "B" (vai jāraksta iesniegumi VID, VSAA; vai jālikvidē/jāatsavina uzņēmums "B" u.tml.), lai varētu saņemt likumā paredzētos pabalstus: bērna piedzimšanas pabalstu; maternitātes pabalstu; vecāku pabalstu; bērna kopšanas pabalstu; ģimenes valsts pabalstu? Atbilde Ja fiziskā persona nodarbināta uzņēmumā "A", saņemot atalgojumu, tā tiek uzskatīta par darba ņēmēju un atbilstoši sociālajam statusam ir apdrošināta. Ja darba ņēmēja nav persona, kas sasniegusi pensijas vecumu, tad sociālās apdrošināšanas iemaksu likme 2021. gadā ir 34,09% (23,59% un 10,5%), un persona ir apdrošināta šādiem riskiem: 2.1. valsts pensiju apdrošināšanai; 2.2. sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam; 2.3. sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām; 2.4. invaliditātes apdrošināšanai; 2.5. maternitātes un slimības apdrošināšanai; 2.6. vecāku...

Uzņēmums, reģistrēts PVN nodokļa maksātājs, nodarbojas ar preču eksportu. Saņem rēķinu par eksporta preču transportēšanas pakalpojumiem no cita Latvijas reģistrēta PVN nodokļa maksātāja. Rēķinā ir atsauce — PVN nodokļa 0% likmi nosaka PVN likuma 46. panta 1. daļa. Kā šo darījumu uzrādīt PVN deklarācijā un pielikumos? Atbilde Ievērojot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 46. panta pirmās daļas 1. punktu, nodokļa 0 procentu likmi piemēro, ja pakalpojumi tieši saistīti ar preču eksportu, tai skaitā arī tādu preču eksportu, kurām muitas procedūra uzsākta citā dalībvalstī. Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumi Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai" minēto likuma normu paskaidro, ka, piemērojot likuma 46. panta pirmo daļu, nodokļa 0 procentu likmi piemēro arī transporta, ekspedīcijas, preču uzglabāšanas, iekraušanas, izkraušanas, ekspertīzes un šķirošanas pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu (arī tādu preču eksportu, kurām eksporta procedūra uzsākta citā dalībvalstī), preču importu, preču...

Latvijas rezidentam pieder kapitāldaļas Apvienotās Karalistes uzņēmumā. Uzņēmums 2020. gadā strādāja ar peļņu, līdz ar to maksāja 19% uzņēmumu ienākuma nodokli (Corporation TaX) no peļņas. Dalībnieki nolēma peļņu sadalīt un izmaksāt dalībniekiem dividendes, ieturot 10% ienākuma nodokli. Vai šis ienākums jāuzrāda Latvijas gada ienākumu deklarācijā un jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis? Kā šis ienākums jānorāda gada ienākumu deklarācijā? Atbilde Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 2.1 punktu1 gada apliekamajā ienākumā netiek ietvertas un ar nodokli netiek apliktas dividendes, ja par tām ārvalstī ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis vai ārvalstī ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis. Tādējādi gada ienākumu deklarācijā dividendes, no kurām nodoklis ir ieturēts ārvalstī, ir jādeklarē kā neapliekamais ienākums. Papildus deklarācijai jāpievieno Apvienotās Karalistes nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprināts dokuments, ka no dividendēm nodokļi ir nomaksāti Apvienotajā Karalistē. 1 "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 2.1 punkts:21) dividendes,...

Vai Latvijas PVN maksātājs var izrakstīt rēķinu par dizaina pakalpojumiem bez PVN Lietuvas uzņēmumam, kas nav PVN maksātājs? Atbilde Lai noteiktu darījumam piemērojamo PVN likmi, jānosaka pakalpojuma sniegšanas vieta atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19.–30. pantam. Tā kā dizaina pakalpojumi, ja tie tiek sniegti citas dalībvalsts nereģistrētam nodokļa maksātājam, nav minēti izņēmumos, tad minētajam pakalpojumam piemērojami vispārējie pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanas nosacījumi, proti, šajā gadījumā likuma 19. panta otrā daļa. Ievērojot minēto normu, ja pakalpojums tiek sniegts personai, kas nav nodokļa maksātāja, pakalpojuma sniegšanas vieta, ja šajā likumā nav noteikts citādi, ir: pakalpojuma sniedzēja saimnieciskās darbības mītnes vieta; pakalpojuma sniedzēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts no pakalpojuma sniedzēja pastāvīgās iestādes, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā; pakalpojuma sniedzēja deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma sniedzējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes. Tā kā pakalpojuma sniedzēja saimnieciskās darbības mītnes vieta...

Vai ar nodokļiem tiek aplikta izņemtā iepriekšējo gadu peļņa, kas gūta, zemnieku saimniecībai (ZS) esot IIN, bet izņemta, kad ZS ir UIN maksātāja? 2020. gadā notika ZS pāreja no IIN uz UIN statusu. Atbilde Zemnieku saimniecības (arī individuālie uzņēmumi un zvejnieku saimniecības) ir vienīgie uzņēmumi, kas drīkst izvēlēties starp iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Praksē šī statusa maiņa no viena ienākuma nodokļa uz citu rada ne vienu vien neskaidrību. Ja līdz 2020. gadam zemnieku saimniecība grāmatvedību kārtoja vienkāršā ieraksta sistēmā, tad līdz ar pāreju uz UIN maksātāja statusu saimniecība maina arī grāmatvedības kārtošanas sistēmu — no vienkāršās uz divkāršo. Tas nozīmē, ka 2020. gada 1. janvārī saimniecība sagatavo bilanci, norādot aktīvu vērtību, kreditorus, bet starpību starp aktīvu kopsummu un saistībām — kā saimnieciskās darbības kapitālu. Šādā sākuma bilancē pašu kapitāla postenī izdalīt kādas summas kā iepriekšējo pārskata periodu peļņu nav iespējams. Turpmāk attiecībā uz personiskajām vajadzībām izņemtajiem vai...

Vai darba ņēmējs var saņemt bezdarbnieka pabalstu vai slimības pabalstu gadījumā, kad darba devējs nav iesniedzis VID ziņojumus? Atbilde Darbiniekam varētu būt grūtības ar minēto pabalstu saņemšanu, jo, iespējams, darba devējs nav sniedzis VID ziņas par konkrētās personas nodarbinātību. Ja darbiniekam ir izsniegts darba devēja parakstīts darba līgums, jāvēršas Valsts darba inspekcijā vai Valsts ieņēmumu dienestā un jāvāc pierādījumi, ka darbinieks bija nodarbināts attiecīgajā periodā. Tomēr vispirms jānoskaidro ziņojumu neiesniegšanas iemesls. Viens no tiem varētu būt oficiālo darba attiecību nenoformēšana un, attiecīgi, algas izmaksāšana aploksnē. Kamēr maksāja, darbinieks bija apmierināts, bet līdz brīdim, kad zaudēja darbu un konstatēja, ka par viņu nav maksāti nodokļi. Sociālo pabalstu izmaksas pamatojums ir nomaksātie nodokļi, turklāt katram pabalstam svarīgs ir arī noteikts laika periods (apdrošināšanas periods), kas ļauj prasīt pabalstu (vai kvalificēties noteikta pabalsta pieteikšanai). Par nodokļiem, kas nomaksāti par nodarbināto fizisko personu, diemžēl jāinteresējas laikus! Nav nodokļu — nav pabalsta! Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada...

Darbinieks strādā medicīnas iestādē uz darba līguma pamata, ir noteikts summētais darba laiks. Sakarā ar darba īpatnībām un epidemioloģisko situāciju valstī ar darba devēja rīkojumu ir noteikts, ka divas reizes nedēļā darbiniekam jānodod Covid–19 analīzes. Bieži vien laboratorijas noteiktais analīžu nodošanas laiks iekrīt darbinieka brīvdienā. Vai darba devējam ir jāapmaksā darbinieka brīvdienā analīžu nodošanai patērētais laiks? Atbilde Atbilstoši Darba likumam un Darba aizsardzības likumam darba devējam ir pienākums nodrošināt nodarbinātajiem veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Tādējādi darba devējam ir jāveic atbilstoši pasākumi, kas vērsti uz darbinieku veselības aizsardzību darbā, lai samazinātu vai novērstu iespēju inficēties ar Covid–19 izraisošo vīrusu, tajā skaitā nodrošinot darba aizsardzības un epidemioloģiskās drošības pasākumus, kas noteikti Covid–19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā un Ministru kabineta 09.06.2020. noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid–19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Saskaņā ar Covid–19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 7.1 pantu1 darba devējam ir pienākums noteikt pasākumus Covid–19 infekcijas izplatības ierobežošanai darba vietās, noteikt atbildīgo par...

Darbinieks strādā uzņēmumā no 01.04.2019. Atvaļinājumā bija no 01.07.2020. līdz 28.07.2020. Cik kalendāra atvaļinājuma dienu pienākas darbiniekam 01.04.2021.? 26 vai 28 dienas? Vai pareizi saprotam, ka periodā, kuru ieskaita, aprēķinot atvaļinājumu dienas, tiek ieskaitītas arī prombūtnes dienas ikgadējā atvaļinājuma laikā, un attiecīgi pareizā atbilde ir 28 dienas? Atbilde Darbiniekam pienākas ikgadējais apmaksātais atvaļinājums par noteiktu darba attiecību periodu, kas ir viņa personiskais (individuālais) gads. Jautājumā minētajā situācijā tas ir 01.04.2019.–31.03.2020. Par to gadu atvaļinājums ir izmantots, un darbinieks turpina strādāt. Nākamais personīgais gads ir 01.04.2020.–31.03.2021., par kuru arī pienākas 28 kalendāra dienu (izņemot svētku dienas) atvaļinājums. Darba likumā nav paredzēts izslēgt no personīgā gada attaisnotās prombūtnes periodus, tajā skaitā — ikgadējos apmaksātos atvaļinājumus. DL speciāli atrunāts, ka atvaļinājumu "nepelna" periods, kad personai piešķirts bērna kopšanas atvaļinājums, un periods, kad personai piešķirts bezalgas atvaļinājums, ja tas ilgst vairāk nekā četras kalendāra nedēļas. Uz pēdējo divu atvaļinājumu rēķina darbinieka personīgais gads tiek pagarināts. Publicēts...

Noslēgts dzīvības apdrošināšanas līgums (ar līdzekļu uzkrāšanu — ilgtermiņa) ārvalsts firmā Eiropas Savienībā. Par šādiem maksājumiem tiek veikta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksa, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Samaksātā apdrošināšanas prēmija tiek norādīta deklarācijas 7. rindā. Tā nevar pārsniegt 10% no deklarācijas 1. rindā norādītās ienākumu summas. Tomēr deklarācijā par 2020. gadu 7. rinda nav aktīva — summu nevar ierakstīt. Kā rīkoties, lai samaksāto apdrošināšanas prēmijas summu iekļautu deklarācijā? Atbilde Lai gada IIN deklarācijā iekļautu samaksātās dzīvības apdrošināšanas prēmijas summu (samaksāta citā valstī, Valsts ieņēmumu dienests (VID) par to nav saņēmis informāciju no apdrošinātāja), jārīkojas šādi: Jāatver deklarācijas D lapa. Ar datorpeles kursoru jāuziet uz 2.1 rindas un jānospiež kreisais taustiņš, atvērsies D lapas 7. rindas tabula. Šajā tabulā jāaizpilda visi prasītie dati. Tabula jāaizver. Tādējādi deklarācijas D lapā automātiski aizpildīsies 7. rinda. Turklāt pielikumā obligāti jāpievieno maksājuma uzdevums vai līgums. Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada maija (473.) numurā.

Līgums ar autoru noslēgts 2021. gada martā, līguma bruto summa 500 eiro, bet darbu paredzēts pabeigt 2021. gada augustā, tad arī tiks veikta izmaksa. Kā autoram jāaprēķina nauda? Pēc vecās sistēmas vai jaunās? Atbilde Ja autors, kas 2021. gada otrajā pusgadā nebūs reģistrēts kā patstāvīgs nodokļu maksātājs (kā pašnodarbinātais), līgumā noteikto autoratlīdzību saņems šā gada augustā, autoratlīdzības izmaksātājs nodokli ieturēs pēc 25% likmes, jo līguma slēgšanas datums šajā situācijā neko neietekmē. Izmaksātājam par autoru nav jāmaksā VSAOI 5% apmērā, tātad nav jāiesniedz arī VID ziņojums, bet ir jāiesniedz paziņojums par aprēķināto atlīdzību un, protams, ieturēto nodokli (turklāt nepiemērojot autora attaisnotos izdevumus) līdz nākamā pēc izmaksas mēneša 15. datumam (līdz 15. septembrim). Nodoklis 125 eiro jāieskaita vienotajā nodokļu kontā līdz nākamā pēc izmaksas mēneša 23. datumam (līdz 23. septembrim). Tikai tad, ja līgums būtu noslēgts 2020. gadā, bet tā izpilde aizkavējusies pandēmijas dēļ, likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" Pārejas noteikumu 80. punkts nosaka...

Pircējs un pārdevējs noslēdz pirkuma līgumu par zemes gabala iegādi. Pircējs saskaņā ar līgumu samaksājis daļu summas. Katru mēnesi pircējs saskaņā ar līgumam pievienoto grafiku samaksā daļu no summas un procentus. Kā iegrāmatot darījumu? Atbilde Grāmatojumi atkarībā no līguma nosacījumiem varētu būt šādi: D Zeme K Saistības 50 000 (Zeme ir nostiprināta ZG) Veicot pirmo iemaksu, saistības tiek samazinātas: D Saistības K Nauda 10 000S = 40 000, 5 gadi (8000 gadā) Ja saskaņā ar līguma nosacījumiem ir jānorēķinās ar pārdevēju piecos gados, tad ik gadu būtu jāmaksā 8000 (40 000 : 5) un procentu maksājums, piemēram, 500. Faktiski šis maksājums jāsadala proporcionāli mēnešu skaitam, ja zeme nav iegādāta janvārī. Procentu summa nav jāiekļauj maksājumu grafikā un pirms maksāšanas termiņa nav jāgrāmato. Tā grāmatojama vai nu maksāšanas brīdī, vai tajā periodā, kad saskaņā ar grafiku pienācis laiks to maksāt, bet pircējs to nedara. D Saistības K Nauda 8000S = 32 000 (pēc...

Pirmo reizi sadalu peļņu, kas ir radusies pēc 2018. gada, dividendēs. Atlikums nesadalītās peļņas kontā ir 2000 eiro. Kādi grāmatojumi jāveic, un vai dalībniekiem jāmaksā ienākuma nodoklis? Atbilde Saskaņā ar Komerclikuma (KL) 161. pantu par sabiedrības ar ierobežoto atbildību (SIA) dividendēm tiek lemts dalībnieku sapulcē. Savukārt grāmatvedis rīkojas saskaņā ar sapulces lēmumu. Veicot darbības, jāņem vērā, ka: dividendes izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai; dividendes aprēķināmas un izmaksājamas par pilnībā apmaksātām daļām; dividendes izmaksājamas tikai naudā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali. Lai lēmums par dividenžu izmaksu būtu korekts, dalībniekiem jāatzīmē lēmumā būtiska nianse: vai dividendēm novirzīta visa uzkrātās peļņas summa (2000 eiro) vai dividendēm atvēlētajā summā ir iekļauts arī nodoklis. No minētās informācijas atkarīgas grāmatveža darbības sakarā ar nodokļa ieturēšanu. Ja lēmumā minēts, ka visa peļņa tiks sadalīta starp dalībniekiem, tad jārēķinās ar to, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis tiks aprēķināts "pa virsu" un iekļauts mēneša, kad pieņemts lēmums par...

Kā noteikt mēnesi, kurā jāiesniedz VID darba devēja ziņojums atkarībā no datuma, kad izmaksāta alga, atvaļinājuma nauda vai citas summas? Atbilde No 2021. gada 1. janvāra noteikta citāda darba devēja ziņojuma aizpildīšanas kārtība, un ir divi ziņojuma iesniegšanas varianti: par pārskata mēnesi — līdz nākamā mēneša 17. datumam; par mēnesi, kad veikta izmaksa, — līdz nākamā pēc izmaksas mēneša 17. datumam. Svarīgi atcerēties: citu nodokļu deklarāciju iesniegšanai termiņi noteikti attiecīgajos likumos (piemēram, PVN deklarācijai — līdz nākamā mēneša 20. datumam); visu nodokļu samaksas termiņš — līdz nākamā mēneša 23. datumam. Sakarā ar minēto, aizpildot ziņojumu, vairs nav prasības norādīt "izmaksas datumu". Galvenais — nodokļu samaksas termiņš. Ziņojuma 2021. gada versijā saglabāta iemaksu objekta (algas, atlīdzības u.c.) uzrādīšanas kārtība (4. aile) un tai atbilstošas VSAOI (5. aile). Tāpat starp 5. un 4. aili pastāv matemātiska saikne: 4. aile x VSAOI likme = 5. aile, tādēļ, aizpildot ziņojumu, ir jāizvēlas darba ņēmēja (pasūtījuma izpildītāja)...