JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Kā noteikt darba samaksu darbiniekam ar cieto algu gadījumos, kad nav nostrādāts pilns mēnesis, ņemot vērā Darba likuma (DL) 74. panta 1. daļas 8. punktu (svētku diena iekrīt darba dienā). Tas pats, ja noteikts summētais darba laiks (stundas likme neinteresē). Gadījumā, ja pārskata mēnesī svētku dienas iekrīt darba dienās, piemēram, 2020. gada 1. maijā (piektdiena) un 4. maijā (pirmdiena), tās ir 19 dienas, kad darbiniekam reāli būtu jāstrādā, un 2 svētku dienas, kuras iekrīt darba dienās, kopā 21 diena. Kā jāveic pamatalgas aprēķins, lai šie aprēķini būtu korekti (piemēram, darbiniekam noteiktā alga ir 1000 eiro)? Atbilde Pirmkārt, DL 74. panta nosacījumi par attaisnotās prombūtnes apmaksu attiecas uz visām nodarbinātām personām neatkarīgi no tā, vai viņiem noteikta cieta alga vai stundas tarifa likme, jo abas nosaka laika algu (par mēnesi vai par stundu). Atgādinu, ka saskaņā ar DL ir izdoti vairāki Ministru kabineta noteikumi, tomēr grāmatvedības aprēķiniem ir paredzēti vienīgi MK noteikumi...

Kāds būs atvaļinājuma periods darbiniecei, kura atgriezās no bērna kopšanas atvaļinājuma 01.09.2020., bet pirms bērna kopšanas atvaļinājuma izmantoja visu ikgadējo atvaļinājumu un trīs mēneši pārklājās ar bērna kopšanas atvaļinājumu? Vai pareizi ir jauno periodu noteikt no 01.12.2020.? Atbilde Vispirms vēršu uzmanību, ka maternitātes atvaļinājums (divas B darbnespējas lapas) dod tiesības uz apmaksāto atvaļinājumu, bet bērna kopšanas atvaļinājums, kas seko pēc tam, — vairs ne. Minētajā situācijā darbiniecei vispirms jānostrādā trīs mēneši, par kuriem viņa izmantoja atvaļinājumu avansā. Nobīdot termiņu par trim mēnešiem uz priekšu, jūsu darbinieces "parāds" uzņēmumam it kā dzēsts (jo trīs mēneši pārklājās ar bērna kopšanas atvaļinājumu). Bērna kopšanas atvaļinājuma laiks neuzkrāj tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu. Tāpēc darbinieces personīgais gads, kas no jauna uzkrās tiesības uz apmaksāto atvaļinājumu, sāksies tikai pēc tam, kad būs nostrādāts triju mēnešu periods. Tikai tad būs iespējams noteikt darbinieces jaunu personīgā gada sākumu (datumu; it kā viņa tikko būtu uzsākusi darba gaitas). Publicēts žurnāla...

Darījums Latvijas uzņēmums (saimnieciskā darbība ir lietotu automašīnu tirdzniecība) no Vācijas reģistrēta nodokļa maksātāja iegādājās lietotu automašīnu tās tālākai realizācijai. Par automašīnas pārdošanu pārdevējs ir izrakstījis rēķinu. Automašīnas pārdevējs rēķinā norādījis atsauci «Margin scheme — second hand goods» un piemērojis īpašo PVN režīmu. Pārdevējs sniedz uzņēmumam arī šīs pašas automašīnas transporta pakalpojumu (no Vācijas uz Latviju), par to izrakstot atsevišķu rēķinu bez iepriekš minētās atsauces un piemērojot PVN 0% likmi darījumiem ES. Ja saskaņā ar PVN likuma 138. panta 12. daļu pārdošanas vērtībā ieskaitāma ir gan preces vērtība, gan transportēšanas izmaksas un saskaņā ar PVN likuma 138. panta 14. daļu iepirkuma vērtībā ir ieskaitāma preces vērtība un transportēšanas izmaksas, vai iepriekš minētajā situācijā, kad lietotas automašīnas pārdevējs pārdotās automašīnas transporta pakalpojumiem ir izrakstījis rēķinu bez atsauces par īpašo PVN režīmu, uzņēmumam ir tiesības šīs transportēšanas izmaksas iekļaut iepirkuma vērtībā, tādējādi pie automašīnas pārdošanas samazinot ar PVN apliekamo vērtību? Vai tomēr automašīnas pārdevējam...

Parasti ieskaitījām riska nodevu avansā par visu gadu, jo uzņēmumā nodarbināti tikai divi darbinieki. Savukārt VID regulāri norakstīja attiecīgo summu saskaņā ar iesniegto ziņojumu par IIN un VSAOI. Vai mēs drīkstam tāpat rīkoties arī nākamgad, kad nodokļi tiks ieskaitīti vienotajā nodokļu kontā? Atbilde Šāda prakse tika piekopta attiecībā pret regulārajiem un prognozējamajiem, turklāt nelielajiem maksājumiem. Tas tika darīts, lai ieekonomētu bankas pakalpojumu apmaksu. 2021. gadā šāda rīcība nav ne attaisnojama, ne lietderīga, jo visu nodokļu kopsumma tiek ieskaitīta vienotajā kontā un automātiski novirzīta MK noteikumu Nr. 661 "Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai" noteiktajā kārtībā. Atkarībā no maksājuma prioritātes un jūsu iesniegto deklarāciju datiem pirmie trīs tiks segti tieši darbaspēka nodokļi (vispār to skaits ir 42), ja nebūs uzkrāti iepriekšējo periodu parādi: valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (..). Tātad nav paredzēta iespēja...

Fiziskā persona atgriezās no Apvienotās Karalistes, kur strādāja un bija sociāli apdrošināta, un iekārtojās darbā Latvijā. Sakarā ar to, Latvijā strādāja tikai neilgu laiku, radās jautājums: vai darbnespējas gadījumā (kamēr nav nostrādāti trīs mēneši) viņai tiks apmaksāts darbnespējas periods? Atbilde Situāciju skaidro šāds piemērs. Pirmā saslimšanas diena ir 03.01.2020. Tā kā atveseļoties nav izdevies pirmajās 10 slimības dienās, ārsts no 11. slimības dienas ir izsniedzis darbnespējas lapu B par periodu no 13.01.2020. līdz 25.01.2020. Tiesības uz slimības pabalstu būs, ja: 6 mēnešu periodā no 2019. gada jūlija līdz 2019. gada decembrim iemaksas slimības apdrošināšanai būs veiktas vismaz 3 mēnešos vai arī 24 mēnešu periodā no 2018. gada janvāra līdz 2019. gada decembrim iemaksas slimības apdrošināšanai būs veiktas vismaz 6 mēnešos. Nosacījums par nepieciešamo apdrošināšanas stāžu slimības pabalsta piešķiršanai attiecas tikai uz gadījumiem, ja saslimusi pati sociāli apdrošinātā persona. Piešķirot slimības pabalstu ar pārejošu darbnespējas cēloni "nelaimes gadījums darbā" un "arodslimība", apdrošināšanas stāžs...

SIA darba algu izmaksā divas reizes mēnesī (līdz katra mēneša 8. datumam — alga par iepriekšējo mēnesi, bet līdz 18. datumam — avanss par kārtējo mēnesi). Darbiniekam piešķirts atvaļinājums no 7. līdz 20. septembrim, vienojoties par atvaļinājuma naudas saņemšanu kopā ar algu.SIA grāmatveži 8. septembrī izmaksāja algu par augustu. Par darbu septembrī pirms atvaļinājuma un atvaļinājuma nauda izmaksāta 18. septembrī.SIA personāla speciālisti uzskata, ka atalgojums par 01.09.–06.09. un atvaļinājuma nauda būtu jāizmaksā 8. septembrī. Organizācijās, kurās interesējāmies, uzskata, ka atalgojumu par 01.09.–06.09. un atvaļinājuma naudu drīkst izmaksāt 8. oktobrī. Atbilde Darba likuma 69. panta ceturtajā daļā teikts: samaksu par atvaļinājuma laiku un darba samaksu par līdz atvaļinājumam nostrādāto laiku izmaksā ne vēlāk kā vienu dienu pirms atvaļinājuma. Pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma samaksu par atvaļinājuma laiku un darba samaksu par laiku, kas nostrādāts līdz atvaļinājumam, var izmaksāt citā laikā, bet ne vēlāk kā nākamajā darba samaksas izmaksas dienā. Darbinieks nav pieprasījis izmaksāt darba...

Persona no mirušās mātes saņem mantojumā nekustamo īpašumu un naudu. Vai no šīm vērtībām būtu jāmaksā nodoklis? Atbilde Saskaņā ar Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likuma 9. panta 1. daļas 9. punktā noteikto: mantojuma rezultātā gūtais ienākums, izņemot autoratlīdzību (honorāru), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem, ir atbrīvots no nodokļa. Ja mirusī persona nav atstājusi testamentu, potenciālajiem mantiniekiem ir jāgriežas pie notāra, kas pārbauda visus dokumentus, noskaidro mirušās personas kreditorus (kuri arī var pieteikt savas pretenzijas ierobežotā laika periodā), izpilda noteiktas darbības un izsniedz mantojuma apliecību. Neskaitot notāra pakalpojumu apmaksu, mantiniekam būs jāapmaksā nekustamā īpašuma reģistrācija Zemesgrāmatā uz sava vārda. Ja māte glabājusi naudas līdzekļus kredītiestādē, tos saskaņā ar iesniegumu kredītiestāde pārskaitīs mantinieka norādītajā kontā. No saņemtās naudas ne tikai nav jāmaksā nodoklis, bet tā arī nav jādeklarē (ja kopsumma nepārsniedz 10 000 eiro), jo nauda saņemta no radinieka līdz trešajai1 pakāpei. Atgādinu, ka pastāv ierobežojums skaidras naudas darījumiem — tos drīkst veikt tikai līdz...

Par 2021. gada janvāri Darba devēja ziņojums iesniedzams VID līdz 17. februārim. Vai šajā ziņojumā būtu jāieslēdz aprēķinātais un ieturētais ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par 15. februārī atlaisto darbinieku, ņemot vērā, ka gala aprēķins arī ir izmaksāts 15. februārī? Atbilde Ziņojumā par janvāri būtu jāuzrāda janvāra alga (4. aile) un no tās aprēķinātās iemaksas (5. aile). Savukārt ienākuma nodoklis (8. aile) jāaprēķina gan par janvāra algu, gan par februārī aprēķināto summu (gala aprēķina kopsumma). Ja ziņojums tika iesniegts, nezinot par darbinieka aiziešanu, tas ir jāprecizē, jo laika līdz 17. datumam ir pietiekami. Savukārt februārī nopelnītā summa (gala aprēķina kopsumma) jāuzrāda ziņojumā par februāri, ko iesniedz VID līdz 17. martam, aizpildot tajā tikai 4. aili (alga un pienākošās kompensācijas) un 5. aili (statusam atbilstošas sociālās apdrošināšanas iemaksas). Sociālo iemaksu veikšanas datums par februāri ir 23. marts. Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada novembra (467.) numurā

Datu valsts inspekcija (DVI) norādījusi, ka vairāk nekā 20% no visām saņemtajām sūdzībām 2020. gada desmit mēnešos ir par situācijām, kurās kāds publicējis fotogrāfijas vai citu informāciju, kas ļauj identificēt indivīdu, bez šīs personas piekrišanas. Robežu starp vārda brīvību un privātumu DVI skaidros kampaņas “Balts uz melna” ietvaros. “Lai arī vārda brīvība sociālo tīklu laikmetā ir kļuvusi par ikdienas vadmotīvu, sabiedrībā trūkst izpratnes par publicētās informācijas nezūdamību un atbildību pret citām personām. Reizēm pat rīcība, kuru vada labi nodomi, piemēram, foto publikācija no viesībām vai ceļojuma, kur redzamas arī citas personas, ir to privātuma pārkāpums. Lai veicinātu izpratni šajos jautājumos, novembrī tos īpaši aktualizēsim un skaidrosim sabiedrībai atšķirību starp privātumu un vārda brīvību,” stāsta DVI direktore Jekaterina Macuka. Viena no izplatītākajām privātpersonu kļūdām, darbojoties sociālās tīklošanas vietnēs, ir pieņēmums, ka uz viņu darbībām neattiecas Datu aizsardzības regulas* prasības. Tomēr citu cilvēku datus bez tiesiskām sekām drīkst izmantot tikai personiskos nolūkos, piemēram, pārsūtot...

Meitai piešķirts maternitātes atvaļinājums, bet sociālās apdrošināšanas nodaļa atteikusi apmaksāt grūtniecības atvaļinājumu, jo viņa «nekvalificējas» pabalstam. Kāpēc, un vai tas ir pareizi? Atbilde Pagājušajā gada 12. decembrī pieņemtie grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (likums), kas stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī (dažas normas — vēlāk), noteica citādus nosacījumus dažādu sociālo pabalstu saņemšanai. Iepriekš, lai tos saņemtu, pabalsta pieprasīšanas brīdī pietika būt darba ņēmējam vai pašnodarbinātai personai (bija jābūt sociāli apdrošinātai personai). Ar laiku tika novērots, ka dažas personas minētā iemesla dēļ kļuva par darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem burtiski pirms brīža, kad radās tiesības uz sociālo pabalstu. Sakarā ar to tika pieņemti likuma grozījumi, kas paredzēja pienākumu vismaz kādu periodu būt reģistrētajam nodokļu maksātājam. Tādēļ par būtisku grozījumu jāuzskata tā saucamā kvalifikācijas perioda ieviešana: lai saņemtu sociālos pabalstus, personai ir jābūt sociāli apdrošinātai vismaz trīs mēnešus pēdējos sešos mēnešos vai vismaz sešus mēnešus pēdējos divdesmit četros mēnešus (pirms mēneša, kad pabalsts...

Vispirms jānorāda, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1. panta trešās daļas legāldefinīcijai administratīvs akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko izdod iestāde publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, kas nodibina, groza, konstatē vai izbeidz konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatē faktisko situāciju. Līdz ar to tie var būt Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi, ar kuriem tiek saistoši pieņemts lēmums attiecībā uz konkrētu personu, piemēram, par pārmaksātās nodokļu summas atmaksu personai. Savukārt, lai noskaidrotu, vai administratīvais akts ir labvēlīgs vai nelabvēlīgs, jāņem vērā un jāvērtē šā administratīvā akta adresāta intereses, proti, vai konkrētais administratīvais akts atbilst tā adresāta interesēm un kāds ir adresāta subjektīvais vērtējums attiecībā uz administratīvo aktu.1 Tomēr izšķiroša nozīme šādam izvērtējumam ir gadījumos, ja attiecīgo administratīvo aktu iestāde grasās atcelt. Šādos gadījumos administratīvo aktu uzskata par labvēlīgu, ja pats adresāts to uzskata par sev labvēlīgu.2 Tādējādi ikviens personas lūgums par kāda labuma, atvieglojuma piešķiršanu vai, piemēram, iesniegums...

Ņemot vērā, ka Covid-19 izplatība palielinās, Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrība (LIZDA) juriskonsulte Liene Janeka sniegusi konsultāciju par spēkā esošo normatīvo aktu ievērošanu, kas reglamentē darba tiesiskos jautājumus. Viņa norāda, ka darba devējam nav tiesības likt darbiniekam strādāt darbnespējas laikā un darbiniekam nav pienākums piekrist strādāt darbnespējas laikā. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem darbnespējas lapu izsniedz, ja nepieciešama izolācija karantīnas laikā, pamatojoties uz Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologa sniegto informāciju (MK 03.04.2001. noteikumu Nr.152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” 3.3. apakšpunkts un 7.2. apakšpunkts). Šajā gadījumā darbiniekam no otrās darbnespējas dienas tiek izmaksāts slimības pabalsts 80 procentu apmērā no darbinieka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” pārejas noteikumu 41. punkts), kas nozīmē to, ka darbinieka ienākumi samazinās. Ņemot vērā, ka Covid-19 karantīnas gadījumā tiek izsniegta darbnespējas lapa B, tad slimības pabalstu darbinieks saņem no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nevis no darba devēja. Slimības pabalstu piešķir,...

Ja fiziskā persona iemaksā savā kontā kredītiestādē skaidru naudu, piemēram, 5000 eiro, vai tā kļūst par Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likuma subjektu? Citiem vārdiem, no kādas summas un vai vajag deklarēt šādu darījumu? Atbilde Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšana tika veikta saskaņā ar Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu un bija vienreizējs pasākums, kas bija jāveic 2012. gadā, novērtējot personas mantisko stāvokli 2011. gada 31. decembrī pulksten 24.00. Tādējādi pēc likumā noteiktā termiņa mantiskā stāvokļa deklarācija nav jāsniedz un šāds darījums nav jādeklarē. Vienlaikus informējam, ka Latvijas kredītiestādes sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par fiziskās personas konta apgrozījumu. Proti, līdz katra gada 1. februārim kredītiestāde iesniedz informāciju par klientiem — fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti, — kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 15...

Saņemu pirmā līmeņa vecuma pensiju un otrā līmeņa mūža pensiju. Kā tiek aprēķināti mani nodokļi, ja vienlaikus arī strādāju algotu darbu? Atbilde Sociālajiem pabalstiem, t. sk. arī pensijām, ienākuma nodoklis (IIN) piemērojams pēc 20% likmes, ja summa nepārsniedz 1667 eiro mēnesī, un, ja pensija ir lielāka, — 23% pārsnieguma summai. Pirms IIN piemērošanas tiek piemērots pensijām paredzētais neapliekamais minimums 300 eiro 2020. gadā (gadā 3600 eiro), bet nākamgad tas būs 330 eiro mēnesī (gadā 3960 eiro). Ja pensionārs noslēdzis mūža pensijas līgumu, tai gada laikā netiek piemērots minimums, bet ieturams IIN pēc 20% likmes neatkarīgi no summas (jo tā parasti nav liela). Ja pensionārs papildus saņem darba ienākumu, darbavietā aprēķinātā summa visbiežāk tiek samazināta tikai par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām (VSAOI) (piemēram, 9,56%). No pārējās summas ietur IIN pēc likmes 20%, ja ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. Citreiz grāmatiņa iesniedzama darba devējam, lai varētu piemērot (samazināt ienākumu) atvieglojumu par apgādājamām personām, invaliditāti...

Esam namu apsaimniekošanas uzņēmums SIA «A», PVN maksātājs. Iedzīvotāji nolēma mājai veikt fasādes renovāciju, un SIA «A» rēķinā iedzīvotājiem klāt uzrādīja — uzkrājums remontdarbiem, piemēram, summa 1000 eiro bez PVN. Darbu veicēja SIA «B» apsaimniekotājiem izrakstīja rēķinu — reverso PVN. Mēs esam starpnieki. Vai mums PVN deklarācijā ir jāuzrāda šis darījums ar SIA «B»? Vai ir pareizi, ka iedzīvotājiem izrakstām rēķinā summu bez PVN? Kā pareizi grāmatvedībā uzrādīt starpnieka darījumus (siltums, elektroenerģija u.c.),un vai PVN deklarācijā tie arī ir jāliek? Atbilde Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk — PVN likums) 1. pantu starpnieks ir nodokļa maksātājs, kurš piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku vai faktisko pakalpojumu sniedzēju, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos. Starpnieks izraksta nodokļa rēķinu un saņem atlīdzību tikai par savu sniegto starpniecības pakalpojumu. Savukārt PVN likuma 6. panta 3. daļa noteikts, ka gadījumā, ja nodokļa maksātājs, kas darbojas...