JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Darbiniekam izsniegta darbnespējas lapa B sakarā ar aizdomām par Covid–19, bet vēlāk noskaidrojās, ka tā ir cita saslimšana, un no ceturtās dienas izsniegta lapa A. Kā apmaksāt slimības turpinājumu? Atbilde Saskaņā ar likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" pārejas noteikumu 46. punktu, (..) ja personai izsniegta darbnespējas lapa akūtu augšējo elpceļu infekciju dēļ, par laiku no darbnespējas pirmās dienas līdz darbnespējas trešajai dienai izsniedz darbnespējas lapu B bez personas personīgas apskates (attālināti) un par šo periodu piešķir slimības pabalstu 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas algas. Ja persona ir nosūtīta veikt analīzes par saslimšanu ar Covid–19 un analīzes: 1) ir negatīvas, bet darbnespēja turpinās, izsniegtā darbnespējas lapa B noslēdzama trešajā darbnespējas dienā un atverama darbnespējas lapa A. Slimības nauda izmaksājama šā likuma 36. pantā noteiktajā kārtībā (..) Savukārt minētajā pantā jāpievērš uzmanība tā sauktajam atslēgvārdam: ne mazāk kā 80 procentu apmērā — par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču...

Saskaņā ar PVN likuma 136. panta trešo daļu: tūrisma operatora sniegtā ar nodokli apliekamā tūrisma pakalpojuma vērtība ir starpība starp visu summu (bez nodokļa), ko samaksā pakalpojuma saņēmējs (ceļotājs), un tūrisma operatora faktiskajām izmaksām par citu personu veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem, ja šie darījumi dod tiešu labumu ceļotājam. Savukārt panta sestajā daļā teikts: tūrisma operators aprēķina šā panta trešajā daļā minēto ar nodokli apliekamo tūrisma pakalpojuma vērtību un iekļauj to nodokļa deklarācijā. Vai PVN atskaitē jāatspoguļo arī ar PVN neapliekamā daļa (kas vienāda ar tūrisma operatora faktiskajām izmaksām)? Ja jā, tad kurā rindā? Atbilde Tūrisma operatora sniegtajiem pakalpojumiem ir īpašs PVN piemērošanas režīms saskaņā ar PVN likuma 136. pantu, kā arī PVN direktīvas 2006/112/EK 306.–310. pantu. Tā būtība ir šāda — ja tūrisma operators, rīkojoties savā vārdā, izmanto cita nodokļu maksātāja piegādes vai pakalpojumus, sniedzot ceļojumu pakalpojumus, viss darījums uzskatāms par vienu piegādi, kam piemērojams PVN tūrisma operatora dalībvalstī. Ar...

Esmu darba attiecībās ar diviem darba devējiem. Vai slimības gadījumā saņemšu slimības pabalstu no abiem vai tikai no tā, kur iesniegta mana algas nodokļa grāmatiņa? Vai vajadzības gadījumā man var būt piešķirta invaliditātes pensija vai bezdarbnieka pabalsts? Atbilde Pirmais nosacījums sociālā pabalsta saņemšanai: personai ir jābūt sociāli apdrošinātai, tas ir, būt darba ņēmējas statusā vai pašnodarbinātās personas statusā. Otrais nosacījums radies salīdzinoši nesen. Lai pretendētu uz sociālo pabalstu (darbnespējas zuduma dēļ vai sakarā ar maternitāti/paternitāti), personai jābūt iepriekš minētajā statusā noteiktu periodu: vismaz trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu laikā vai sešus mēnešus 24 mēnešu laikā (mēnešiem nav jābūt pēc kārtas). Trešais nosacījums: jānoskaidro, kādā statusā persona ir apdrošināta, tas ir, kādu gadījumu iestāšanās rezultātā personai tiks izmaksāts sociālais pabalsts. Tātad uz visiem pabalstiem droši var pretendēt tās personas, kas apdrošinātas pēc standarta likmes, pieņemot, ka vienlaikus izpildās pirmie divi nosacījumi. Tiek apdrošināti (ko nodrošina likme 34,09%) šādi riski: valsts pensiju apdrošināšana; sociālā...

Vai pašnodarbinātai personai ar II invaliditātes grupu sociālo iemaksu likme ir 31,07%? Atbilde MK noteikumi Nr. 786 (iemaksu likmju sadalījums) nosaka sociālo iemaksu likmi divām pašnodarbināto grupām: pensijas vecumu sasniegušajām (arī tiem, kam vecuma pensija piešķirta (t.sk. priekšlaicīgi)) – 29,36% un jaunākām par minēto vecumu personām – 31,07%. Tātad noteikumos nav minēta likmes atkarība no invaliditātes grupas. Ja pašnodarbinātās personas (PNP) ienākums sasniedz vai pārsniedz 500 eiro mēnesī, tai jāaprēķina sociālās iemaksas pēc "lielās" likmes vismaz no minimālās mēneša algas. No pārējās summas – 10% pensijas apdrošināšanai (reizi ceturksnī). Ja PNP ienākums no saimnieciskās darbības nesasniedz minimālās mēneša algas apmēru, sociālās iemaksas jāveic 10% apmērā no faktiskā ienākuma pensijas apdrošināšanai. Ja tas ir vienīgais ienākuma veids (PNP nav darba devēja) un PNP nebrīdināja VID par prognozēto "mazo" ienākumu nākamajā ceturksnī, tad vispārējā gadījumā sociālās apdrošināšanas aģentūra paziņotu VID par PNP pienākumu veikt sociālo iemaksu piemaksu. Ja pašnodarbinātais ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam...

Sakarā ar Covid–19 pandēmiju darbiniekiem izmaksātie pabalsti un subsīdijas netiek aplikti ar nodokļiem. Vai šāda kārtība ietekmēs maternitātes pabalstu vai citus sociālos pabalstus nākotnē, ņemot vērā, ka tie ir atkarīgi no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas iepriekšējos 12 mēnešos? Atbilde Diemžēl tieši tā arī būs, jo par darbiniekiem pabalstu saņemšanas mēnešos nav veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, no kurām atkarīgi sociālie pabalsti (slimības, maternitātes vai paternitātes). Situāciju mazliet uzlabo likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" pārejas noteikumu 73. punkts: Līdz 2023. gada 31. decembrim personai, kura nav sasniegusi valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai kurai nav piešķirta valsts vecuma pensija un kura saņēmusi dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu vai vecāku pabalsta turpinājumu, ir tiesības par iepriekš minētā pabalsta periodu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā brīvprātīgi pievienoties pensiju apdrošināšanai. Brīvprātīgās iemaksas veicamas no attiecīgā pabalsta apmēra atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai obligāto iemaksu likmei pensiju apdrošināšanai pabalsta izmaksas periodā. Tātad uz īslaicīgiem pabalstiem šī iespēja nav attiecināma,...

Vai par valdes locekli, kam noteikta atlīdzība 200 eiro mēnesī (nav liels darba apjoms, nav liels apgrozījums), arī būtu jāveic sociālo iemaksu piemaksa? Atbilde Saskaņā ar likuma "Par Valsts sociālo apdrošināšanu" 1. panta 2. punktu valdes loceklis, saņemot atlīdzību, tiek pielīdzināts darba ņēmējam: c) (..) komercsabiedrības valdes, padomes loceklis, prokūrists, kontrolieris (..), kā arī cita persona, kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja atlīdzība ir faktiski noteikta (..) Tātad valdes loceklim drīkst maksāt arī mazāku atlīdzību nekā minimālā mēneša alga, bet jārēķinās ar to, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), sākot ar 2021. gada trešo ceturksni, veiks aprēķinus un noteiks sociālo iemaksu objektu, kas ir starpība starp 1500 eiro un faktiski trešajā ceturksnī aprēķināto atlīdzību. Atbilstoši valdes locekļa sociālās apdrošināšanas statusam (likmei) tiks aprēķināta sociālo iemaksu piemaksas summa, kuru paziņos Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Savukārt VID paziņos darba devējam (vai darba devējiem, ja to ir vairāk par vienu). Ja valdes...

Kā aprēķināt vidējo izpeļņu atvaļinājuma apmaksai, ja jūnijā darbiniekam noteikts normālais darba laiks, bet jūlijā–septembrī summētais darba laiks ar pārskata periodu trīs mēneši, savukārt oktobrī–novembrī — normālais darba laiks? Atbilde Sakarā ar to, ka Darba likums (DL) piedāvā vidējās izpeļņas aprēķināšanas algoritmu tikai standarta situācijās (turklāt ne visās), bet tikai normālam vai summētam darba laikam, ir jāpieņem nestandarta lēmums, ievērojot Valsts darba inspekcijas ieteikumu: (..) gadījumos, kad darba tiesiskās attiecības regulējošajās tiesību normās nav noteikts jautājuma risinājums, darba devējs var noteikt risināšanas kārtību iekšējos normatīvajos aktos, ievērojot DL 6. un 7. pantā nostiprinātos darba tiesību pamatprincipus, proti, darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamību, kā arī vienlīdzīgu tiesību principu, tostarp darba samaksas jautājumos, ievērošanu. Droši vien vidējo izpeļņu minētajā situācijā var aprēķināt dažādi. Piedāvāju aprēķinu, kas man liekas loģisks un vienkāršs. Parasti atvaļinājuma laikā darbiniekam apmaksā darba dienas, nosakot dienas vidējo izpeļņu. Tomēr jautājumā minētajam darbiniekam visas darba dienas ir ar atšķirīgu...

Vai MUN maksātāja darbinieki, kas par tādiem kļuva 2021. gadā, ir tiesīgi ienākumam piemērot neapliekamo minimumu, atvieglojumus un attaisnotos izdevumus? Atbilde Tiesības uz IIN atvieglojumiem ir darba ņēmējiem, ja viņi ienākuma gūšanas vietā ir atzīmējuši algas nodokļa grāmatiņu (ANG). Šo atzīmi kontrolē VID, tādējādi tiek sniegta informācija attiecīgā uzņēmuma grāmatvedim gan par neapliekamo minimumu, gan par atvieglojumiem. Savukārt IIN likuma 6. pantā (esošajā un nākotnes redakcijā) par ANG ir teikts, ka tā iesniedzama vienā ienākuma gūšanas vietā pēc maksātāja izvēles. Mikrouzņēmuma darbiniekam nav tiesību iesniegt grāmatiņu ienākuma gūšanas vietā. Analoģisks aizliegums minēts arī IIN likuma 12. panta 7. daļā un 13. panta 3. daļā. Valsts ieņēmumu dienesta viedoklis: Ņemot vērā, ka atvieglojumus un neapliekamo minimumu vispārīgā gadījumā piemēro tām personām, kuras maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli pilnā apmērā, nav pamata liegt iesniegt algas nodokļa grāmatiņu mikrouzņēmumā tiem darbiniekiem, kas pieņemti darbā pēc 2021. gada 1. janvāra, un visiem darbiniekiem pēc 01.07.2021. Attiecīgi likumā...

Kurā dokumentā ir minēta MUN maksātāja darbinieka algas ierobežojuma atcelšana, un kad tas stājās spēkā? Atbilde Pirmais, kas jādara grāmatvedim, kad tiek grozīts viņam svarīgs likums, ir ne tikai jāpievērš uzmanība grozījumu tekstam, bet uzmanīgi jāizpēta pārejas noteikumi. MUN likuma pārejas noteikumu 38. punkts: Jau reģistrētā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbiniekam, kurš pieņemts darbā līdz 2020. gada 31. decembrim , 2021. gadā nav piemērojams šā likuma 2. panta ceturtajā daļā (redakcijā, kas bija spēkā 2020. gada 31. decembrī) noteiktais mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma ierobežojums 720 eiro mēnesī, kā arī nav piemērojama šā likuma 5. panta ceturtā daļa (redakcijā, kas bija spēkā 2020. gada 31. decembrī), kas nosaka piemērot palielinātu mikrouzņēmumu nodokļa likmi no mikrouzņēmuma gūtajai mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma daļai, kas pārsniedz 720 eiro mēnesī. Tātad, sākot ar 2021. gada janvāri, MUN darbinieka alga varētu būt lielāka un papildu procenti par to nav jāmaksā. Savukārt "jauno" MUN darbinieku algai tiek piemēroti darbaspēka nodokļi (VSAOI un...

Vai virsstundu uzskaite atkarīga no tā, kāds darba laiks noteikts darbiniekam, piemēram, ja strādā tikai darba dienās vai strādā saskaņā ar grafiku? Atbilde Ja darbiniekam noteikts normālais darba laiks, piemēram, 40 stundas nedēļā no pirmdienas līdz piektdienai, vispirms jāņem vērā Darba likuma (DL) 131. panta "Normālais darba laiks" otrajā daļā noteiktais: Ja dienas darba laiks kādā no nedēļas darba dienām ir īsāks par normālo dienas darba laiku, citā nedēļas darba dienā normālo dienas darba laiku var pagarināt, bet ne vairāk kā par vienu stundu. Šādā gadījumā jāievēro noteikumi par nedēļas darba laika ilgumu. Tas nozīmē, lai neveidotos virsstundas, darbinieku drīkst nodarbināt vienā dienā par vienu stundu vairāk, bet citā dienā (tās pašas nedēļas ietvaros) par stundu mazāk, kopā — ne vairāk par 40 stundām! Piemērs no prakses. Darbinieks nedēļas laikā nostrādāja nevis piecas, bet sešas darba dienas, savukārt nākamajā nedēļā — tikai četras darba dienas. Kopējais darba dienu (stundu) skaits mēnesī nav...

Ja darbinieks ir pensionārs, vai algas nodokļa grāmatiņa ir jāizņem no uzņēmuma? Atbilde Algas nodokļa grāmatiņu izņemt (atcelt tās piemērošanu EDS) nav nepieciešams. Grāmatiņa, pirmkārt, dod tiesības pensionāra atlīdzībai par darbu (algas summai līdz 1667 eiro) piemērot 20% ienākuma nodokļa likmi. Ja grāmatiņa darbavietā nav atzīmēta, IIN likme būtu 23% neatkarīgi no summas. Starpību iespējams atgūt, iesniedzot ienākuma deklarāciju. Biežāk algas nodokļa grāmatiņai ir nozīme, ja pensionāram ir apgādājamā persona. Pensionāram var būt invaliditāte un tiesības uz IIN atvieglojumu — bez grāmatiņas to nepiemēros. Grāmatiņa varētu būt iesniegta arī sociālās apdrošināšanas aģentūrā, kur tā kopā ar pensionāra neapliekamo minimumu samazinās ar ienākuma nodokli apliekamo pensijas daļu (ja pensijas apmērs to pieļauj). Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada marta (471.) numurā.

Pašnodarbinātās personas peļņa (ienākums) ir mazāka par 500 eiro mēnesī. Darba attiecību nav. Vai drīkst veikt VSAOI lielākā summā par 10%? Atbilde Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" pārejas noteikumu 78. punktā minēts, ka par periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim pašnodarbinātie veic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai vismaz 10 procentu apmērā. Ja pašnodarbinātā ienākumi mēnesī: Sasniedz vai pārsniedz Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu, papildus šā likuma 14. panta otrajā daļā noteiktajam obligāto iemaksu objektam (pēc likmes 31,07%, ja ienākums sasniedz vai pārsniedz 500 eiro) reizi ceturksnī veic obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai no brīvi izraudzītā obligāto iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības (vismaz 10% apmērā). Savukārt pašnodarbinātā persona drīkst veikt iemaksas pēc likmes 31,07% arī no visas ienākuma summas, kas pārsniedz 500 eiro. Šādā gadījumā nav summas, kurai jāpiemēro mazāka likme. Ja ienākumi mēnesī nesasniedz Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu, reizi ceturksnī jāveic obligātās iemaksas valsts...

Darba attiecības pārtrauktas 2020. gada jūnijā, bet 2021. gada aprīlī uzņēmumā plānots aprēķināt prēmijas par pērnā gada sasniegumiem. Sakarā ar to, ka nepastāv darba attiecības, vai jāaprēķina tikai IIN vai tomēr arī VSAOI? Kādi ziņojumi jāiesniedz VID? Atbilde Pieņemsim, ka prēmija darbiniekam, kam šobrīd nepastāv darba tiesiskās attiecības (1000 eiro), ir aprēķināta un izmaksāta 2021. aprīlī. No prēmijas, kas saistīta ar iepriekšējām darba attiecībām, ir jāietur un jāsamaksā darbaspēka nodokļi (VSAOI un IIN). Pamatojums atrodams MK noteikumu Nr. 827 29.3 punktā, kura jaunā redakcija ir spēkā no 2021. gada 1. janvāra: Par mēnesi, par kuru ir aprēķināta atlīdzība atbilstoši uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līguma nosacījumiem, kā arī prēmija vai citi ienākumi uz iepriekšējo darba attiecību pamata, vai par periodu, kad persona ir bijusi darba ņēmēja, izņemot šo noteikumu 29.1. apakšpunktā minēto gadījumu, darba devēja ziņojumā norāda aprēķināto atlīdzību (4. aile), obligātās iemaksas (5. aile) un nākamo obligāto iemaksu veikšanas datumu, kas seko...

Lūdzu precizēt sociālā nodokļa iemaksas no 01.01.2021. darba ņēmējam, kas ir III grupas invalīds, un ienākuma nodokļa atvieglojuma apmēru! Atbilde Persona, kas ir III grupas invalīds, veic sociālās apdrošināšanas iemaksas pēc standarta likmes — 34,09% tikmēr, kamēr nav sasniegts vecuma pensijas piešķiršanai paredzētais vecums vai iegūts cits sociālās apdrošināšanas statuss (plašāk rakstā "VSAOI likmes 2021. gadā", Bilance Nr. 1 (469), 2021). IIN atvieglojums šādām personām palicis nemainīgs — 120 eiro. Ja personai ar III grupas invaliditāti tiks noteikta atlīdzība, kas ceturksnī nesasniegs 1500 eiro, darba devējs no VID saņems paziņojumu par pienākumu veikt papildu sociālās iemaksas. Atbrīvojums no piemaksām attiecināms tikai uz personām ar I un II invaliditātes grupu. Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada februāra (470.) numurā.

Kādi nodokļi ieturami, ja bēru pabalsts pārsniedz ar IIN neapliekamo daļu? Vai ir atšķirība nodokļu piemērošanā, ja bēru pabalsts tiek izmaksāts mirušā darbinieka radiniekiem (tuviniekiem) vai darbiniekam par mirušo radinieku (tuvinieku)? Kuros pārskatos uzrādīt izmaksāto summu un nodokļus? Atbilde Saskaņā ar Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likuma 9. panta 1. daļas 14. punktu ar nodokli netiek aplikts darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 250 eiro. No teksta saprotams, ka darba devēja pabalsts var būt izmaksāts darbiniekam viņa radinieka nāves gadījumā vai radiniekiem — darbinieka nāves gadījumā. Faktiski tā varētu būt arī persona, kas uzņemas rīkot bēres. Ja pabalsts izmaksāts darbinieka radiniekam Ja darbinieka nāves gadījumā bēru pabalsts izmaksāts radiniekam (tuviniekam), turklāt tā summa pārsniedz 250 eiro, no izmaksātās summas (samazinot to ar neapliekamo daļu) tiek ieturēts IIN. Līdz nākamā pēc izmaksas mēneša 15. datumam darba devējam jāiesniedz VID paziņojums par fiziskai personai izmaksāto summu...