JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Kā pašnodarbinātajam tiek aprēķināts VSAOI objekts un iemaksas no tā? Atbilde Pašnodarbināto personu uzskaitījums norādīts likuma "Par Valsts sociālo apdrošināšanu" 1. panta 3. punktā, tomēr šeit dažādu iemeslu dēļ vairāk uzmanības tiks pievērsta saimnieciskās darbības veicējiem, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem un personām, kas saņem autoratlīdzību. Par autoriem 2021. gada pirmajā pusgadā atlīdzības izmaksātājs no saviem līdzekļiem veica VSAOI 5% apmērā (tikai pensijas apdrošināšanai), pārējie maksāja — 5% (bet mazliet citādā kārtībā). Otrajā pusgadā kārtība mainīsies, un 5% vietā tiks piemērota 10% likme (arī — pensijas apdrošināšanai). Papildu maksājums 10% apmērā tieši pensijas apdrošināšanai nozīmē, ka aprēķinā vispirms jāizmanto nevis tās VSAOI likmes, ko grāmatvedis piemēro, rēķinot iemaksu darba devēja un darba ņēmēja daļu, bet piemērotās likmes sadalījumu apakšlikmēs, proti, to apakšlikmi, kas paredzēta pensijas apdrošināšanai. Tātad, ja pašnodarbinātais veiks 10% VSAOI pensiju apdrošināšanai, viņš izmantos pensiju apdrošināšanai 23,91% (sk. atšifrējumu 34,09%). Neskatoties uz to, ka pašnodarbinātie parasti atskaitās par ceturksni, uzskatāmībai veiksim aprēķinu...

Vai minimālās sociālās iemaksas attiecas uz sētniekiem, apkopējām un citiem darba ņēmējiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku vai kam aprēķinātā atlīdzība ir mazāka par minimālo algu? Atbilde Loģiski spriežot, tieši uz jautājumā minētajām personām attiecas darba devēja pienākums veikt VSAOI, un vienīgais nosacījums ir tas, ka par šīm personām nav veiktas iemaksas vismaz no minimālās mēneša algas. Ne profesijai, ne specialitātei, ne darba slodzei nav nozīmes! Runa ir tikai par VSAOI summu, lai tā būtu veikta vismaz no minimālās mēneša algas. Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (VSA) grozījumu ideja un mērķis ir nodrošināt darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām vismaz minimālo sociālo aizsardzību. Spēkā esošā VSA likuma redakcijā nav šīs informācijas, jo norma stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā (sk. VSA likuma redakciju periodā 01.07.2021. – 31.12.2021.). Tas, ka par katru nodarbināto jābūt veiktām VSAOI vismaz no 1500 eiro (500 x 3) ceturksnī, noteikts VSA likuma 20.4 pantā. Šajā pantā ir minēti dažādi...

Uzņēmums, kuram ir darbiekārtošanas licence Vācijā, ir pieņēmis darbā divus darbiniekus. Uzņēmums noslēdza sadarbības līgumu ar Vācijas kompāniju par pakalpojumu sniegšanu un nosūtīja darbiniekus veikt darbu Vācijā. Vācijas kompānija solījās IIN maksāt Vācijā. Savukārt Latvijā tiks veiktas visas sociālās iemaksas un arī atskaites par šo sociālo iemaksu apmēru no algām. 1. Kāda alga ir uzrādama šiem darbiniekiem, no kuras jāveic VSAOI aprēķins? 2. Par visām šim dienām, ko darbinieki būs pavadījuši Vācijā, tiks aprēķināta dienas nauda 50 eiro, kas netiek aplikta ar nodokļiem? 3. No kādas summas Vācijā tiks ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis? Atbilde Lai Vācijas uzņēmums par nosūtītājiem darbiniekiem varētu maksāt tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), firmai, kas nosūtīja šos darbiniekus, jāsaņem Latvijas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā A1 sertifikāts. Maksājot Vācijā jūsu darbiniekiem algu, turpat tiek ieturēts ienākuma nodoklis (kas atbrīvo šīs personas no analoģiskā nodokļa maksāšanas Latvijā, bet neatbrīvo no fiziskās personas ienākuma deklarācijas iesniegšanas Latvijā). Savukārt Vācijas uzņēmumam jāpaziņo...

Vai, pamatojoties uz zemnieku saimniecības (ZS) īpašnieka lēmumu, drīkst iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu, kura gūta līdz 31.12.2017., novirzīt uz pašu kapitālu? ZS ir UIN maksātājs. Ir uzkrājusies būtiska iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas summa, un ZS nevar izmantot UIN atlaidi par saņemtajām subsīdijām. Atbilde Šis ir viens no jautājumiem, uz kuru grūti sniegt viennozīmīgi pareizu atbildi, jo zemnieku saimniecības statusa tiesiskais regulējums, tai skaitā attiecībā uz īpašnieka rīcību ar peļņu, ir ļoti bēdīgs, t.i., ZS tiesisko statusu reglamentējošais likums to neregulē vispār un norādes par ZS peļņas sadalīšanu ir atrodamas tikai nodokļu normatīvajos aktos. ZS peļņas sadales jautājumi, t.sk. īpašnieka lēmumu pieņemšanas kārtība attiecībā uz peļņas sadali, aktualizējās jau tad, kad likumā "Par IIN" tika ieviests dividendēm pielīdzināma ienākuma jēdziens un šādam īpašnieka ienākumam tika piemērots IIN. Uzskatu, ka zemnieku saimniecības īpašniekam ir tiesības pieņemt lēmumu, ka nesadalīto peļņu, kas gūta līdz 31.12.2017., atstāj saimnieciskās darbības attīstībai. Privātam patēriņam attiecīgi turpmāk tiek sadalīta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) regulāri papildina "Vadlīnijas par atbalsta par dīkstāvi sniegšanas kārtību darba devējiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem", sniedzot atbildes uz jautājumiem, kas radušies saistībā ar atbalsta piešķiršanu par dīkstāvē esošajiem nodokļu maksātājiem Covid-19 apkarošanai noteikto ierobežojumu dēļ. Jautājums: Uzņēmums noslēdzis uzņēmuma līgumu ar fizisko personu, kura nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēja. Uzņēmums maksā par šo personu visus darba algas nodokļus - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Vai par šo darbinieku drīkst iesniegt iesniegumu atbalsta par dīkstāvi saņemšanai? Par atbalstu par dīkstāvi uzskata atbalstu dīkstāvē esošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai. Darbinieks ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā. Savukārt, ja darba devējs ar fizisko personu ir noslēdzis uzņēmuma līgumu, ar to saprot, ka viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot...

Konferences laikā tika minēti termini "cilvēklasāms" formāts un "strukturētais" rēķins. Vai, lūdzu, varat paskaidrot, kas tie ir? Kur un kā izmantos "strukturēto rēķinu"? Atbilde Cilvēklasāms formāts, vienkāršā valodā runājot, ir formāts, kuru var lasīt cilvēks — vai tas ir interneta pārlūkā, vai tas ir kādā no dokumentu formātiem (Word, Excel…). Mašīnlasāmā forma — tāda, kas ir ērti apstrādājama ar datoru un kurā ir iespējams piekļūt darba atsevišķiem elementiem un modificēt tos jeb, vienkāršā valodā runājot, — saņemot dokumentu, to var ieimportēt uzskaites sistēmā un programma nolasa datus un tos apstrādā. Strukturētais rēķins ir mašīnlasāmais rēķins. Grāmatvedības likuma kontekstā strukturētais rēķins ir elektroniskais rēķins, kas izveidots atbilstoši Eiropas Savienības standartam LVS EN 16931–1:2017 "Elektroniskie rēķini. 1. daļa. Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis", uzņēmums to izraksta atbilstoši tehniskajā specifikācijā LVS CEN/TS 16931–2:2017 "Elektroniskie rēķini. 2. daļa: Standartam EN 16931–1 atbilstošo sintakšu saraksts" noteiktajai ISO/IEC 19845 (UBL 2.1) sintaksei. Šāds strukturētais rēķins būtu jāapstrādā...

Kādā dokumentā un kuriem darba devējiem noteikta darba dienu pārcelšana, ja šāda diena ir starp brīvdienu un svētku dienu vai svētku dienu un brīvdienu? Atbilde Jautājumā minēto situāciju regulē Darba likuma 133. panta 4. daļa: Ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu izdod par nākamo gadu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam. 2021. gadā pārcelto dienu kārtību nosaka 2020. gada 30. jūnijā izdotais Ministru kabineta (MK) rīkojums Nr. 354 "Par darba dienu pārcelšanu 2021. gadā": Pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu, no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no...

Vai pašnodarbinātā gada laikā samaksātās sociālās iemaksas (VSAOI) iekļaujamas ceturkšņa izdevumos vai tikai gada ienākumu deklarācijā? Atbilde Lai korekti sagatavotu gada ienākumu deklarāciju, pašnodarbinātā VSAOI ir uzskaitāmas saimnieciskās darbības izdevumos; tie ir izdevumi, kas atskaitāmi pilnā apmērā. Problēmas ar pašnodarbinātā VSAOI iekļaušanu izmaksā sākas tad, kad rēķina iemaksu objektu pašnodarbinātā VSAOI noteikšanai; tad gan, pēc VID skaidrotā, pašnodarbinātā VSAOI ir no izdevumiem jāatņem. T.i., tad, kad nosaka pašnodarbinātā VSAOI iemaksu objektu, no ieņēmumiem atņem saimnieciskās darbības izmaksas, bet pieskaita pašnodarbinātā VSAOI summu, kas attiecīgajā mēnesī bija iekļauta saimnieciskās darbības izdevumos. Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada janvāra (469.) numurā.

Kāds būtu iemesls, lai grāmatvedību kārtotu mākonī? Kāds man kā grāmatvedim vai uzņēmuma vadītājam no tā ir labums? Atbilde Datu glabāšanai ārpus uzņēmuma ir daudz priekšrocību. Uzņēmumam nav jāuztur serveru telpas un serveri, nav jārūpējas par datu rezerves kopijām, un informācijai var piekļūt gan no datora, gan no viedtālruņa. Nav pat svarīgi, kur tobrīd atrodaties, — kaut vai pludmalē. Vajadzīgs vien interneta pieslēgums. Drošība mākoņpakalpojumu sniedzējiem ir viens no būtiskākajiem faktoriem sekmīgai pakalpojumu piedāvāšanai. Par datu drošību mākonī gādā profesionāli IT speciālisti, kas apzinās riskus un ir apmācīti izmantot visdrošākās tehnoloģijas. Mākoņpakalpojumos tiek lietotas speciālas datu dublēšanas sistēmas, kas nodrošina regulāru datu rezerves kopiju veidošanu. Tā kā mākoņpakalpojumā dati ir pieejami, izmantojot interneta savienojumu, ir jāgādā arī par drošu datu kanālu starp datubāzi, kas izvietota mākonī, un klienta datoru. Visbiežāk tiek izmantoti SSL (Secure Sockets Layer) šifrēšanas algoritmi, kas pasargā datus pat tad, ja kāda nepiederoša persona vai interneta pakalpojumu sniedzējs tos...

Darbiniekam uzteikts darba līgums un aprēķināta kompensācija, bet darbinieks tiesājās par atjaunošanu darbā. Tiesas uzskatā, darbiniekam uzteiktais darba līgums ir pretlikumīgs un darbinieks jāatjauno darbā, izmaksājot vidējo izpeļņu par piespiedu kavējuma laiku. Vai darbiniekam izmaksājamā summa jāuzrāda viena mēneša ziņojumā, kad bija atjaunots darbā? Atbilde Kad ar darbinieku tiek pārtrauktas darba attiecības, tam izmaksā pēdējo algu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu (var būt arī citas summas). Ja ar tiesas lēmumu darbinieks atjaunots darbā, darba devējam jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID), ka uzsāktas darba attiecības (citādi viņu nav iespējams ielikt pārskatos), tātad vispirms tiek iesniegts pārskats par darba ņēmēju. Saskaņā ar Darba likuma (DL) 127. panta pirmo daļu: Pēc darbinieka lūguma tiesa var noteikt, ka spriedums, kas paredz darbinieku atjaunot darbā un piedzīt vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku, izpildāms nekavējoties. Tiesas lēmumā jābūt uzrādītam, par kādu periodu fiziskajai personai būtu jāatlīdzina zaudētie ienākumi (atgādinu, ka šis darbinieks nedrīkst būt nodarbināts,...

Vai 2021. gadā ir kādi grozījumi, kas attiecas uz pensiju saņēmējiem? Atbilde Arī 2021. gadā turpina palielināties pensionēšanas vecums: no 1. janvāra tie ir 64 gadi, kas nozīmē, ka pēc četriem gadiem pārejas periods beigsies un pensionēšanas vecums Latvijā būs 65 gadi. Diemžēl sabiedrības novecošana un darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās mudina domāt, ka kādreiz būs jāpieņem sāpīgi lēmumi gan par pensionēšanas vecuma, gan par apdrošināšanas iemaksu palielināšanu. Varbūt arī par pensiju summas samazināšanu. Pagaidām spēkā ir tabula, kurā var noteikt pensionēšanas gadu un mēnesi atkarībā no dzimšanas gada un mēneša (nākamajā gadā turpināsim, ja nekas nemainīsies). Sākot no Personai rodas tiesības uz vecuma pensiju, ja sasniegti Personas dzimšanas mēnesis un gads Personas pensionēšanas mēnesis un gads 01.01. 2021. 64 gadi 04.1957 04.2021. 05.1957. 05.2021. 06.1957. 06.2021. 07.1957. 07.2021. 08.1957. 08.2021. 09.1957. 09.2021. 10.1957. 10.2021. 11.1957. 11.2021. 12.1957. 12.2021. 01.01. 2022. 64 gadi un trīs mēneši 01.1958. 04.2022. 02.1958. 05.2022. 03.1958. 06.2022. 04.1958....

Jautājums: Kā zināt un būt drošam, ka vienotajā nodokļu kontā ieskaitītā naudas summa patiešām segs nepieciešamos nodokļu un nodevu maksājumus? Atbild* Sandija Novicka, zvērinātu advokātu biroja COBALT partnere, zvērināta advokāte. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, kā vienotajā nodokļu kontā iemaksātās naudas summa tiks sadalīta. Tas tiks darīts rindas kārtībā pēc FIFO principa - pirmais iekšā, pirmais ārā (first in – first out). Tātad vispirms vienotajā nodokļu kontā iemaksātā nauda tiks novirzīta vecākās nodokļu saistības segšanai – tai, kura rindā bijusi pirmā. Bet ir paredzēti daudzi izņēmumi, tai skaitā arī par maksājumiem atbilstoši noteiktam identifikatoram. Tie varētu būt ļoti specifiski gadījumi, piemēram, maksājumi saistībā par akcīzes nodokļa markām. Šie izņēmuma gadījumi, kad varēs veikt maksājumu atbilstoši noteiktajam identifikatoram un summu novirzīt tikai konkrēti šim nodoklim, ir noteikti Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību...

Ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, uzteicot darba līgumu Darba likuma 101. panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9., 10. vai 11. punktā noteiktajos gadījumos, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu šādā apmērā: viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts mazāk nekā piecus gadus. Darbinieks slimo no 17.03.2020., darba līgums uzteikts 07.10.2020. Kā aprēķināt mēneša vidējo izpeļņu, ja pēdējie ieņēmumi bija periodā no 2019. gada oktobra līdz 2020. gada martam? Vidējo dienas darba algu noteicām. Ar kādu vidējo dienu skaitu mēnesī (saskaņā ar Darba likuma 75. panta 4. daļu) to reizināt? Vai tas būtu periods, kurā bija ieņēmumi, vai pēdējie seši mēneši pirms darba līguma uzteikuma? Atbilde Pēc likuma burta vidējo dienu skaitu noteikšanai jāizmanto dienas "pēdējos sešos kalendāra mēnešos". Tātad tas ir periods no 2020. gada aprīļa līdz septembrim. Diemžēl vidējais dienu skaits aprēķina periodā brīžiem ļoti būtiski...

VID izstrādāja (atjaunoja) Metodiku par nodokļu (IIN, VSAOI) iemērošanu personām, kas uzskatītas par nomāto personālu. Sakarā ar Darba likuma papildināšanu ar plašākiem 14. panta skaidrojumiem (kas stājās spēkā 09.06.2016.) rodas jautājums: kāda atšķirība ir starp jēdzieniem «darbinieka nosūtīšana» uz ārvalstīm vai uz Latviju un nomāto personālu. Vai abi termini ir nepieciešami, vai tie nedublējas? Atbilde Īsumā atbildot uz jūsu jautājumu, darbinieku nosūtīšanas jēdzienu lieto gadījumos, kad darbiniekam jādodas veikt darbu uz citu valsti un ja tas atbilst kādam no turpmāk norādītajiem trim gadījumiem. Pamatojoties uz līgumu par pakalpojumu sniegšanu, nosūta darbinieku uz citu valsti veikt darbu pakalpojuma saņēmēja labā. Nosūta darbinieku uz citā valstī esošu filiāli vai koncernā ietilpstošu uzņēmumu. Darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs kā darba devējs nosūta darbinieku darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmējam, kura labā un vadībā tiks veikts darbs, ja tā uzņēmums atrodas citā valstī vai arī tas veic savu darbību citā valstī. Redzams, ka visos darbinieku nosūtīšanas gadījumos darbs...

Darbinieks septembrī gāja atvaļinājumā, iepriekšējo sešu mēnešu laikā (marts–augusts) aprīlī ir bijis dīkstāvē, un šī summa nav ieskaitāma vidējā izpeļņā. Vai vidējā izpeļņa jārēķina no pieciem mēnešiem vai jāņem vērā vēl viens mēnesis iepriekš? Atbilde Nav nekāda pamata aprēķina periodam pievienot klāt lieku mēnesi. Analoģiska atbilde būtu situācijā, ja darbiniekam pēdējos sešos mēnešos būtu bijis atvaļinājums, darbnespēja vai kāda cita attaisnotā prombūtne. Ja kāds laika periods likumā noteikts kā attaisnotā prombūtne, vidējās izpeļņas aprēķinā netiek ņemta vērā ne šā perioda apmaksa/ neapmaksa, ne arī dienu/stundu skaits. Vidējo izpeļņu (šeit — atvaļinājuma apmaksai) ir iespējams noteikt arī no aprēķinātās kopsummas par dažām nostrādātām dienām sešu mēnešu laikā. Turklāt izpeļņa nebūs ievērojami atšķirīga no tās, kas būtu aprēķināta par darbu sešu mēnešu laikā. Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada decembra (468.) numurā.